Archive for ‘Daba un dabas resursi’

24/02/2017

Pavasaris (Primavera 2017)

ct_motta_2017_primavera

Šogad ziema bija bezgalīgi ilga, tāpēc tagad vēl jo lielāks prieks par katru dienu, kas pietuvina pavasarim. Skaitu un gaidu, kā mazs bērns.

Pirmās pavasara saules siltums, dzestrais gaiss un pavasara saldā smarža (zied mandeles un Mimozas)! Cik ļoti man to visu gribētos nodot kopā ar šīm bildēm.

 ct_2017_primavera-6ct_2017_primavera-5ct_2017_primavera-3ct_2017_primavera-7ct_2017_primavera-1ct_2017_primavera-2mimosa

07/01/2017

Ziema Sicīlijā (L’inverno in Sicilia)

sicilia_inverno_neve_gennaio-2017

Gada pirmās dienas un vakardienas Zvaigžņu diena sicīliešiem sagādāja pārsteigumu, jo tieši tāpat kā pārējo Eiropas teritoriju, to pārņēmis pēkšņš un neparasts aukstums.

Ja gada aukstākajos mēnešos nav nekāds brīnums sastapties ar aukstumu un sniegu kalnainās teritorijās (Etnā pašreiz ir – 16 grādi), tad tas ir ļoti neparasti ielejās un piejūras teritorijās. Vēl neparastāk ir redzēt krītam skaistas sniegpārslas, kas saglabājas vairākas stundas vai līdz pat nākamajai dienai.

Bērniem dubults prieks – ne tikai redzēt un izbaudīt sniegu (bilde – skats no ielejas), bet arī saņemt dāvanas (jā, jā, sicīliešu bērniem dāvanas tiek pasniegtas Zvaigžņu dienā un tās nes ragana).

P.S. Pēdējo reizi tik ievērojama snigšana reģistrēta pirms 40 gadiem!

sicilia_inverno_neve_gennaio_2017-1

 

 

 

28/10/2016

Rudens 2016

Izskatās, ka šogad vasara neparasti ilgi un tiešām neatlaidīgi nevēlas atstāt Sicīlijas salu, jo vēl pirms pāris dienām valdīja 30 grādu karstums, visi staigāja vasaras drēbēs un varēja doties uz pludmali sauļoties un peldēties.

Beidzot arī rudens ir devis mājienu par savu klātbūtni – pirmie mākoņi, lietus un sniegs vulkāna Etna virsotnē, tomēr arī Novembri sola salīdzinoši siltu (apmēram 20 grādus). Gaidām ar nepacietību!

autunno_2016

21/08/2015

Kontrasti

Nedaudz neparastie šī gada Augusta laikapstākļi, kad no rīta ir karsts un ideāli piemērots laiks jūrai (ūdens kā piens!) un tad pēcpusdienā …. lietus, pērkona negaiss…

Agosto_Contrasti (1)Agosto_Contrasti (2)

Par laimi tas viss uz īsu brīdi un pēc tam seko īpaši skaists saulriets.

Agosto_Contrasti (3)

24/04/2015

Apelsīnu ziedi (Fiori d’arancio)

Fiori d'arancio

Mēs visi zinām, kā izskatās un garšo apelsīni, bet vai mēs zinām, kā izskatās un smaržo apelsīnu ziedi?

Sicīlijā apelsīnkoki un citronkoki zied tieši tagad (Aprīlī – Maijā) … un tas ir kaut kas vārdos neaprakstāms. Šo mazo, baltās krāsas pieclapu ziediņu smarža ir tik spēcīga, ka jūtama pa gabalu. Tā ir salda, izteiksmīga, bet neuzbāzīga …. tāda, kurai gribās sekot un kuru gribās izjust, tāpēc ikreiz, braucot caur ziedošo apelsīnkoku laukiem, atveru mašīnas logu un ļauju tai ieplūst mašīnas salonā, vai atverot logus, ļauju tai ieplūst mājā. Tas nav retums vienlaikus redzēt apelsīnkoku pilnu ar augļiem un apelsīnu ziediem. Un tas ir tik skaisti!

Nature_April (6)

Sicīlijā citruskoku ziedi tiek saukti par “zagara” un to vārds cēlies no arābu valodas vārdiem “zahr” (zieds) un “zahara” (spīdēt, būt baltā krāsā). Tie ļoti plaši tiek izmatoti smaržu gatavošanā, kosmetoloģijā, konditorejā un no tiem vulkāna Etna teritorijā sicīliešu melnās bites gatavo īpaši aromātisku medu.

Apelsīnu ziedi ir viens no kāzu simboliem, līgavas pušķa neatņemamiem elementiem un tiek uzskatīts, ka šī tradīcija apmēram 7.-9.gadsimtos pārņemta no arābiem vispirms Sicīlijā (tieši šeit tie uzsāka audzēt citruskokus) un tālāk izplatījās visā Itālijā. Tie ir tīrības, nevainības un auglības simbols! Jaunības simbols!

Food_Arance siciliane

15/04/2015

Beidzot pavasaris! (Primavera 2015)

Māte Daba beidzot ir apžēlojusies, jo pēc ilgā un pelēkā ziemas perioda beidzot ir atnācis pavasaris ar spožu sauli un patīkami siltām dienām (+20 – +23 C).

Artišoki, sparģeļi, zemenes, mespils augļi …. ziedoši vīnogulāji, mandeļu koki, labības lauki …

Viss tik tīrs un skaists.

Izbaudām!

Nature_April (6)Nature_April_Timilia fieldNature_April (5)Nature_April (4)Nature_April (3)

 

02/01/2015

Etna 2015

Šogad Sicīlijā Ziemassvētku – Jaunā gada periodā bija vērojami ļoti neparasti laika apstākļi, jo aukstās gaisa masas atnesa gan temperatūras pazemināšanos dažviet līdz pat vairāk kā – 10 0C, gan arī nokrišņus sniega veidā. Īpaši daudz sniega (pat 15 – 20 cm bieza kārta) sasniga Sicīlijas rietumu pusē (Palermo, Trapani, Agrigento, Enna), kas vietējiem iedzīvotājiem, kas ziemas periodā pieraduši pārvietoties ar vasaras riepām, nozīmēja sastrēgumus, satiksmes negadījumus, slēgtus ceļus, papildus apgrozījumu riepu ķēžu tirgotājiem, u.c. Savukārt, citiem tas nozīmēja īpaši baltus un ģimeniskus svētkus, iespēju uzcelt savu pirmo sniegavīru un pikoties.

Sicily_2014_Dec

Pēc ilgākas pauzes 28.12.2014. atsāka darboties arī vulkāns Etna, kā vienmēr lavai tekot DA virzienā, un 02.01.2015.turpinājās melnu dūmu mākoņu mutuļošana.

26/11/2012

Ūdens kvalitāte

Beidzot pēc ilgstošiem draugu ieteikumiem, kādā jaukā dienā nolemjam pievienoties šiem pašiem draugiem un doties uz salīdzinoši no mūsu pilsētas netālo (apmēram 30 min brauciens viena virzienā) vulkāna Etna pakājē esošo pilsētiņu pēc avota ūdens. Draugu ģimene šo avota ūdeni izmantojot kā dzeramo ūdeni jau gadu desmitiem un uzskatot par lielisku.

Ierodoties pie avota, sastopamies ar pagaru rindu cilvēku, kas visi, apbruņojušies ar lielākiem un mazākiem plastmasas traukiem un nesamajiem, gaida savu kārtu. Beidzot pienāk arī mūsu rinda!

Manai ziņkārībai nav robežu un vispirms steidzu nogaršot ūdeni. Un jāaaa, palieku ar izbrīnā izplestām acīm, jo pēc garšas ūdens ir vienkārši fantastisks! Tieši tāds pats, kā veikalā nopērkamais minerālūdens. Grūti raksturot garšu, bet viennozīmīgi – tas nav bezgaršīgs, viegli gāzēts / mineralizēts.

Šoreiz mēs piepildām tikai dažas pudeles ar avota ūdeni, jo, atgriežoties mājās, esam nolēmuši vispirms to pārbaudīt pēc ūdens cietības (kalcija un magnija jonu daudzuma) un nitrātu daudzuma tajā. Intereses pēc pārbaudām arī veikalā nopirko ūdeni, mūsu pilsētas krāna ūdeni (kreisā mēģene), avota ūdeni (vidējā mēģene) un filtrētu mūsu pilsētas krāna ūdeni (labā mēģene).

Un šeit no izbrīna mūsu acis izplešas vēl platākas, jo ūdens cietības testa rezultāti uzrādīja, ka:

  • veikalā pirktais ūdens – 30;
  • krāna ūdens – 1200 (ļoti ciets ūdens);
  • avota ūdens – 1550 (ļoti ciets ūdens);
  • filtrēts krāna ūdens – 120.

Visiem trijiem ūdens paraugiem nitrātu līmenis bija vidēji augsts.

29/08/2012

Zemestrīce Mesīnas līcī

Šonakt 4.6 balles pēc Rihtera skalas spēcīgā zemestrīce, kas notika Mesīnas jūras līcī ap plkst.1:12 un kuras epicentrs atradās 45 Km dziļumā, pamodināja un radīja izbīli ļoti daudziem Kalabrijā un Sicīlijā. Īpaši jaunākās paaudzes cilvēkiem, jo pēdējo reizi tik spēcīga zemestrīce šajā vietā notika pirms 37 gadiem, t.i. 1975. gada 16. janvārī (4.7 balles). Paldies Dievam, šoreiz nekādu būtisku bojājumu nav.

Jāatgādina, ka visu laiku traģiskākā zemestrīce Mesīnā notika 1908. gada 28. decembrī (7.1 balles), kad zemestrīcei sekoja cunami un bojā gāja apmēram 100 000 cilvēku.

12/04/2012

Etnas izvirdumi un vulkāniskie pelni

2012.gada izvirdumi:

  • 12.04. – kārtējais, šogad jau sestais izvirdums DA krāterī. Nākamās dienas rītā Palermo zonā bija 4.3 balles spēcīga zemestrīce;

  • 01.04.
  • 17./18.03. – kārtējais izvirdums DA krāterī, kas ir 22. izvirdums kopš 2011. gada sākuma. Šie pēdējie četri izvirdumi (visi 2012. gada izvirdumi) tiek uzskatīti par salīdzinoši spēcīgiem izvirdumiem. No malas tas izskatījās kā milzīgs, vairākus kilometrus augsts dūmu stabs;

  • 4.03.;
  • 8.02.;
  • 5.01.

2011. gadā notika astoņpadsmit (18) Etnas izvirdumi un tas nozīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā Etna ir sākusi darboties arvien biežāk (reizi vienā vai divos mēnešos), tās aktīvās izpausmes darbība ir kļuvusi agresīvāka, eksplozīvāka un ilgst vienu vai divas dienas.

2011. gada izvirdumi:

  • 15.11. (18x), 23.10. (17x), 08.10. (16 x), 28.09. (15 x) – kārtējais izvirdums DA krāterī;
  • 19.09.  – 14.-tais izvirdums DA krāterī, kas ir 11 dienas pēc iepriekšējā izvirduma un turpinot izvirdumu sēriju ar 6, 7, 8, 9, 10 un tagad 11 dienu intervālu;
  • 08.09. – 13.-tais izvirdums DA krāterī, kurš radīja milzīgu vulkānisko pelnu mākoni DA virzienā. Izvirduma laikā iebruka krātera dienvidu sienas austrumu daļa;
  • 29.08. notika kārtējais lavas izvirdums DA krāterī, kuram sekoja lavas pelnu mākonis;
  • 20.08. – 12.-tais izvirdums DA krāterī;
  • 12.08., plkst. 11:30 gaisā pacēlās spēcīgs dūmu un pelnu mākonis, aktivitātes zona – jaunais DA krāteris;


  • 5-6.08., plkst.22:00-01:00, aktivitātes zona – DA krāteris, zema lavas strūklaka;
  • 30.07. vakarā starp 21:30 un 23:00 lavas strūklakas augstums sasniedza pat 500 m un sasniedza 2 Km attālo Vērša ieleju (Valle del Bove);
  • 25.07.
  • 19.07. 500m augsta lavas strūklaka Pit (DA) krāterī;
  • 09.07., plkst.14:30 – 17:30 – lavas strūklaka, lavas ietecēšana Vērša ielejā (Valle del Bove), dūmu un pelnu kolonna.
  • 12.05., plkst. 3 – 6 bija novērojams lavas izvirdums vienā no Etnas krāteriem, šoreiz DA puses krāterī – Pit Crater. Tā kā lavas izvirdumu pavadīja spēcīgi pelnu izmeši, tad, saprotams, kāpēc Katānijas lidosta bija slēgta visu dienu. Turklāt, pagājušajā nedēļā esot tikuši reģistrēti apmēram 200 pazemes grūdieni Etnas ZR pusē, spēcīgākais no kuriem bijis 4 balles pēc Rihtera skalas.

    Izvirduma video: http://www.youtube.com/watch?v=PHCUVWhEMBg

    13.05.2011. rītā Etna no attāluma izskatījās šādi (dzīve turpinās savu ierasto gaitu):

  • 10.04., plkst.11:30 – 13:30 – lavas strūklaka, lavas plūsma 3 Km attālumā un augsta pelnu kolonna.
  • 18.02.
  • 12.-13.01. – par šo izvirdumu uzzināju tikai nākamās dienas rītā, kad atvēru durvis un gāju uz balkona kārt veļu un gandrīz nokritu uz dibena. Tāda sajūta, it kā staigātu pa mazām stikla bumbiņām, kas ļoti slīd.

***

Kā vēlāk noskaidroju, meklējot papildus informāciju par lavas putekļiem, tad:

  • lavas putekļi ir melni, smilšu graudiņu izmēra lieluma putekļi, kas patiešām!, saskaņā ar vācu mineraloga F.Mosa 1812.gadā izveidoto minerālu cietības skalu, ir pielīdzināmi naža asmens un logu stikla cietībai (tāpēc man arī bija tāda sajūta, it kā staigātu pa stikla gabaliņiem!). Lavas putekļu cietības pakāpe ir 5+. Ja šajā skalā vismazāk cietais materiāls ir talks un viscietākais materiāls ir dimants, tad, piemēram, zelta un sudraba cietības pakāpe ir 2.5 – 3, naža asmens un logu stikla – 5.5, tērauda vīles 6.5.
  • vulkāniskajiem pelniem piemīt zems blīvums, tāpēc vējš tos var iznēsāt ļoti plašā rādiusā (visvairāk putekļu nokrīt vistuvāk epicentram);
  • vulkāniskie pelni nešķīst ūdenī … kad tie kļūst slapji, tie veido slidenu dubļveidīgu masu, kas ceļus var paradīt slidenus un bīstamus .. izžūstot, tie veido betonveidīgu masu, tāpēc ir diezgan bīstami kažokādas zvēriem …

Svarīgākie vulkānisko pelnu ietekmes piemēri:

  • uz cilvēku veselību – elpošanas ceļu (deguna un kakla iekaisums, klepus, bronhīts, astma, u.c.), acu un ādas saslimšanas. Izrādās, ka vulkānisko pelnu gadījumā jālieto speciālas maskas. Prasīju vienam civilās aizsardzības darbiniekam par šādām maskām un viņa atbilde bija pārsteidzoša: “jā, it kā būtu vajadzīgas, bet neviens taču neies tādas iegādāties, uzglabāt un izsniegt. Vienvārdsakot, katrs pats ir par sevi atbildīgs”.
  • uz lauksaimniecību un zemkopību – dzīvniekiem raksturīgas visas tās pašas slimības, kas cilvēkiem, plus papildus zarnu trakta saslimšanas, ja dzīvnieki ganās atklātās ganībās (var nākties evakuēt un piebarot ar citu pārtiku). Pāris mm lavas putekļu biezums zemkopībai nenodara būtisku skādi, taču iespējama arī augu un ganību bojāeja. Iespējama augsnes sabojāšana, nogalinot mikroskopiskos augus, kas nodrošina skābekļa un ūdens iekļuvi tajā. Var izveidoties sterilas augsnes stāvoklis.
  • uz ēkām un ierīcēm – tā kā vulkānisko pelnu blīvums sausā veidā ir 10x lielāks un slapjā veidā 20x lielāks nekā svaiga sniega blīvums, tad pēc vulkānisko pelnu nokrišanas, pirmais, kas ir jāizdara pirms lietus sākšanās, ir jānotīra māju jumti. Pretējā gadījumā iespējami jumtu un ēku bojājumi lielā svara dēļ. Tāpat arī vulkāniskie pelni ir spēcīgs korozijas materiāls un elektrības vadītājs, kas uzkrāj apkārt esošos ārējos elektriskos elementus un var izraisīt būtiskus bojājumus. Gaisa kondicionieri un jebkādas kustīgas daļas var tikt sabojātas, ja tajās iekļūst vulkāniskie pelni. Notekcaurules var tikt aizdambētas, u.c.
  • uz komunikācijas iekārtām – esot netālu no strādājoša vulkāna, var nestrādāt radio, telefona un GPRS ierīces (grūtības nosūtīt un saņemt signālus, jo vulkāniskajiem pelniem var piemist elektriskais lādiņš, kas mijiedarbojas ar radioviļņiem un citiem apraides raidītājiem);
  • uz transporta iekārtām – redzamības pasliktināšanās (dienas vidū var kļūt kā naktī, var kļūst nesaskatāmas zīmes), transporta līdzekļu fiziski bojājumi, grūtības pārvietoties, ņemot vērā, ka pelni veido slidenu dubļveidīgu masu