Archive for ‘Pilsētas (aizbildņu) svētki’

01/02/2017

Katānijas aizbildnes svētki, 2017

Līdz Katānijas pilsētas aizbildnes Sv.Agates svētkiem atlikušas vien dažas dienas un to var just ik uz soļa. Cilvēku ir vairāk kā parasti, bet tas netraucē, jo daļa dodas uz baznīcu klausīties svinīgo dziedājumu, savukārt, citi dodas iepirkt sezonas labumus tirgū, vai vienkārši bauda saulaino dienu kādā no Doma laukuma kafejnīcām.

ct_stagata_2017ct_stagata_2017_1ct_stagata_2017_2ct_stagata_2017_3ct_stagata_2017_4ct_stagata_2017_5ct_stagata_2017_6ct_stagata_2017_7ct_stagata_2017_8ct_stagata_2017_9

 

 

02/02/2016

Katānijas aizbildnes Sv.Agates svētki (Festa di Sant’Agata)

Papildināts.

Katānijas pilsētā katru gadu Februāra sākumā (3. – 5.02.) norit vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem – pilsētas aizbildnes Svētās Agates svētki (itāliešu val.: la festa di Sant’Agata). Tās ir trīs dienas, kuras raksturo kults, reliģija, folklora un gadsimtiem senas tradīcijas. Tie ir vieni no lielākajiem reliģiskajiem svētkiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē un popularitātes ziņā tiem ir pielīdzināmi tikai Klusās nedēļas svētki Seviļā un Corpus Domini ceremonija Cuzco, Peru.

Festivāla leģenda:

Agate esot bijusi 3.gadsimtā Katānijā dzīvojoša kādas bagātas un nozīmīgas vietējās ģimenes meita, kura esot izvēlējusies savu dzīvi pilnībā veltīt un ziedot Dievam (nodoties kristietībai un kļūt par mūķeni laikā, kad kristieši tika ienīsti un spīdzināti). Tieši tāpēc viņa esot atraidījusi visus vīriešus. Taču …

Viņas mocības sākās ar brīdi, kad viņā “ieskatījās” un viņa atraidīja romiešu vicekonsulu Quinziano. Tā gods tika aizskarts un, ņemot vērā tā laika apsūdzības likumus, Agate tika arestēta un nodota tiesāšanai vispirms viņam. Cerot, ka Agate nobīsies no iespējamām mocībām un nāves un atteiksies no savas ticības, vicekonsuls viņu ieslodzīja vispirms bordelī un pēc tam cietumā, kur viņa tika spīdzināta (durstīta ar karstiem durkļiem, nogrieztas krūtis). Neatsakoties no savas ticības, Agate mira 251.gada 5.februārī, sadegot uz sārta, kur viņu nosūtīja vicekonsuls.

Dienā, kad Agate mira, Katānijā bija zemestrīce. Agates miršanas pirmajā gadadienā no vulkāna Etna sāka plūst lava un tā apstājās tikai tad, kad vietējie iedzīvotāji sāka lūgt Dievu un izlika apskatei Agates nevainības plīvuru.

Tā Agate kļuva par Katānijas, vulkāna Etna un uguns aizbildni. Viņas brīnumainais plīvurs un 4 m garā sarkanā zīda lente tikusi izlikta apskatei katru reizi, kad vulkāns Etna draudējis iznīcināt tā tuvumā esošās pilsētas.

Festivāla norise:

Svētku neoficiālā daļa sākas apmēram nedēļu pirms oficiālās daļas, kad dažādās Katānijas pilsētas zonās iespējams sastapt vīrus, kas uz pleciem nes “cannalore / candelore” un vāc ziedojumus, kas tiks izlietoti svētku organizēšanai.

“Cannalore” ir milzīga amatnieku pagatavota svece, ļoti bagāta un krāšņa, kura simbolizē piederību kādai konkrētai korporācijai vai brālībai un var būt rotāta ar kokā grebtiem zelta krāsas gravējumiem, mocību ainām un svēto personu statujām, ziediem un karodziņiem. Agrāk, kad neesot bijis elektrības, pateicoties to augšpusē esošajam apgaismojumam, šie “cannalore” vienmēr ir gājuši procesijas sākumā un vienmēr vienā un tajā pašā secībā, lai izgaismotu ceļu pārējiem procesijas dalībniekiem.

Šīs milzīgās sveces atkarībā no to svara (var sasniegt pat 1200 kg) uz pleciem nes 4 – 12 vīri.

Mūsdienās procesijā piedalās 11 šādas sveces, bet agrāk to ir bijis pat 28. Tās pārstāv dažādu profesiju brālības, piem., kā pirmā svece vienmēr tiek nesta monsignor Ventimiglia (vismazākā, bet vissenākā svece, pagatavota apmēram 1766.g.), tālāk seko San Giuseppe La Renas zonas svece, dārzkopju un puķkopju, zivjkopju, augļkopju, pastas meistaru, bakalejas preču un mazu veikaliņu īpašnieku, vīna tirgotāju, maiznieku (vislielākā!) un visbeidzot kā pēdējā arī Sv.Agates zonas iedzīvotāju svece. Agrāk, kad sveču ir bijis vairāk, esot bijuši pārstāvēti arī zeķu un konfekšu tirgotāji, celtnieki, u.c.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (2)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (5)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (3)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (4)

Svētku pirmajā dienā (3.02.) notiek sveču parāde. Tajā piedalās visas 11 dažādām korporācijām jeb brālībām piederošās un to identitāti attainojošās sveces jeb “cannelora”, divas 18. gadsimta karietes, kuras agrāk piederēja Senātam un dažādas augstākā līmeņa reliģiskās, civilās un militārās amatpersonas. Vakarā pilsētas Doma laukumā (Piazza del Duomo) notiek grandiozs salūts.

Svētku otrās dienas (4.02.) agrā rītā nepieciešamas trīs dažādas un pie dažādām personām glabājošās atslēgas, lai atslēgtu baznīcas metāla durvis un tiktu pie to telpās glabājošās relikvijas – Sv.Agates statujas. Tālāk seko rīta agrais dievkalpojums (“Messa dell’Aurora”) un Sv.Agates sveikšana. Tā beigās ap plkst.6:00 Sv.Agates statuja tiek iznesta uz sudraba ratiem (itāliešu val.: il fercolo), kas to gaida pie baznīcas un tā ir pirmā reize, kas pilsētas iedzīvotājiem ir iespējams “sastapties” ar savu aizbildni. Sākas procesija, kas, šķērsojot visas mocību vietas, ilgs visu dienu (lielais aplis), līdz vakarā Sv.Agates statuja atgriezīsies Katedrālē.

Šajā dienā iedzīvotāji ir tērpušies tā saucamajos “sacco” jeb garās, baltas krāsas kreklveida drānās līdz pat potītēm, galvās ir melnas krāsas velveta beretes un rokās baltas krāsas cimdi un baltas krāsas auduma lakatiņi. Šāds ietērps simbolizē to, ka 1126.gada naktī iedzīvotāji izskrēja ielās tērpušies naktstērpos, lai satiktu divus no Konstantinopoles ar svētajām relikvijām atgriezušos iedzīvotājus.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (6)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (7)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (8)catania_festa-di-santagata_2016-9

Svētku trešajā dienā (5.02.), tāpat kā iepriekšējā, Svētās Agates statuja tiek novietota uz sudraba ratiem un pēcpusdienā sākas tās procesija, šķērsojot dažādas Katānijas pilsētas vietas (mazais aplis), piestājot tajās un saucot: “Lai dzīvo Svētā Agate!”. Viena no pēdējām un iespaidīgākajām pieturvietām ir Via dei Crociferi un benediktiešu mūķeņu dziedājums. Līdz ar saulrietu (vai pat agri 6.02. rītā!) Sv.Agates statuja atgriežas Katedrālē un to pavada iespaidīgs salūts.

Katru gadu 17.augustā tiek atzīmēta svēto relikviju atgriešanas no Konstantinopoles (Turcijas) gadadiena.

Feste_Sant'Agata (1)Feste_Sant'Agata (3)Feste_Sant'Agata (4)Feste_Sant'Agata (2)

Tradicionālie saldumi

Kā ļoti īpaši un tieši šos svētkus raksturojoši saldumi ir:

  • “Svētās Agates krūtis” jeb “jaunavas krūtis” (itāliešu val.: cassatelle di Sant’Agata; sicīliešu dialektā: cassateddi di Sant’Aita vai „minni di vergini”) – nelielas pusapaļas formas kūciņas ar ķiršu sukādi vidū, kas vizuāli atgādina sievietes krūtis un tieši tamdēļ vienmēr tiek pasniegtas pāra skaitlī;
  • Svētās Agates olīvas (itāliešu val.: olivette di Sant’Agata) – no marcipāna masas pagatavoti olīvu formas izstrādājumi, viens no simboliskiem šo svētku ēdieniem (desertiem), jo atgādina par to, ka tad, kad Agate bija ieslodzīta cietumā, vienīgais viņas ēdiens bija pa cietuma logu noplūktās olīvas.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (9)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (10)Feste_Sant'Agata_SweetsCatania_Festa di Sant'Agata_2016 (11)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (12)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (13)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (14)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (1)

 

26/08/2015

Vēsturiskais gājiens

Reizi četros (4) gados Motta Sant’Anastasia pilsētā notiek ļoti liels, iespaidīgs un krāšņs vēsturiskais gājiens. To organizē un tajā piedalās trīs (3) pilsētā esošās grupas – Maestri, Campagnoli un Panzera, cenšoties savās radošajās izpausmēs pārspēt viena otru.

Maestri

Motta_2015.08.23 (22)Motta_2015.08.23 (14)Motta_2015.08.23 (16)Motta_2015.08.23 (17)Motta_2015.08.23 (18)Motta_2015.08.23 (19)Motta_2015.08.23 (21)Motta_2015.08.23 (24)

Campagnoli

Motta_2015.08.23 (27)Motta_2015.08.23 (25)Motta_2015.08.23 (26)Motta_2015.08.23 (28)Motta_2015.08.23 (29)Motta_2015.08.23 (30)Motta_2015.08.23 (32)Motta_2015.08.23 (33)Motta_2015.08.23 (34)Motta_2015.08.23 (35)Motta_2015.08.23 (36)Motta_2015.08.23 (37)

Panzera

Motta_2015.08.23 (38)Motta_2015.08.23 (39)Motta_2015.08.23 (40)Motta_2015.08.23 (42)Motta_2015.08.23 (41)Motta_2015.08.23 (43)Motta_2015.08.23 (44)Motta_2015.08.23 (45)

Tās pašas dienas vakarā seko visu trīs (3) grupu pārstāvju gājiens pa pilsētas galvenajām ielām ar svecēm rokās. Ļoti, ļoti skaisti!

Motta_2015.08.23 (1)Motta_2015.08.23 (2)Motta_2015.08.23 (3)Motta_2015.08.23 (4)Motta_2015.08.23 (5)Motta_2015.08.23 (6)Motta_2015.08.23 (7)Motta_2015.08.23 (8)Motta_2015.08.23 (9)Motta_2015.08.23 (11)Motta_2015.08.23 (10)Motta_2015.08.23 (13)

Turpinājums sekos!

22/08/2015

Svētki turpinās

Tik tikko beidzās viduslaiku svētki kā tiem seko jau nākamie svētki – pilsētas aizbildnes Svētās Anastasijas svētki. Šogad tie ir ļoti īpaši svētki, jo reizi 4 (četros) gados notiek īpaši greznas svinības ar svinīgo parādi, zirgu izjādēm, cīņām, u.c. Bet par to vēlāk, nākamajās dienās!

Tikmēr pirms tam notiek pilsētā esošo trīs grupu gājieni pa galvenajām ielām ar “cereo” – simbolisku sveci, kuru uz pleciem nes vairāki vīri noteiktā ritmā šūpinot uz visām pusēm un dzīvās mūzikas pavadībā.

Motta_2015.08.21 (1)Motta_2015.08.21 (4)Motta_2015.08.21 (3)Motta_2015.08.21 (2)Motta_2015.08.21 (7)Motta_2015.08.21 (6)Motta_2015.08.21 (8)Motta_2015.08.21 (5)Motta_2015.08.22 (1)Motta_2015.08.22 (4)Motta_2015.08.22 (2)Motta_2015.08.22 (3)

 

 

 

 

05/05/2015

Sv.Lūcijas Maija jeb baložu svētki (Festa di Santa Lucia di Maggio o delle quaglie)

Siracusa_S.Lucia di Maggio

Kā jau katru gadu Maija mēneša pirmajā un otrajā svētdienā Sirakūzās tiek atzīmēti pilsētas aizbildnes Sv.Lūcijas Maija jeb baložu svētki (Svētās Lūcijas īstā svētku diena ir 13.decembris. Šie ir vasaras svētki – viena no retajām reizēm, kad Sv.Lūcijas statuja tiek iznesta no baznīcas un to iespējams apskatīt). Tie ir vieni no senākajiem reliģiskajiem svētkiem Sirakūzās un šogad tiek svinēti jau 369.reizi! Svētki ilgst apmēram nedēļu un tos raksturo noteikta svētku programma.

Veltīti par godu 1646.gadā notikušajam brīnumam, kad Sirakūzās pēc ilgstoša bada nomocītie iedzīvotāji lūdzās palīdzību Svētajai Lūcijai un lūgšanās beigās baznīcā ielidoja paipalas (baloži jeb dūjas), tādējādi paziņojot par brīnumaino faktu – Sirakūzu līcī bija ieradies kuģis pilns ar graudaugiem un pākšaugiem, kurus vietējie iedzīvotāji metās ēst veselā veidā, negaidot ne mirkli, lai tos apstrādātu, sasmalcinātu vai kā citādi iepriekš sagatavotu.

Maija mēneša pirmajā svētdienā plkst.10:00 notiek vēsturiskā parāde (17.gs.baroka stila tērpi, jūrnieku tērpi, amatnieki, jātnieki, zirgi, pajūgi). Tai seko laivu izbrauciens līdz līcī esošajam kuģim un atgriešanās ar pilniem maisiem graudu un pākšaugu. Plkst.11:00 seko parāde no ostas līdz Doma laukumam, plkst.12:00 Sv.Lūcijas sudraba statujas procesija – Sv.Lūcijas statuja un relikvijas tiek iznestas no Doma baznīcas un nogādātas līdz Santa Lucia alla Badia baznīcai, kur tās uzturēsies nedēļu un pēc tam tiks nogādātas atpakaļ Doma baznīcā. Pa vidu tiek piestāts Doma laukumā, kur notiek svinīgais svētku dievkalpojums un pēc tam tiek izlaiztas “paipalas” (mūsdienās baloži), kas pārlidojot šķērso visu Doma laukumu (il volo re quagghie). Ļoti iespaidīgs lidojums!

Siracusa_S.Lucia di Maggio (5)Siracusa_S.Lucia di Maggio (1)Siracusa_S.Lucia di Maggio (6)Siracusa_S.Lucia di Maggio (3)Siracusa_S.Lucia di Maggio (2)Siracusa_S.Lucia di Maggio (4)

Maija mēneša otrās svētdienas vakarā ap plkst.19:00 Sv.Lūcijas statuja un tās relikvijas tiek iznestas no Santa Lucia alla Badia baznīcas un, šķērsojot Ortidžas pussaliņas vēsturiskās ielas, apmēram 21:30 atgriežas Doma baznīcā.

Saistītie raksti:
• Svētās Lūcijas diena: https://mysicily.wordpress.com/2012/12/15/santa-lucia/
• Sirakūzas: https://mysicily.wordpress.com/2011/04/14/siracusa/

05/08/2014

Viduslaiku svētki (Feste Medievali)

Feste Medievali_2014 (1)

Kā jau katru gadu arī šogad Augusta mēnesī pilsētā Motta Sant’Anastasia (Katānijas zona) nu jau XIX reizi tiks rīkoti Viduslaiku svētki.

Pasākuma norises laiks: 2014. gada 9. – 17.augusts, ik vakaru sākot no plkst.20:30

Pasākuma norises vieta: trīs dažādas pilsētas vietas, kur katra no trīs pilsētā esošajām grupām rīkos dažādus priekšnesumus (mūzikas, viduslaiku un austrumu deju, teātra, ākstu, bruņinieku, karogmetēju) un būs iespējams nogaršot dažādus ēdienus.

Feste Medievali_2014 (2)

Motta Sant’Anastasia ir neliela pilsētiņa jeb drīzāk miestiņš (apmēram 10 000 iedzīvotāju), kas izveidojies uz sena vulkāniskas izcelsmes krātera un kur savas liecības ir atstājuši grieķu, romiešu, arābu un normāņu kultūru pārstāvji.

Saistītie raksti:

15/12/2012

Svētās Lūcijas diena (Santa Lucia)

Santa Lucia

13. decembris Sicīlijā ir Svētās Lūcijas diena. Svētki, kas daudzviet tiek atzīmēti ar īpašiem dievkalpojumiem. Un Lūcijas dzimtajā pilsētā – Sirakūzās, kur Svētā Lūcija ir pilsētas aizbildne, tie ir ļoti īpaši, reliģiski un tradīcijām bagāti svētki. Svētku svinības sākas iepriekšējās dienas vakarā un ilgst nedēļu. Jāatzīmē, ka šie svētki ir ne tikai saglabājušies no 4. gadsimta, bet arī izplatījušies un iemantojuši milzīgu popularitāti citviet pasaulē (piem., Austrijā, Brazīlijā, Dānijā, Somijā, Čehijas Republikā, Spānijā un jo īpaši Zviedrijā, kur tie ir kļuvuši par nacionālajiem svētkiem, zviedru identitātes neatņemamu sastāvdaļu).

Saskaņā ar dokumentiem, kas ir saglabājušies no 5. gadsimta, Lūcija ir dzimusi Sirakūzās 283. gadā kādā ievērojamā un bagātā vietējā ģimenē. Tā ir bijusi saderinājusies ar kādu vietējo puisi, neticīgu puisi un būtu dzīvojusi parastu mietpilsonisku dzīvi, ja vien … liktenis nebūtu lēmis savādāk!

Viss esot aizsācies ar to, ka pēc ilgstošas mātes slimības Lūcija esot devusies uz Katāniju lūgt mātes dziedināšanu pie Svētās Agates kapličas (Katānijas aizbildne, svētā mocekle). Šeit viņa piedzīvoja vīziju. Viņai parādījās Svētās Agates tēls, kas lūdza nodoties un veltīt savu dzīvi nabadzīgajiem, trūcīgajiem un nedziedināmi slimajiem. Tajā pašā brīdī Lūcijas māte saņēma labvēlību un tika izdziedināta no slimības, no kuras cieta gadiem ilgi. Atgriežoties Sirakūzās, Lūcija deva šķīstības un nodošanās Dievam solījumu, lauza saderināšanos un, pārdodot savu mantojumu (viņa nāk no bagātas ģimenes), iegūtos līdzekļus izdāvāja nabadzīgajiem un trūcīgajiem.

Viņas saderinātais, nespēdams samierināties ar atraidījumu, par šo nodošanos kristietībai ziņoja bargajam gubernatoram Pascasio (tajā laikā kristieši tika vajāti). Un no šī brīža sākās Lūcijas mocības …. Saprotot, ka meitene savā pārliecībā ir pārāk noteikta un viņas domas nemaināmas, gubernators nolēma, ka viņai ir jāmirst. Vispirms viņai tika noteikta soda izciešana publiskajā bordelī (prieka mājā) līdz „tiks izdzītas šādas neprātīgas domas”, taču brīnumainā kārtā viņas ķermenis pēkšņi kļuva tik smags, ka seši vīri to nespēja pārvietot. Pēc tam gubernators pavēlēja to sadedzināt, bet uguns viņu atstāja neskartu. Lūcija mira 304. gada 13. decembrī, kad gubernators pavēlēja tai nocirst galvu ar zobenu (tā apgalvo daļa leģendu) vai iecērtot zobenu kaklā (tā apgalvo citas leģendas). Pirms tam viņa paguva sev izraut acis un nomest tās pie gubernatora kājām!

Svētā Lūcija tika apglabāta Sirakūzās esošajās katakombās, kas vēl joprojām tiek sauktas viņas vārdā. Uz kapličas tika uzcelta neliela bazilika, kuru vēlāk apmeklēja daudzi ticīgie un svētceļotāji.

Svētās Lūcijas ķermenis Sirakūzu katakombās atradās līdz pat 1038. gadam, pēc tam tas tika pārvests uz Konstantinopoli (mūsdienu Stambulu) un vēlāk 1204. gadā uz Venēciju, sākotnēji uz Sv.Džordžio klosteri (Monastero di San Giorgio a Venezia), bet vēlāk uz Sv. Džerēmijas un Lūcijas baznīcu (chiesa di Sant’ Geremia e Lucia), kur tas atrodas arī mūsdienās.

Svētās Lūcijas svētku svinības Sirakūzās

Sirakūzās, kur Svētā Lūcija ir pilsētas aizbildne, svētku svinības ilgst nedēļu un sākas jau iepriekšējā dienā.

Svētā Lūcija ir gaismas simbols. Tās aizbildniecībā atrodas viss ar acīm un redzi saistītais. Tā atbild arī par garīgo gaismu. Svētās Lūcijas atribūti: uz šķīvja vai tasītes izvietotas acis (simbolizē redzi un gaismu), lilija, palma, Evaņģēlija grāmata.

Svētku svinību īpašās dienas ir 13. decembris un 20. decembris.

Lai gan lūgšanas un dažādas reliģiskas aktivitātes aizsākas jau 13 dienas iepriekš (itāļu val.: tredicina), oficiālās svētku svinības sākas 12. decembra rītā, kad Svētās Lūcijas sudraba statuja tiek pārvietota no savas kapelas uz galveno altāri. Vēlāk tās pašas dienas vakarā notiek svinīgs vakara dievkalpojums, visiem ticīgajiem tiek izdāvāts iepriekšējā dienā sagatavotais šo svētku tradicionālais ēdiens – „la cuccia”.

13. decembra pēcpusdienā, kas ir svētku galvenā diena, 60 zaļās beretēs tērpušies vīri (itāļu val.: berretti verdi) uz saviem pleciem iznes Svētās Lūcijas sudraba statuju no Doma Katedrāles pilsētas Doma laukumā, kur to sagaida ticīgie. Turpinoties procesijai, kuras galamērķis ir nogādāt Svētās Lūcijas statuju pilsētas otrā pusē esošajā uz Svētās Lūcijas kapavietas celtajā bazilikā (itāļu val.: Basilica di Santa Lucia al Sepolcro), statujas nesēji piestāj vispirms La Porta Marina, kur to ar sirēnām sveic jūrnieku un militārie kuģi, un pēc tam uz Corso Umberto un Ortidžas salu savienojošā tiltiņa, kur to sagaida krāšņs salūts. Svētās Lūcijas statuja tiek izvietota uz bazilikas galvenā altāra un šeit tā būs pieejama nedēļu.

20. decembra (itāļu val.: l’ottava) pēcpusdienā sākas procesija, kuras mērķis ir nogādāt statuju atpakaļ no bazilikas uz Doma Katedrāli. Šajā dienā statuja piestāj vairākās vietās, t.sk. pie slimnīcas. Arī šajā dienā to sveic salūts. Doma Katedrālē tā atgriežas ap pusnakti un tiek izvietota savā kapelā, kur tā paliek līdz Maija mēneša pirmajai svētdienai (la festivita di Santa Lucia re quagghie).

Svētku svinību laikā tiek aizdedzinātas vairāk kā 10 000 sveces. Ticīgie noliek acs formā atveidotas sveces, lai pateiktos un izrādītu cieņu Svētajai Lūcijai.

Svētkos piedalās arī 18. gadsimta Senāta kariete, kurā agrāk brauca dižciltīgas personas, bet mūsdienās tā tiek glabāta un ir pieejama publiskai apskatei pilsētas Domes iekšpagalmā.

Kopš 1970.-tajiem neatņemama svētku sastāvdaļa ir arī „Zviedrijas Lūcija un zviedru nedēļa” (itāļu val.: Lucia di Svezia e Settimana svedese).

Santa Lucia_Route

Tradicionālie Svētās Lūcijas svētku svinību perioda ēdieni:

Leģendas vēsta, ka tieši Sirakūzu ostā pēc ilgstoša bada perioda un ilgstošas iedzīvotāju lūgšanās Svētajai Lūcijai 1646. gada 13. maijā piestāja kuģis ar graudaugiem (baznīcā ielidojušais balodis tika uztverts kā zīme no Svētās Lūcijas, paziņojot par kuģa ierašanos). Tieši tāpēc šajā periodā ir pieņemt gatavot dažādus ēdienus no veseliem graudiem (izsalkušajiem iedzīvotājiem nebija laika gaidīt, kamēr tie tiks pārstrādāti miltos) un neizmantot uzturā pastu un maizi!

Tradicionālie ēdieni:

  • la cuccia – senatnē tas ir bijis sāļais ēdiens (vārīti graudi ar dārzeņiem), savukārt, mūsdienās tas ir saldais ēdiens, kas tiek gatavots no veseliem, iepriekš izmērcētiem un vārītiem graudiem un rikotas krēma, dekorējot pēc izvēles – ar šokolādes gabaliņiem, sukādēm, kanēli, sasmalcinātās pistācijām, u.c.;
  • gli uccioli – acs formā atveidotas mazas maizītes, kas simbolizē redzi un atvaira visas ar to saistītās saslimšanas;
  • panelle dolci;
  • arančīni (arancini, arancina) – eļļā vārītas panētas rīsu bumbas ar dažādu pildījumu;
  • turku zirņu plācenīši (panelle di ceci) un kartupeļu kroketes;
  • dārzeņi un pākšaugi, u.c.

Santa Lucia_Food

Interesanti:

  • Svētās Lūcijas statuja ir īsts sicīliešu 16. gadsimta meistardarbs. Tā ir apmēram 3 metrus un 70 cm augsta sudraba statuja;
  • Agrāk, pastāvot Jūlija kalendāram (līdz 1582.g.), Svētās Lūcijas svinību diena patiešām sakrita ar ziemas saulgriežiem (gada visīsāko dienu) un sekojošajām dienām kļūstot gaišākām, simbolizēja gaismu.

 

31/08/2011

Pilsētas aizbildnes Sv.Anastasijas svētki

Sv.Anastasijas svētki ir pilsētas Motta St.Anastasija aizbildnes svētki (25. augusts), ļoti svarīgi svētki, kas reizi četros gados (2007, 2011) tiek atzīmēti īpaši krāšņi.

Vairāku dienu garumā dažādi pasākumi notiek gan no rīta, gan arī vakarā, tāpēc katrs var izvēlēties savai gaumei un interesēm atbilstošākos no tiem (piem., apmeklēt svinīgo svētku dievkalpojumu, reliģiskās procesijas, vērot svētku parādi Viduslaiku noskaņās, pilsētas trīs grupu priekšnesumus, u.c.).

Manis apmeklēto pasākumu atsevišķas bildes iespējams apskatīties turpinājumā:

  • 22.augusts – vakarā pilsētas galvenajā laukumā notiek tradicionālā pilsētas trīs grupu – Maestri (zilā krāsā), Campagnoli (dzelteni zaļā krāsā) un Panzera (sarkanā krāsā) – performance jeb uzstāšanās ar sagatavotu īpašu priekšnesumu (itāļu val.: Calata del Partito);

  • 23. augusts – pēcpusdienā pie pils sākās un vēlāk cauri visai pilsētai turpinājās pilsētas trīs grupu (Maestri, Campagnoli un Panzera) organizētā parāde Viduslaiku noskaņās (itāļu val.: La Calata delle Quartine a cura dei Rioni). Vakarā sekoja procesija ar Svētajām relikvijām, ko pavadīja visu trīs grupu dalībnieki to tradicionālajos tērpos un ar svecītēm rokās. Skaitot lūgšanas un dziedot dziesmas, dalībnieki šķērsoja visu pilsētu;

  • 24. augustsSv.Anastasijas statujas iznešana no baznīcas un visu trīs grupu pārstāvju dziedājums svētajai aizbildnei (itāļu val.: Cantata alla Santa Patrona) pilsētas galvenajā laukumā orķestra pavadībā. Mācītāja un pilsēta mēra uzruna. Noslēgumā – svētku salūts;


  • 25. augusts – svinību galvenā diena, kas iesākas ar svinīgo dievkalpojumu, uz kuru visu trīs grupu pārstāvji dodas mūzikas pavadībā un nesot dažādas Sv.Anastasijai veltītas veltes, piemēram olas, maizi, vīnu. Pēcpusdienā pilsētas galvenajā laukumā katra no grupām uzstājas ar savu priekšnesumu. Savukārt, naktī seko svinīgais svētku salūts!