Vulkāna Etna ziemeļu nogāzē pa vidu starp Nebrodi kalniem un Giardini Naxos piekrastes teritoriju, Randazzo un Taormīnu, Linguaglossa un Francavilla pilsētām atrodas pavisam neliela viduslaiku pilsētiņa (2015.g. – 3259 iedzīv.), kas 2017.gadā pretendē uz Itālijas skaistākā ciematiņa statusu (“borgo piu’ bello d’Italia”).
Tā atrodas stratēģiski ļoti svarīgā vietā, no kurienes iespējams pārraudzīt visu Alkantāras upes ieleju. Tā ir arī ļoti skaista vieta – lielu daļu tās teritorijas aizņem Etnas parks (Parco dell’Etna) un Alkantāras upes parks (Parco fluviale dell”Alcantara), un ļoti auglīgs vīnogulāju reģions, tāpēc tieši šeit atradīsiet neskaitāmas (46!) vīna darītavas un iespējams nogaršot un iegādāties labākos sicīliešu vīnus. Tumšus, izteiksmīgus un ar raksturu!
Pilsēta izvietota uz apmēram 620 m augstas nogāzes, taču teritorijas kopējā augstuma atšķirība ir gana iespaidīga: no 60 līdz 3348 m.v.j.l. un tas nozīmē ļoti atšķirīgus klimatiskos apstākļus un dažādas kultūras: sākot no vulkāniskas augsnes, mežiem un dažādiem lapu kokiem (īpaši lazdu riekstiem, kastaņiem, uc.), līdz citrusu, olīvu un vīnogulāju laukiem.
Kā jau visas viduslaiku pilsētas, tā sastāv no šaurām ieliņām, kas visas ved uz centru un tālāk uz cietoksni. Mājas izvietotas paralēli ielām, tādējādi slēpjot iekšpagalmus un dārzus. Pilsētu apjož mūra sienas un tā sadalīta vairākos kvartālos, piem., San Marco, Santa Caterina, Sant’Antonio Abate. Agrāk pilsētā varēja iekļūt pa deviņiem vārtiem.
Cietoksnis izvietots pilsētas augstākajā punktā, uz lavas klints, turklāt daļa izcirsta klintī, un no tā paveras iespaidīgs skats uz visu Alkantāras upes ieleju.
Pateicoties cietoksnim, pilsēta ieguvusi savu nosaukumu (“Castrum” jeb “liels cietoksnis”, arābu val.: “Quastallum”, latīņu val.: “Castell-ione”, ko spāņi izrunāja kā “Casteglione”). Pilsētas nosaukums tika tulkots arī kā “Castello del Leone” jeb “lauvas cietoksnis”, apzīmējot tā varenību, un ietverts arī pilsētas ģērbonī – cietoksnis ar blakus sēdošām lauvām.
Vēsture:
Pilsētas teritorija bijusi apdzīvota jau kopš priekšvēsturiskiem laikiem (apliecina dažādi arheoloģiskie atradumi), tomēr par tās atskaites punktu uzskata 5.gs.p.m.ē., kad šeit pārcēlās no Giardini Naxos padzītie grieķi, kas, visdrīzākais, paplašināja jau eksistējošas apmetnes vietas šajā zonā.
Tālāk sekoja romiešu un arābu periodi, kuru laikā izveidoti tilti, ieviestas apūdeņošanas sistēmas un pilsēta nostiprināta un nocietināta.
Normāņu un švābu periodā tā uzplauka un attīstījās, līdz kļuva par karalisku pilsētu (11.-13.gs.). Šo var uzskatīt par mūsdienu pilsētas pirmsākumu – cietoksnis (Castel Leone) tika nostiprināts ar mūra sienām, uzcelts novērošanas tornis (il Cannizzo), virkne ēku un baznīcu, tika kalta sava monēta. Karalis Federico II di Svevia to izmantoja kā savu vasaras rezidences vietu.
Lejupslīde sākās līdz ar franču nākšanu pie varas (augsti nodokļi, galvaspilsēta no Palermo tika pārcelta uz Neapoli), kā rezultātā 1282.gadā notika sicīliešu sacelšanas un padzītos frančus nomainīja spāņi. Pateicībā par uzvaru, 1283.gadā spāņu karalis Pietro III di Aragona pilsētu uzdāvina admirālim Ruggero di Lauria, savukārt, 1303.gadā, sodot par tā sacelšanos, spāņu karalis Federico III di Sicilia to atņēma. Pilsēta kā feudo īpašums tika nodota Randazzo grāfam Giovanni d’Aragona. No 1373.gada līdz 1502.gadam tā kā feudo īpašums atradās Gioeni ģimenes īpašumā.
Sekojošie gadsimti mijās ar pārticības un bada periodiem un nabadzīgie iedzīvotāji, cīnoties par izdzīvošanu, mierinājumu meklēja reliģijā. Šajā laikā tika uzcelts virkne baznīcu un klosteru, piemēram, Benediktīniešu, Karmelītu, Augustīnu. 1636.gadā tika izveidota institūcija (Peculio), kuras mērķis bija izveidot rezerves nebaltām dienām.
1860.gadā Sicīlija tiek pievienota Itālijas Karalistei.
Apskates objekti:
- baznīcas, reliģiskās ēkas:
- bizantiešu kapella (Cuba di Santa Domenica, 7.-8.gs.) – bizantiešu kapella, lielāka nekā parasti, no ārpuses rotāta ar triforu un iekšpusē ar velvēm un bizantiešu freskām (nav saglabājušās);
- Chiesa Madre “Santi Pietro e Paolo” (1105, Ruggero d’Altavilla) – meridiāna (1882);
- Chiesa di San Marco (13.gs.);
- Chiesa cassinese di S.Nicola (1338);
- Chiesa barocca di S.Antonio Abate (1601) – gotiskā – bizantiešu stilā veidots kupols, sicīliešu baroka stilā veidota priekšpuse, iekšpusē 18.gs.mākslas darbi;
- Basilica “Madonna della Catena” (1655) – celtas uz daudz senākām bizantiešu drupām;
- Chiesa di S.Benedetto (15.gs.);
- ēkas, milit
ārās būves:- saracēnu tornis (“u Cannizzu) (1105) – pilsētas simbols, apmēram 6 m augsts un 3 m diametrā liels tornis, no kura paveras lielisks skats. Vēsturiski atradās ārpus pilsētas mūra sienām un bija pirmais objekts, kuru iekaroja Federico III di Sicilia, kad Ruggiero di Lauria atņēma pilsētu. Iespējams, daļa no lielākas nocietinājuma sistēmas (sauktas Cittadella), novērošanas punkts. Zibens spēriena rezultātā pāršķelts uz pusēm;
- normāņu cietoksnis (Castello Leone / Castello di Lauria, 12.gs.) – redzams no attāluma, jo izvietots uz klints, daļa pat iebūvēta tajā. Kopš vēsturiskiem laikiem vieta, no kurienes pārraudzīt visu ieleju. Agrāk bija sadalīts dažādās, atšķirīgu funkciju zonās, piemēram, dzīvojamā daļa, zirgu staļļi un kalpu mājas, cietums, ūdens cisternas un slēptuves. Austrumu daļā atrodas daudz senāka cietokšņa drupas (750.g.p.m.ē.);
- Castelluccio (Castello piccolo, fortezza greca) (7.gs.p.m.ē) – mazāks nocietinājums, kas savā laikā bija savienots ar lielo cietoksni un saracēnu torni;
- dabas objekti: lieliska iespēja izbaudīt dabas skatus, pārvietojoties ar kājām, uz zirga vai ēzeļiem, ar riteņiem, džipiem, laivām, u.c.
- Etnas parks (Parco dell’Etna);
- Alkantāras upes parks (Parco fluviale dell’Alcantara);
- svētki, pasākumi:
- Maijā – pirmā svētdiena pilsētas aizbildņa svētki (Madonna della Catena);
- Augustā – gastronomiskie svētki;
- Ziemassvētkos – tirdziņi un Jēzus dzimšanas ainas.
Jānogaršo:
- vīns, vīns un vēlreiz vīns – tumšs, spēcīgs un ar raksturu, DOC vīns;
- siers (ricotta, pecorino siciliano, provola) un desas;
- gaļa – cūkgaļa, jēra un kazas gaļa, savvaļas trusis;
- ievārījumi un konservi (mostarda);
- augļi;
- kastaņi, lazdu rieksti.
mysicily 
Leave a comment