23/08/2016

Risoto ar vītinātiem tunča ikriem (Risotto con la bottarga)

Food_Risotto_bottarga

It kā vienkāršs, bet tajā pašā laikā īpašs risoto (tā pamatsastāvdaļa ir vienkāršs risoto ar ķiplokiem, olīveļļu un čili pipariem), kuram īpašo smaržu un garšu piešķir tunča ikri. Vislabāk, ja tunča ikri rīvēti mirkli pirms izmantošanas, tad to garša vēl spēcīgāka, tāpēc iesaku izmantot vesela vītināta tunča gabalu, nevis jau sarīvētus ikrus (pārdod stikla burciņās). Pamēģiniet!

Nepieciešams (4 pers.):

  • 300 – 400 gr risoto pagatavošanai piemērotu rīsu, piemēram, Arborio, Carnaroli;
  • dārzeņu buljons pēc nepieciešamības;
  • 2 ķiploka daiviņas vai neliels sīpolloks, smalki sasmalcināti;
  • ½ glāze sausa baltvīna;
  • 50 gr vītinātu tunča ikru, smalki sarīvēti;
  • bunte svaigu pētersīļu, smalki sakapāti;
  • olīveļļa;
  • čili pipari.

Pagatavošana:

  • pagatavo dārzeņu buljonu, karstā ūdenī liekot vārīties sīpolu, burkānu, seleriju, garšvielas (lauru lapu, piparus, u.c.). Uztur visu laiku karstu;
  • uz pannas nelielā daudzumā olīveļļas pavisam viegli apcep sīpolu un ķiploka daiviņas. Pievieno rīsus un apgrauzdē, līdz tie kļūst caurspīdīgi. Pārslaka ar vīnu un ļauj tam izgarot. Nepārtraukti maisot, pakāpeniski un pēc vajadazības pievieno karsto buljonu. Vāra, līdz rīsi gatavi;
  • tikmēr sarīvē ikrus un sasmalcina pētersīļus;
  • tiklīdz rīsi gatavi, pievieno 2 ēd.k. olīveļļas, pētersīļus un pēc vēlēšanās arī nedaudz ikrus, visu kārtīgi izmaisa;
  • pasniedz karstu! Liek šķīvjos un pārkaisa ar atlikušajiem ikriem.

Labu apetīti!

Risotto_bottargaTonno di Marzamemi_Bottarga

 

18/08/2016

Kastelbuono (Castelbuono)

Castelbuono

Maza, šarmanta pilsētiņa (sicīliešu dialektā: Castiddubbonu) Sicīlijas ziemeļu centrālajā daļā, apmēram 25 Km attālumā no jūras un 90 Km attālumā no Palermo. Izvietota Madoniju kalnu pakājē apmēram 423 m.v.j.l. un vēsturiski izveidojusies ap pili – cietoksni. Gadsimtiem ilgi ietekmīgās Ventimiglia ģimenes rezidences vieta. Viena no svarīgākajām mannas oša un mannozes iegūšanas vietām (mannoze ir dabisks saldinātājs, kas tiek izmantots gastronomijā, homeopātijā, kosmetoloģijā, u.c.). 2015.gadā tās kopējais iedzīvotāju skaits bija nepilni 9 tūkstoši cilvēku. Pilsētas aizbildne – Sv.Anna, kuras svētki tiek atzīmēti 25.jūlijā.

Vēsture:

Tiek uzskstatīts, ka vēsturiski šī zona bijusi apdzīvota jau neolīta laikā un šajā teritorijā dzīvojusi viena no sicīliešu senajām ciltīm (sikāni) līdz tos no šīs teritorijas izdzina citas ciltis.

Mūsdienu pilsēta izveidojusies uz senas bizantiešu lauku saimniecības “Ypsigro” drupām, kas līdzās pilij “Kadi’” pastāvēja arī arābu – normāņu laikā. 1282.gadā šajā vietā dzīvoja apmēram 300 cilvēku, iespējams, pārcēlušies no tuvējiem ciemiem labvēlīgāka klimata meklējumos.

Viss mainījās līdz ar Ventimiglia ģimenes ierašanos (1298.gadā Aldoino Ventimiglia šeit nodibina pilsētu) un pils – cietokšņa celtniecības uzsākšanu 1316.gadā, ap kuru izveidojās visa tālākā pilsēta. Pirmās rakstiskās liecības par pilsētas ar nosaukumu Castelbuono eksistenci attiecināmas uz 1329.gadu. 14.gadsimta sākumā tajā pastāvēja jau 3 baznīcas.

Interesanti: pilsēta saglabājās dzimtas īpašumā līdz pat 20.gadsimtam: tiešo vīriešu dzimtas mantinieku īpašumā līdz 1860.gadam, sieviešu mantinieku – 1905.gadam.

Interesanti: Ligūrijas izcelsmes ietekmīgās Ventimiglia ģimenes (tās pārstāvji bijuši ļoti ietekmīgas militārās un politiskās personas un kuriem piederēja radnieciskas saites ar Federico II) pirmsākumi Sicīlijā meklējami 13.gadsimtā līdz ar Enrico II, Ventimiglia un Maro grāfa, Filippo I dēla, ierašanos un laulībām ar Isabellu, Serlo II d’Altavilla pēcteci, kā rezultātā viņš savā īpašumā ieguva Geraci grāfisti un vēlāk arī vairākas citas Madoniju kalnu pilsētiņas.

Vēl straujāk pilsēta attīstījās pēc tam, kad 1454.gadā Francesco I uz šejieni pārcelās no Geraci ar visu savu galmu, līdzi paņemot arī dzimtas dārgumus un Sv.Annas relikvijas. Castelbuono kļuva par Ventimiglia ģimenes rezidences vietu. Bija vērojama strauja ekonomiskā, kultūras un reliģiskā attīstība. Tika paplašināta Chiesa Madre, izveidots ģimenes mauzolejs (piem., Francesco Laurana). 1595.gadā tika izveidoti konventi un baznīcas, lai uzņemtu kapucīnu un dominikāņu mūkus. 1602.gadā tika uzsākts celt Matrice Nuova. 1632.gadā Castelbuono ieguva pilsētas statusu (tā vairs nebija vienkāršs lauku saimniecības centrs, bet gan pilsēta!). 1701.gadā Matrice Nuova kļuva publiski pieejama, tika uzcelta Sv.Annas kapella, izveidots teātris, literālie un mākslas klubi. Tikmēr parastie mirstīgie cilvēki cieta no prinča despotisma.

1812.gadā konstitucionāli tika atcelta feodālā sabiedrība un strauji samazinājās dižciltīgo personu klātbūtne, taču pilsēta nezaudēja savu nozīmīgumu pateicoties dažām savā teritorijā aktīvām ģimenēm, piem., Mina’ Palumbo, kas uzturēja tās prestižu.

1820.gadā tā cieta zemestrīces laikā, radot postījumus Matrice Nuova un cietoksnim. Vēlāk tā ieņēma būtisku lomu cīņā pret borboniem (1848, 1860) un 1893.gada sacelšanās laikā.

1860.gadā nomirst pēdējais Ventimiglia ģimenes vīriešu dzimtas un titula pārstāvis, bet ar to nebeidzas dzimtas īpašumtiesības. Tās pāriet sieviešu dzimtas pārstāvju varā un ilgst līdz pat 1905.gadam. Pēc cietoksnis tiek izsolīts un, vietējiem iedzīvotājiem saziedojot līdzekļus, 1920.gadā to un Sv.Annas relikvijas iegādājas pilsētas pašvaldība.

Apskates objekti:

  • pils – cietoksnis (Castello dei Ventimiglia) / Museo civico / Capella Palatina – celts 14.gs. uz senākām, iespējams bizantiešu, lauku saimniecības drupām; dažādu stilu sajaukums – arābu, normāņu, švābu; atrodas ģimenes vīriešu dzimtas pārstāvju īpašumā līdz 1860. un sieviešu līdz 1905.gadam, līdz 1920.gadā to iegādājas pilsētas pašvaldība. Mūsdienās tajā atrodas muzejs;
  • Piazza Margherita & Chiesa di Maria Santissima Assunta (Matrice Vecchia) – 14.gs., uz senākas celtnes drupām. Noteikti jāapskata pagrabstāvā esošās kapenes – mauzolejs!;
  • Chiesa della Nativita’ di Maria (Matrice Nuova) – 17.gs.;
  • Fontana della Venere Ciprea – 15.gs., agrāk izgreznoja ieeju senajā lauku saimniecībā;
  • Lieldienu perioda gastronomiskie izstrādājumi (maize, saldumi, u.c.) un dažādu masku teatrālie priekšnesumi;
  • Ypsigrock Festival – rock mūzikas festivāls (augustā).

Vērts nogaršot:

  • mannoze – dabisks saldinātājs, kas tiek izmantots gastronomijā, homeopātijā, kosmetoloģijā, u.c
  • sieri – caciocavallo (caciocavallo all’argentiera), provola, u.c.;
  • desas ar citrusu augļiem, riekstiem, kanēli, u.c.;
  • olīveļļa;
  • gaļas otrie ēdieni – gaļas šķēle etiķa mērcē, savvaļas fenheļa kotletes, rikotas siera kotletes;
  • zivs otrie ēdieni – mīdijas, zobenzivs rullīši, sardīņu rullīsi;
  • sēnes;
  • saldumi – cassata siciliana, mostaccioli, mandeļu pastas jeb marcipāna izstrādājumi, lazdu riekstu un olbaltuma cepumi, medus, u.c.;
  • liķieri.

Castelbuono4CastelbuonoCastelbuono1Castelbuono2Castelbuono3Castelbuono_Chiesa Matrice Vecchia o di Maria Santissima Assunta (2)Castelbuono_Chiesa Matrice Vecchia o di Maria Santissima Assunta (1)Castelbuono_Chiesa Matrice Vecchia o di Maria Santissima Assunta (3)Castelbuono_Chiesa Matrice Vecchia o di Maria Santissima Assunta (5)Castelbuono_Chiesa Matrice Vecchia o di Maria Santissima Assunta (4)Castelbuono_Chiesa Matrice Vecchia o di Maria Santissima Assunta (6)Castelbuono_Chiesa Matrice Vecchia o di Maria Santissima Assunta (7)Castelbuono_Castello (1)Castelbuono_Castello (3)Castelbuono_Castello (7)Castelbuono_Castello (2)Castelbuono_Castello (5)Castelbuono_Castello (6)Castelbuono_Castello (10)Castelbuono_Castello (9)Castelbuono_Festa (1)Castelbuono_Festa (2)Castelbuono_Festa (3)Castelbuono_Festa (4)

12/08/2016

Jogurta kēkss ar persikiem (Torta di yogurt con pesche)

Food_Torta_yogurt_pesche

Viegls, maigs, sulīgs kēkss, kura galvenās sastāvdaļas ir bezpiedevu jogurts un persiki. Tieši tāds tas būs arī nakamās trīs dienas, ja vien netiks apēst ātrāk!

Noteikti iesaku pievienot parupjos gabalos sakapātus valriekstus vai viegli apgrauzdētas mandeles, kas tam visam piešķirs nelielu kraukšķīgumu. Pamēģiniet!

Nepieciešams (cepamā trauka diametrs 22 cm):

  • 5 persiki, no kuriem 3 sagriezti nelielos gabaliņos, bet atlikušie divi – plānās šķēlēs;
  • 200 gr miltu;
  • 200 – 250 ml bezpiedevu jogurta;
  • 2 olas;
  • 150 gr cukura + 2 ēd.k. virspuses pārkaisīšanai;
  • 50 ml eļļas;
  • 1 citrons, rīvēta tā miziņa;
  • 1 paciņa cepamā pulvera;
  • ½ vaniļas pāksts, tās sēkliņas, vai vaniļas esence;
  • 1 sauja valriekstu, sasmalcinātu parupjos gabalos (pēc vēlēšanās).

Pagatavošana:

  • 3 persikus sagriež nelielos gabaliņos, atlikušos divus – plānās šķēlēs;
  • olas sakuļ ar cukuru, līdz masa dubultojas, kļūst gaiša un gaisīga (apmēram 10 minūtes). Pievieno eļļu, jogurtu, izsijātus cepamo pulveri un miltus, rīvētu citrona miziņu, vaniļas sēkliņas (vai esenci), sasmalcinātus valriekstus un visu vienmērīgi izmaisa. Pašās beigās iecilā persiku gabaliņus;
  • iegūto masu lej cepamajā traukā, kas pirms tam ietaukots un izkaisīts ar miltiem. Virspusi dekorē ar persiku šķēlēm un valriekstu pusītēm. Pārkaisa ar 2.ēd.k. cukuru;
  • liek cepties pirms tam sakarsētā cepeškrāsnī 180 0C apmēram 35 – 40 minūtes. Gatavību pārbauda ar koka irbulīti – ja to izņemot, tas ir sauss, tad kēkss ir gatavs. Ļauj atdzist izslēgtā cepeškrāsnī;
  • pasniedz viegli siltu vai pilnībā atdzisušu. Pēc vēlēšanās pārkaisa ar pūdercukuru.

Labu apetīti!

Torta di yogurt con pesche

10/08/2016

Maksa par autostāvvietu

Catania_Parcheggio_prezzo (1)

No 2016.gada 10.augusta vidēji par 20% palielinās maksa par auto novietošanu Katānijā laika posmā no 8:30 – 13:30 un 15:00 – 20:00.

Catania_Parcheggio_prezzo (2)

09/08/2016

Grāmata “Izgaršo Sicīliju!”

Izgarso Siciliju

2015.gada novembra beigās Rīgā, Kaņepes kultūras centrā tika prezentēta izdevniecības “Jumava” izdotā manis sarakstītā grāmata “Izgaršo Sicīliju!”.

Tā ir lieliska iespēja iepazīties un izprast sicīliešu virtuvi, kuru var uzskatīt par vienu no senākajām un daudzpusīgākajām pasaulē. Tā veidojusies daudzu gadsimtu un dažādu tautu ietekmju rezultātā (piem., feniķiešu, grieķu, romiešu, arābu, normāņu, švābu, franču, spāņu). Tā ir viens no kultūrvēsturiskā mantojuma veidiem, kurā vistiešākajā veidā izpaužas Sicīlijas krāsas, temperaments un kontrasti, turklāt, daudziem ēdieniem piemīt simboliska nozīme, kura izprotama tikai pēc iepazīšanās ar Sicīlijas vēsturi. Lieliska dāvana pirms vai pēc došanās uz Sicīliju, lai sev līdzi paņemtu vismaz nelielu daļu tās bagātības un siltuma.

Neliels ieskats sicīliešu virtuvē: https://mysicily.wordpress.com/2012/08/31/cucina-siciliana/

Lai veicas kulinārajos eksperimentos!

Lai izdodas pārsteigt!

Lai izdodas Sicīliju ienest savās mājās!

 

 

 

09/08/2016

Dīvaini. Interesanti.

Lai gan sākotnēji nebija doma par šādas sadaļas veidošanu, tomēr laika gaitā redzētais un piedzīvotais ir licis līdz tam nonākt. Šeit apkopošu visādu kuriozu un dīvainību piezīmes.

Piemēram:

  • draudzīgas sarunas uz balkona;

Interesante_Chiacchierata sul balcone

  • mūsdienu tendences – islāma gaļas veikals;

Interesante_Macelleria islamica

  • draugs vs. nedraugs?

Interesante_Cane per la strada

  • princis baltā zirgā?

Interesante_Principe sul cavallo bianco

  • stāvot veikalā rindā …

Interesante_Al negozio

  • kas tas uz baznīcas jumta?;

Catania_Chiesa San Nicolo l'Arena

  • tiešā tirdzniecība, turklāt, ar pavisam svaigiem produktiem (zivis vēl dzīvas) un super precīziem svariem;

Catania_Mercato (2)

  • suns līdzīgs saimniekam vs. suns labākais cilvēka draugs;

Interesante_Cani

  • darbu kvalitāte;

Interesante_Qualità del lavoro

  • mazliet neparasts soliņš;

Interesante_Panchina_fichi d'india

  • mazliet neparasts olīvkoks;

Interesante_Albero di ulivo

  • kamielis pastaigājas pa ielu;

Interesante_Cammello per strada

  • ziemas (Februāra) vidus un ārā +25 C;

Nature_February

  • vīriešu frizētavā;

Interesante_Da parucchiere

  • sirds veida kaktusu lapa;

Natale_Sicilia (4)

  • citāda Ziemassvētku egle – no kaktusu lapām;

Natale_Sicilia (3)

  • pārdevēja uzpoš tirdzniecības vietu:

Interesante_Pulizia

  • pilna pludmale pingvīnu;

Interesante_Pinguini in spiaggia

  • pusdienas pauze;

Motta_Siesta

  • sadzīves atkritumu laiva turpat maksas pludmales teritorijā …. vai tai būtu kāda simboliska nozīme vai vienkārši oriģināls sadzīves atkritumu savākšanas veids?

Sicilia_Barca di spazzatura

  • vietējo māka novietot auto un bremžu sistēma (ķieģelis zem riepas);

Interesante__Auto (1)Interesante__Auto (2)

  • vista;

Interesante_Gallina

  • vismaz 80 gadus vecs kungs ar dīvainu braucamrīku, kas radīja ļoti skaļu troksni;

Interesante_Uomo su bici

  • zābaki lauka vidū;

Interesante_Stivali

  • caur mašīnas logu taisīta fotogrāfija ar nepilnu pilsētas nosaukumu (pilns nosaukums: Viagrande);

Road sign

  • kur ir palikusi atkritumu tvertnes apakša un maiss?;

Trash container

  • sicīliešu dārznieka gars nemirst arī pilsētā. Izrādās, ka plastmasas pudeles ir pielietojamas dažādu garšaugu, salātu, tomātu audzēšanai.

  • kad ir karsti, tad ir karsti visiem. Arī senegāliešiem.

  • Viduslaiku svētku noskaņas ar saukli: “Skaties uzmanīgi, kur liec kājas!”, jo uz ielām var atrast ne tikai atkritumu kalnus, kuriem visi staigā pāri it kā to nemaz nebūtu, bet arī beigtas vistas, u.c.;

  • “zaļais pārsteigums” Katānijas pludmalē – nekad nebiju redzējusi Katānijas pludmalē aļģes, turklāt tādos apjomos …. Visa pludmales piekraste bija noklāta kā ar zaļu paklāju;

  • atkritumu savācējs ar savu ekipējumu;

  • melnā un baltā pretpolu pievilkšanās spēks;

  • dokumentu glabāšana valsts iestādē;

  • reģionu vadītāju atalgojuma līmenim nav nekāda sakara ar kopējo reģiona labklājības pakāpi;

  • pastnieks ir atstājis vēstuli, piespraustu ar knaģi pie mājas sētas;

  • govis ganās starp atkritumu kalniem;

  • dīvains uzraksts pie vīriešu tualetes;

05/08/2016

Sicīliešu kāzas (Il matrimonio siciliano)

Papildināts.

Šo gadu laikā ir pabūts vairākās savstarpēji ļoti atšķirīgās laulību ceremonijās, tāpēc gribot negribot nākas tās salīdzināt un aizdomāties par kopīgo un atšķirīgo un jaunākajām tendencēm.

Uzreiz jāsaka, ka kāzas sicīliešiem ir NOTIKUMS ne tikai pašam jaunlaulātajam pārim, bet arī abām iesaistītajām ģimenēm. Bieži vien topošie vīra un sievas vecāki organizatoriskajā procesā piedalās vairāk nekā pats jaunais pāris. Un kā apgalvo kāzu aģentūru darbinieki – ja ziemeļitālijā liela teikšana ir līgavainim, tad dienviditālijā mammām. Tā lūk!

Galvenie secinājumi un kopsavilkumi:

  • Sicīlija ir viena no skaistākajām vietām, kur svinēt laulību ceremoniju, jo tā piedāvā lieliskas svinību vietas kalnu un piejūras teritorijās. Atliek vien izvēlēties katra gaumei un finansēm piemērotāko!

Il matrimonio siciliano (7)Il matrimonio_SRIl matrimonio_CT (1)Il matrimonio_CT (2)Il matrimonio_CT (14)Il matrimonio_CT (17)Matrimonio siciliano L&L (1)Matrimonio siciliano L&L (8)

  • kāzām tiek sākts gatavoties vismaz gadu iepriekš!
  • kāzu organizēšanā iesaistās un piedalās abas ģimenes, taču organizatorisko darbu var uzticēt arī kāzu aģentūrai (mūsdienu tendence);
  • tradicionālas sicīliešu kāzas tiek svinētas arvien retāk;
  • ielūgums parasti tiek pasniegts vismaz mēnesi iepriekš un, ja vien iespējams, personīgi, lai klātienē iepazīstinātu ar topošo līgavaini vai līgavu.

Agrāk kāzas netika svinētas Maija un Augusta mēnešos, jo saskaņā ar romiešu 10 mēnešu (veco) un 12 mēnešu (jauno) kalendāru šajā laikā tika pieminēti mirušie! Mūsdienās šīs tradīcijas netiek ievērotas, tieši otrādi – Maijs ir viens no laika apstākļu ziņā vispateicīgākajiem mēnešiem kāzu svinēšanai. Kāzas netiek svinētas svētdienās un svarīgāko svētku vai pilsētas aizbildņu svētku dienās.

  • izvēlēto dāvanu saraksts (itāliešu val.: la lista nozze) bieži vien tiek pasniegts kopā ar ielūgumu. Tā mēdz būt veikala vizītkarte, kurā pāris ir izvēlējies savai gaumei atbilstošas preces un viesiem atliek vien tas, kā PIRMS lielās dienas doties uz šo veikalu un no kopējā saraksta izvēlēties kādu preci un iemaksāt naudas summu, kas atbilst tās vērtībai. Uz veikalu ir jādodas savlaicīgi, jo šis saraksts var tikt noslēgts jau 7 – 10 dienas pirms laulību ceremonijas, lai veikalam būtu laiks šīs preces nogādāt uz pāra dzīvesvietu. Sicīliešiem ir pieņemts māju pilnībā iekārtot PIRMS kāzām!

Interesanti, ka atbilstoši iemaksātajai kopējai naudas summai pāris var izņemt arī citas preces, nav obligāti jāizņem pirms tam izvēlētās un norādītās.

Mūsdienās tas vairs nav retums norādīt, ka pāris dāvanā vēlas saņemt naudu.

  • jaunlaulāto dzīvesvietas un saņemto dāvanu apskate (sicīliešu dialektā: a sira re letta) – mūsdienās arvien retāk un galvenokārt mazpilsētās un tuvāko radinieku vidū ievērota tradīcija, kas bija ļoti populāra līdz pat 1990.-tajiem gadiem.

Tas ir laiks, kad nedēļu pirms kāzām pāra dzīvesvietā var ierasties potenciālie kāzu viesi, lai apskatītu pāra dzīvesvietu un dāvanas. Saskaņā ar sicīliešu tradīcijām, mājai uz šo laiku jābūt pilnībā iekārtotai un sapostai. Ierodoties viesiem, jābūt ieslēgtām visām lampām un apskatei izliktām saņemtajām dāvanām. Viesus pieņemts cienāt ar saldumiem, kas pagatavoti no mandelēm un cukura glazūras (itāliešu val.: confetti di nozze).

Interesanti, ka saskaņā ar sicīliešu tradīcijām jaunlaulāto gultas klāšanā piedalās tikai sievietes (parasti līgavas māsas un draudzenes), turklāt, vismaz vienai no tām jābūt precētai. Gultas palagam pieņemts būt baltas vai krēmkrāsas ar izšuvumiem vai tamborējumiem (atsevišķos gadījumos tas var būt pat dzimtas mantojums!) un to pieņemts klāt neprecētajai draudzenei. Gultas vidū pieņemts nolikt spilvenu (bieži vien vīramātes sarūpētu) ar laulāto gredzeniem un pirms tam gultā ļauts apsēsties kādai meitenītei (auglības simbols). Simbolizējot auglību un prieku, zem spilvena tiek palikta nauda, rīsi, saldumi, u.c.

  • laulību ceremonija visbiežāk tiek svinēta baznīcā, taču var tikt atzīmēta arī dzimtsarakstu nodaļā vai brīvā dabā.

Vispārinot: mazas sicīliešu kāzas sastāv no < 100 viesiem, vidēji lielas: 100 – 200 un lielas > 200 viesiem. Uz kāzām tiek aicināti tuvāki un tālāki radi, draugi, studiju biedri, kolēģi, kaimiņi un kas nav samērā reti – pat draugu draugi u.c.

Ja agrāk uz kāzām bija pieņemts doties zirga pajūgā ar dekorētiem sicīliešu ratiem, tad mūsdienās ar auto.

Sicīlijā ir pieņemts, ka tiklīdz iestājas pusnakts jeb kāzu diena, līgavaiņi nedrīkst satikties. Tie satiekas pie baznīcas, kur vispirms ierodas līgavainis ar saviem vecākiem un sagaida līgavu pie baznīcas durvīm. Pēc tam tēva pavadībā ierodas līgava un seko māte ar līgavas māsām. Pēc tam līgava un līgavainis kopā dodas līdz altārim.

Il matrimonio siciliano_Vecchio (1)Il matrimonio siciliano_Vecchio (2)Il matrimonio siciliano_Vecchio (3)Il matrimonio siciliano_Vecchio (4)

Il matrimonio siciliano (1)Il matrimonio siciliano (2)Il matrimonio siciliano (4)Il matrimonio siciliano (6)

Il matrimonio_SR (1)Il matrimonio_SR (2)Il matrimonio_SR (4)Il matrimonio_SR (7)

Il matrimonio_CT (3)Il matrimonio_CT (4)Il matrimonio_CT (5)Il matrimonio_CT (15)

Il matrimonio_CT (11)Il matrimonio_CT (12)Matrimonio siciliano L&L (2)Matrimonio siciliano L&L (4)Matrimonio siciliano L&L (5)Matrimonio siciliano L&L (6)Matrimonio siciliano L&L (3)

Sicīlijā, Itālijā laulību gredzens tiek nēsāts uz kreisās rokas zeltneša!!!! Uzmanību –ja baznīcā nokrīt gredzens, tad to drīkst pacelt tikai tā persona, kas svin laulību ceremoniju.

“Sposa bagnata, sposa fortunata” – lietainā kāzu dienā no daudziem cilvēkiem dzirdēts teiciens, kas nozīmē “slapja līgava, laimīga līgava” – šajā gadījumā lietus simbolizē veiksmi, kas “krīt no debesīm”.

  • līgavas kleita ne vienmēr ir pierasti baltā krāsā. Izrādās, ka jau 19. gadsimtā atsevišķās Sicīlijas zonās (Terrasini, Milazzo) līgavas izmantoja gaiši zilas krāsas līgavas kleitas!

Līgavas kleitu aizliegts rādīt līgavainim, to pieņemts glabāt kādas radinieces vai draudzenes mājās, kas to kāzu dienu nogādā līgavai. Tieši tāpat ir aizliegts kāzu dienā ieskatīties spogulī tērptai līgavas kleitā. Ja to dara, tad noņemot kādu detaļu – kurpi, auskaru, cimdu, u.c

  • 5 lietas, kas nes veiksmi:
  • jauna lieta (kāzu tērps, apakšveļa) un veca lieta (smaržas, auskari, kaklasaite), simbolizējot dzīves turpināšanos;

  • aizdota lieta (smaržas, cimdi, kabatas lakatiņš) un uzdāvināta lieta (mammas vai vecmammas plīvurs), simbolizējot tuvinieku pieķeršanos un mīlestību;

  • lieta zilā krāsā (piem., iešūts pušķis, apakšveļas elements), simbolizējot tīrību un mieru.

  • pēc laulību ceremonijas, pārim iznākot no baznīcas, simbolizējot veiksmi, tiek mesti virsū rīsi (pie baznīcas durvīm tiek izlikti katram viesim paredzēti nelieli rīsu maisiņi), kviešu graudi (Mazzara del Vallo), rožlapiņas vai arī viesi tiek cienāti ar vīnu (Modica).

Il matrimonio siciliano (16)Il matrimonio_SR (5)Il matrimonio_CT (6)Il matrimonio_CT (13)Matrimonio siciliano L&L (7)

  • svinīgais svētku mielasts – pasākuma norises vieta un ēdienkartes izvēle ir atkarīga no pāra finansiālā stāvokļa (gaļas vai zivju ēdieni), taču kopīgs ir tas, ka ēdieni ir vizuāli krāšņāki un izsmalcinātāki.

Ja laulību ceremonija baznīcā tiek svinēta no rīta, tad svinīgais mielasts ir ap pusdienas laiku (13:00 – 14:00), ja pēcpusdienā – tad vakarā ap 20 – 21:00.

Il matrimonio siciliano (9)Il matrimonio siciliano (10)Il matrimonio siciliano (12)Matrimonio siciliano L&L (10)Matrimonio siciliano L&L (9)

Mielasta laikā var būt personas – oratori, kas it kā vada pasākumu, muzikanti, kas aicina dejot un mūsdienās arī modernākas metodes – uz ekrāniem rādīta īsfilma ar pāra iepazīšanās stāstu, bērnības un ģimenes fotogrāfijas, u.c.

Sicīliešu svētku mielasta vissvarīgākais moments ir deserta pasniegšana. Kūkas, kūciņas, dažādi eļļā cepti un vārīti tradicionālie izstrādājumi, tortes, saldējums – tieši to gaida un atceras visi kāzu viesi!

Il matrimonio siciliano (8)Il matrimonio siciliano (11)Il matrimonio siciliano (13)Il matrimonio siciliano (17)Il matrimonio siciliano (14)Il matrimonio_SR (6)Il matrimonio_CT (7)Il matrimonio_CT (8)Il matrimonio_CT (10)Il matrimonio_CT (16)Il matrimonio_CT (19)Il matrimonio_CT (20)Matrimonio siciliano L&L (11)

  • Beidzoties svētku mielastam (ja tas sākās pusdienas laikā, tad tie var būt pat plkst.21:00, ja vakarā – tad 3:00), viesiem par piemiņu tiek pasniegtas mazas dāvaniņas (itāliešu val.: le bomboniere; visiem viesiem vienādas!) un simboliski saldumi – mandeles cukura glazūrā (itāliešu val.: i confetti), kas vienmēr bija nepāra skaitlī. To simboliskā nozīme – veselība, auglība, ilgs mūžs, laime, pārticība.

Il matrimonio siciliano (15)Il matrimonio_CT (9)Il matrimonio siciliano_Bomboniere e confetti

  • svinību turpinājums pie jaunlaulāto mājas, tradicionālo sicīliešu dziesmu dziedājums un dejas ielas vidū un saldumu baudīšana – arvien retāk piekopta tradīcija, kad pēc svinīgā mielasta beigām pāra tuvākie draugi un tuvinieki tos pavada uz jauno dzīvesvietu, kur līgava pārģērbjas un svinības turpinās turpat pie mājas uz ielas, draugiem dziedot un dejojot.

Il matrimonio siciliano (18)

  • kāzu foto albūms – liels, smags kāzu fotoalbūms ādas vākos, kas tiek glabāts īpašā somā jeb koferī. Sastāv no neskaitāmām bildēm, kuras fotogrāfs kāzu dienā uzņem jaunlaulāto vecāku mājās ar tā vecākiem, brāļiem un māsām, tad jaunlaulāto kopbildēm un atsevišķām bildēm ar viesiem.

Mūsdienām bieži vien to visu papildina arī jaunlaulāto video filma, kas uzņemta pirms laulībām un tiek atrādīta kāzu viesiem svinīgā mielasta laikā. Tas ir iepazīšanās stāsts, atgriešanās pagātnē.

Interesanti, ka, salīdzinot ar pārējo Itālijas teritoriju, Sicīlijā jau vēsturiski ir bijušas visjaunākās līgavas. Līgavas ideālais vecums bijis 18 gadi, savukārt, līgavaiņa – 26 – 28 gadi jeb laiks, kad tas esot atgriezies no dienesta. Mūsdienās šis skaitlis ir daudz lielāks, lai gan vēl joprojām viens no zemākajiem Itālijā, kur vidēji sievietes pie vīra iziet 31 gada vecumā, bet vīrieši 34 gadu vecumā.

Jo vairāk ir dienvidiem, jo lielāka ietekme ir mammai nevis līgavainim kā tas ir ziemeļitālijā.

Vēl vairāk, vēl pirms nepilniem 50 gadiem un jo īpaši mazākās pilsētās jaunietes Sicīlijā dzīvoja praktiski tikai mājās un uz ielas izgāja tēva, mātes vai kāda cita radinieka pavadībā. Iepazīties un iziet pie vīra varēja galvenokārt divos veidos:

  • vecāku organizētas kāzas – kad puiša vai meitenes māte noskatīja otru pusi (no tās pašas pilsētas, zonas un sociālā slāņa) un centās iepazīties un satuvināties ar tās māti, lai “vienotos” un kopīgi sāktu gatavoties lielajam notikumam;
  • “piespiedu laulības” – šajā gadījumā iemīlējies jaunais pāris (ne vienmēr no tā paša sociālā slāņa un vecākiem tīkama persona) pazuda no visiem uz pāris dienām. Šis laiks tika uzskatīts par pietiekamu (itāliešu val.: la fuitina), lai tam sekotu “piespiedu laulības” un ģimenes gods netiktu aptraipīts. Ja pēc šīm kopā pavadītajām dienām puisis vēlējās pārdomāt (nepiekrita laulībām), tad tas tika pielīdzināts viņa nāvei. Līgavai šajā gadījumā bija jādodas pie altāra melnā kleitā, lai tā izjustu lielāku kaunu un kāzas baznīcā tika organizētas no rīta, lai tajās piedalītos pēc iespējas mazāk cilvēku. Nekādu mielastu, nekādu deju.

Tiklīdz tika panākta vienošanās par kāzām, tā izdevumi tika sadalīti vienlīdzīgās daļās starp abām ģimenēm:

  • līgavas ģimene rūpējās par guļamistabas mēbeļu iegādi, līgavas kleitu, ielūgumiem un dāvaniņām viesiem no sievas puses, svinīgo svētku mielastu, mūziķiem, fotogrāfu, auto nomu;
  • līgavaiņa ģimene rūpējās par mājokļa iegādi un labiekārtošanu, izņemot guļamistabu, saderināšanās un laulību gredzeniem (bieži vien laulību gredzenus dāvina kāzu liecinieki), ielūgumiem un dāvaniņām viesiem no vīra puses, līgavas pušķi, līgavaiņa uzvalku, nodevu baznīcai, kāzu ceļojumu.

SICĪLIJAS VIDIENĒ ESOŠAJĀ ENNAS ZONĀ DZĪVO PĀRIS, KAS LAULĪBĀ PAVADĪJUŠI JAU 84 GADUS!!! TAS IR EIROPAS REKORDS UN TREŠAIS LAULĪBĀ VISILGĀK NODZĪVOJUŠAIS PĀRIS PASAULĒ. VĪRAM PAŠLAIK IR 103 GADI, BET SIEVAI 99 GADI.

Nedaudz statistikas:

  • gadā Itālijā tika svinētas 189765 laulību ceremonijas, kas ir par 4300 mazāk nekā 2013.gadā un 57000 mazāk nekā 2008.gadā. Samazinājums vērojams galvenokārt pilsoņu pirmo laulību vidū (142754 – 2014.gadā jeb par 40000 mazāk 5 gadu laikā);
  • gadā tika atzīmētas 421 pirmās laulības uz 1000 vīriešiem un 463 laulības uz 1000 sievietēm;
  • gadā vidējais jaunlaulāto vecums bija 34 gadi līgavainim un 31 gads līgavai;
  • Proporcionāli palielinājies otro laulību īpatsvars no 13.8% 2008.gadā līdz 16.1% 2014.gadā. Vidējais partneru vecums – 53 gadi vīriešiem un 45 gadi sievietēm;
  • 43% laulību ceremoniju svinētas dzimtsarakstu nodaļā, turklāt, lielāks to īpatsvars ir valsts ziemeļu daļā;
  • 8% gadījumos vismaz viens no jaunlaulātajiem bija cittautietis; 78% gadījumu cittautiete ir līgava un katra otrā no tām no austrumeiropas – Rumānijas, Ukrainas, Krievijas. Savukārt, itāļu līgavas kā partneri visbiežāk izvēlas vīriešus no Marokas, Albānijas un Tunisijas;
  • Vidēji pāri šķiras pēc 16 laulībā pavadītiem gadiem jeb vīrieši vidēji 47 gadu vecumā un sievietes 44 gadu vecumā.

Daži no izteicieniem, kas attiecas uz sicīliešu kāzām:

  • Fimmina a diciottànni, o la mariti o la scànni. Ragazza a 18 anni o la sposi o l’ammazzi. 18 gadīgu meiteni vai nu izdod pie vīra, vai nogalini
  • Bona maritata senza soggira e cugnata. Ben maritata è quella sposa che è senza suocera e cognata. Labi ieprecējusies ir tā līgava, kurai nav vīramātes un vīra māsas
  • Quannu lu zitu e la zita si vonnu, li parenti accurdari a forza si hannu. Quando lo sposo e la sposa si vogliono, i parenti accordarsi per forza debbono. Kad līgavainis un līgava vēlas viens otru, radiniekiem gribot negribot ir jāpiekrīt
  • Lu maritu senza affettu è comu la casa senza tettu. Il marito senza affetto è come la casa senza tetto. Vīrs bez jūtām ir kā māja bez jumta
  • Cui perdi la mugghieri pri giustizia, nun si chiama curnutu. Chi perde la mogli per via di giustizia non si può qualificare cornuto. Kurš zaudē sievu likumīgā ceļā nevar tikt uzskatīts par ragnesi
  • Bona terra e bona mugghieri portunu all’omu beni. Bona terra e buona moglie portano all’uomo benessere. Laba zeme un laba sieva nodrošina vīram labklājību
  • Moggi onesta, tisoru ch’arresta, mogghi trista è peju di la pesta. Moglie onesta, tesoro che resta, moglie trista è peggior della peste. Godīga sieva ir paliekošs dārgums, bēdīga sieva – sliktāka par mēri
  • Muggieri e runzinu, pìgghiali di lu vicinu. Moglie e ronzino, prendili dal vicino. Sievu un zirgu ņem no tuvienes
  • Mugghieri superba e maritu gridaci/mai starannu ‘npaci. Moglie superba e marito gridone mai godranno unione. Augstprātīga sieva un klaigoņa vīrs nekad neizbaudīs savienību
  • Lu matrimoniu s’havi a fari o prestu o mai. Il matrimonio si deve far presto o mai. Kāzas jārīko vai nu drīz, vai nekad
  • Bellu fussi lu maritari, si nun fussi pri l’annacari. Bello sarebbe sposare se non fosse per il cullare. Laulības – tas būtu jauki, ja tām nesekotu bērni
  • Matrimoni tardii orfani primintii. Matrimoni tardivi: orfani prematuri. Vēlas laulības: priekšlaicīgi bāreņi
29/07/2016

Gandži (Gangi)

Gangi

Trīs gadus pēc kārtas par Itālijas skaistākajām pilsētiņām (“I borghi piu’ belli d’Italia) atzītas Sicīlijas pilsētiņas – Gangi (2014), Montalbano Elicona (2015) un Sambuca di Sicilia (2016).

Gandži atrodas apmēram 120 Km attālumā no Palermo, Madoniju kalnu teritorijā, apmēram 1011 m.v.j.l. un 2014.gadā tajā dzīvoja nepilni 7 tūkst.iedzīvotāju. Pilsētas aizbildnis – Sv.Kataldo (10.maijs).

Vizuāli ļoti sakopta un patīkama pilsētiņa, kur pastaigāties un baudīt pasakaino skatu uz visām debess pusēm. Uzmanību – skatīties arī zem kājām, jo ieliņas ir līkumainas un iet augšā – lejā!

Vēsture:

Senākie atradumi pilsētas teritorijā attiecināmi uz senās bronzas laikmetu, Kastelučo senkultūras periodu (apbedījumu vietu atradumi alās apmēram 10 Km attālumā no esošās pilsētas). Romiešu perioda atradumi atrasti “Gangivecchio” klostera teritorijā. Savukārt, tam, ka pilsētu apmēram 1200.g.p.m.ē. dibinājuši no Krētas ieradušies grieķi (pilsētas senais nosaukums – Engyon), pagaidām nav rasti arheoloģiski apstiprinājumi.

Pirmās rakstiskās liecības par pilsētas eksistenci attiecināmas uz 12.gadsimta beigām, kad tā tiek atbrīvota no normāņiem un pāriet Geraci grāfistes varā (grāfiene Guerrera). Pilsēta atradās Marone kalna pakājē un tajā atradās bizantiešu vai saracēņu celtais “Regiovanni” nocietinājums un cilindrveida tornis.

Pēc tam tā pāriet Geraci dižciltīgās lordu ģimenes rokās – Ventimiglia ģimenes īpašumā, kur paliek līdz pat 1625.gadam. Izņēmums ir 1271.gads, kad franči uz īsu laiku to atņem un pēc 1282.gada sicīliešu nemieriem tā atkal atgriežas Ventimiglia ģimenes īpašumā. 14.gadsimtā tiek uzcelts aizsargmūris un izveidots grāvis, ieejas vārti, novērošanas un aizsargtorņi. Pēc tam tiek uzcelts Ventimiglia tornis, izveidotas ielas un pirmās reliģiskās celtnes. 14. un 15.gadsimtos palielinās reliģisko ordeņu skaits (15.gadsimta beigās tiek veiktas inkvizīciju tiesas un šeit tiek nogalināts “Gangivecchio” benediktīniešu ordeņa aizsācējs). 16.gadsimta sākumā pilsētā dzīvo apmēram 900 ģimeņu jeb apmēram 3200 cilvēku.

16.un 17.gadsimtos pilsēta piedzīvo būtisku attīstību sociālajā un kultūras jomās. 1625.gadā pilsētu iegādājas Graffeo ģimene, iegūstot titulu – Gandži princis. Sakarā ar laulībām, 1677.gadā pilsēta un tituls pāriet Valguarnera īpašumā, kur saglabājas līdz pat 19.gadsimta beigām.

18.gadsimtā pilsētā pastāvēja vairāki kultūras centri, tiek uzcelts virkne dižciltīgu ēku – Palazzo Bongiorno, Malazzo Mocciaro, Palazzo Sgadari.

Mūsdienu vēsture ir mazāk spoža. Kopš Itālijas apvienošanās 1861.gadā iezīmējas tās lejupslīde, emigrācijas vilnis (19.gadsimta sākumā pilsētā dzīvoja vairāk cilvēku nekā mūsdienās), pamestas un pussagruvušas ēkas.

1926.gadā šeit notika viena no aktīvākajām un nežēlīgākajām bandītu apspiešanām Sicīlijā, nebaidoties par ķīlniekiem izmantot pat sievietes un bērnus.

2014.gadā, lai piesaistītu iedzīvotājus, attīstītu tūrismu un vietējo ekonomiku, pilsētas mērs izvērta akciju, izpārdodot puspamestās mājas par 1 euro ar nosacījumu, ka nākamo 5 gadu laikā to atjaunošanā jāiegulda vismaz 35 tūkstoši eiro. Akcija vainagojās panākumiem!

Apskates objekti (pavisam daži!):

  • baznīcas, reliģiskās ēkas:
    • Chiesa di San Paolo (San Giuseppe dei Ricchi) – 16.gs., skaisti greznots portāls;
    • Chiesa della Badia – 18.gs., vēlīnais baroks;
    • Chiesa di San Cataldo – 14.gs.sākums;
    • Chiesa e Convento dei Cappuccini – 17.gs.beigas;
    • Santuario dello Spirito Santo – tās pirmsākumi ir ļoti seni, leģendām un nostāstiem apvīti. Emocionāla un garīgi spēcīga vieta. Izveidota vietā, kur vēsturiski bijusi neliela ēka ar Kristus Pantokratora zīmējumu (līdzīgi kā Cefalu’). Vēlāk tur izveidota neliela baznīca Santa Caterina d’Alessandria (13.-14.gs.), un ietvertā ēka ar zīmējumu kļuva par daļu no baznīcas. Tikai 1576.gadā šī nelielā baznīca tiek pārveidota un pārdēvēta mūsdienu vārdā. 18.gadsimtā tiek veikti galvenie remontdarbi un iekštelpas pārveidotas vēlīnā baroka stilā, 19.gs. – izveidota sānu kapella. Mūsdienās tā ir nozīmīga lūgšanu un svētceļotāju vieta;
  • ēkas:
    • cietoksnis (Castello di Gangi) – 14.gs., celts pēc Ventimiglia ģimenes pavēles kā pilsētas nocietinājums, kuru tā arī nekad neizmantoja par rezidences vietu, priekšroku dodot Geraci un Castelbuono. Tā vēlākie īpašnieki Valguarnera ģimene to izmanto kā cietumu un skolu, līdz pēdējie īpašnieki Milletari ģimene to pārveido par rezidences vietu;
    • Piazza del Popolo & Chiesa Madre di San Nicolo’ – pilsētas galvenā baznīca (14.gs., paplašināta 16. un 17.gs., klāt pievienojot Torre dei Ventimiglia, kas tiek izmantots kā baznīcas zvanu tornis);
    • Ventimiļja tornis (Torre dei Ventimiglia) – celts 14.gadsimtā vēlīnā gotiskā stilā uz senākām drupām. Sākotnēji atstatus no baznīcas un tikai 17.-18.gadsimtā apvienots ar to (mūsdienās San Nicolò baznīcas zvanu tornis). Sastāv no 2 stāviem, trešais pievienots vēlāk 19.gadsimtā;
    • arābu tornis (Torre cilindrica o saracena) – no viduslaikiem saglabājies cilindriskas formas tornis, kas agrāk izmantots teritorijas novērošanai. Atrodas netālu no Kapucīnu klostera;
    • vairākas ievērojamas ēkas, piem., Palazzo Bongiorno – 18.gs., viena no skaistākajām Madoniju kalnu zonā esošajām celtajām ēkām, ko savā laikā cēla Bongiorno ģimene. Iekštelpu apgleznošanai tika izsaukts romiešu mākslinieks Gaspare Fumagalli. Pagātnē – nozīmīgs kultūras centrs. Mūsdienās – pilsētas Domes prezentāciju telpas. Palazzo Sgadari (Museo Civico) – 19.gs., cēla dižciltīga ģimene. Mūsdienās – muzejs.

Vērts nogaršot:

  • dažādas formas maizes izstrādājumi ar simbolisku nozīmi;
  • kačiokavallo siers (caciocavallo) – aitas piena siers, kas var būt dažāda noturējuma pakāpes;
  • Madoniju kalnu teritorijas provolas siers – iekļauts Slow Food kustības sastāvā;
  • pasta ar cūku pupām vai dažādiem pākšaugiem, ar gaļas mērci;
  • vītināta desa, kas līdzinās salami desai;
  • torrone, saldā “cucchia”, “mastazzola”, “mastacutte’”, “taralli”;
  • mājās gatavoti dažādi spirta uzlējumi.

 

GangiGangi1Gangi2Gangi10Gangi13Gangi_PIazza del PopoloGangi_Palazzo Bongiorno (1)Gangi_Palazzo Bongiorno (2)Gangi14Gangi11Gangi12Gangi15Gangi_Torre Ventimiglia (1)Gangi_Torre Ventimiglia (2)Gangi_Torre Ventimiglia (3)Gangi_Torre Ventimiglia (4)Gangi_Chiesa San CataldoGangi_Chiesa San PaoloGangi_Santuario Spirito Santo (1)Gangi_Santuario Spirito Santo (2)Gangi_Santuario Spirito Santo (3)Gangi_Torre saracena

 

 

26/07/2016

Dārzeņu iesmiņi (Spiedini di verdure)

Food_Antipasti_zucchine, pomodorini, mozzarelline

Vislabākā vasaras uzkoda ir svaigi dārzeņi, tāpēc šis ir viens no veidiem kā tos pasniegt. Viegli, ātri, krāsaini un garšīgi. Nepieciešams vien dārzeņus savērt uz iesmiņiem, piemēram, ķirštomātiņus, cukini, saldos piparus, šampinjonus, olīvas, sīpolus, bazilika lapiņas, mocarellas siera bumbiņas, u.c.

Labu apetīti!

Antipasti_Spiedini di zucchine, pomodorini e mozzarelline

 

20/07/2016

Vītināti tunča ikri (Bottarga di tonno)

Food_Bottarga di tonno

Viens no tipiskiem sicīliešu produktiem ir vītināti sarkanā tunča ikri (itāliešu val.: bottarga di tonno), saukti arī par “Vidusjūras kaviāru”.

Tas ir produkts ar vairāku tūkstošu gadu senu vēsturi, kuru, domājams, sicīliešiem iemācīja gatavot feniķieši, bet izmantot uzturā visdažādākajos veidos arābi (vārds “bottarga” ir cēlies no arābu valodas vārda “butarikh” un nozīmē – sālītas zivs ikri). Savulaik tie izmantoti pat kā maiņas prece.

Sicīlijā ir divas slavenas tunča nozvejas un apstrādes zonas – Trapāni (Trapani, Favignana sala, San Vito lo Capo, Scopello) un Sirakūzu zonas (Marzamemi, Vendicari, Portopalo di Capo Passero). Vietas, kur jau kopš senseniem laikiem ir bijušas tunča apstrādes un eksporta ostas (itāliešu val.: tonnara).

Tieši šajās vietās vasaras sākumā (Maijā – Jūnijā) var vērot, kā tunča ikri tiek sagatavoti tālākai apstrādei – sālīšanai un žāvēšanai. Svaigi ikri uz 3 – 4 dienām tiek novietoti zem svara, pēc tam nākamās 10 dienas katru dienu tiek iesmērēti ar sāli un pēc tam novietoti tumšā un sausā telpā vītināties uz apmēram mēnesi.

Tonnara di Marzamemi (1)Tonno di Marzamemi_Bottarga

Galarezultāts – no ārpuses brūni, bet iekšpusē sarkani ikri, cieti pēc konsistences, ar ļoti izteiktu smaržu un garšu. Vēsturiski nabadzīgo iedzīvotāju un tipisks zvejnieku produkts (tuncis tiek uzskatīts par “jūras cūku” tādā ziņā, ka visas tā daļas tiek izmantotas un nekas netiek mests ārā, turklāt, tunča iekšas un visi iekšējie orgāni, t.sk. ikri, pienākušies zvejniekiem; interesanti, ka Sicīlijā pat pastāv likumdošana, kas paredz šādas zvejnieku tiesības; vītināti tunča ikri bija viens no produktiem, kuru zvejnieki ņēma sev līdzi jūrā), savukārt, mūsdienās ekskluzīvs produkts, jo tā cena ir virs 100 euro par kg.

Uzziņai:

  • “bottarga di corsa” un “bottarga di ritorno” – pirmie ir ikri, kas iegūti no zivīm, kas izdala ikrus, otrie – to jau ir izdarījušas. Pirmie tiek uzskatīti par augstvērtīgākiem;
  • visvērtīgākie vītinātie tunču ikri tiek iegūti no sarkanā tunča, Thunnus Thynnus (Bluefin, pinna blu) un to cena svārstās ap 200 eur / kg;
  • “la mattanza” – rituāls tunča noķeršanas process to nārsta laikā, kas simbolizē cilvēka cīņu ar dabu, cilvēka izdzīvošanas instinktu pretstatā dzīvnieka vairošanās instinktam;
  • lielākā daļa (apm. 80%) no Vidusjūrā nozvejotā sarkanā tunča nonāk Āzijas valstīs, īpaši Japānā;
  • visizplatītākie vītinātie tunča ikri tiek iegūti no Neothunnus Albacares (pinna gialla) un to cena ir ap 90 eur / kg;
  • 19.gadsimtā Itālijā bija apmēram 120 tunča nozvejas vietas, no kurām apmēram 80 atradās Sicīlijā un 20 Sardīnijā;
  • vītināti kefales ikri (bottarga di muggine (cefalo), angļu val.: grey mullet) ir dažādu nokrāsu dzintarkrāsas ikri ar maigu, saldenu, pavisam viegli rūgtenu (mandelēm līdzīgu) garšu. Tipisks Sardīnijas produkts!

Pielietojums:

  • dažādu uzkodu un salātu sastāvā – sagriezti ļoti plānās šķēlēs un pārslacīti ar olīveļļu un svaigi spiestu citronu sulu (karpačio); uz maizītēm smērējamas pastētes jeb krēma un olu pildījuma sastāvā; salātos ar artišokiem, vai burkāniem un cukīni, vai vārītiem kartupeļiem; omlešu sastāvā; pat uz Margaritas picas;
  • pirmo ēdienu sastāvā – rīvētā veidā ar spaghetti, olīveļļu, ķiplokiem un čili pipariem; ar pastu un svaigu tunci; pastu un ēdamajiem gliemežiem; tīģergarnelēm; pastu un cūku pupām; viegli grauzdētiem lazdu riekstiem, valriekstiem vai pistācijām; kuskusu; risotto;
  • otro ēdienu sastāvā – lieliski sader ar grilētas cūkgaļas vai teļa gaļas šķēlēm, tvaicētām vai grilētām zivīm.

Zināšanai un ievērībai:

  • tirdzniecībā pieejami vītināti tunča ikri veselā gabalā vai jau sarīvētā veidā stikla burciņās – noteikti iesaku izmantot pirmos!!!
  • vītinātus tunča ikrus nekad termiski neapstrādā, tos pievieno jau gatavam ēdienam;
  • vītināta tunča gabalu uzglabā ledusskapī, tā ārējo daļu nosmērējot ar eļļu un pēc tam to ievietojot papīra tūtā.

 

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 71 other followers