Archive for ‘Tēvu diena’

18/03/2017

Sicīliešu vēja kūkas (Sfinci di San Giuseppe)

food_sfinci-di-san-giuseppe

Par godu Sv.Jāzepa jeb tēvu dienai (19.marts) Sicīlijā tiek gatavotas vēja kūkas.

Tradicionāli tās tiek fritētas eļļā, vēl vairāk – cūku taukos, un bagātīgi pildītas ar maigu aitas piena rikotas krēmu, kam pievienoti tumšās šokolādes gabaliņi un dekorētas ar sasmalcinātām pistācijām, ķiršu vai apelsīnu sukādēm un pārkaisītas ar pūdercukuru. Viens no Palermo zonas tradicionālajiem saldumiem, kas mūsdienās tiek gatavots visā salā un iekļauts itāļu tradicionālo pārtikas produktu sastāvā. Pamēģiniet!

Nepieciešams:

  • plaucētajai mīklai (Pasta Choux):
    • 80 gr sviesta vai cūku tauku;
    • 200 gr augstākā labuma kviešu miltu, izsijāti;
    • 250 gr olu (apmēram 4 lielas olas), istabas temperatūrā;
    • 250 ml ūdens;
    • šķipsniņa sāls;
  • pildījumam:
    • 800 gr aitas piena rikotas siera, notecināta no liekā šķidruma;
    • 200 gr pūdercukura;
    • 75 – 100 gr tumšās šokolādes gabaliņu;
  • fritēšanai – 1kg cūku tauku vai 1 L zemesriekstu eļļas;
  • dekorēšanai:
    • nesālītas pistācijas, smalki sasmalcinātas;
    • ķiršu sukādes (var aizstāt ar ķiršiem sīrupā);
    • apelsīnu miziņu sukādes;
    • pūdercukurs.

Pagatavošana:

  • iepriekšējā vakarā rikotas sieru liek sietveida traukā ledusskapī notecināties no liekā šķidruma. Nākamajā dienā tam pievieno pūdercukuru un visu izspiež caur sietu. Pārkāj ar pārtikas plēvi un līdz izmantošanas brīdim uzglabā ledusskapī;
  • pagatavo plaucēto mīklu – nelielā katliņā ielej ūdeni, pievieno sviestu, sāli un uzvāra. Katliņu noņem no uguns un, nepārtraukti maisot, pievieno izsijātus miltus. Liek atpakaļ vārīties uz mērenas uguns un, turpinot nepārtraukti maisīt, vāra, līdz masa sāk atdalīties no trauka malām un saveļas bumbā (apmēram 2 – 3 minūtes);
  • katlu noņem no uguns un, nepārtraukti maisot, mīklu mazliet atdzesē (3 minūtes). Pa vienai pievieno olas. Nākamo pievieno tikai tad, kad iepriekšējā kārtīgi iemaisīta. Iegūtajai masai jābūt viendabīgai, krēmveidīgai un pabiezai (tā, lai var izspiest caur konditorejas tūtu un tā, lai uzliekot uz šķīvja, tā neizplūstu);
  • uzkarsē eļļu līdz apmēram 160 – 170 0C un liek tajā uz mērenas liesmas vārīties nelielus mīklas gabaliņus (tējkarotes izmēra lieluma). Vienlaicīgi vāra ne vairāk kā 3 – 4 gabalus, jo tie dubultosies! Vārīšanās laikā apgroza un vāra, līdz tie no visām pusēm iegūst zeltainu nokrāsu. Liek notecināties uz virtuves papīra dvieļa.
    • Ja grib cept cepeškrāsnī, tad pannu izklāj ar cepamo papīru un pavisam viegli nosmērē ar sviestu. Ar konditorejas tūtas palīdzību izspiež nelielas apaļas formas bumbiņas, ievērojot attālumu vienai no otras (cepšanās laikā tās dubultosies). Liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 200 0C apmēram 15 minūtes un tad 160 – 180 0C atlikušās 15 minūtes. Cepšanās laikā durvis nevirina! Krāsni izslēdz, mazliet paver durtiņas un ļauj tām lēnām atdzist;
  • tikmēr rikotas krēmam pievieno šokolādes gabaliņus un visu kārtīgi izmaisa. Ar iegūto krēmu piepilda konditorejas tūtu;
  • katru kūku iegriež vai pārgriež uz pusēm un bagātīgi piepilda ar krēmu. Dekorē ar ķiršu sukādi, pistācijām un apelsīnu miziņu. Pēc vēlēšanās pārkaisa ar pūdercukuru.

Labu apetīti!

sfinci-di-san-giuseppe

Advertisements
23/03/2015

Sv.Jāzepa svētku pusdienas (Pranzo di San Giuseppe)

Palermo_Pranzo di San Giuseppe

19.martā Itālijā un arī citās katoļu zemēs tiek atzīmēta Sv.Jāzepa diena (itāliešu val.: Festa di San Giuseppe). Tā ir arī tēvu diena (itāliešu val.: Festa del papa’), jo Sv.Jāzeps bija Svētās Jaunavas Marijas vīrs, Jēzus audžutēvs. Tas ir ģimenes, baznīcas, pazemības un nodošanās simbols un trūcīgo, bāreņu, jauniešu un amatnieku – galdnieku aizbildnis.

Tiek uzskatīts, ka pirmie šos svētkus sāka atzīmēt benediktīniešu mūki 1030.gadā, kuriem sekoja Marijas kalpi 1324.gadā un frančiskāņi 1399.gadā. Tālāk šos svētkus atbalstīja pāvesti Sisto IV un Pio V, līdz tos atzina visa baznīca pāvesta Gregorio XV vadībā 1621.gadā. Līdz pat 1977.gadam Itālijā tie bija valsts svētki.

Sicīlijā Svētais Jāzeps ir viens no iecienītākajiem svētajiem. Tas ir baltā tērpā ģērbies vīrs (simbolizē tīrību) ar koka nūju rokās, kura svētki sakrīt ar ziemas beigu svinībām.

Agrāk mazākās pilsētās daudz biežāk nekā mūsdienās turpat ielās tika klāti lieli galdi (itāliešu val.: tavolate di San Giuseppe) un gatavots ēdiens (piem., cūku pupu zupa) vai arī kāda zināma trūcīga ģimene tika aicināta pie sevis mājās pusdienās. Mūsdienās šādas labdarības aktivitātes organizē galvenokārt dažādas organizācijas un fondi baznīcu telpās vai netālu no tām.

Piemēram, šogad Palermo katedrālē tika organizētas pusdienas 200 trūcīgām personām un tas ir tikai viens no palīdzības un atbalsta izpausmes veidiem. Paralēli šim trūcīgām personām tiek palīdzēts apmaksāt dzīvokļa īres un komunālos rēķinus, medikamentus, skolniekiem pusdienas, u.c.

Pranzo di San Giuseppe1Pranzo di San Giuseppe

Visbiežāk trūcīgajiem izdalītie ēdieni:

  • maize (itāliešu val.: i pani di San Giuseppe, pani votivi, pani benedetti) – simboliskas formas maize, piem., augļi, ziedi, dzīvnieki (zivs, balodis, jēriņš), reliģiskie aksesuāri (krusti, zvani, nūjas, palmas zari). Visslavenākā šajā ziņā ir Salemi pilsētā gatavotā maize;
  • Jāzepa dienas zupa ar pupiņām un savvaļas fenheli (itāliešu val.: la minestra di San Giuseppe), kā arī citas zupas ar savvaļas augiem, kaltētiem kastaņiem, cūku pupām (itāliešu val.: il macco);
  • pasta ar sardīnēm un savvaļas fenheli (itāliešu val.: pasta con le sarde e finocchietto), pasta ar tomātu mērci, savvaļas fenheli un rīvmaizi, pasta ar lēcām un citiem pākšaugiem;
  • sautēta sālīta kaltēta menca (itāliešu val.: il baccala’);
  • sautēti fenheļi;
  • apelsīni;
  • deserti – ar medu pārlietas eļļā vārītas rīsu nūjiņas (itāliešu val.: crispelle di riso); ar krēmu pildītas eļļā vārītas kūciņas (itāliešu val.: sfinci, zeppola), smilšu mīklas pusmēness formas cepums ar pildījumu (itāliešu val.: raviola, cassatelle), eļļā vārītas vafeļu trubiņas ar pildījumu (“i cannoli”), “pignolata”.

Sv.Jāzepa dienā tēviem var tikt pasniegtas nelielas simboliskas dāvaniņas.

21/10/2014

Pasta ar turku zirņiem (La pasta e ceci)

Food_Pasta_ceci

Pasta ar turku zirņiem agrāk ir bijis viens no sicīliešu zemnieku un lauksaimnieku ziemas perioda pirmajiem ēdieniem, kas, papildināts ar olīveļļu un viegli grauzdētu baltmaizes šķēli, varēja tikt pasniegts arī kā pamatēdiens. Ļoti sātīgs ēdiens!

Tas var tikt pagatavots dažādos veidos: baltā vai sarkanā veidā (ar vai bez tomātu mērces), maigā vai pikantā veidā, šķidrs vai pabiezs, veģetārā veidā (ar lapu bietēm, spinātiem) vai ar gaļu, u.c. Tā sastāvā var tikt izmanotas dažādas papildus sastāvdaļas – burkāni, selerija, tomātu pasta, cauraugusi gaļiņa, savvaļas fenhelis, rozmarīns, u.c.

Līdzīgi kā cūku pupu krēmzupa šis ir viens no tēvu jeb Sv.Džuzepes (San Giuseppe) dienas svētku ēdieniem.

Nepieciešams (4 pers.):

  • 400 gr kaltētu turku zirņu;
  • 240 gr maza izmēra pastas;
  • 1 neliels sīpols, sasmalcināts mazos gabaliņos;
  • 1 ķiploka daiviņa;
  • rozmarīna zariņš;
  • olīveļļa;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari;
  • viegli grauzdētas svaigas baltmaizes šķēles;
  • papildus pēc izvēles – 1 burkāns, 1 selerijas kāts, 200 ml tomātu mērces, 120 gr cauraugušas gaļiņas, savvaļas fenhelis.

Pagatavošana:

  • turku zirņus aplej ar aukstu ūdeni un atstāj vismaz uz 12 stundām mērcēties. Kad norādītais laiks ir pagājis, tos noskalo zem tekoša auksta ūdens un atdala no miziņas, kas būs sākusi lobīties;
  • turku zirņus pārlej ar tīru aukstu ūdeni un uz mērenas uguns liesmas liek vārīties līdz tie ir gandrīz gatavi (atkarībā no zirņu veida tas var aizņemt 1- 2.5 stundas). Vārīšanās laikā nosmeļ putas. Pēc vēlēšanās – nosmeļ vienu trešo daļu zirņu un sablenderē viendabīgā masā, pievieno pārējiem zirņiem un visu kārtīgi izmaisa;
  • tikmēr sasmalcina sīpolu un kopā ar veselu ķiploka daiviņu (pēc vēlēšanās papildus var pievienot smalki sakapātus burkānus, selerijas kātus, cauraugušas gaļas gabaliņus un rozmarīnu) apcep uz pannas nelielā daudzumā olīveļļas. Pievieno turku zirņiem, kas ir gandrīz gatavi un pavāra vēl pāris minūtes. Ja vēlas, pievieno arī tomātu mērci;
  • tikmēr citā katlā vieglā sālsūdenī novāra pastu līdz tā ir gandrīz gatava;
  • kad pasta ir gandrīz gatava (vēl drusku cieta), to pievieno turku zirņiem un pavāra vēl 1 – 2 minūtes. Pēc garšas pievieno sāli un piparus;
  • pasniedz tiklīdz gatava – karstu, pārslacītu ar olīveļļu, pārkaisītu ar sieru un papildinātu ar viegli grauzdētu svaigas baltmaizes šķēli.

Labu apetīti!

Pasta_ceci

09/04/2014

Turku zirņu krēmzupa (Passata di ceci)

Food_Passata di ceci

Lai gan tuvojas pavasaris, tomēr dienās, kad vēl joprojām ir pavēss un pat auksts, ļoti labi iederās šī zupa no turku zirņiem, kas, pasniegta ar viegli grauzdētu baltmaizes šķēli un olīveļļu, ir viena no mūsmājās iecienītākajām zupām.

Nepieciešams (4 pers.):

  • 350 – 400 gr turku zirņu, vismaz 12st. izmērcēti aukstā ūdenī;
  • 1 neliels sīpols, sasmalcināts;
  • 2 ķiploka daiviņas;
  • 1 kartupelis;
  • 8 plānas šķēles cauraugušas gaļas vai šķiņķa (pēc vēlēšanās);
  • 1 rozmarīna zariņš;
  • neliela bunte svaiga savvaļas fenheļa, sasmalcināts (pēc vēlēšanās);
  • olīveļļa;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari.

Pagatavošana:

  • iepriekšējā vakarā pārlejam turku zirņus ar aukstu ūdeni un atstājam uz visu nakti (vismaz 12 st.) mērcēties. Pievienojam pavisam nedaudz dzeramās sodas un visu izmaisām;
  • nākamajā dienā tajā pašā ūdenī, kurā tie mērcējās, liekam vārīties turku zirņus, tiem pievienojot 1 ķiploka daiviņu, sasmalcinātu rozmarīnu un gabaliņos sagrieztu kartupeli. Vārām, kamēr turku zirņi ir gatavi;
  • nosmeļam nedaudz kartupeļu un turku zirņu (vēlāk izmantosim dekorēšanai), pārējo masu sastrādājam viendabīgā, krēmveida masā;
  • atsevišķā traukā nelielā daudzumā olīveļļas apcepam sasmalcinātus sīpolus, ķiploka daiviņu, šķiņķa gabaliņus un savvaļas fenheli. Pievienojam tos viendabīgā masā sastrādātajai zupai un vārām uz mērenas uguns liesmas līdz parādās pirmie burbulīši;
  • pasniedzam karstu, dekorētu ar veseliem kartupeļu gabaliņiem un turku zirņiem un pārkaisītu sasmalcinātu savvaļas fenheli. Pasniedzam ar viegli grauzdētu baltmaizes šķēli un olīveļļu.

Labu apetīti!

19/03/2013

Sv.Jāzepa dienas saldumi

Food_Sweets_Saint Joseph's day

19. marts katoļu baznīcās ir svētku diena. Tā ir Svētā Jāzepa (San Giuseppe) diena jeb šķīstās jaunavas Marijas sargātāja, Dieva Dēla uzturētāja un Svētās ģimenes galvas diena.

Itālijā šie svētki sakrīt ar tēvu dienas svinībām.

Par godu šiem svētkiem Sicīlijā tiek gatavotas dažādas eļļā ceptas maizes un saldumi. Populārākie no tiem ir:

  • sfinči (itāļu val.: le sfinci di san giuseppe) – arābu izcelsmes ļoti mīkstas un gaisīgas apaļas formas kūciņas, kas tiek pasniegtas ar rikotas krēmu, šokolādes gabaliņiem un augļu sukādēm to virspusē;
  • eļļā vārītas rīsu nūjiņas jeb kroketes (itāļu val.: le crispelle vai zeppole di riso), kas tiek pasniegtas pārkaisītas ar pūdercukuru un medu;
  • ravioli ar rikotas krēma pildījumu (itāļu val.: ravioli fritti alla ricotta) – eļļā cepts un no ārpuses cukurā apvārtīts izstrādājums, kura vidū ir rikotas krēma pildījums;
  • graffes jeb bombas (sicīliešu dialektā: graffe) – eļļā cepts apaļas formas un no ārpuses cukurā apvārtīts izstrādājums, kura vidū ir dažāda veida krēms (piem., vaniļas, šokolādes).
15/03/2013

Cūku pupu krēmzupa (Il macco di fave)

Food_Macco di fave

Ļoti sens, vienkāršs, bet tajā pašā laikā uzturvielām bagāts sicīliešu ēdiens (itāliešu val.: il macco di fave, sicīliešu dialektā: u maccu di favi). Vēsturiski tas ir bijis nabadzīgo iedzīvotāju ēdiens, mūsdienās – ietverts itāļu tradicionālo ēdienu sarakstā (itāļu val.: prodotti agroalimentari tradizionali italiani, P.A.T).

Par tā izcelsmes reģionu tiek uzskatīta Agridžento zonā esošā pilsētiņa Raffadali. Bieži vien tā tiek saukta par „cūku pupu krēmzupas pilsētiņu” jeb sicīliešu dialektā “u paisi du maccu”, jo šī krēmzupa šeit ir viens no tradicionālajiem ēdieniem. Tālāk no šejienes tā izplatījās visā Sicīlijā un mūsdienās tiek gatavota daudzos un dažādos veidos.

Sicīlijā cūku pupu audzēšanai ir ļoti senas tradīcijas. Tās ir tikušas uzskatītas gan par stipru cilvēku, gan arī nabadzīgo iedzīvotāju ēdienu. Tās ir tikušas audzētas pārmaiņus ar graudaugiem, jo cūku pupas, piesaistot slāpekli, bagātina augsni. Senās Romas laikā tās ir tikušas audzētas un izmantotas uzturā tik plaši, ka daudzas ievērojamas romiešu ģimenes ir ieguvušas savu uzvārdu tieši pateicoties cūku pupām un citiem pākšaugiem, piem., i Fabi (cūku pupa itāļu val.: fava (faba)), i Pisoni (zaļie zirnīši), i Lentuli (lēcas), i Ciceroni (turku zirņi).

Laika gaitā šī ēdiena saistība ar dažādiem īpašiem notikumiem ir mazinājusies, taču tā vieta sicīliešu ēdienkartē ir saglabājusies. Ja vēsturiski tas ir bijis nabadzīgo ēdiens, kas, labākajā gadījumā, papildināts ar olīveļļu, garšvielām un grauzdētu baltmaizi, tika pasniegts kā pamatēdiens, tad mūsdienās tas visbiežāk tiek pasniegts kā pirmais ēdiens (krēmzupa).

Tradicionāli šī krēmzupa tiek gatavota ziemas – pavasara periodā, bet var pagatavot arī pārējā laikā no kaltētām cūku pupām.

Klasiskajā variantā pēc tam, kad cūku pupas pēc vārīšanas vieglā sālsūdenī ir sasniegušas tādu gatavības pakāpi, ka sāk šķīst, tas ir īstais brīdis, lai ar koka karoti vai dakšiņu tās vēl vairāk saspaidītu (tieši no šīs darbības ir cēlies krēmzupas nosaukums, latīņu val.: „maccare”, itāļu val.: „ammaccare” jeb saspaidīt līdz mīkstai konsistencei). Atkarībā no Sicīlijas zonas, šis ir brīdis, kad krēmzupai var tikt pievienota arī pasta. Krēmzupa tiek pasniegta karsta, aromatizēta ar svaigi maltiem melnajiem pipariem un svaigu savvaļas fenheli. Papildināta ar pāris lāsēm olīvu eļļas un viegli grauzdētu baltmaizes šķēli.

Taču Sicīlijā pastāv daudzas un dažādas šīs krēmzupas pagatavošanas receptes. Katrā zonā tiek slavēta tieši savējā. Piemēram, Mesīnas zonā cūku pupu krēmzupa var tikt papildināta ar dažādu formu pastu (visbiežāk nelielos gabalos salauztiem spageti), Katānijas zonā – tā tiek gatavota no svaigām, lobītām cūku pupām, sīpola un savvaļas fenheļa (maccu virdi), Ragūzas zonā – svaigās, nolobītās cūku pupas vispirms tiek noliktas saulē apkaltēties un tikai pēc tam tiek vārītas kopā ar dārzeņiem, Palermo zonā – cūku pupas var tikt vārītas kopā ar dzelteno ķirbi, Petralia – lēcām, Chiusa Sclafani – savvaļas jeb lapu bietēm, Salemi – burkāniem un savvaļas fenheli, Ispica (maccu lordu) – cūkas ādu un citiem pākšaugiem (pupiņām, lēcām, turku zirņiem, zaļajiem zirnīšiem). Papildus tam visam klāt tiek dzerts labs sarkanvīns.

Sirakūzās (un ne tikai!) šī krēmzupa ir tradicionāls 19. marta jeb Sv.Džuzepes dienas ēdiens (itāļu val.: Maccu di S.Giuseppe). Tā ir diena, kad visā Itālijā tiek atzīmēta arī tēvu diena.

Vēsturiski vajadzība gatavot šo zupu esot radusies tāpēc, ka bijis nepieciešams atbrīvoties no iepriekšējā gada pākšaugu krājumiem, lai rastu vietu jaunajai ražai. Tieši tāpēc krēmzupa tiek gatavota no visa tā, kas šajā periodā ir pieejams lauku saimniecības telpās un apkārtnē – gan dažādiem pākšaugiem (cūku pupas, turku zirņi, zaļie zirnīši, pupiņas, lēcas, kastaņi), sīpoliem, ķirbjiem, svaigiem un kaltētiem tomātiem, gan arī lauku saimniecības tuvumā augošiem svaigiem augiem – piem., svaiga savvaļas fenheļa, lapu bietēm, u.c.

Agrāk krēmzupa tika gatavota turpat uz ielas, māju pagalmos, tāpēc tās gatavošanas process bija sava veida komunikācija ar citiem cilvēkiem (gatava krēmzupa pēc tam tika izdalīta kaimiņiem, u.c.). 15. gadsimtā tās pagatavošanai pat pastāvēja īpašs trauks „ad opus mirandi maccum” (lai apbrīnotu tās pagatavošanas procesu).

Interesanti, ka pārlietu ar nelielu daudzumu olīveļļas (Sicīlijā pat pastāv teiciens „livari l’ogliu du maccu”, kas nozīmē – nosmelt eļļu no krēmzupas), šo krēmzupu var uzglabāt vēlākam laikam un pēc tam pasniegt šķēlēs sagrieztā vai arī eļļā vārītā veidā.

To var izmantot kā piedevu pie gaļas vai zivju ēdieniem.

To var smērēt uz baltmaizes kā krēmu jeb pastēti.

Taču daudzviet Sicīlijā vārdam – cūku pupa – pastāv arī negatīva nokrāsa. Bieži vien šis vārds apzīmē lepna un iedomīga cilvēka uzvedību. Sirakūzās pat pastāv vairāki teicieni un aforismi, piemēram, „pugnu i maccu” jeb cūku pupu saišķis, „panza cuntenti cori clementi, panza dijuna nenti pirduna” (itāļu val.: pancia contenta cuore clemente, pancia digiuna niente perdona) jeb „priecīgs vēders, žēlsirdīga sirds, tukšs vēders, nekas netiek piedots”.

Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka romiešu pasaku tēls Maccus tiek uzskatīts par vienu no iespējamiem Neapoliešu slavenā tēla Pulcinellas priekštečiem!

Macco and Maccus

Saistītie raksti:

https://mysicily.wordpress.com/2011/11/11/slow-food-sicilija/

Cūku pupu krēmzupas (bez pastas) pagatavošana

Nepieciešams (4 pers.)

  • 2 kg svaigu cūku pupu vai 300 gr lobītu kaltētu cūku pupu (izmērcētas);
  • 1 neliels saišķis savvaļas fenheļa;
  • 1 neliels sīpols, smalki sakapāts;
  • olīveļļa;
  • sāls, pipari, papildus pēc izvēles – čili pipari;
  • papildus – grauzdētas baltmaizes šķēles.

Pagatavošanas process:

  • ja izmanto kaltētas cūku pupas, tad iepriekšējā dienā tās aplej ar aukstu ūdeni un atstāj mērcēties vismaz 12 stundas; ja izmanto svaigas cūku pupas, tad vispirms tās izloba no pāksts;
  • uzvāra apmēram 750 – 1000 ml ūdens ar svaiga fenheļa zariņiem un zaļumiem tajā (zaļumus izņem un noliek malā vēlākam laikam);
  • uz pannas nelielā daudzumā olīveļļas apcep sīpolus. Kad tie kļuvuši zeltaini, pievieno cūku pupas un apmēram 500 – 600 ml iepriekš novārīta ūdens. Vāra uz lēnas uguns apmēram 1 – 2 stundas un ja nepieciešams, pievieno papildus karstu ūdeni. Kad cūku pupas sāk kļūt mīkstas un jukt ārā, ar koka karoti tās saspaida un izšķīdina pēc iespējas vairāk (ja vēlas krēmīgāku konsistenci, izmanto blenderi), pievieno sasmalcinātus iepriekš novārītos fenheļa zaļumus (pusi no tiem) un ja nepieciešams, papildus šķidrumu. Pēc garšas pievieno sāli;
  • pasniedz karstu, pārkaisītu ar svaigi maltiem melnajiem pipariem un pārlietu ar pāris pilēm olīveļļas. Papildina ar viegli grauzdētu baltmaizes šķēli vai grilētām cūkgaļas ribiņām.

Labu apetīti!

FaveFave di LeonforteMacco di fave

14/11/2011

Rīsu nūjiņas (Crispelle di riso)

Food_Crispelle di riso

Rīsu nūjiņas (itāļu val.: le crispelle / crespelle / zeppole di riso, sicīliešu dialektā: i crispeddi di riso) ir Sicīlijas austrumu pusē, Katānijas zonā, ļoti populārs uz rīsu bāzes gatavots eļļā vārīts saldais ēdiens, kurš tiek pasniegts kopā ar šķidru citrusu augļu medu un apbērts ar pūdercukuru.

Tiek uzskatīts, ka šo ēdienu apmēram 16. gadsimtā ir radījušas Katānijas benediktiešu klostera mūķenes. Tradicionāli šis saldais našķis tiek gatavots ziemas periodā un jo īpaši Tēvu dienas jeb Sv. Džuzepes svētku laikā (19. marts).

Nepieciešams:

  • 300 gr rīsu (arborio, originario);
  • 1 L piena;
  • šķipsniņa sāls;
  • 150 gr miltu;
  • 1 apelsīns, smalki rīvēta tā miziņa un svaigi spiesta sula;
  • 1 tēj.k. cepamā pulvera (vai puse paciņas svaiga rauga, kas izšķīdināts pavisam nelielā daudzumā silta ūdens);
  • 1 tēj.k. kanēļa pulvera (pēc vēlēšanās);
  • eļļa vārīšanai;
  • dekorēšanai:
    • pūdercukurs;
    • 200 gr medus, kas sajaukts ar svaigi spiestu sulu no 1 apelsīna.

Pagatavošana:

  • traukā ieber rīsus, pievieno šķipsniņu sāls, plāni nomizotu apelsīnu miziņu un pārlej ar aukstu pienu. Liek vārīties uz zemas uguns liesmas līdz rīsi ir gatavi un piens pilnībā uzsūcies (apmēram 30 – 40 min.). Vārīšanās laikā nepārtraukti maisa, lai rīsi nepiedegtu. Ja nepieciešams, pievieno papildus šķidrumu – karstu ūdeni vai pienu;
  • kad rīsi ir gatavi, tos pārliek citā traukā un ļauj tiem atdzist;
  • pievieno izsijātus miltus, cepamo pulveri vai izšķīdinātu raugu, smalki rīvētu apelsīnu miziņu, kanēli un pārsegtā veidā ļauj brīdi nostāvēties;
  • galda virsmu vai dēlīti nokaisa ar miltiem un kārto uz tās rīsu masu gareniskā veidā – apmēram 10 cm platumā un 5 mm biezumā. Vienmērīgi nolīdzina to, pavisam viegli pārkaisa ar miltiem un ar nazi sagriež apmēram 5 – 7 mm platas nūjiņas. Ja vēlas tās starp plaukstām var sarullēt un izveidot apaļas;
  • tikmēr uzkarsē eļļu (gatavību pārbauda ar koka irbulīti – ja ap to sāk veidoties burbulīši, tad eļļa ir pietiekami karsta);
  • rīsu nūjiņas liek vārīties eļļā līdz tās no abām pusēm iegūst zeltainu nokrāsu;
  • kārto uz virtuves papīra dvieļa notecināties;
  • pasniedz viegli siltas vai pilnībā atdzisušas pārkaisītas ar pūdercukuru vai papildinātas ar medu, kas sajaukts ar svaigi spiestu apelsīnu sulu.

Labu apetīti!


Crispelle di risoCrispelle di riso1Crispelle di riso2


31/03/2010

19.03. Festa del Papa’!

19.03. Itālijā tiek svinēta tēvu diena!

Izrādās, ka šie svētki ir radušies ASV 20.gadsimta pašā sākumā un mūsdienās tiek svinēti dažādās pasaules valstīs, tiesa gan dažādos datumos. Valstīs, kas seko ASV tradīcijām – Jūnija trešajā svētdienā, katolicisma zemēs – svētā Jozefa dienā. Latvijā kopš 2009.gada – Septembra otrajā svētdienā.

Šajā dienā tēviem ir paredzēts pasniegt kādu dāvanu.