Archive for ‘Forza d’Agro’

10/04/2017

Forca d’Agro (Forza d’Agro’)

forza-dagro

Vistiešākajā vārda nozīmē – ļoti maza viduslaiku pilsētiņa (2011.g. – 915 iedzīv.), kas atrodas apmēram 5 Km attālumā no piekrastes un uz to ved serpentīnveida ceļš. Jābrauc uzmanīgi, jo ceļš ir šaurs un līkumains, daba pasakaini skaista (tā vien gribas raudzīties uz lejā esošo piekrasti un tālumā esošo Itālijas sauszemes daļu) un uz ceļa var nākties sastapties ar brīvi staigājošiem dzīvniekiem.

Pilsēta atrodas apmēram 420 m.v.j.l. un sastāv no mazām, šaurām ieliņām, pāris baznīcām un laukumiem un tipiskām nelielām viduslaiku mājiņām. Pāris lieliski restorāni. Tik lieliski, ka galdiņu labāk pieteikt savlaicīgi!

Skaidrā dienas laikā no tās paveras FANTASTISKS SKATS uz Jonijas jūras piekrasti, sākot no Mesīnas līdz pat Sirakūzām, ieskaitot Taormīnu, Castelmola, Giardini Naxos līci un vulkānu Etna. Elpu aizraujošs skats!

Šeit uzņemtas neskaitāmas filmas, t.sk. filmas “Krusttēvs” ainas (1972.-1990.).

forza-dagro1forza-dagro2forza-dagro-1forza-dagro-2

Mazliet vēstures:

Gadsimtu laikā šo teritoriju iekarojušas dažādas tautas.

Nav zināms, vai to apdzīvoja senie Sicīlijas pamatiedzīvotāji (sikāni vai sikuli), taču zināms, ka agrāk piekrastē atradās ciems vai osta (Phoinix) un vairāk iekšzemes virzienā Agro’ upes tuvumā neliela pilsētiņa (Kallipolis vai Agrilla), kas vēlāk tika izpostīta zemes nogruvuma rezultātā.

Ierodoties grieķiem (8.-5.gs.p.m.ē.), pilsēta tiek pārdēvēta par “Arghennon akron”, “Argon”, “Agron”, “Agro’”, savukārt, romieši (135.g.p.m.ē.) tās nosaukumu latīnisko (“Vicum Agrillae”) un tāds tas saglabājas līdz pat 14.gadsimtam.

Bizantiešu valdīšanas laikā (6.-9.gs.) tiek uzcelts klosteris (SS.Apostoli Pietro e Paolo d’Agro’), kuru vēlāk sagrauj arābi un atjauno normāņi. Lai izvairītos no arvien biežākiem arābu uzbrukumiem, iedzīvotāji pārceļas vairāk iekšzemes (Casale) virzienā.

Normāņiem nākot pie varas (11.gs.), tiek uzcelts cietoksnis un atjaunots arābu izpostītais klosteris. Taču, tā kā iedzīvotāju kļūst arvien vairāk, tad plašākas un drošākas vietas meklējumos tie pārceļas uz vairāk kalnos esošo jeb mūsdienu teritoriju un, pateicoties cietokšņa esamībai, jaunais ciemats iegūst nosaukumu “Fortilicium d’Agro” (Fortezza d’Agro’) jeb saīsinājumā “Forza d’Agro”.

Senais ciemats “Vicum Agrillae” pirmo reizi dokumentos minēts 1117.gadā, kad normāņu karalis Ruggero II to atdāvina S.S.Pietro e Paolo d’Agro klosterim (abatam), kurš šeit uzsāk un īsteno gadsimtiem ilgu feodālu saimniecību (vietējie iedzīvotāji spiesti aprūpēt tā zemi, dāvināt lauksaimniecības produktus).

Kopš 14.gadsimta ap cietoksni lēnām sāk veidoties pilsētiņa ar šaurām, līkumainām ieliņām un nelielām mājiņām. 15.gadsimtā tiek uzceltas Doma baznīca un Chiesa della Triade. 1540.gadā pilsētā dzīvo apmēram 1138 cilvēku, maksimumu (1947 cilv.) sasniedzot 1654.gadā.

17.gadsimta beigās tā atkal nokļūst krustugunīs, jo, sicīliešu nemieru laikā paliekot uzticīgai spāņiem, to iekaro franči, atceļot visas normāņu piešķirtās privilēģijas un nododot militārajā pakļautībā blakus esošajai Savokai. Sākas pārestības un cīņa pēc neatkarīgas, bet katrs mēģinājums tiek apspiests.

Pilsēta smagi cieš 1693.gada zemestrīces laikā. Seko atjaunošanas darbi, tiek uzcelts virkne iespaidīgu ēku, piemēram, Palazzo Mauro, Palazzo Miano, Palazzo Garufi.

19.gadsimta sākumā, lai aizsargātu salu un karali no Napoleona uzbrukumiem, angļu karavīri ieņem S.Alessio un Forza d’Agro cietokšņus. Tiek pieliktas beigas bezgalīgajai militārajai pakļautībai Savokai.

1812.gadā tiek atcelts feodālisms, kas pieliek beigas Savokas baronijai.

1860.gadā tā pievienojas Itālijas Karalistei.

1866.gadā tiek pieņemts likums, ar kuru reliģisko organizāciju īpašumi pāriet valsts īpašumā. Vairāku klosteru mūki pamet īpašumus un pilsētu.

20.gadsimts sagaida ar I Pasaules karu, iedzīvotāju emigrāciju, II Pasaules karu, lauksaimniecības reformu, u.c.

1948.gadā Forza d’Agro un S.Alessio kļūst par divām atsevišķām pašvaldībām.

20.gadsimta otrajā pusē pilsēta atklāj sava tūrisma iespējas, tiek uzņemtas neskaitāmas filmas, uzceltas viesnīcas un izveidoti restorāni. Tas viss pateicoties pasakainajam skatam, kas paveras no pilsētas.

Nozīmīgākie objekti:

  • castello normanno (14.gs.) – saglabājušās vien drupas;
  • Duomo S.S.Annunziata, Chiesa Madre – celta 1707.gadā uz daudz senākas (15.gs.) baznīcas drupām, kas tika sagrauta 1649.gada zemestrīces laikā;
  • l’Arco Durazzesco – 15.gs., gotiskajā katalāniešu stilā veidota arka;
  • chiesa S.S.Trinita (di Sant’Agostino) – 15.gs., atjaunota 1576.g.;
  • convento Agostiniano – 15.gs., veidots gotiskajā katalāniešu stilā;
  • chiesa di San Francesco (Santa Caterina) – 15.gs., mūsdienās civilā ēka;
  • ēkas – Palazzo Bondi (17.gs.), Palazzo Garufi (17.gs.), Palazzo Miano (17.gs.), Palazzo Mauro (17.gs.).

forza-dagro_arco-durazzescoforza-dagro_chiesa-s-s-trinita1forza-dagro_chiesa-s-s-trinita2