Posts tagged ‘rikota’

13/03/2012

Lazanja ar spinātiem un rikotas sieru (Lasagne alla ricotta e spinaci)

Food_Lasagne_ricotta_spinaci

Nepieciešams (8 – 12 porc.):

  • 200 – 250 gr lazanjas plāksnes;
  • pildījumam:
    • vismaz 500 gr svaigu spinātu;
    • 500 gr rikotas siera;
    • 100 – 150 gr parmezāna siera;
    • 1 ķiploka daiviņa;
    • olīveļļa;
    • sāls, pipari;
  • Bešamela mērcei:
    • 80 gr. sviesta;
    • 80 gr. miltu;
    • 1 L silta piena;
    • sāls, pipari, svaigi malts muskatrieksts.

Pagatavošana:

  • vispirms pagatavo pildījumu – uz pannas nelielā daudzumā olīveļļas kopā ar veselu ķiploka daiviņu viegli apsutina spinātus. Kad tie ir gatavi, pievieno rikotas sieru, sāli un piparus pēc garšas un visu kārtīgi izmaisa;
  • pagatavo Bešamela mērci – katliņā izkausē sviestu, pievieno miltus un, visu nepārtraukti maisot, viegli apgrauzdē apmēram 2 minūtes. Turpinot nepārtraukti maisīt (lai neizveidotos kunkuļi), pakāpeniski pievieno siltu pienu (!) un vāra tikmēr, kamēr parādās pirmie burbulīši un masa sāk sabiezēt. Noņem no uguns un pēc garšas pievieno sāli, piparus un rīvētu muskatriekstu;
  • cepamā trauka pamatni noklāj ar Bešamela mērci tā, lai tā būtu nosegta. Atlikušo daļu mērces pievieno spinātu masai un visu kārtīgi izmaisa;
  • cepamajā traukā pa virsu mērcei kārto lazanjas plāksnes – spinātu un rikotas siera masu – parmezāna sieru – lazanjas plāksnes …. …- parmezāna sieru.
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 200 – 220 0C apmēram 30 – 35 minūtes;
  • pasniedz siltu.

Labu apetīti!

Lasagne_ricotta_zucchine

Advertisements
07/12/2011

Ziemassvētku tradīcijas Sicīlijā

 Natale_Sicilia (5)

Decembra mēnesis man vienmēr ir šķitis īpašs, savādāks mēnesis, kad, gribot vai negribot, gribās iepriecināt sevi un citus.

Sicīlijā šajā sakarā pastāv daudzas un dažādas tradīcijas, diemžēl dažas no tām jau var uzskatīt par aizgājušām pagātnē, jo mūsdienu tirdzniecības ietekmes rezultātā parādās arvien jaunas tendences (Ziemassvētku eglīte un Ziemassvētku vecītis, adventes vainagi, dāvanu zeķes, pie durvīm piestiprināmie vainagi, Ziemassvētku kalendāri, u.c.).

Sicīlijā svinību periods ilgst no 8. decembra līdz pat 6. janvārim.

Svarīgākie datumi:

  • 8. decembris – vissvētās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki (L’Immacolata concezione);
  • 13. decembris – Svētās Lūcijas diena (La Festa di Santa Lucia);
  • 24. decembris – Ziemassvētku priekšvakars (La Vigilia di Natale);
  • 25. decembris – Ziemassvētku diena (Il Natale);
  • 26. decembris – Svētā Stefana diena (La Festa di Santo Stefano);
  • 31. decembris – Vecgada vakars (La Festa di San Silvestro);
  • 1. janvāris – Jaungada diena (Il Capodanno);
  • 6. janvāris – Epifānijas svētki (La Festa dell’ Epifania).

8. decembris kā vispārīgi un brīvprātīgi svētki ir ticis atzīmēts jau kopš 1476. gada (pāvests Sixtus IV), taču tikai 1854. gadā pāvests Pijs IX tos pasludināja par vienu no katoļu baznīcas dogmām un obligāti svinamiem svētkiem (Marija esot bijusi Dieva izraudzīta kā nākamā Dieva dēla māte, piedzimusi bez iedzimtā grēka, bijusi svēta).

Mūsdienās visā valstī tā ir svētku diena, brīvdiena, kad tradicionāli ģimenes uzsāk izgreznot mājas un gatavoties svinībām. Lai gan pēc II Pasaules kara pazīstamas kļuva arī Ziemassvētku egles un mūsdienās tās kļūst arvien populārākās un pieejamākas, tomēr Sicīlijā vēl joprojām gan mājās, gan skolās un citviet tiek veidotas un uzstādītas Jēzus dzimšanas ainiņas jeb betlēmes (itāļu val.: il presepe, rappresentazione della Natività). To greznības un krāšņuma ziņā Sicīlija ieņem otro vietu aiz Neapoles.

Laika gaitā tās ir būtiski mainījušās. Ja sākotnēji tās tika veidotas ļoti vienkāršas, no dažādiem dabā pieejamiem materiāliem (savvaļas sparģelis tika saliekts tā, lai veidotos aiza, kura tālāk tika izklāta ar mežā savāktām sūnām; aizā tika izvietoti Svētā Jaunava Marija, Jāzeps un Jēzus bērniņš, netālu atradās mājlopi un ēzeļi … ārpus aizas tika izvietoti no māla vai koka veidoti gani, kas atspoguļoja tā laika biežāko nodarbi, bieži vien arī vecs vīrs, kurš sildījās pie ugunskura un vīrs, kurš brīnījās par piedzimušo Jēzus bērniņu; šī ainiņa tika dekorēta ar dažādiem krāsainiem sezonas augļiem, glv., mandarīniem, apelsīniem, citroniem), tad mūsdienās amatnieku darināti objekti var izrādīties ļoti dārgs prieks. Jāatzīmē, ka sākot no 17. – 18. gadsimta šādas figūriņas sāka veidot no vaska.

Jēzus dzimšanas ainiņai bija būtiska loma katrā ģimenē, jo tas bija Ziemassvētku svinību notikumu centrs, turklāt, tās radīšanā piedalījās visi ģimenes locekļi. Bieži vien tā tika nodota no paaudzes paaudzē. Jo bagātāka bija ģimene, jo labākas un reālistiskākas bija izmantotās statujas un plašāka bija atveidotā ainiņa (sasniedzot pat vairāk kā 1000 objektus).

Mūsdienās daudzās ģimenēs vienlaicīgi tiek uzstādītas gan Ziemassvētku egle, gan arī šīs Jēzus dzimšanas ainiņas, kas tiek veidotas galvenokārt bērnu priekam!

Daudzās pilsētās (piem., Mineo, Kaltadžirone) Decembra mēnesī notiek Jēzus dzimšanas ainiņu svētki – izstādes, kad daudzi mākslinieki ļauj apskatīt un novērtēt savus darinājumus.

13. decembris ir baznīcas svētku diena, Svētās Lūcijas diena. Tā ir īpaša diena Sirakūzās, jo tiek uzskatīts, ka tieši šeit 4. gadsimta sākumā bija mirusi šī jaunava un svētā mocekle Svētā Lūcija. Sirakūzās šajā dienā notiek īpaši dievkalpojumi un procesijas, jo Lūcija ir šīs pilsētas aizbildne.

24. – 26. decembris vispirms ir reliģiski svētki, kad tiek apmeklēti dievkalpojumi, skaitītas lūgšanas, dziedātas dziesmas.

Ziemassvētku priekšvakarā (24. decembris) pēc padarītajiem darbiem un vakara dievkalpojuma apmeklējuma, pieņemts ģimenes lokā ieturēt kopīgas svētku vakariņas, kuru laikā tiek/ tika dziedātas Ziemassvētku dziesmas. Pēc tam, sanākot tuvākajiem radiniekiem un draugiem, tiek spēlētas dažādas galda spēles (piem., kārtis). Pusnakts jeb Pestītāja atnākšana tiek sagaidīta nomodā un atrodoties pie Jēzus dzimšanas ainiņas, tiek skaitītas lūgšanas. Kalnainās pilsētās pēc pusnakts dievkalpojuma pieņemts aizdegt lielus ugunskurus („luminari e zucchi”), lai tādējādi sasildītu Jēzus bērniņa atnākšanu.

Ziemassvētku dienas rītā (25. decembrī) pieņemts doties uz baznīcu un apmeklēt svinīgo svētku dievkalpojumu un pēc tam ģimenes lokā ieturēt kopīgas svētku pusdienas. Jāpiebilst, ka pagātnē šajā laikā nebija pieņemts dāvināt dāvanas, bet gan apmainīties ar saldumiem (piem., cepumiem ar riekstiem, žāvētiem augļiem un rozīnēm) un dažādiem labumiem, dabas produktiem.

Savukārt, 26. decembrī jeb Sv.Stefana dienā (baznīcas svētki, kas veltīti par godu pirmajam moceklim, kas izlējis savas asinis par Jēzu Kristu) ir pieņemts doties ciemos un apmeklēt tuvākos radus un draugus.

31. decembris un 1. janvāris ir svētki, kas tiek atzīmēti ārpus mājām draugu lokā, vai nu uz ielas, pilsētas galvenajā laukumā gaidot salūtu, vai arī kādā viesu nama vai viesnīcas restorānā, baudot svētku koncertu programmu un mielastu.

6. janvāris, Epifānijas svētki, iespējams ir bērnu visgaidītākā diena, jo šajā dienā tos apciemo ragana (la befana), kas apdāvina ar dāvanām un saldumiem, ja tie iepriekšējā gadā bija uzvedušies labi, vai ar oglēm (cukura graudiņiem melnā krāsā), ja tie iepriekšējā gadā nebija uzvedušies slikti.

Leģenda vēsta, ka Austrumu gudrie prasīja raganai ceļu un aicināja viņu pievienoties sveikt jaundzimušo jūdu ķēniņu, bet savas aizņemtības dēļ tā viņiem atteica. Vēlāk, pārdomājot, viņa centās sameklēt Austrumu gudros un jūdu ķēniņu, bet tā arī neatrada. Turpinot savus meklējumus, viņa turpina visiem labajiem bērniem pasniegt našķus.

Natale_Befane (1)Natale_Befane (2)Natale_Befane (3)

Ziemassvētku perioda gastronomiskās tradīcijas Sicīlijā

Sicīlija ir tradīcijām ļoti bagāta sala, taču Ziemassvētku periodā šeit nav viena, konkrēta ēdiena, kurš tiktu gatavots un pasniegts visos reģionos. Kopīgs ir tas, ka svētku ēdienam ir jābūt ļoti bagātīgam, sulīgam, vizuāli skaistam un apetīti rosinošam. Galvenās sastāvdaļas – dažādu veidu pasta, sezonas dārzeņi (baklažāni, ziedkāposti, brokoļi, sparģeļi, artišoki, pākšaugi), gaļa (vista, trusis, jērs), zivis, augļi (citrusu augļi), rieksti un, protams, ļoti, ļoti daudz un dažādu saldumu, no kuriem daži var būt pat īsts mākslas darbs, kas tiek realizēts reizi gadā – tieši šajā periodā.

            Daži no ēdieniem, kas var tikt pasniegti šajā periodā:

  • uzkodas:
    • sfinčone (lo sfincione palermitano) – pica, kuras galvenās sastāvdaļas ir sīpoli, anšovi, siers;
    • fokačas un skačatas (le focacce, schiacciate) – slēgta veida picas ar dažāda veida pildījumu, kuru sastāvā var būt sīpoli, brokoļi, sālīti anšovi, šķiņķis, sieri, u.c.

  • pirmie ēdieni:
    • spageti makaroni ar sardīnēm (la pasta con le sarde);
    • krāsnī cepta pasta ar dažādu pildījumu un piedevām, t.sk. lazanjas (lo sformato/ timballo di anellini al forno; il pasticcio di Natale);
    • lēcu zupa (zuppa di lenticchie), u.c.

  • otrie ēdieni:
    • dažāda veida vistas, truša, tītara, jēra gaļas cepeši (la gallina in brodo, arrosto di tacchino, l’agnello al forno);
    • cepta menca (il baccala’ fritto)
    • zobenzivs rullīši (involtini di pesce spada);
    • sardīņu “dziedātājputniņš” (le sarde a beccafico) ir tradicionāla sicīliešu recepte, kas ir aristokrātu receptes atdarinājums, neliela putniņa vietā izmantojot sardīnes. Galvenās sastāvdaļas ir sardīnes, rozīnes, ciedru rieksti, rīvmaize, pētersīļi, citrons, u.c.;
    • cepeškrāsnī gatavots zutis (l’anguilla al forno)

  •  piedevas:
    • kaponata (la caponata di Natale) – dārzeņu sautējums;
    • „noslīkušie brokoļi” (broccoli affogati) – brokoļu sautējums;
    • grillēti artišoki ar ķiploku / pētersīļu vai siera / rīvmaizes pildījumu;
    • mīklā cepti dadži (i cardi in pastella);
    • apelsīnu salāti ar siļķi un sīpoliem (l’insalata di arance con aringa e cipolla), apelsīnu salāti sicīliešu gaumē (l’insalata di arance alla siciliana), u.c.

  • saldie:
    • vafeļu trubiņas ar rikotas siera pildījumu (i cannoli);
    • rikotas un sukāžu torte (la cassata);
    • marcipāna izstrādājumi (frutti di martorana);
    • bučelāto (il buccellato) ir tradicionāls Ziemassvētku perioda izstrādājums, kas sastāv no žāvētām vīģēm, rozīnēm, lazdu riekstiem, valriekstiem, mandelēm, medus un sukādēm;
    • mostačoli (la mostaccioli vai mustazzola) ir īpašas formas cepumi, kas sastāv no miltiem, medus, olas, apelsīnu miziņas, kanēļa, krustnagliņas, karstvīna un mandelēm;
    • torrone ir vēl viens šī perioda izstrādājums, kas sastāv no medus un riekstiem, galvenokārt, mandelēm vai pistācijām;
    • kubaita (la cubaita) ir ar cukura glazūru pārklāti rieksti;
    • dažādi eļļā vārīti izstrādājumi, piemēram, rīsu nūjiņas (zeppole vai crispelle di riso);
    • saldais kuskus, u.c.

  • svaigi un žāvēti augļi, rieksti;
  • dzērieni – di Alcamo dell’ Etna, Zibibbo di Pantelleria, limončello, dzirkstošie vīni, šampanietis, u.c.

Mūsdienās tik plaši pieejamie un lielveikalos pārdotie jau gatavie Ziemassvētku kēksi (pandoro, panettone) absolūti nav Sicīlijas tradīcija!

Saistītie raksti:

 

05/12/2011

Sāļais pīrāgs ar cukīni, sieru un sķiņķi (Torta salata con zucchine, formaggi e speck)

Food_Torta di zucchini, ricotta e prosciutto

Vēl viena rudens – ziemas perioda sāļā kūka, kas ir ļoti ātri pagatavojama un veselīga. Tās galvenās sastāvdaļas ir rikota, cukīni, dažādi sieri un speķis (itāļu val.: Torta salata con zucchine, formaggi e speck).

Nepieciešams (12 pers.):

  • sāļajām kūkām paredzēta mīkla (piem, pasta brisee);
  • 500 gr. rikotas;
  • 6 vidēji lieli cukīni, kas sagriezti vidēji biezās šķēlēs;
  • 1/2 sīpols sagriezts mazos gabaliņos;
  • 1 ola;
  • 50 gr. sasmalcināta parmezāna siera;
  • 150 gr. smalkos gabaliņos sadrupināta gorgonzolas siera;
  • 50 gr. plānās šķēlēs sagriezta caurauguša speķa;
  • sāls, pētersīlis. 

Pagatavošana:

  • apcepam uz pannas sīpolu un cukīni līdz tie ir daļēji gatavi;
  • kad sīpolu – cukīni masa ir atdzisusi, iemaisām tajā rikotu, olu, sierus un smalki sagrieztos pētersīļus līdz izveidojas viendabīga masa;
  • cepamajā formā izkārtojam mīklu un tās apakšējo kārtu izklājam ar cauraugušā speķa plānajām šķēlītēm. Pa virsu lejam iepriekš izveidoto masu un liekam cepties cepeškrāsnī 180° temperatūrā uz apmēram 40 – 45 minūtēm.

Labu apetīti!

28/11/2011

Rikotas un mandeļu tarte (Crostata di ricotta e mandorle)

Food_Crostata_ricotta_mandorle

Ātri pagatvojama tarte, kas, diemžēl, tikpat ātri arī tiks apēsta. Sulīga, sātīga un ļoti interesanta, jo sasmalcinātās mandeles tai piešķir viegli graudainu struktūru.

Nepieciešams:

  • smilšu mīklai;
    • 250 – 300 gr miltu, izsijāti (izmantoju pilngraudu cieto kviešu miltus Timilia);
    • 125 gr sviesta (istabas temperatūrā), sagriezta mazos gabaliņos;
    • 100 gr tumšā cukura;
    • 2 olas;
    • 1 citrons, rīvēta tā miziņa;
    • šķipsniņa sāls.
  • pildījumam:
    • 500 gr rikotas siera, notecināta no liekā šķidruma;
    • 100 gr pūdercukura;
    • 100 gr lobītu mandeļu, smalki sasmalcinātas;
    • 2 olas;
    • 1 citrons, smalki rīvēta tā miziņa vai arī kanēlis;
  • dekorēšanai:
    • 50 gr mandeļu skaidiņu;
    • pūdercukurs.

Pagatavošana:

  • visas mīklas sastāvdaļas sastrādā viendabīgā masā. Izveido bumbu, ietin to pārtikas plēvē un uz apmēram 1 stundu ievieto ledusskapī;
  • cepamo trauku pavisam viegli iesmērē ar sviestu un izkaisa ar miltiem;
  • galda virsmu izkaisa ar miltiem un izrullē uz tās mīklu apmēram 7 – 8 mm biezumā;
  • cepamo trauku pārklāj ar mīklu tā, lai tā labi piegulētu pamatnei un sānu malām. Ar rulli pārbrauc pāri sānu malām, tādējādi atdalot lieko mīklas daļu;
  • pagatavo pildījumu, rikotas sieru sakuļot ar pūdercukuru un olām. Pievieno sasmalcinātas mandeles, rīvētu citrona miziņu un visu kārtīgi izmaisa;
  • lej pildījumu mīklas formā un pārkaisa ar mandeļu skaidiņām;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 0C apmēram 40 – 45 minūtes;
  • pasniedz pārkaisītu ar pūdercukuru.

Labu apetīti!

Torta_Crostata_Ricotta_mandorle

11/10/2011

Spinātu un rikotas siera sāļā torte (Torta salata con spinaci e ricotta)

Food_Spinaci e ricotta

Spinātu un rikotas (piena sūkalu) siera sāļā torte (itāļu val.: Torta salata con spinaci e ricotta) ir viena no visātrāk pagatavojamām tortēm. Garšīga gan silta, gan arī auksta.

Nepieciešams:

  • sāļajām tortēm paredzēta mīkla (šoreiz izmantoju jau gatavu mīklu);
  • 1 kg spinātu (šoreiz izmantoju saldētos spinātus);
  • 500 gr rikotas siera (pieņemu, ka var tikt aizvietota ar vienmērīgā krēmainā masā sastrādātu biezpienu, kuram pievienotas pāris karotes saldā krējuma);
  • 3 olas;
  • apmēram 100 gr parmezāna siera;
  • 2 daiviņas ķiploka;
  • sāls, pipari, muskatrieksts.

Pagatavošana:

  • uz pannas apcep spinātus ar smalki sakapātiem ķiplokiem tikmēr, kamēr tie ir atkusuši un izveidojusies vienmērīga masa. Ja vēlas, pievieno nedaudz sviesta;
  • spinātu masai pievieno rikotas sieru, iepriekš sakultas olas, pusi parmezāna siera, sāli, piparus, sasmalcinātu muskatriekstu un visu kārtīgi izmaisa;
  • cepamo trauku izklāj ar mīklu un piepilda to ar iepriekš pagatavoto masu. Sānu malas ieloka uz iekšpusi. Virspusi pārkaisa ar atlikušo parmezāna sieru;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180° temperatūrā apmēram 40 minūtes;
  • pasniedz viegli siltu vai pilnībā atdzisušu.

Labu apetīti!

 

28/02/2011

Siera darbnīca

Siera darbnīcā strādā tikai viens cilvēks – rumānis Vasīlijs (nokristīju viņu par Vasju, par ko viņam bija liels prieks, jo tā viņu uzrunājot tikai „savējie”). Šajā saimniecībā viņš dzīvo uz vietas un strādā jau 7 gadus, par to saņemot 600 euro mēnesī.  Vēlāk ierodas saimnieks, kas ir ļoti priecīgs par šādu apciemojumu. Neesot domājis, ka patiešām ieradīsimies tādā agrā stundā (agrs sestdienas rīts).

Izrādās, ka saimniecība esot maza, tikai savam priekam un tuvāko draugu un paziņu vēdera labumam, kopā esot 130 aitas, kuras ir nodalītas pa vairākiem aizgaldiem (nopietnākās saimniecībās esot vismaz 600 aitas).

Pienu dod 80 aitas (no rumāņa uzzinu, ka aitas tiek slauktas 2x dienā un vienā reizē aita dod apmēram 1L piena, tātad dienā sanāk apmēram 150-160L piena, bet tas esot atkarīgs arī no sezonas).

Dienā sanākot apmēram 15kg rikotas (biezpiena) un 15kg sicīliešu siera tuma. Zinot aptuvenās produktu cenas, es uzreiz savā galviņā rēķinu, tātad, vidējie dienas ieņēmumi ir ap 300 euro, mēnesī ap 10 000 eur. Bet strādnieks saņem tikai 600 euro! Un aitas ēd pārsvarā tikai zāli … tātad, peļņa ir pietiekami laba!

Visu laiku tiekot domāts par ganāmpulka uzturēšanu, tāpēc jēriņu dzimšana tiek plānota 2x gadā – uz Decembri/ Janvāri un Jūliju / Augustu un tā kā aitām grūtniecība ilgst 5 mēnešus, tad attiecīgi atdalītās aitas un auni tiek „sapazīstināti” Februārī/ Martā un Jūlijā/ Augustā.

Saimniekam prasīju, ko viņi dara ar aitu vilnu un tad sekoja mans izbrīns .. izrādās, ka vilna vairs nevienam neesot vajadzīga, to varot izmest kaut vai miskastē! Agrāk gan tas esot bijis papildus ienākumu avots un pat tīri labs, jo no aitu vilnas esot taisīti gultu matrači, u.c. Tagad viņš un pārējie saimnieki aitu vilnu atdodot kādam cilvēkam, kas to tālāk vedot uz Skotiju. Kas ar šo vilnu notiek tālāk, viņš nezināja teikt …

Uzziņai:

  • Izrādās, ka 2010.gadā Sicīlija saražoja apmēram 15% no kopējā piena apjoma Itālijā; turklāt, vairāk kā 60% piena Sicīlija pārvērš augstas kvalitātes (DOP) siera izstrādājumos;
  • Itālijā pastāv apmēram 400 tradicionālie sieru veidi, 77% sieru jeb 31 sieru veids ir DOP kategorijas (aizsargājamas izcelsmes) sieri;
  • apmēram 90% sieru tiek ražoti mazās saimniecībās, izmantojot tās pašas vecās senču metodes;
  • Slavenākie sicīliešu sieru nosaukumi: Caciotta caprina, Canestrato siciliano, Cosacavaddu Ibleo, Fiore sicano, Maiorchino, Palermitano, Pecorino siciliano DOP, Piacentinu Ennese, Provola dei Nebrodi, Provola Iblea, Ragusano DOP, Ricotta fresca / salata / infornata, Tuma persa, Tumazzo Modicano, Vastedda della Valle del Belice

Pecorino siciliano DOP (sicīliešu dialektā – „U picurinu”) ir vissenākais sicīliešu siers, jo tā izcelsme tiek attiecināta uz laika posmu 735 g.p.m.ē., kad Sicīlijā ieradās grieķi (tātad, nepilnus 3000 gadus vecs siers!). Garša – pikanta un izteiksmīga. DOP kvalitātes apliecinājumu (aizsargājamas izcelsmes) šis aitas siers iegūst pēc 3 līdz 18 mēnešu ilga izturēšanas un nogatavināšanas perioda. Svars – 4 līdz 12 kg, nepārsniedzot 18 cm garumu. Pecorino siciliano, olīvas un svaiga maize, kas var būt labāks par šo? Ja nu vienīgi, papildus glāze laba vīna.

Savukārt, svaiga rikota (kaut kas līdzīgs latviešu biezpienam) ir visbiežāk izmantotais sicīliešu siers (ēdienos kopā ar makaroniem, lazanju, saldajos ēdienos, sāļajos sacepumos, u.c.). Lai gan uzreiz ir jāatzīmē, ka korekti būtu teikt “piena sūkalu siers”, jo rikota tiek gatavota nevis no piena, bet gan no piena sūkalām, kas paliek pāri siera gatavošanas laikā.

Rikota parasti tiek gatavota no aitas (ricotta pecorina siciliana) un kazas piena, mūsdienās arī no govs piena. Raksturojums – svaiga, kremaina, mīksta konsistence, ziloņkaula nokrāsa, koniska forma. Specifiski saldena garša un smarža. Šis siers ir pieejams arī sālītā (ricotta salata) un cepeškrāsnī ceptā veidā (ricotta infornata). Svars – 1kg. Uzturvērtība (100gr): 300Kcal, 20gr olbaltumvielas, < 0.1 ogļhidrāti, 22gr tauki.

Tulkojumā no itāļu valodas „ricotta” nozīmē „vēlreiz vārīts”, kas arī atspoguļo galveno procesa būtību – vispirms no piena tiek pagatavots siers, bet pēc tam no pāri palikušajām sūkalām, tās atkārtoti sildot, tiek pagatavota rikota.

Rikotas pagatavošanas posmi:

  • vispirms no piena (govs, aitas vai kazas) uztaisa sieru, tādējādi atdalās tālāk nepieciešamās sūkalas;
  • sūkalas uzsilda līdz 60 – 70 grādu temperatūrai, tad pievieno pilnpienu 5% – 25% no kopējā sūkalu apjoma;
  • sūkalas turpina sildīt līdz temperatūra sasniedz 80 – 90 grādus;
  • sildīšanas procesa beigās pievieno dažādas izcelsmes skābes, kas samazina sūkalu kopējo skābes līmeni un veicina to recēšanu (rikotas veidošanos);
  • sarecējušajai masai (rikotai) ļauj pavairoties ne vairāk kā 5 min, lai nesasniegtu vārīšanās temperatūru, un tad sāk tās savākšanu un izvietošanu pa iepriekš sagatavotiem plastmasas konusa veida traukiem;
  • šos konusa traukus ar rikotas masu atstāj istabas temperatūrā uz speciāliem galdiem, lai notecētu viss liekais šķidrums;
  • tad sākas tās pakošana un dzesēšana;
  • parasti sāls koncentrācija sastāda 0.5% līdz 1.5% no kopējā rikotas svara.

Formaggi sicilianiFormaggi siciliani