Archive for ‘Catania’

19/06/2017

Privitera vīna darītava (Cantine Privitera)

Ģimenes uzņēmums (1929), kurš darbojas jau 3 paaudzēs un ik dienas piedāvā iegādāties vietējo vīnu ikdienas vajadzībām. Sarkanie un baltie vīni, etiķis, deserta (saldie) vīni, grappa, medus un dažādi citi sicīliešu tradicionālie produkti. Tas viss vienviet!

Advertisements
16/05/2017

Katānijas romiešu teātris un Odeons (Il Teatro Romano e Odeon)

Apmēram 250 – 300 m attālumā no Katānijas Doma laukuma atrodas romiešu teātris. No ārpuses nemanāms, jo paslēpts aiz 19.gadsimta ēkas fasādes, toties iekšpusē …. īsta pērle!

Celts tajā pilsētas vietā, kas bijusi apdzīvota jau kopš priekšvēsturiskiem laikiem (apliecina daudzi arheoloģiskie atradumi), turklāt, uz daudz senāka Montevergine kalna dienvidu nogāzē esoša sengrieķu tempļa drupām (5.-4.gs.p.m.ē.), kas, savukārt, celts senas akropoles vietā. Pastāv liecības, ka tieši teātrī 415.g.p.m.ē. Atēnu līderis Alkibiads mudināja Katānijas iedzīvotājus pievienoties tam cīņā pret Spartu un Sirakūzām Peloponēsas kara laikā (431.-404.g.p.m.ē.).

Romiešu teātris (1.-2.gadsimts) un tam blakus esošais mazais teātris jeb Odeons (2.gadsimts) celti laikā, kad pilsētā norisinājās plaši būvniecības darbi, piemēram, uzcelta virkne sabiedrisko ēku, amfiteātris, izveidotas romiešu termas jeb sabiedriskās pirtis. Teātris tika paplašināts, tam tika piešķirts monumentāls izskats (izdekorēts ar marmoru, kolonnām, statujām, u.c.). Teātra aptuvenā ietilpība bija 7000, savukārt, Odeona – 1500 personu.

Gadsimtu laikā teātris ticis pamests (6.-7.gs.) un pakāpeniski izpostīts. Tas izmantots kā celtniecības izejmateriāls citu ēku celtniecībai, piemēram, 11.gadsimtā tā materiāli izmantoti Sv.Agates baznīcas celtniecībai. Jau kopš Viduslaikiem tas apbūvēts ar privātmājām (visvairāk cietusi skatītāju daļas vidējā zona), no kurām daudzas cietušas 1693.gada zemestrīces laikā. 16.-18.gadsimtos tam cauri izbūvētas ielas (piem., Via Grotte) un pat laukumi un kādu brīdi orhestras vietā atradusies liellopu kautuve.

Pirmie arheoloģiskie darbi tika uzsākti 18.gadsimta beigās prinča Ignazio Paterno’ di Biscari vadībā. 19.gadsimta beigās tika pieņemts lēmums uzsākt tā atbrīvošanu no privātmājām un to graustiem, kas ilga līdz pat 20.gadsimta 50. – 70.tajiem gadiem. Tūlīt pēc tam aizsākās nākamais arheoloģiskās izpētes posms, kas ilga līdz pat 2009.gadam. Daļa teātra struktūras vēl joprojām atrodas iebūvēta (apslēpta) aiz 18.-19.gadu ēku fasādes.

Īsumā par romiešu teātri:

  • pusapaļas formas teātris (apmēram 80 m diametrā), kas spēja uzņemt pat 7000 apmeklētājus!
  • līdz mūsdienām saglabājušās – skatītāju daļa (la cavea), orhestra (l’orchestra) un daļa skēnas jeb aiz skatuves esošās celtnes (la scena);
  • skatītāju daļa sastāv no 9 segmentiem, kas sadalīti 3 līmeņos.
    • zemākajā daļā (ima cavea) jeb tuvāk skatuvei bija vietas sabiedrības augstākā slāņa pārstāvjiem, turklāt, tās veidotas no kaļķakmens, kas pārklāts ar baltu marmoru un rotāts ar dažādiem dekoratīviem elementiem;
    • vidējās (media cavea) un augšējās daļas (summa cavea) sēdvietas veidotas no tumša lavas akmens un savā starpā savienotas ar segtiem divu līmeņu koridoriem (tuneļveida gaiteņiem) un pakāpieniem, kas ļāva brīvi pārvietoties un nokļūt dažādos segmentos un līmeņos;
    • augšdaļā atradās arkveida durvis, ka kurām varēja iekļūt / izkļūt teātrī;
  • orhestra / orkestra (l’orchestra) – pusapaļš laukums (22 m diametrā) starp skatītāju daļu un aizmugurējo daļu, kur uzstājās aktieri un koris. Izklāts ar marmora un tumšās lavas dekoratīvām plāksnēm. Šeit var redzēt arī senās ielas – Via Grotte – arkas!;
    • teātra apakšējā daļa, īpaši orhestras daļa, vairākkārtējo zemestrīču un lavas izvirdumu laikā ir pazeminājusies un mūsdienās ļoti bieži ir Amenāno upes (upe, kas tek zem pilsētas) appludināta;
  • skēna jeb aiz skatuves esošā fona celtne (arī pārģērbšanās telpas) – līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļa no tām, turklāt, paslēptas (iebūvētas) 18.gadsimta ēkas fasādē! Viennozīmīgi, pagātnē tā bija ļoti grezna celtne, kas sastāvēja no 3 ejām (durvīm), bagātīgi rotāta ar dažādiem dekoratīviem elementiem – marmora kolonnām, statujām, rotājumiem, u.c.

Odeons jeb mazais teātris (2.gadsimts) atrodas turpat blakus romiešu teātrim (rietumu pusē) – izvietots nedaudz augstāk par romiešu teātri un spēja uzņemt apmēram 1500 personas. Veidots no lavas. Izmantots muzikāliem priekšnesumiem, dejām, dziedājumiem un iespējams arī mēģinājumiem.

Uzziņai: https://www.youtube.com/watch?v=J52H5SLUcEM

01/05/2017

Ursīno pils (Castello Ursino)

Ursīno pils, saukta arī par Katānijas švābu pili, veidota 13.gadsimtā (1239. – 1250.gados) pēc imperatora Federico II rīkojuma.

  • Veidota uz stāvas kraujas vietā, ko agrāk apskaloja jūra un ar pilsētu savienoja šaura zemes strēle un senās pilsētas mūra sienas.
  • Veidota kā nocietinājums (cietoksnis) – karaļa varas un autoritātes apliecinājums un nodrošinājums pret dumpiniecisko tautu. Militārais arhitekts (Riccardo da Lentini) izveidoja vairākas aizsargstruktūras: aizsarggrāvi, paceļamu tiltu, 2.5 m biezas no lavas akmens veidotas pils ārējās mūra sienas, vairākas iekšējās un savienojuma sienas.
  • Pils nosaukuma izcelsme nav skaidri zināma, taču jau 1255.gadā tika lietots “Ursīno pils” (“Castrum Ursinum”). Pastāv vairākas teorijas, piemēram, tās nosaukums cēlies par godu Flavius Arsinius, kas vadīja Sicīliju pirms 359.gada un par godu kuram šādi tika dēvēta visa zona, kur vēlāk tika uzcelta pils. Kāda cita teorija nosaukuma izcelsmi saista ar pils atrašanās vietu: ”Castrum Sinus” jeb “līča pils”.

  • Ursīno pils ieņēmusi nozīmīgu lomu sicīliešu nemieru laikā (vespri siciliani). Tieši šeit gadā sanāca Sicīliešu Parlaments, kas par jauno Sicīlijas karali apstiprināja aragoniešu Federico III. 1337.gadā pēc Federico III nāves Sicīlija pārgāja franču (Carlo II d’Angio) varā un vietējie ar to nebija apmierināti. Sākās nemieri. Pamiers starp aragoniešiem (Giovanni d’Aragona) un frančiem (Giovanna I d’Angio) tika noslēgts 1347.gadā. 1372.gadā par Sicīlijas karali tika pasludināts Federico IV d’Aragona.
  • Ilgu laiku (14.-16.gs.) tā bijusi Sicīlijas augstāko amatpersonu rezidences vieta, sākot no Federico, līdz tā sekotājiem Pietro, di Ludovico, Federico IV un Maria. Šajā periodā veiktas noteiktas pārmaiņas – izveidotas jaunas aizsargsistēmas (vaļņi San Giorgio un Santa Croce) un jauni Viduslaiku stilā veidoti lieli logi.
  • Kopš 16.gadsimta līdz ar šaujampulvera ieviešanu pils zaudē savu militāro funkciju un daļa pils tiek pārvērsta un izmantota kā cietums (līdz pat 1838.g.). Pils tiek pielāgota jaunajām vajadzībām – pirmā stāva lielās telpas ar jaunu mūru palīdzību tiek sadalītas mazākās telpās (uz sienām saglabājušies ieslodzīto grafiti).
  • Būtiski cietusi 1669.gada lavas izvirduma un 1693.gada zemestrīces laikā. Pateicoties grāvjiem un vaļņiem, pils neaizgāja bojā lavas izvirduma laikā (lava tika novirzīta uz jūru), taču pēc šiem notikumiem būtiski mainījās tās loma – ja pirms tam tā atradās uz stāvas kraujas jūras piekrastē, no kurienes varēja pārraudzīt jūru un pilsētu, tad pēc zemestrīces tā atradās apmēram 500 m no jūras un apkārtējās zonas līmenis paaugstinājās par apmēram 3 metriem.
  • Kopš 1932.gada pils atrodas Katānijas pilsētas īpašumā un kopš 1934.gada tās telpās atrodas muzejs (Museo Civico) ar dažādu periodu kolekcijām (arheoloģiskajiem atradumiem, monētām, ieročiem, skulptūrām, gleznām, mozaīkām, sakrofāgiem). Mūsdienās šeit tiek rīkotas arī dažādas vietēja un starptautiska mēroga izstādes.

Pils ir kvadrātveida formas struktūra ar četriem apaļas formas 10 m diametrā lieliem un 30 m augstiem torņiem tās stūros un diviem 7 m diametrā lieliem pusapaļas formas torņiem ziemeļu un rietumu pusēs (sākotnēji bija četri). Katra mala ir apmēram 50 m gara un 2.5 m bieza, veidota no lavas akmens. Ieeja ļoti vienkārša, virs tās švābiem raksturīga skulptūra ar ērgli, kas notvēris lepru. Iekšpusē atrodas pagalms ar gotiskā – katalāniešu stilā veidotām ārējām kāpnēm.

26/04/2017

Sicīliešu pajūgs (Il carretto siciliano)

 carretto-siciliano

Sicīliešu pajūgs (itāliešu val.: il carretto siciliano, sicīliešu dialektā: carrettu sicilianu, carrettu) ir nevis vienkārši šāds un tāds zirga vai ēzeļa vilkts pajūgs preču un cilvēku pārvadāšanai, bet gan daļa no sicīliešu folkloras un kultūrvēsturiskā mantojuma. Viens no Sicīlijas simboliem, kuram draud izzušana, jo ar šādu ratu radīšanu nodarbojas arvien mazāk meistaru (itāliešu val.: maestri carradori jeb pajūga gatavošanas meistari; viens no amatniecības virzieniem) un mūsdienās tie apskatāmi vien muzejos un mākslas galerijās, lielākās viesnīcās, restorānos, par godu īpašiem notikumiem, piemēram, publiskiem pasākumiem, kāzām, u.c.

Tiek uzskatīts, ka pirmos pajūgus Sicīlijā ieveda senie grieķi, taču ceļu trūkuma dēļ to izmantošana bija ļoti ierobežota. Arvien vairāk tos sāka izmantot līdz ar pirmo primitīvo ceļu izveidi 18.gadsimta beigās un izmantoja nevis ekonomiskām, bet gan militārām vajadzībām. Savu kulmināciju tie sasniedza laika posmā no 19. – 20.gadsimta vidum. Pēc tam līdz ar strauju ekonomisko attīstību tos arvien biežāk sāka aizstāt motorizētas ierīces. Ratu meistari bija spiesti pārkvalificēties vai emigrēt.

carretto-siciliano_tipologica

Pirmie rati bija ļoti vienkārši un funkcionāli, paredzēti preču vai personu pārvadāšanai tuvākos un tālākos maršrutos (graudaugi, rīsi, vīns, eļļa, barības vielas, būvniecības materiāli, mēbeles, u.c.). To izmantošana bija saistīta ar noteiktu dzīvesveidu (līdzīgi kā mūsdienās satikties un iedzert kafiju pie kafijas bāra) – agri celties, apdarīt lauku darbus, doties ceļā, dziedāt dziesmas, piestāt un satikties ar tādiem pašiem braucējiem pie kāda no ceļa malā esoša kroga, ieturēt ļoti vienkāršas pusdienas. Savukārt, vēlākos ratus var uzskatīt par īstiem mākslas darbiem – tie ir ļoti koši un krāsaini, bagātīgi dekorēti, attainotas dažādas tēmas un tēli, piemēram, vēsture, mitoloģija, bruņinieciskums, reliģija, romantika.

carretto-siciliano_vecchiocarretto-siciliano_1carretto-siciliano_2Carretto sicilianosagra_ficodindia_mostarda-22sagra_ficodindia_mostarda-23sagra_ficodindia_mostarda-18sagra_ficodindia_mostarda-25sagra_ficodindia_mostarda-19sagra_ficodindia_mostarda-29sagra_ficodindia_mostarda-21sagra_ficodindia_mostarda-28

Dažādos Sicīlijas reģionos pajūgi izskatās un tiek dekorēti nedaudz atšķirīgi.

Tiek izdalītas divas galvenās skolas jeb virzieni:

  • Palermo zonā pajūga sānu malas ir tracepveida, visbiežāk izmantota dzeltena pamatkrāsa un ģeometriskas formas dekorācijas. Pamattēmas – bruņinieki un reliģiskās tēmas, kas realizētas sarkanos, zaļos, dzeltenos un zilos toņos;
  • Katānijas zonā pajūga sānu malas ir taisnstūrveida, visbiežāk izmantota sarkana pamatkrāsa (tāpat kā vulkāna lava) un dekoratīvie elementi ir bagātīgāki, izsmalcinātāki;

Ragūzas jeb Vittorijas zonas stils ir mazāk pazīstams – pajūga struktūra līdzinās Katānijas stilam, pamatkrāsa ir sarkana, taču tumšākas tonalitātes un dekorācijas ir mazāk bagātīgas un izsmalcinātas.

Trapāni zonas stils ir mazāk populārs.

Ratu radīšanas procesā piedalās vairāki meistari: vispirms ratnieks (carradore), tad kalējs un visbeidzot mākslinieks.

carretto-siciliano_pittoricarretto-siciliano_pittori_1-2carretto-siciliano_pittori_1-3carretto-siciliano_pittori_1-5carretto-siciliano_pittori_1-4carretto-siciliano_pittori_1-1carretto-siciliano_4carretto-siciliano_6carretto-siciliano_5carretto-siciliano_3

14/12/2016

Bonajuto kapella (Capella Bonajuto)

catania_capella-bonajuto

Vārds pa vārdam un pavisam netīšām nokļuvu citā pasaulē – ļoti skaistā pazemes valstībā, kas atrodas turpat Katānijas vecpilsētas centrālajā daļā, taču to var atrast tikai zinātājs. Kāpēc? Tāpēc, ka ieeja ir no ļoti šauras ieliņas un no ārpuses pavisam it kā vienkāršā ēkā. Toties iekšā atrodas brīnums.

No Viduslaiku beigu perioda saglabājusies ēka, kas brīnumainā kārtā pārdzīvojusi 1169. un 1693.gada zemestrīces un ēkā iekšā apmēram 2 metrus zem mūsdienu Katānijas un ēkas pamatlīmeņa atrodas bizantiešu perioda kapella (VI – VIII gs.). Viena no nedaudzām bizantiešu perioda celtnēm Katānijā, kuru pazīst retais.

Agrāk šī Katānijas vecpilsētas daļa izskatījās daudz savādāk un šī bizantiešu kapella, izmantota reliģiskos nolūkos un pazīstama kā Sv.Salvatore baznīca, bija izolēta un labi pārredzama celtne, kas atradās starp citām mazām baznīciņām.

Sākot ar XI gadsimtu, kad mūsdienu Doma laukuma teritorijā tika uzcelta Doma baznīca (1094), šī vecpilsētas daļa piedzīvoja būtisku paplašināšanos un Sv.Salvatores bizantiešu baznīciņu sāka apjozt ēkas.

XIV to savā īpašumā ieguva Bonajuto ģimene, par Martino I karalim izrādīto atbalstu 1394.gada nemieru laikā. XIII tā tika iebūvēta ēkā, kas ar nolūku tika uzcelta šajā nu jau prestižajā zonā un kļuva par Bonajuto ģimenes kapellu, kas tika izmantota arī bēru ceremonijām. Kopš XV gadsimta tā bijusi vairāk pazīstama kā Bonajuto kapella.

Pirmais, kas pārsteidz ieejot ēkā, ir tās uzbūve, jo ēkā iebūvētā kapella atrodas apmēram 2 metrus zem mūsdienu Katānijas līmeņa, kā arī ļoti skaistas lavas akmens un no Sirakūzām atvesta kaļķakmens mūra sienas un kupolveida griesti. Lieliska vēsturiskā un modernā klātbūtne!

Mūsdienās tā vēl joprojām pieder dižciltīgajai Bonajuto ģimenei un tās pārvaldība nodota 2 jauniem, izglītotiem un aktīviem brāļiem, kas, apvienojot vēsturi un tradīcijas ar inovatīvām uz tūrismu vērstām idejām, to “atdzīvinājuši” un padarījuši pieeju no rītiem tūristiem un vakaros privātiem pasākumiem – vīnu degustācijām, banketiem, jubilejām, kāzām, u.c.

capella-bonajutocapella-bonajuto1capella-bonajuto2capella-bonajuto3

 

22/11/2016

Katānijā esošās romiešu termas jeb sabiedriskās pirtis (Le terme romane a Catania)

catania_terme-achilliane

Sicīlijā romiešu periods ilga apmēram 700 gadus (no 263.g.p.m.ē. – 468.g.). Tas bija ļoti garš periods, kura laikā Sicīlija kļuva par vienu no romiešu provincēm, kurā tika izveidota feodālisma sistēma un ieviesti nodokļi. Neskatoties uz pastāvīgiem nemieriem (vergu sacelšanās), tā bija viens no svarīgākajiem ekonomiskajiem dzinuļiem romiešu dominancei Vidusjūras reģionā. Saukta par “maizes grozu”, jo nodrošināja 1/5 daļu no kopējā nepieciešamā kviešu daudzuma.

Šajā laikā vietās, kur bija dabīgi karsts ūdens vai ūdens ar ārstnieciskām īpašībām, tika veidotas pirtis. Vēlāk, attīstoties ūdens uzsildīšanas tehnoloģijām (piem., krāsnīs uzkarsētais gaiss pa speciālām ejām (ipocausti) tika novadīts zem grīdas un sienām), tās tika veidotas arī pilsētās.

Pirtīm bija ļoti īpaša loma. Ne tikai veselības uzturēšanai (ūdenim pievienoja aromātvielas, ziepju vietā izmantoja no pļavas kosas pagatavotu pulveri, zaļos mālu un olīveļļu), bet tās bija arī kā satikšanās un informācijas apmaiņas vieta. Tās bija nelielas un ļoti vienkāršas, vai arī lielas un greznas, praktiski kā pilsēta pilsētā, jo to kompleksā atradās arī vingrošanas, masāžu un atpūtas telpas, teātri, mācību telpas, bibliotēkas un pat nelieli veikaliņi. Rotātas ar dažādiem dekoratīviem elementiem, strūklakām, statujām.

Romiešu pirtis sastāvēja no vienas otrai sekojošām atšķirīgas nozīmes telpām. Kā pamattelpas bija auksta ūdens telpa (frigidarium) un karsta ūdens telpas (calidarium). Starp šīm telpām atradās silta ūdens telpa (tepidarium). Vēl bija peldbaseini (natationes), somu pirtis (calidario) jeb pēkša pāreja no karstas uz aukstu telpu, un otrādi, ķermeņa kopšanas telpas (unctorium), kur ar eļļām un aromātvielām apstrādāja ķermeņi un galvu, ģērbtuves, vingrošanas telpas.

Katānijā saglabājušās trīs no romiešu laikiem saglabājušās pirtis:

  • Terme Achilliane (1./2 – 5.gs.)
    • Viens no ievērojamākajiem romiešu perioda objektiem Katānijā, kas varētu būt celts 1. – 2.gs. un paplašināts 5.gs.
    • Tā nosaukuma izcelsme nav skaidri zināma, taču domājams, ka radusies par godu Ahileja statujai, kas atradusies šajā vietā. Nosaukums grieķu valodā uzrakstīts 5.gadsimtā uz marmora plāksnes, kas atrasta 18.gadsimtā un mūsdienās glabājas Castello Ursino telpās.
    • Atrodas zem Doma baznīcas un Doma laukumā esošajām Museo Diocesano un Palazzo Senatorio ēkām līdz pat Garibaldi ielai. Daļa no daudz lielākas struktūras, kas varētu būt līdz pat Universitātei un San Placido baznīcai.
    • Atrastā daļa ir labi saglabājusies, jo aprakta 1169.gada zemestrīces laikā un atrasta tikai pēc 1693.gada zemestrīces pēc Biscari prinča, Ignazio Paterno’ Castello, iesaistīšanās. Pirms tam bijis nepieciešams veikt Amenāno upes ūdens novadīšanas darbus.
    • Atklātā kompleksa daļa sastāv no taisnstūrveida centrālās telpas (11 x 12 m) ar četriem pīlāriem, uz kuriem balstās valves, kas dekorētas ar dažādiem rakstiem, personālijām, dzīvniekiem, vīnogulājiem. Marmora baseins un grīdas līdz mūsdienām nav saglabājušās.

catania_terme-achilliane-1catania_terme-achilliane-2catania_terme-achilliane-5catania_terme-achilliane-3catania_terme-achilliane-4

  • Terme dell’Indirizzo (2.gs.)
    • Atrodas Piazza Curro’ un tā nosaukuma izcelsme saistīta ar to, ka tā daļēji iebūvēta 1635.gadā celtajā bijušā konventa S.Maria dell’Indirizzo ēkā.
    • No sākotnējās struktūras saglabājušās 10 telpas. Lielākā no tām ir astoņstūrveida telpa ar kupolu. To ideja bija secīgi iziet telpas, kurās pakāpeniski paaugstinās temperatūra.
  • Terme della Rotonda (1 – 2.gs.)
    • Atrodas vienā no Katānijas senākajām daļām starp Via Crociferi un Benediktīniešu klosteri.
    • Celta romiešu laikā (1.gs.) uz daudz senākas grieķu celtnes drupām. Vēlāk pamesta un bizantiešu laikā (6.gs.) pārveidota par Sv.Marijai veltītu baznīcu (vēl joprojām saglabājušies pāris sienu gleznojumi). 12.-13.gadsimtos blakus baznīcai esošās pirts drupas ļoti intensīvi izmantotas apbedījumiem un šādam nolūkam lietotas līdz pat 16.gadsimtam. Vēlāk baznīca vairākkārt pārbūvēta (mainīts ieejas durvju izvietojums, u.c.), līdz visbeidzot pārveidota par bēru kapellu, iespējams sabiedrības augstākā slāņa vajadzībām (šeit apglabāts kāds no Federico II personīgās apsardzes vīriem). Viena no retām celtnēm, kas necieta 1693.gada zemestrīces laikā. Atklāta 18.gadsimtā, smagi cieta 1943.gada uzlidojumu laikā, 20.gadsimta vidū uzsākti saglabāšanas darbi.
    • Romiešu pirts ir vairāku kvadrātveida savā starpā savienotu un vienā virzienā vērstu ēku komplekss. Pamatstruktūra ir apaļas formas ar ļoti biezām kvadrātveida mūra sienām un platu kupolu virs tām. Biezo sienu mūros izvietoti marmora baseini, un tā ir tikai daļa no visa kompleksa. Pārējā daļa atrodas zem Via Rotonda un Via La Mecca. Saglabājušies arī ūdens novadīšanas kanāli.
07/11/2016

Ādas izstrādājumu darbnīca un veikals (Pelletteria)

pelletteria_carota-domenico

Reizēm laika grozīšana ir laba lieta. Rakstu to tāpēc, jo pamosties neparasti agri sestdienas rītā un nolemt doties uz lielpilsētu pastaigāties tāpat vien, kur acis rāda un tajā brīdī sagribās, ļauj paskatīties un iepazīt to mazliet citādu, nekā tā ir dienas vidū, cilvēku bariem un troksnim esot it visur. Tas ļauj ieklausīties pilsētā! Tas ļauj iepazīt cilvēkus.

Un tā kā lietas notiek tad, kad tām jānotiek, tad nav brīnums, ka pavisam netīšām piestājam pie tā veikala durvīm, kas šajā agrajā rīta stundā jau vaļā. Izrādās, pirms nepilniem 20 gadiem mans vīrs no šī paša meistara iegādājās siksnu (tad veikals atradās citur), kas kalpo vēl šobrīd un tieši pirms pāris dienām viņš teica, ka būtu laiks to nomainīt un iegādāties jaunu.

Durvīs stāvošais saimnieks ir ne tikai smaidošs, bet arī ļoti sabiedrisks un aicina mūs dziļāk veikalā un pēc tam darbnīcā, izrādot visas telpas, mašīnas un izstāstot ģimenes un uzņēmuma vēsturi. Pirmais, kas pārsteidz – ādas izstrādājumu smarža! Arvien mazāk ir tādu veikalu, kur to jūt tik izteikti. Otrs – vienkopus darbojošās vairākas paaudzes, piemēram, 75 gadīgs kungs, kurš veic pirmos pasūtījumu piegriezumus, mazdēls kurš nodarbojas ar šūšanu, un tad vēl ir dēls un vedekla … un pa vidu sunītis, kas sākumā pāris reizes ierejas, bet pēc tam nolien zem galda un aizmieg svētā mierā.

Kamēr pļāpājam un baudam rīta kafiju, tiek apstrādāta mūsu vecā siksna, kas tagad izskatās kā jauna. Iegādājamies tai aizvietotāju (jaunu siksnu), tā teikt – nākamajiem 20 gadiem!

P.S. Absolūti lieliska ģimene, kas nu jau 40 gadus darbojas šajā jomā un nav zaudējusi dzirkstelīti!

pelletteria_carota-domenico-1pelletteria_carota-domenico-5pelletteria_carota-domenico-9pelletteria_carota-domenico-2pelletteria_carota-domenico-3pelletteria_carota-domenico-4pelletteria_carota-domenico-7pelletteria_carota-domenico-6pelletteria_carota-domenico-8

03/04/2016

Benediktīniešu klosteris (Monastero dei Benedettini)

Vēstures un mākslas cienītājiem iesaku ziedot 1.5 stundu un apmeklēt vienu no Katānijā esošiem UNESCO iekļautiem objektiem (2002)Benediktīniešu klosteri ar tam piesaistīto San Nicolo’ l’Arena baznīcu, kas ir Katānijas lielākā baznīca. Tas nav parasts klosteris, bet gan daudzlīmeņu ēku komplekss ar ļoti interesantu vēsturi, tāpēc ieteicams apmeklēt gida pavadībā! Izcils sicīliešu vēlīnā baroka piemērs.

Benediktīniešu klosteris:

  • klosteri dibinājuši no Nicolosi tāda paša nosaukuma klostera nākošie mūki.
    • Nicolosi klostera pirmsākumi attiecināmi uz 12.gadsimtu, kad no Paterno’ Santa Maria di Licodia un San Leone del colle Pannacchio nākošo slimo mūku izmitināšajai tiek izveidota neliela kapella un izmitināšanas vieta. Pēc Federico III di Sicilia pavēles šajā vietā vēlāk tiek izveidots klosteris ar nosaukumu “San Nicolo’ la Rena” (San Nicolo’ di Bari – mūki to pielūdza, la Rena / Arena – raksturo smilšaino augsni), ap kuru attīstās mūsdienu Nicolosi pilsēta. Tas ir dažādu dižciltību apmeklēts un atbalstīts, tāpēc ātri kļūst ietekmīgs, pārspējot pat Licodia klosteri. Taču sakarā ar skarbajiem laikapstākļiem, vulkāna Etna un sirojošo laupītāju apdraudējumiem, mūki lūdz atļauju izveidot klosteri citviet un pārcelties uz Katāniju;
  • Katānijā esošā benediktīniešu klostera celtniecība sākas 1558.gadā un vēl nepabeigtu to jau 1578.gadā sāk apdzīvot un līdz pat 1866.gadam apdzīvo mūki. Lielākā daļa cēlušies no dižciltīgām un turīgām ģimenēm, kas tam piešķīra ievērojamu lomu, ietekmi un prestižu. Tie dzīvo absolūtā labklājībā, pretēji nabadzībai, kas valda vietējo iedzīvotāju vidū (nabadzīgie iedzīvotāji pret mūkiem juta aizvainojumu, pie klostera mūra sienas gaidīja pusdienu atliekas);
    • klosteris un baznīca smagi cieš 1693.gada zemestrīces laikā (neskats paliek vien pagrabstāvs un daļa pirmā stāva) un bojā aiziet daļa mūku. Pēc šī notikuma tie vēlējās klosteri celt citviet, taču spiesti palikt turpat un 1702.gadā sākas atjaunošanas darbi. Tā kā šeit uz dzīvi ieradās mūki arī no citiem klosteriem, tad būtiski tiek palielināts sākotnējais projekts – Chiostro di Ponente (dei Marmi) tiek pievienots Chiostro di Levante (1702) ar dārzu un eklektiskā stilā veidotu Caffeaos, ziemeļu daļā – mūku sabiedriskā dzīves zona – bibliotēka, virtuve, ēdamzāle, nakts kora / lūgšanu zāle, dārzi;
    • 18.gadsimts ir tā “zelta laiks”, jo tas tiek izrotāts un bagātināts ar marmora detaļām sicīliešu vēlīnā baroka stilā, tiek piebūvēts klosteris un uz 1669.gada lavas izvirduma tiek izveidots dārzs;
    • tā celtniecības un atjaunošanas darbos piedalījušies virkne slavenu sicīliešu un citu meistaru no Palermo, Mesīnas, Sirakūzām, Romas, u.c.: Amato, Stefano Ittar, Franco Battaglia, Battaglia Santangelo, Palazzotto, Giovanni Battista Vaccarini, Mario Musumeci;
  • tas ir otrs lielākais klosteris Eiropā aiz Portugālē esošā Mafras klostera;
  • 1869.gadā klosteris pāriet Katānijas pašvaldības īpašumā un sākās tā lejupslīdes periods. Pārmaiņus tajā atradās dažādas institūcijas, piemēram, militārās kazarmas, skolas, astrofizikas observatorija ar meteoroloģijas un ģeodinamikas laboratorijām, kas nozīmē, ka klosterī tiek veiktas noteiktas pārbūves un izmaiņas (bieži vien neatgriezeniskas, piem., daļa no 5 ha lielā botāniskā dārza tiek atdota netālu esošās slimnīcas izveidei; tiek nojaukta strūklaka, lai būtu vairāk vietas fizisko nodarbību veikšanai). Bibliotēka ir viena no tām telpām, kas paglābās no šādām pārbūvēm!;
  • 1977.gadā klosteris pāriet Katānijas Universitātes īpašumā, kas tajā izvieto valodniecības un filoloģijas fakultāti (mūku istabas – studiju telpas, ēdamzāle – galvenā zāle) un uzsāk klostera atjaunošanas darbus. Mūsdienās klostera telpās norisinās arī nozīmīgas konferences, izstādes, tas tiek izmantots dažādiem kultūras pasākumiem. Atjaunošanas darbu gaitā tiek atklāta daļa, kas saglabājusies no grieķu un romiešu laikiem un tiek uzskatīts, ka varētu būt vissenākā Katānijas pilsētas daļa!;
  • 2002.gadā tas iekļauts UNESCO kā viens no izciliem sicīliešu vēlīnā baroka piemēriem.

San Nicolo’ l’Arena baznīca:

  • baznīca celta uz daudz senākas baznīcas drupām (12.gs.), kas vairākkārt cietusi un pamesta;
  • sākotnēji uzceltā un gadā atklātā baznīca cieš un daļēji tiek bojāta 1669.gada lavas izvirdumu laikā;
  • baznīcas celtniecība atsākas 1687.gadā un norit pēc slavenā romiešu arhitekta Giovan Battista Contini projekta, taču darbus pārtrauc 1693.gada zemestrīce, kas gandrīz pilnībā sagrauj klosteri un nogalina 32 mūkus.
  • Katānijas lielākā baznīca;
  • baznīcā atrodas Sicīlijā vislielākās ērģeles – 72 reģistri, piecu līmeņu klaviatūra un 2378 stabules! (Donato del Piano, 1755 – 1767). Vienlaicīgi var spēlēt trīs meistari!;
  • baznīcā atrodas 39 m gara meridiāna (N.Cacciatore, Sartorius & C.Peters, 1841) ;
  • pēdējais abats – Giuseppe Benedetto Dusmet (1867), kas tajā pašā gadā ķluva par Katānijas arhibīskapu.

Monastero dei Benedettini1Monastero dei Benedettini24Monastero dei Benedettini2Monastero dei Benedettini3Monastero dei Benedettini7Monastero dei Benedettini5Monastero dei Benedettini6Monastero dei Benedettini8Monastero dei Benedettini9Monastero dei Benedettini10Monastero dei Benedettini11Monastero dei Benedettini12Monastero dei Benedettini13Catania_Chiesa San Nicolo l'ArenaMonastero dei Benedettini14Monastero dei Benedettini15Monastero dei Benedettini16Monastero dei Benedettini17Monastero dei Benedettini18Monastero dei Benedettini19Monastero dei Benedettini20Monastero dei Benedettini21Monastero dei Benedettini25Monastero dei Benedettini22Monastero dei Benedettini23

02/02/2016

Katānijas aizbildnes Sv.Agates svētki (Festa di Sant’Agata)

Papildināts.

Katānijas pilsētā katru gadu Februāra sākumā (3. – 5.02.) norit vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem – pilsētas aizbildnes Svētās Agates svētki (itāliešu val.: la festa di Sant’Agata). Tās ir trīs dienas, kuras raksturo kults, reliģija, folklora un gadsimtiem senas tradīcijas. Tie ir vieni no lielākajiem reliģiskajiem svētkiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē un popularitātes ziņā tiem ir pielīdzināmi tikai Klusās nedēļas svētki Seviļā un Corpus Domini ceremonija Cuzco, Peru.

Festivāla leģenda:

Agate esot bijusi 3.gadsimtā Katānijā dzīvojoša kādas bagātas un nozīmīgas vietējās ģimenes meita, kura esot izvēlējusies savu dzīvi pilnībā veltīt un ziedot Dievam (nodoties kristietībai un kļūt par mūķeni laikā, kad kristieši tika ienīsti un spīdzināti). Tieši tāpēc viņa esot atraidījusi visus vīriešus. Taču …

Viņas mocības sākās ar brīdi, kad viņā “ieskatījās” un viņa atraidīja romiešu vicekonsulu Quinziano. Tā gods tika aizskarts un, ņemot vērā tā laika apsūdzības likumus, Agate tika arestēta un nodota tiesāšanai vispirms viņam. Cerot, ka Agate nobīsies no iespējamām mocībām un nāves un atteiksies no savas ticības, vicekonsuls viņu ieslodzīja vispirms bordelī un pēc tam cietumā, kur viņa tika spīdzināta (durstīta ar karstiem durkļiem, nogrieztas krūtis). Neatsakoties no savas ticības, Agate mira 251.gada 5.februārī, sadegot uz sārta, kur viņu nosūtīja vicekonsuls.

Dienā, kad Agate mira, Katānijā bija zemestrīce. Agates miršanas pirmajā gadadienā no vulkāna Etna sāka plūst lava un tā apstājās tikai tad, kad vietējie iedzīvotāji sāka lūgt Dievu un izlika apskatei Agates nevainības plīvuru.

Tā Agate kļuva par Katānijas, vulkāna Etna un uguns aizbildni. Viņas brīnumainais plīvurs un 4 m garā sarkanā zīda lente tikusi izlikta apskatei katru reizi, kad vulkāns Etna draudējis iznīcināt tā tuvumā esošās pilsētas.

Festivāla norise:

Svētku neoficiālā daļa sākas apmēram nedēļu pirms oficiālās daļas, kad dažādās Katānijas pilsētas zonās iespējams sastapt vīrus, kas uz pleciem nes “cannalore / candelore” un vāc ziedojumus, kas tiks izlietoti svētku organizēšanai.

“Cannalore” ir milzīga amatnieku pagatavota svece, ļoti bagāta un krāšņa, kura simbolizē piederību kādai konkrētai korporācijai vai brālībai un var būt rotāta ar kokā grebtiem zelta krāsas gravējumiem, mocību ainām un svēto personu statujām, ziediem un karodziņiem. Agrāk, kad neesot bijis elektrības, pateicoties to augšpusē esošajam apgaismojumam, šie “cannalore” vienmēr ir gājuši procesijas sākumā un vienmēr vienā un tajā pašā secībā, lai izgaismotu ceļu pārējiem procesijas dalībniekiem.

Šīs milzīgās sveces atkarībā no to svara (var sasniegt pat 1200 kg) uz pleciem nes 4 – 12 vīri.

Mūsdienās procesijā piedalās 11 šādas sveces, bet agrāk to ir bijis pat 28. Tās pārstāv dažādu profesiju brālības, piem., kā pirmā svece vienmēr tiek nesta monsignor Ventimiglia (vismazākā, bet vissenākā svece, pagatavota apmēram 1766.g.), tālāk seko San Giuseppe La Renas zonas svece, dārzkopju un puķkopju, zivjkopju, augļkopju, pastas meistaru, bakalejas preču un mazu veikaliņu īpašnieku, vīna tirgotāju, maiznieku (vislielākā!) un visbeidzot kā pēdējā arī Sv.Agates zonas iedzīvotāju svece. Agrāk, kad sveču ir bijis vairāk, esot bijuši pārstāvēti arī zeķu un konfekšu tirgotāji, celtnieki, u.c.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (2)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (5)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (3)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (4)

Svētku pirmajā dienā (3.02.) notiek sveču parāde. Tajā piedalās visas 11 dažādām korporācijām jeb brālībām piederošās un to identitāti attainojošās sveces jeb “cannelora”, divas 18. gadsimta karietes, kuras agrāk piederēja Senātam un dažādas augstākā līmeņa reliģiskās, civilās un militārās amatpersonas. Vakarā pilsētas Doma laukumā (Piazza del Duomo) notiek grandiozs salūts.

Svētku otrās dienas (4.02.) agrā rītā nepieciešamas trīs dažādas un pie dažādām personām glabājošās atslēgas, lai atslēgtu baznīcas metāla durvis un tiktu pie to telpās glabājošās relikvijas – Sv.Agates statujas. Tālāk seko rīta agrais dievkalpojums (“Messa dell’Aurora”) un Sv.Agates sveikšana. Tā beigās ap plkst.6:00 Sv.Agates statuja tiek iznesta uz sudraba ratiem (itāliešu val.: il fercolo), kas to gaida pie baznīcas un tā ir pirmā reize, kas pilsētas iedzīvotājiem ir iespējams “sastapties” ar savu aizbildni. Sākas procesija, kas, šķērsojot visas mocību vietas, ilgs visu dienu (lielais aplis), līdz vakarā Sv.Agates statuja atgriezīsies Katedrālē.

Šajā dienā iedzīvotāji ir tērpušies tā saucamajos “sacco” jeb garās, baltas krāsas kreklveida drānās līdz pat potītēm, galvās ir melnas krāsas velveta beretes un rokās baltas krāsas cimdi un baltas krāsas auduma lakatiņi. Šāds ietērps simbolizē to, ka 1126.gada naktī iedzīvotāji izskrēja ielās tērpušies naktstērpos, lai satiktu divus no Konstantinopoles ar svētajām relikvijām atgriezušos iedzīvotājus.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (6)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (7)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (8)catania_festa-di-santagata_2016-9

Svētku trešajā dienā (5.02.), tāpat kā iepriekšējā, Svētās Agates statuja tiek novietota uz sudraba ratiem un pēcpusdienā sākas tās procesija, šķērsojot dažādas Katānijas pilsētas vietas (mazais aplis), piestājot tajās un saucot: “Lai dzīvo Svētā Agate!”. Viena no pēdējām un iespaidīgākajām pieturvietām ir Via dei Crociferi un benediktiešu mūķeņu dziedājums. Līdz ar saulrietu (vai pat agri 6.02. rītā!) Sv.Agates statuja atgriežas Katedrālē un to pavada iespaidīgs salūts.

Katru gadu 17.augustā tiek atzīmēta svēto relikviju atgriešanas no Konstantinopoles (Turcijas) gadadiena.

Feste_Sant'Agata (1)Feste_Sant'Agata (3)Feste_Sant'Agata (4)Feste_Sant'Agata (2)

Tradicionālie saldumi

Kā ļoti īpaši un tieši šos svētkus raksturojoši saldumi ir:

  • “Svētās Agates krūtis” jeb “jaunavas krūtis” (itāliešu val.: cassatelle di Sant’Agata; sicīliešu dialektā: cassateddi di Sant’Aita vai „minni di vergini”) – nelielas pusapaļas formas kūciņas ar ķiršu sukādi vidū, kas vizuāli atgādina sievietes krūtis un tieši tamdēļ vienmēr tiek pasniegtas pāra skaitlī;
  • Svētās Agates olīvas (itāliešu val.: olivette di Sant’Agata) – no marcipāna masas pagatavoti olīvu formas izstrādājumi, viens no simboliskiem šo svētku ēdieniem (desertiem), jo atgādina par to, ka tad, kad Agate bija ieslodzīta cietumā, vienīgais viņas ēdiens bija pa cietuma logu noplūktās olīvas.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (9)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (10)Feste_Sant'Agata_SweetsCatania_Festa di Sant'Agata_2016 (11)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (12)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (13)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (14)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (1)

 

02/11/2015

Rudenim pa pēdām ….

Neparasti skaists un kontrastiem bagāts rudens, ko raksturo vasarīgi karstas dienas (pat +30 grādi Oktobra vidū) un tad pēkšņi spēcīgas lietusgāzes un negaiss.

Nespēju nedalīties ar šo skaistumu!

Nature_Ottobre_2015 (1)Etna_2015.10 (1)Etna_2015.10 (2)Etna_2015.10 (3)Castagne_Raccolta (1)Castagne_Raccolta (2)Fichi_d'India (1)Fichi_d'IndiaEtna_Asini, suini neriEtna_Pecore (1)Etna_PecoreNature_Ottobre_2015 (4)Nature_Ottobre_2015 (3)Carretto sicilianoNature_Ottobre_2015 (5)Nature_Ottobre_2015 (2)