Archive for ‘Politizētā ekonomika un statistika’

17/11/2017

Michelin restorāni Sicīlijā (Ristoranti Michelin 2017)

Šogad Itālijā Michelin zvaigznes piešķirtas 343 restorāniem, no kuriem 14 atrodas Sicīlijā!

Kopumā 3 zvaigznes piešķirtas 8 restorāniem, 2 zvaigznes – 41 restorānam un 1 zvaigzne – 294 restorāniem.

Pievērsiet uzmanību, jo dažu restorānu dēļ ir vērts mainīt savu ceļojuma maršrutu (Ragūzas zona!!!). Labu apetīti!

Divas zvaigznes ** piešķirtas 4 restorāniem:

  • Restorāns “La Madia di Licata”, Licata – šefpavārs Pino Cuttaia;
  • Restorāns “Il Principe di Cerami”, Taormīna – Massimo Mantarro;
  • Restorāns “Duomo di Ragusa”, Ragusa Ibla – Ciccio Sultano;
  • Restorāns “Locanda di Don Serafino”, Ragusa Ibla – Vincenzo Candiano.

Pa vienai zvaigznei * desmit restorāniem:

  • Restorāns “Il Coria”, Caltagirone – šefpavāri Domenico Colonnetta e Francesco Patti;
  • Restorāns “La Fenice”, Ragusa – Claudio Ruta;
  • Restorāns “Accursio”, Modica – Accursio Craparo;
  • Restorāns “Shalai”, Linguaglossa – Giovanni Santoro;
  • Restorāns “La Capinera”, Taormina – Pietro D’Agostino;
  • Restorāns “I Pupi”, Bagheria – Tony Lo Coco;
  • Restorāns “Il Bye Bye Blues”, Palermo – Patrizia Di Benedetto;
  • Restorāns “Il Bavaglino”, Terrasini – Giuseppe Costa;
  • Restorāns “Signum”, Salina – Martina Caruso;
  • Restorāns “Il Cappero”, Vulcano – Giuseppe Biuso.

Īsumā par zvaigznēm:

  • Viena: “Ļoti labs restorāns savā kategorijā”
  • Divas: “Ekselents ēdiens, tā dēļ ir vērts izmest līkumu”
  • Trīs: “Ārkārtīgi izcila virtuve, tai var veltīt veselu ceļojumu”.

 

11/04/2012

Maizes tirgus izmaiņas arī Sicīlijā

Food_Pane

Itālijā maize vienmēr ir bijusi nevis viens no pārtikas produktiem, bet gan īpašs produkts – Vidusjūras diētas pamatprodukts. Tas ir galvenais produkts, kas raksturo katru lielāku vai mazāku Itālijas pilsētu (vairāk kā 250 veidi ar vairāk kā 1500 variācijām); produkts, kuru itāļi vienmēr cenšas nogaršot, esot citviet.

Katrā pilsētā vēl joprojām ir iespējams atrast vairākas maiznīcas, kur iespējams iegādāties malkas krāsnī ceptu svaigu maizi. Taču to skaits pēdējos gados strauji samazinās. Mainās pieprasījums, maizes patēriņš un maizes tirgus kā tāds.

Saskaņā ar pēdējiem statistikas datiem:

  • Eiropā apmēram 55% maiznīcu saražotās produkcijas (maize, cepumi, krekeri, rīvmaize, u.c.) veido Vācijā, Francijā un Itālijā saražotā produkcija;
  • apmēram 55% maiznīcu produkcijas Eiropā ir maizniekmeistaru darinājums un apmēram 45% ir rūpnieciski ražota produkcija (visvairāk maize tiek ražota rūpnieciski Nīderlandē (81%), Lielbritānijā (80%), Vācijā (40%), vismazāk – Francijā (35%), Itālijā, Spānijā (19%), Turcijā);
  • 90% itāļu maizi savā uzturā izmanto ik dienas un labprātāk to iegādājas ik dienas svaigi ceptu;
  • Itālijā maiznīcās gatavotās maizes cena ir vidēji 2.95 eur / kg, savukārt, rūpnieciski ražotās maizes cena ir 1.96 eur / kg (šeit nu ir jāpiebilst, ka pastāv ļoti lielas reģionālās atšķirības, piemēram, Ziemeļitālijā maize ir apmēram 3 reizes dārgāka nekā Dienviditālijā; 2012. gada februārī Sicīlijā maize maksāja no 1.6 – 3.6 eur / kg jeb vidēji 2.72 eur / kg; tiek uzskatīts, ka, ievērojot visus nepieciešamos likumus un noteikumus, maizes ražošanas pašizmaksa Sicīlijā ir apmēram 2.1 – 2.3 eur / kg);
  • vidēji viena persona uzturā patērē 160 gr maizes dienā (apmēram 60 kg / gadā; pirms 10 gadiem tie bija apmēram 90 kg / gadā), kas naudas izteiksmē ir apmēram 270 eur / gadā (Vācijā un Austrijā patērē visvairāk maizes, apmēram 80 kg / gadā);
  • pēdējo 5 gadu laikā maizes patēriņš ir samazinājies par 30% (visizteiktāk šī tendence ir vērojama Itālijas ziemeļu reģionos);
  • vērojamas maizes patēriņa izmaiņas – ja agrāk neizmantotā maize tika izmesta, tad tagad itāļi to cenšas uzglabāt saldētavā nākamajām reizēm vai pārstrādāt, piemēram, rīvmaizē;

Sicīlijā ik dienas tiek saražotas apmēram 800 tonnas maizes, no kurām apmēram 10 – 13% jeb 80 tonnas paliek nepārdotas. Apmēram 3 – 4% no tām jeb 3 tonnas tiek pārstrādātas otrreiz (rīvmaizē), atlikušās tiek izmestas miskastē. Un tas viss ir ņemot vērā to, ka Sicīlija ir viens no Itālijas nabadzīgākajiem reģioniem, kur vēsturiski un vēl joprojām ir vislielākais maizes patēriņš (Sicīlijā relatīvais nabadzīgas līmenis 2009. gadā bija 29%). Vēl pirms pāris gadiem nepārdoto un nepārstrādāto maizi varēja atdot lopu audzētājiem, dažādām labdarības iestādēm, u.c.

  • vērojamas maizes tirgus izmaiņas – arvien palielinās rūpnieciski ražotās maizes tirgus daļa, pieprasījums pēc specifiskiem produktiem – daļēji gatavas (saldētas) maizes, ilgtermiņā uzglabājamas maizes, bio / bez glutēna maizes, krekeriem, salmiņiem, u.c. Interesanti, ka, lai samazinātu maizes ražošanas pašizmaksas, attīstās maizes ražošana infrasarkano staru krāsnīs, vakuuma krāsnīs, u.c.

Līdz ar Itālijas iestāšanos Eiropas Savienībā un dažādu licenču nepieciešamības parādīšanos, daudzas no šādām mazajām maiznīcām ir beigušas pastāvēt. „Slow Food” sastāvā ir iekļautas divas sicīliešu maizes, kas vēl joprojām tiek gatavotas pēc sentēvu metodēm, malkas krāsnīs un ir īsts roku darbs, bet to eksistence ir apdraudēta:

  • Kastelvetrāno melnā maize, itāļu val.: Pane nero di Castelvetrano;
  • Lentini tradicionālā maize, itāļu val.: Pane tradizionale di Lentini.

12/12/2011

Pacientu līdzmaksājuma reformas Sicīlijā

Pacientu līdzmaksājums (itāļu val.: Il ticket sanitario) par veselības aprūpes pakalpojumiem Itālijā tika ieviests 1989. gadā kā pilsoņu vienlīdzīgas līdzdalības veids veselības aprūpes sistēmā. Laika gaitā, pieņemot noteiktus likumus, mainījusies ir gan tā būtība, gan arī piemērošanas veidi, piemēram:

  • 1998. gadā tika ieviesti noteikti atvieglojumu piešķiršanas kritēriji, piem., ģimenes ekonomiskais stāvoklis un slimības smaguma pakāpe;
  • 2001. gadā tika noteikts, ka šis pats līdzmaksājums segs arī reģionu veselības aprūpes sistēmas deficītu;
  • 2006. gadā visā valstī tika ieviesta fiksēta maksa par ambulatorajiem pakalpojumiem 10 eur apmērā, kas vēlāk 2008. gadā tika atcelta;
  • 2011. gadā tika ieviesta maksa par vizīti pie speciālistiem un ambulatorajiem izmeklējumiem 10 eur apmērā (pirms tam bija 2 eur) un maksa par pirmo palīdzību 25 eur apmērā, ja slimnīcā tiek piešķirts baltais kods. Tika ieviesta fiksēta maksa par valsts veselības aprūpes iestādes apmeklējumu 36.15 eur.

Laika gaitā šis līdzmaksājums, kuram it kā vajadzētu paplašināt pilsoņu tiesības saņemt veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus un mazināt to nepamatotu izmantošanu, ir pārvērties par vienu no galvenajiem veselības aprūpes sistēmas finansējuma avotiem.

Dotajā brīdī līdzmaksājums attiecas uz trīs jomām:

  • medikamentu jomu – šī ir joma, kurā pastāv vislielākās atšķirības starp Itālijas reģioniem, jo to vistiešākajā mērā ietekmē katra konkrētā reģiona veselības aprūpes sistēmas finansiālais stāvoklis. Ir reģioni, kur par ārsta izrakstītajiem medikamentiem nav jāmaksā vispār (Valle D’Aosta, Trento, Friuli V.G., Emilia-Romagna, Toscana, Umbria, Marche, Basilicata, Sardegna), kamēr citur līdzmaksājums ir 1 – 5 eur par recepti (piem., Pjemontē par zālēm ir jāmaksā 2 – 4 eur, antibiotikām – 1 eur, savukārt Sicīlijā, ja zāles maksā līdz 25 eur, tad ir jāmaksā 1.5 – 4 eur un ja zāles maksā virs 25 eur – 2.0 – 4.5 eur, atkarībā no tā, vai cilvēkam ir vai nav piešķirti atvieglojumi uz noteiktas slimības pamata);
  • neatliekamo medicīnisko palīdzību – arī šeit pastāv atšķirības starp dažādiem reģioniem, taču galvenā būtība ir tāda, ka visām personām, kuras ir vecākas par 14 gadiem un kurām ierodoties slimnīcā ir ticis piešķirts „baltais kods”, ir jāmaksā 25 eur (izņemot traumas un akūtu saindēšanos);
  • ambulatorajiem pakalpojumiem un vizītēm pie speciālistiem – kopš 2011. gada valsts veselības aprūpes iestādes apmeklējums izmaksā kā minimums 36.15 eur. Papildus šai maksai tiek iekasēta maksa par dažādiem izmeklējumiem, procedūrām, turklāt šī maksa atšķiras starp dažādiem reģioniem. Atvieglojumi var tikt piemēroti dažādu hronisku un ļaundabīgu slimību gadījumos, retām saslimšanām, invalīdiem, HIV, personām ar zemu ienākumu līmeni, taču katrā reģionā ir izstrādāta atšķirīga atvieglojumu piešķiršanas sistēma un kritēriji, kas, protams, visu laiku tiek pārskatīti.

Sicīlijā līdz šim atvieglojumi bija piešķirti 1.6 milj. personām, taču, izstrādājot jaunu atvieglojumu piešķiršanas sistēmu, kura jau ir nodota pēdējai izskatīšanai un apstiprināšanai, šo skaitli ir paredzēts samazināt līdz 1.1 milj. Tātad, 500 000 personām būs jāmaksā par līdz šim bez maksas saņemtajiem medikamentiem un pakalpojumiem. Kas būs šīs personas?

            Līdz šim atvieglojumu aprēķināšanai tika izmantots Isee modelis, kas bija daudzu faktoru komplekss modelis. Paralēli ģimenes kopējo ienākumu līmenim (t.sk. no akcijām, obligācijām, depozītiem, nekustamajiem īpašumiem, u.c.) tas ņēma vērā arī ģimenes locekļu skaitu un to struktūru (vai ģimenē ir bērni un invalīdi), ģimenes īpašumā esošo nekustamo īpašumu vērtību, vai ģimene maksā kredītu/ īri, u.c. Piemēram, sasniedzot 9 000 punktus, neskatoties uz vecumu, persona bija pilnībā atbrīvota no maksājumiem par medikamentiem un vizītēm pie speciālistiem, kamēr sasniedzot 11 000 punktus – no maksājumiem par vizītēm pie speciālistiem (4 cilvēku ģimene, kas sastāv no 2 bērniem, kurai pieder nekustamais īpašums un ienākumu līmenis nepārsniedz 27 tūkst. eur gadā).

            Saskaņā ar jauno atvieglojumu aprēķināšanas sistēmu, galvenais atvielojumu piešķiršanas faktors būs deklarēto ienākumu līmenis.

  • atvieglojumi pienāksies tikai bērniem līdz 6 gadu vecumam un personām vecākām par 65 gadiem, ja ģimenes kopējais bruto ienākumu līmenis gadā nepārsniedz 36 151.98 eur. Pārējiem (7 – 65 g.v. personām) būs jāmaksā, neskatoties uz ienākumu līmeni, arī hroniskiem slimniekiem ar ienākumu līmeni virs norādītā. Medicīna būs maksas pakalpojums arī bērniem vecākiem par 7 gadiem!!!;
  • minimālās pensijas saņēmējiem, kas ir vecāki par 60 gadiem, un kuru aprūpē atrodas citas personas, piem., laulātais vai bērni, ar kopējo ģimenes ienākumu līmeni ne lielāku par 8263.31 eur (11 362.05 eur, ja tā aprūpē atrodas laulātais partneris; papildus 516.46 eur par katru tā aprūpē esošo bērnu),
  • bezdarbniekiem, kuru ienākumu līmenis nepārsniedz 8263 eur gadā, u.c.

Neskatoties uz to, ka pastāv daudzi un dažādi pamatoti jautājumi un iebildes, projekts gaida savu pēdējo apstiprinājumu!

01/07/2011

Izpārdošanas un atlaides

Itālijā izpārdošanas periods notiek divas reizes gadā:

  • no Janvāra sākuma līdz Februāra beigām notiek ziemas preču izpārdošana;
  • no Jūlija sākuma līdz Augusta beigām notiek vasaras preču izpārdošana.

Tiek paredzēts, ka 2011. gada vasaras preču izpārdošanas laikā vairāk kā puse (15.1 miljons no 25.1 miljona) Itālijas ģimeņu veiks pirkumus.

Apģērbu un apavu iegādei viena ģimene iztērēs apmēram 274 euro (kopējais apgrozījums 4.1 biljoni euro, kas ir apmēram 12% no apģērbu un apavu nozares gada apgrozījuma).

Jāatgādina, ka, esiet umanīgi iepērkoties Itālijā, jo šeit ir cita apģērbu izmēru sistēma.

US US (L) UK Germany Italy
2 X-Small 4 30 36
4 Small 6 32 38
6 Small 8 34 40
8 Medium 10 36 42
10 Medium 12 38 44
12 Large 14 40 46
14 Large 16 42 48
16 X-Large/1X 18 44 50
18 1X/2X 20 46 52
01/05/2011

Elektrība un gāze kļūst dārgāka

Itālijā no 2011.gada Aprīļa maksa par elektroenerģiju palielinās par 3.9 % un par gāzi par 2 %, kas nozīmē, ka vidēji gada laikā viena mājsaimniecība par elektroenerģiju un gāzi kopā maksās 1508 euro jeb 38.5 euro vairāk.

Salīdzinājumam:

  • Itālijā viena kilovatstunda (kWh) elektroenerģijas  maksā 0.16177 euro jeb vidēji 440 euro gadā uz vienu mājsaimniecību, savukārt, Latvijā – apmēram 0.11553 euro (tarifs T1: 0.0825 Ls/kWh);
  • Itālijā viens kubikmetrs gāzes maksā 0.7652 euro jeb vidēji 1071 euro gadā uz vienu mājsaimniecību, savukārt, Latvijā – apmēram 0.6722 euro (0.47715 Ls/1m3).
Itālija Latvija
Elektroenerģija (kWh) 0.16177 euro 0.11553 euro
Gāze (1 m3) 0.7652 euro 0.6722 euro


23/03/2011

Zemā sieviešu nodarbinātība Itālijā

Nevienu nepārsteigs ES 27 valstu ietvaros veiktā pētījuma rezultāti – jo vairāk bērnu ģimenē, jo zemāka ir sieviešu nodarbinātība (vīriešiem otrādi), taču pārsteigs tas, ka divās valstīs – Maltā un Itālijā – sievietēm ar bērniem vecumā no 25 līdz 54 gadiem ir visgrūtāk atrast darbu.

Vidējais nodarbinātības rādītājs ES 27valstīs Max nodarbinātība Min nodarbinātība
Sievietes bez bērniem 75.8% Somija 83.2% 

Vācija 81.8%

Itālija 63.9% 

Malta 56.6%

Sievietes ar 1 bērnu 71.3% Francija 78% 

Lielbritānija 75%

Grieķija 61.3% 

Itālija 59%

Malta 45.7%

Sievietes ar 2 bērniem 69.2% Slovēnija 89.1% 

Somija 83.3%

Francija 78%

Beļģija 77.2%

Itālija 54% 

Malta 37.4%

Sievietes ar 3 bērniem 54.7% Holande 71.3% 

Beļģija 61.7%

Itālija 41.3% 

Malta 29.6%

Turklāt, laika posmā no 1999.gada līdz 2009.gadam Itālijā sieviešu nodarbinātība ir samazinājusies 2x vairāk nekā vidēji ES 27 valstīs (1.2% : 0.6%). Turklāt, tieši Maltā (52%) un Itālijā (35.5%) sievietes visbiežāk ir pārstājušas pat meklēt darbu (2009.g. ES 27 valstu vidējais rādītājs – 22.1%, Šveice un Vācija – 13%).

22/03/2011

Itāļu miljardieri

“Forbes” publicētajā miljardieru sarakstā ir atrodami arī itāļi. To pirmais desmitnieks:

  • Michele Ferrero un ģimene, Nr.32 pasaulē, šokolādes izstrādājumi, piem., Ferrero Rocher, Nutella, Tic Tac, Kinder šokolāde, Kinder olas, Mon Cheri, Gran Soleil;
  • Leonardo Del Vecchio, Nr.71 pasaulē, brilles – Luxottica, Sunglass Hut, LensCrafters, RayBan, Oakley, Pearle Vision, Ilori, EyeMed;
  • Silvio Berlusconi un ģimene, Nr.118 pasaulē, masu mēdiji (Mediaset), dzīvības apdrošināšana, filmu ražošana, futbola komanda
  • Giorgio Armani, Nr.136 pasaulē, mode
  • Benetton ģimene, Nr.488 pasaulē, Benetton
  • Mario Moretti Polegato, Nr.512 pasaulē, apavi
  • Ennio Doris un ģimene, Nr.833 pasaulē, apdrošināšana
  • Francesco Gaetano Caltagirone, Nr.833 pasaulē, cements
  • Stefano Pessina, Nr.879 pasaulē, farmācija
  • Diego Della Valle, Nr.938 pasaulē, tirdzniecība

Visvairāk miljardieru ir ASV (413), tālāk seko Āzija (332) un Eiropa (300).

Eiropā visvairāk miljardieru ir Krievijā (101), Vācijā (52) un Lielbritānijā (32).

Visvairāk miljardieru dzīvo Maskavā (79).

Gada visneveiksmīgākais miljardieris – IKEA dibinātājs Ingvars Kamprads (noslīdējis no 11. uz 162.vietu).

22/03/2011

Ūdens dārdzība Sicīlijā

Kā vienmēr, Itālijā viss notiek ar nokavēšanos, tāpēc nav ko brīnīties, ja 2011.gada 22.martā – Pasaules ūdens dienā – tiek publiskoti dati tikai par 2009.gadu. Ar tādu pašu nokavēšanos tiek piestādīti arī rēķini par sniegtajiem pakalpojumiem.

Ja 2009.gadā Itālijā viena mājsaimniecība par ūdeni maksāja vidēji 270 euro gadā, tad Sicīlijā – 279 euro. Vairāk par Sicīliju maksāja vien piecos citos reģionos: Toskānā (369 euro), Emīlijā Romanjā(319 euro), Pulja (312 euro) un Marke (312 euro).

Laika posmā no 2008. līdz 2009.gadam Sicīlijā ūdens tarifs ir pieaudzis par 7.3%, kamēr valstī vidēji – 6.7%. Vislielākais tarifu pieaugums Sicīlijā ir reģistrēts Palermo (+34%, trešais lielākais tarifu pieaugums valsts mērogā) un Ragusa (+20.9%).

Viena no Sicīlijas pilsētām, kur absolūtos skaitļos par ūdeni nākas maksāt visvairāk, ir Agridžento, 419 euro (to pārspēj vien Florence, Pistoija un Prato, 431 euro). Turklāt, dažādās pilsētās cenas var būt ļoti atšķirīgas, piem., Sirakūzas – 206 euro, Katānija – 187.

5 gadu laikā maksa par ūdeni un atkritumu izvešanu Itālijā ir palielinājusies par apmēram 32% (pārējā euro teritorijā – 15%), taču tas nebūt nenozīmē kvalitātes uzlabošanos. Tiek lēsts, ka Itālijā sabiedrisko pakalpojumu tirgus ir apmēram 32 miljardu euro liels, turklāt, ļoti, ļoti atšķirīgs. Piemēram, ūdens Florencē maksā 4x vairāk nekā Milānā (431: 103 euro), bet atkritumu izvešana 2.5x mazāk kā Neapolē (135: 331 euro). Kaljāri (Sardīnija) gāze un elektrība izmaksā vairāk nekā Venēcijā (2335: 1497 euro).

Saskaitot visus šos sabiedrisko pakalpojumu izdevumus, Itālijā visdārgākā izrādās Sardīnijas pilsēta Kaljāri (3108 eur), kurai seko Palermo (2633), Dženova (2537), Neapole (2537), Florence (2507) un Roma (2461). Savukārt, vislētākā izrādās Milāna (2179 eur).

Ņemot vērā maksu par sabiedriskajiem pakalpojumiem un to kvalitāti, Itālijā visizdevīgāk dzīvot ir Milānā (6%), Boloņā (7%) un Romā (7.6%), savukārt, visneizdevīgāk Neapolē (14.6%), Katānijā (14.8%) un Palermo (15%).

19/03/2011

Zemestrīces, cunami un atomelektrostacijas

Protams, šomēnes ļoti aktuāla tēma, tāpēc mēģināju internetā pameklēt drusku vairāk informācijas. Atradu Starptautiskās kodolenerģijas aģentūras 2009.gada nogales Vīnes konferences materiālus. Skaitļi un viela pārdomām:

  • Pirmā atomelektrostacija (AES) tika uzcelta 1954.gadā Krievijā, Obninskā, savukārt, visjaudīgākā AES atrodas Francijā;
  • 2009.gada beigās pasaulē (31 valstī) darbojās 437 AES, kas saražoja apmēram 17% no visas pasaules elektrības;
  • 2009.gada beigās Eiropā darbojās 195 AES, visvairāk Francijā (58), Krievijā (32), Lielbritānijā (19), Vācijā (17) un Ukrainā (15).
  • Visvairāk kodolstacijas ir ASV (104), Francijā (58) un Japānā (54), turklāt ASV un Japāna kopā saražoja apmēram 50% no pasaules elektrības;
  • Vairums jauno AES top Āzijā, glv. Ķīnā, Indijā, Dienvidkorejā un Japānā;
  • Vairums AES ir celtas laika posmā no 1960.-1980.tajiem gadiem, tātad tās ir 30 un vairāk gadus vecas (II paaudzes reaktori). Uzreiz ir jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā pēc divu gadu desmitu pauzes ir sākusies AES renesanse, uzceltas apmēram 37 jaunas AES;
  • Vislielākais AES saražotās elektrības īpatsvars ir Francijā (76%), Slovākijā (54%), Beļģijā (52%) un Ukrainā (48%), savukārt, vismazākais – Ķīnā (1.9%) un Indijā (2.2%).
  • Ievērojamākās AES traģēdijas (9): Vācija (1975), Čehoslovākija (1977), ASV, Pensilvānija (1979), ASV, Alabama (1985), ASV, Masačūsetsa (1986), Ukraina (1986), ASV, Pensilvānija (1987), ASV, Florida (1996), Japāna (2011).
  • 200Km attālumā no Itālijas atrodas 27 AES (Francijā, Šveicē, Vācijā un Slovēnijā), tāpēc visvairāk riskam ir pakļautas Ziemeļitālijas teritorijas, jo īpaši bīstami tiek uzskatīti Slovēnijas un Francijas reaktori.


Kas šajā jomā notiek Itālijā?

Neskatoties uz to, ka Itālija ietilpst to valstu četriniekā, kuras ir pakļautas vislielākajam zemestrīču riskam Eiropas teritorijā (arī Portugāle, Grieķija un Rumānija; 60% Itālijas teritorijas ir paaugstināts seismiskais risks) un 1980.-tajos gados tika slēgtas četras Itālijā darbojošās AES, tomēr tā vēlas atjaunot atomelektrostacijas (uz doto brīdi Itālijā, Portugālē un Grieķijā to nav, Rumānijā – 2). Nacionālā elektroenerģijas kompānija (ENEL) paziņoja, ka nākamo 5 gadu laikā ieguldīs šajā jomā 31 miljardu eiro. 2011.gada 12.jūnijā ir paredzēts referendums, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli. Tiesa gan, Japānas situācija šo milzīgo vēlmi ir piebremzējusi. Uz laiku.

Pēdējā gadsimta laikā Itālijā 6 balles un spēcīgākas zemestrīces ir notikušas apmēram desmit reizes. Izskatās, ka itāļi jau ir aizmirsuši pēdējo 100 gadu traģiskāko zemestrīci – 1908.gada 7.5 balles spēcīgo zemestrīci Mesīnā (Sicīlijā) un D Itālijas sauszemes teritorijā (Calabria), kurai sekoja 13m augsts cunami, kā rezultātā – 90% sagruvušu ēku un apmēram 200 000 bojāgājušo. Vēl traģiskāka bija 1693.gada zemestrīce Katānijā (Sicīlijā), kas iznīcināja un ar lavu apraka visu pilsētu, bojā aizgāja apmēram 85% – 90% tā brīža iedzīvotāju, turklāt cunami par 100 – 250m samazināja salas teritoriju.

Neskatoties uz to, ka 90% Sicīlijas teritorijas pastāv ļoti augsts zemestrīču risks (īpaši tās Austrumu pusē) un Sicīlijā ir vērojama risku summēšanās (vulkāniskais risks Etnas apkārtnē + rūpnieciskie riski Siracusa un Milazzo apkārtnē (nafta, smagā ķīmija) + ģeoloģiskie riski praktiski visur), šo gadu laikā nekas būtiski nav mainījies – nav civilās aizsardzības apmācības, nav brīdināšanas sistēmas, apmēram 65% ēku ir ļoti vecas un neatbilst nekādiem pretzemestrīču standartiem. Šie standarti tika pieņemti 1981.gadā (novēloti), kad lielākā daļa Katānijas ēku jau bija uzceltas (1950.-1970.gadu periods). Līdz ar to nav pārsteidzošs apgalvojums, ka tikai 15 – 20% Itālijas ēku ir nodrošinātas pret zemestrīcēm (atbilst seismiskās drošības standartiem).

Saskaņā ar 2007.gadā veikta pētījuma rezultātiem, nākamo 45 gadu laikā Sicīlijā, iespējams, varētu notikt spēcīga zemestrīce “Big one” (80/110 gadu periods) un to varētu pavadīt spēcīgs cunami (Boloņas Universitātes pētījuma un aprēķinu rezultāti – Sicīlijas austrumu piekraste ir visvairāk pakļauta cunami riskiem visā Vidusjūras reģionā).

Uzziņai:

  • Vidējais zemestrīču skaits pasaulē gada laikā
Apraksts Balles Vidēji gada laikā
Katastrofāla > 8 1
Ļoti spēcīga 7-7.9 18
Spēcīga 6-6.9 134
Vidēja 5-5.9 1319
Vāja 4-4.9 13 000
Ļoti vāja 3-3.9 130 000
Praktiski nejūtama < 3 1 300 000
  • 5 lielākās zemestrīces pasaulē kopš 1900.gada
  1. 1960, 22 May, Southern Chile, M=9.5
  2. 1964, 28 March, Prince William Sound, Alaska, M=9.2
  3. 1957, 9 Mach, Andreanoff Islands Alaska, M=9.1
  4. 1952, 4 November, Kamchatka, M=9.0
  5. 2004, 26 December, Sumatra, Indonesia, M=9.0


28/02/2011

Ziemeļāfrikas nemieri

Laikam arī Latvijā tiek ziņots par Ziemeļāfrikas valstīs esošajiem nemieriem, Lībijas pilsoņu karu.

Ja viss sākās ar nemieriem Tunisijā un Ēģiptē un tiem sekojošiem tunisiešu bēgļu uzplūdiem Itālijas salai Lampedūzai, tad būtiskākais notiek tagad – Lībijā, kas laika posmā no 1911. – 1934.gadam ir bijusi Itālijas kolonija un laika posmā no 1934. līdz 1943.gadam atradusies stiprā Itālijas ietekmē.

Mūsdienās abas valstis saista ciešas ekonomiskās attiecības (Berluskoni un Kadafi draudzība?, nafta, gāze, u.c.), 2009.g. noslēgtais miera līgums par to, ka Itālija ik gadu investēs 5 miljardus euro, savukārt Lībija nodrošinās to, ka no šīs zemes uz Itāliju neceļos bēgļi. Skatoties vienu raidījumu, uzzinājām, ka formāli Kadafi pilna šo solījumu (bēgļu nav), taču reāli veic cilvēku dalīšanu grupās un masu deportācijas uz daudz atpalikušākām Āfrikas zemēm.

Sākoties nemieriem Tunisijā, pāris dienu laikā Itālijas salā Lampedūzā ieradās apmēram 5000 bēgļu, kas ir tieši tik pat, cik salas vietējo iedzīvotāju skaits [trakākais esot tas, ka bēgļi ierodas ar dažādām slimībām – malāriju, tuberkulozi, tie brīvi pārvietojas pa pilsētas ielām, uzturas bāros, jo pagaidām viņiem vēl ir nauda]. Bēgļi turpina ierasties visu laiku. Tiek prognozēts, ka kopējais Ziemeļāfrikas bēgļu skaits uz Itāliju, glv.Sicīliju, varētu sastādīt apmēram 250 – 350 000 cilvēku. Tagad Itālijas politiķi mēģina vienoties ar pārējām ES dalībvalstīm par finansiāla atbalsta un bēgļu izmitināšanas iespējām arī citās valstīs, piem., Francijā, Vācijā. Turklāt, pēc iespējas īsākā laikā Itālija vēlas atjaunot krasta apsardzi līdzīgi kā to dara Spānija un Grieķija, kontrolējot ES nonākt vēlošos bēgļus no Marokas/ Alžīrijas un Turcijas.

Sicīliju un pārējās Ziemeļāfrikas valstis saista daudz ciešākas ekonomiskās attiecības (tiek eksportēts apmēram 16% produkcijas, apm.miljards euro vērtībā) nekā Sicīliju un ASV/ Kanādu (487 miljoni euro). Turklāt, 2010.gada pirmo 9 mēnešu laikā eksporta pieaugums uz Alžīriju sastādīja 235%, Ēģipti – 127%, Tunisiju – 90%.

Tiklīdz Lībija noslēdza degvielas un gāzes padevi Itālijai, tā degvielas cenas palielinājās par apmēram 30%, turklāt, vairāk Dienviditālijā (Sicīlijā) nekā Ziemeļitālijā. Paradokss, jo Sicīlijas teritoriālajos ūdeņos iegūst naftu.

Interesantākais šajā visā stāstā ir tas, ka, neskatoties uz to, ka Sicīlijā vienmēr ir bijuši bēgļi no Ziemeļāfrikas valstīm, šeit vispār nav nekādas infrastruktūras, rezerves, nav nekādas gatavības un plānu krīzes situācijām. Tagad, kad process ir sācies, Itālijas valsts vīri brauc uz Sicīliju un, neiedziļinoties, plāno tos izmitināt, kur nu var. Pirmais „upuris” – bijušais Amerikas militāristu 400 māju ciematiņš, kas paredzēts 1000 – 1500 cilvēkiem. Tur ir paredzēts izmitināt apmēram 7x vairāk cilvēku. Un kā saka vietējās pašvaldības mērs, tad tā esot bumba ar laika degli, jo šādos geto apstākļos, bez uzraudzības un aprūpes, rodas „lielas idejas”.