Archive for ‘Lieldienas’

13/04/2015

Lieldienu arkas (Archi di Pasqua)

San Biagio Platani_Archi di Pasqua

Apmēram 35 Km attālumā no Agridžento atrodas neliela pilsētiņa San Biagio Platani (2014.g. – 3400 iedzīv.sk.). Tā izvietota neliela pakalna virsotnē (416 m.v.j.l.), lauksaimnieciski ļoti skaistas teritorijas vidienē (aitas, vīnogu lauki, mandeļu lauki, u.c.), Platani upes tuvumā.

Nature_April (3)Nature_April (4)Nature_April (5)

Pilsēta ir salīdzinoši jauna, izveidota 1635.gadā kā feodālais lauksaimniecības centrs. Ja sākotnēji bija vērojama strauja tās attīstība (17.gadsimta beigās iedzīvotāju skaits jau bija trīskāršojies un sasniedza 1000 iedzīv.), tad tā apstājās nākamajā gadsimtā sakarā ar sliktās ražas izraisīto nabadzību un badu. Lai uzturētu vietējo iedzīvotāju garu un novērstu domas, no Dievmātes Madonnas un Kristus kulta aizsākās tradīcija Lieldienu periodā gatavot Lieldienu arkas, sauktas arī par maizes arkām. Šī tradīcija ir ne tikai izdzīvojusi līdz mūsdienām, bet turpina pārsteigt un piesaistīt arvien plašāku uzmanību. Tas ir kaut kas ļoti neparasts un pārsteidzošs!

Tas ir nosacīti divās konkurējošās brālībās sadalītu pilsētas iedzīvotāju darinājums, no kurām viena pārstāv vienu kultu (Madunnara) un otra otru (Signurara), un tiek parādīts publiskam novērtējumam reizi gadā, Lieldienu periodā. Ilgst apmēram mēnesi.

Visas Corso Umberto ielas garumā tiek uzstādīta nemainīgi tā pati niedru pamatstruktūra (arkas, kupoli un zvanu torņi), kas ik gadu tiek dekorēta ar citām dekorācijām – tikai un vienīgi no simboliskas nozīmes dabas materiāliem (niedrēm, vītoliem, sparģeļiem, lauru lapām, rozmarīna, graudaugiem, datelēm, u.c.) veidotām gleznām, lampām un maizes izstrādājumiem. Struktūras galvenā daļa ir tās centrā daļa, kur Lieldienu svētdienas rītā notiek Augšāmcēlušā Jēzus un Jaunavas Marijas “satikšanās”.

Archi di Pasqua (1)Archi di Pasqua (11)Archi di Pasqua (2)Archi di Pasqua (5)Archi di Pasqua (6)Archi di Pasqua (7)Archi di Pasqua (8)Archi di Pasqua (9)Archi di Pasqua (12)Archi di Pasqua (10)Archi di Pasqua (13)Archi di Pasqua (14)Archi di Pasqua (15)Archi di Pasqua (3)Archi di Pasqua (16)Archi di Pasqua (17)Archi di Pasqua (4)

Advertisements
01/04/2015

Lieldienu cepums ar olu (Cuddura cu l’ova)

Food_Cuddura cu lova

Ļoti sens tieši Lieldienu periodā Itālijas dienvidu reģionos (tai skaitā Sicīlijā) gatavots saldums – cepums ar cieti vārītu olu (parasti pāra skaitli), kas dekorēts ar dažādiem krāsainiem dekoriem.

Šis simboliskās nozīmes saldums dažādos reģionos var tikt saukts atšķirīgos vārdos (sicīliešu dialektā: cuddura cu l’ova, pupi cu’ l’ova, aceddi cu l’ova, scarceddi, itāļu val.: ciambella intrecciata con le uova). Tiek uzskatīts, ka tā nosaukums ir cēlies no grieķu valodas vārda “kolloura” / “kollura” un nozīmē „apaļa maize, kronis”. Tā izcelsme ir attiecināma uz laiku, kad nabadzīgie iedzīvotāji šādā veidā reliģisko ceremoniju laikā izmantotās olas centās uzglabāt ilgākam laikam. Tas bija ganu vidū īpaši populārs līdzi ņemšanai paredzēts produkts (maizē ieceptā ola to padarīja daudz sātīgāku).

Būtiska ir arī šīs maizes jeb cepuma forma, kas, ņemot vērā to, ka šis saldums bieži vien tiek gatavots arī dāvināšanai, simbolizē cieņu un mīlestību (sirds forma), klusumu un mieru (balodis jeb dūja), svētku svinīgumu (gredzens, kronis), vēl iespējamās formas ir atslēgas, gailis, jēriņš, sakrustotas rokas, u.c.

Pane di Pasqua

Pateicoties vienkāršajam pagatavošanas veidam un dažādām izpausmes iespējām, šis produkts ir saglabājies līdz pat mūsdienām un vēl joprojām tiek gatavots ļoti daudzās ģimenēs.

Recepte.

Nepieciešams:

  • mīklai:
    • 500 gr miltu;
    • 150 gr cukura;
    • 125 gr cūku tauku vai sviesta, istabas temperatūrā vai izkausēts;
    • 2 olas;
    • apmēram 12 gr cepamā pulvera (0.75 paciņas);
    • piens pēc nepieciešamības;
    • 1 citrons vai apelsīns, rīvēta tā miziņa.
  • dekorēšanai:
    • 12 olas, cieti novārītas (izmantoju paipalu olas);
    • 1 sakulta ola pārsmērēšanai;
    • krāsaini cukura dekori.

Pagatavošana:

  • liek vārīties olas (12 gab.) līdz tās ir cieti novārījušās. Atdzesē;
  • visas mīklas sastāvdaļas sastrādā viendabīgā masā (pienu pievieno pēc nepieciešamības). No mīklas masas izveido bumbu, ietin to pārtikas plēvē un ievieto ledusskapī uz apmēram 1 stundu;
  • mīklu izņem no ledusskapja un uz miltiem nokaisītas galda virsmas izrullē  apmēram 10 -15 mm biezumā;
  • ar robainu nazīti vai formiņu izveido izvēlētā cepuma formu (groziņu, kroni, sirsniņu, balodi jeb dūju, u.c.). Tās vidū novieto iepriekš cieti novārīto olu vai olas, kuras pie cepuma pamatnes piestiprina ar strēmelīti vai pīnīti, kas izveidota no tās pašas mīklas;
  • katru cepumu pārsmērē ar pirms tam sakultu olu un pārkaisa ar krāsaina cukura dekoriem;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 1800 temperatūrā apmēram 20 minūtes.

Labu apetīti!

Biscotti_Cuddura cu lovaBiscotti_Cuddura cu lova1Biscotti_Cuddura cu lova2

20/04/2011

Lieldienu tradīcijas Sicīlijā (La festa della Pasqua)

Lieldienas (itāļu val. – La Pasqua) ir svētki, kuri simbolizē pārveidošanos gan tiešā veidā dabā, kad ziemu nomaina pavasaris, gan arī netiešā veidā … Reliģijā Lieldienu Noslēpums ir pārveidošanās process, kurā mums tiek dota jauna dzīvība un jauns gars. Simboliski tas sākas ar ciešanām un nāvi Lielajā Piektdienā, tad Lieldienu rītā tiek saņemta jauna dzīvība, tad laikā no Lieldienām līdz Debeskāpšanas dienai notiek sērošana par veco un pielāgošanās jaunajai dzīvei, un visbeidzot, tikai tad, kad ar Jēzus uzkāpšanu Debesīs vecajai dzīvei esam patiešām ļāvuši aiziet, mums Vasarsvētkos tiek dots jauns gars jaunajai dzīvei, kuru jau dzīvojam. Tie ir kristiešiem vissvarīgākie svētki, kurus pasaulē svin jau 2000 gadus. Atdzimšanas svētki. Vieni no svarīgākajiem svētkiem arī Sicīlijā.

Nedēļu pirms Lieldienām Sicīlijā tiek atzīmēta Palmu svētdiena (itāļu v.: Domenica delle Palme) (Latvijā – pūpolu svētdiena), kas savu nosaukumu ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā tiek svētīti baznīcās. Tā ir diena, kad Jēzus tika sagaidīts Jeruzalemē kā uzvarētājs, kā glābējs, ar godu un slavas dziesmām, ļaudis klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Viņš gāja pretim savai uzvarai, bet ļaudis nespēja to saprast un pieņemt, Viņa ceļš veda nevis uz troni, bet gan pie krusta. Šajā dienā baznīcās tiek lasīts Kristus ciešanu apraksts un ļaudis aicināti iedziļināties tajā, cik dārgi ir maksājusi cilvēces grēku izpirkšana. Kristīgajā ticībā Palmu svētdiena kā svētki pirmo reizi svinēti 4. gadsimtā Bizantijā, bet, piemēram, Vācijā – 11. / 12. gadsimtā.

Motta St.Anastasia mazpilsētas galvenajā laukumā šajā dienā skautu zēni baznīcas laukumā tirgo dažādus izstrādājumus no palmu zariem, kurus ņemt līdzi un iesvētīt baznīcā. Arī baznīcas durvis dekorētas ar palmu zariem. Saskaņā ar tradīcijām, šajā dienā uz baznīcu jādodas pilnīgi jaunās drēbēs.

Aiz Palmu svētdienas tālāk seko Lielā jeb Svētā nedēļa:

  • Lielā jeb Zaļā ceturtdiena, kad beidzas 40 dienu ilgušais gavēnis un sākas Lieldienu svinības (šajā dienā tika likti pamati Svētajam Vakarēdienam) … Šajā dienā ir pieņemts apmeklēt kapus, turklāt, kā vēsta tradīcijas, jāapmeklē vairāki kapi (to skaitam ir jābūt nepāra ciparam);
  • Lielā piektdiena, kad Jēzus tika sists krustā un tam sekojošās sēras …  
  • Klusā sestdiena … pusnaktī baznīcā no Jēzus statujas tiek noņemta auduma drāna un, skanot baznīcas zvaniem, tiek paziņots par Jēzus augšāmcelšanos un svētku sākšanos;
  • Lieldienu svētdiena – Jēzus augšāmcelšanās, svētki, prieks. Šajā dienā ir pieņemts, ka visa ģimene kopā dodas uz baznīcu klausīties Svēto misi un pēc tam mājās ieturēt Lieldienu pusdienas.

Jāatzīmē, ka šajā laikā dažādās Sicīlijas pilsētās iespējams piedalīties un vērot dažādus pasākumus, piem. parādes, reliģiskās procesijas, kad pilsētas aizbildnis (tā statuja) tiek nesta apkārt visai pilsētai pa šaurām ieliņām, notiek tematiski teatrāli uzvedumi (piem., Katānijas zonā, Adrano pilsētā notiek “La Diavolata” – teatrāls uzvedums pilsētas galvenajā laukumā, kur vienā skatuves pusē atrodas elle un tajā dzīvojošie velns un 5 dēmoni, bet otrā pusē atrodas Debesis. Starp enģeļiem un velnu notiek cīņa, cenšoties panākt, lai tas pasaka: “Lai dzīvo Marija!”. Palermo zonā Mondello tiek atveidotas Jēzus ierašanās Jeruzalemē, Svētā Vakarēdiena un šišanas krustā ainas … daudzām pilsētās notiek reliģiskā procesija, kad visai pilsētai cauri tiek nesta Svētās Marijas statuja) , u.c.

Gastronomiskās tradīcijas ir atšķirīgas ne tikai starp Itālijas reģioniem, bet pat Sicīlijas ietvaros. Būtiskākās ēdienu sastāvdaļas ir maize, olas, jēra gaļa, zivis, svaigie zirnīši, artišoki un konditorejas izstrādājumi.

Sicīlijā Lieldienu laikā iespējams nogaršot sekojošus ēdienus:

  • olas – olas netiek vārītas, krāsotas un ēstas tīrā veidā, bet gan ieceptas maizē vai sāļajā tortē, vai arī izmantotas kā zupas sastāvdaļa;
  • īpašo Lieldienu maizi (sicīliešu val.: “pupi cull’ l’ova”, “cuddura cu l’ova”, pani pasquali) – tā ir dažāda izmēra un formas maize, kurai pa vidu atrodas cieti vārīta ola. Tā ir sicīliešu klasika! Visbiežāk sastopamās formas ir saule, zvaigzne, balodis vai dūja, taču iespējams sastapt arī krusta, priestera, dēmona formas maizes. Pārējā Itālijas teritorijā Lieldienu maizes pildījumam izmanto arī sieru, šķiņķi, salami, olīves, u.c.

  • lieldienu zupu (itāļu val.: “brodetto Pasquale”) – tā var būt gan bagātīga romiešu zupa ar liellopu un jēra gaļu, kas iebiezināta ar olu, gan arī franču izcelsmes zupa, kura tiek gatavota Sicīlijā, Mesīnas zonā un saucas “U sciuscieddu”. Tās sastāvā ietilpst dažāda veida gaļa, svaiga rikota, olas, siers, pētersīlis un citas garšvielas. No gaļas tiek veidotas bumbiņas (frikadeles), bet rikota un olas tiek sakultas stingrās putās uz pārlietas pāri traukā esošajām frikadelēm un buljonam. Viss tiek likts cepeškrāsnī un cepts, kamēr gatavs. Pasniedz karstu.

  • slēgta veida picas ar dažādiem pildījumiem: jēra gaļu un dārzeņiem (Impanata Pasquale, Ragusas zona) vai jēra gaļu, speķi, olām, dažāda veida sieriem un garšvielām (U’ Pastieri);


  • makaronu sacepumu  (Tegame Pasquale di Aragona, Agridžento zona), kura sastāvā ietilpst makaroni, vistas gaļa, olas, dažādi sieri, kanēlis, maize un garšvielas, un kurš tiek izkārtots sekojoši: trauka apakšu izklāj ar maizes šķēlēm, tālāk kārto makaronus, gaļas bumbiņas, sieru un garšvielas, tad sakultas olas un sieru, pa virsu atkal izkārto maizi. Visu pārlej ar buljonu un liek cepties cepeškrāsnī.
  • jēra gaļu dažādos veidos, piem., ceptu cepeškrāsnī ar rozmarīnu un kartupeļiem …. Raguzas zonā iespējams nogaršot “Turciniuna”, kas ir ēdiens no jēra iekšām (sirds, plaušām, aknām) un dažādām garšvielām;
  • pildītu vistu ar rīsiem (la galina con riso; Sirakūzu zona), sīpoliem, tomātiem, desiņām, dažādu veidu sieriem, garšvielām un, protams, olu;
  • zivis, jo īpaši tuncis, simbolizējot tā nozvejas sezonas sākumu;
  • artišokus – pagatavotus dažādos veidos (vārītus, ceptus, grillētus) un ar dažādu pildījumu (piem., smalki sagrieztiem ķiplokiem un pētersīļiem vai rīvmaizi un desiņām);

  • svaigus zaļos zirnīšus, cūku pupas.

 

konditorejas izstrādājumus:

  • Cassata – arābu izcelsmes klasiska sicīliešu torte, kura ir pazīstama visā pasaulē. Tās sastāvā ietilpst rikotas siers, žāvēti augļi, sukādes, marmelādes gabaliņi un marcipāns. Agrāk šī torte tika gatavota tikai uz Lieldienām, pavasara svētkiem, bet mūsdienās ir pieejama visu caru gadu. Jāatzīmē, ka mūsdienās pieejamais tortes variants ir 1700. gadā Palermo Valvederes klostera mūķeņu ārābu receptes uzlabojums, tam pievienojot biskvītu un krāsainas dekorācijas;

  • marcipāna jēriņus (sicīliešu dialektā: “i picureddi”, le pecorelle di pasta reale) – konditorejas izstrādājumi jēriņa formā to klasiskā, zemē guļošā, pozā;

Food_Marzipan sheep

  • dažāda izmēra un formas marcipāna izstrādājumus, piem., augļus;


  • īpašus gavēņa laika cepumus (biscotti quaresimanli);

Food_Biscotti_Cantucci

  • Lieldienu balodi jeb dūju (Colomba Pasquale) – mūsdienu komercializācijas simbols, veidots no miltiem, olām, cukura, dabīgā ierauga, sviesta un cukurotām sukādēm (bez rozīnēm). Tam ir baloža jeb dūjas forma, virsma glazēta un dekorēta ar grauzdētām mandelēm. Principā saturs ir tieši tāds pats, kā Ziemassvētku izstrādājumiem – Panettone un Pandoro, tikai cita forma;

  • Lieldienu šokolādes olas – vēl viens komercializācijas simbols, mūsdienu Lieldienu tradīcija.

Sicilia_Pasqua_Uova di cioccolatoUova di cioccolato di pasqua