Archive for ‘Netieši’

01/05/2011

Elektrība un gāze kļūst dārgāka

Itālijā no 2011.gada Aprīļa maksa par elektroenerģiju palielinās par 3.9 % un par gāzi par 2 %, kas nozīmē, ka vidēji gada laikā viena mājsaimniecība par elektroenerģiju un gāzi kopā maksās 1508 euro jeb 38.5 euro vairāk.

Salīdzinājumam:

  • Itālijā viena kilovatstunda (kWh) elektroenerģijas  maksā 0.16177 euro jeb vidēji 440 euro gadā uz vienu mājsaimniecību, savukārt, Latvijā – apmēram 0.11553 euro (tarifs T1: 0.0825 Ls/kWh);
  • Itālijā viens kubikmetrs gāzes maksā 0.7652 euro jeb vidēji 1071 euro gadā uz vienu mājsaimniecību, savukārt, Latvijā – apmēram 0.6722 euro (0.47715 Ls/1m3).
Itālija Latvija
Elektroenerģija (kWh) 0.16177 euro 0.11553 euro
Gāze (1 m3) 0.7652 euro 0.6722 euro


Advertisements
23/03/2011

Zemā sieviešu nodarbinātība Itālijā

Nevienu nepārsteigs ES 27 valstu ietvaros veiktā pētījuma rezultāti – jo vairāk bērnu ģimenē, jo zemāka ir sieviešu nodarbinātība (vīriešiem otrādi), taču pārsteigs tas, ka divās valstīs – Maltā un Itālijā – sievietēm ar bērniem vecumā no 25 līdz 54 gadiem ir visgrūtāk atrast darbu.

Vidējais nodarbinātības rādītājs ES 27valstīs Max nodarbinātība Min nodarbinātība
Sievietes bez bērniem 75.8% Somija 83.2% 

Vācija 81.8%

Itālija 63.9% 

Malta 56.6%

Sievietes ar 1 bērnu 71.3% Francija 78% 

Lielbritānija 75%

Grieķija 61.3% 

Itālija 59%

Malta 45.7%

Sievietes ar 2 bērniem 69.2% Slovēnija 89.1% 

Somija 83.3%

Francija 78%

Beļģija 77.2%

Itālija 54% 

Malta 37.4%

Sievietes ar 3 bērniem 54.7% Holande 71.3% 

Beļģija 61.7%

Itālija 41.3% 

Malta 29.6%

Turklāt, laika posmā no 1999.gada līdz 2009.gadam Itālijā sieviešu nodarbinātība ir samazinājusies 2x vairāk nekā vidēji ES 27 valstīs (1.2% : 0.6%). Turklāt, tieši Maltā (52%) un Itālijā (35.5%) sievietes visbiežāk ir pārstājušas pat meklēt darbu (2009.g. ES 27 valstu vidējais rādītājs – 22.1%, Šveice un Vācija – 13%).

22/03/2011

Itāļu miljardieri

“Forbes” publicētajā miljardieru sarakstā ir atrodami arī itāļi. To pirmais desmitnieks:

  • Michele Ferrero un ģimene, Nr.32 pasaulē, šokolādes izstrādājumi, piem., Ferrero Rocher, Nutella, Tic Tac, Kinder šokolāde, Kinder olas, Mon Cheri, Gran Soleil;
  • Leonardo Del Vecchio, Nr.71 pasaulē, brilles – Luxottica, Sunglass Hut, LensCrafters, RayBan, Oakley, Pearle Vision, Ilori, EyeMed;
  • Silvio Berlusconi un ģimene, Nr.118 pasaulē, masu mēdiji (Mediaset), dzīvības apdrošināšana, filmu ražošana, futbola komanda
  • Giorgio Armani, Nr.136 pasaulē, mode
  • Benetton ģimene, Nr.488 pasaulē, Benetton
  • Mario Moretti Polegato, Nr.512 pasaulē, apavi
  • Ennio Doris un ģimene, Nr.833 pasaulē, apdrošināšana
  • Francesco Gaetano Caltagirone, Nr.833 pasaulē, cements
  • Stefano Pessina, Nr.879 pasaulē, farmācija
  • Diego Della Valle, Nr.938 pasaulē, tirdzniecība

Visvairāk miljardieru ir ASV (413), tālāk seko Āzija (332) un Eiropa (300).

Eiropā visvairāk miljardieru ir Krievijā (101), Vācijā (52) un Lielbritānijā (32).

Visvairāk miljardieru dzīvo Maskavā (79).

Gada visneveiksmīgākais miljardieris – IKEA dibinātājs Ingvars Kamprads (noslīdējis no 11. uz 162.vietu).

22/03/2011

Ūdens dārdzība Sicīlijā

Kā vienmēr, Itālijā viss notiek ar nokavēšanos, tāpēc nav ko brīnīties, ja 2011.gada 22.martā – Pasaules ūdens dienā – tiek publiskoti dati tikai par 2009.gadu. Ar tādu pašu nokavēšanos tiek piestādīti arī rēķini par sniegtajiem pakalpojumiem.

Ja 2009.gadā Itālijā viena mājsaimniecība par ūdeni maksāja vidēji 270 euro gadā, tad Sicīlijā – 279 euro. Vairāk par Sicīliju maksāja vien piecos citos reģionos: Toskānā (369 euro), Emīlijā Romanjā(319 euro), Pulja (312 euro) un Marke (312 euro).

Laika posmā no 2008. līdz 2009.gadam Sicīlijā ūdens tarifs ir pieaudzis par 7.3%, kamēr valstī vidēji – 6.7%. Vislielākais tarifu pieaugums Sicīlijā ir reģistrēts Palermo (+34%, trešais lielākais tarifu pieaugums valsts mērogā) un Ragusa (+20.9%).

Viena no Sicīlijas pilsētām, kur absolūtos skaitļos par ūdeni nākas maksāt visvairāk, ir Agridžento, 419 euro (to pārspēj vien Florence, Pistoija un Prato, 431 euro). Turklāt, dažādās pilsētās cenas var būt ļoti atšķirīgas, piem., Sirakūzas – 206 euro, Katānija – 187.

5 gadu laikā maksa par ūdeni un atkritumu izvešanu Itālijā ir palielinājusies par apmēram 32% (pārējā euro teritorijā – 15%), taču tas nebūt nenozīmē kvalitātes uzlabošanos. Tiek lēsts, ka Itālijā sabiedrisko pakalpojumu tirgus ir apmēram 32 miljardu euro liels, turklāt, ļoti, ļoti atšķirīgs. Piemēram, ūdens Florencē maksā 4x vairāk nekā Milānā (431: 103 euro), bet atkritumu izvešana 2.5x mazāk kā Neapolē (135: 331 euro). Kaljāri (Sardīnija) gāze un elektrība izmaksā vairāk nekā Venēcijā (2335: 1497 euro).

Saskaitot visus šos sabiedrisko pakalpojumu izdevumus, Itālijā visdārgākā izrādās Sardīnijas pilsēta Kaljāri (3108 eur), kurai seko Palermo (2633), Dženova (2537), Neapole (2537), Florence (2507) un Roma (2461). Savukārt, vislētākā izrādās Milāna (2179 eur).

Ņemot vērā maksu par sabiedriskajiem pakalpojumiem un to kvalitāti, Itālijā visizdevīgāk dzīvot ir Milānā (6%), Boloņā (7%) un Romā (7.6%), savukārt, visneizdevīgāk Neapolē (14.6%), Katānijā (14.8%) un Palermo (15%).

20/03/2011

Itālijas apvienošanās 150.gadadiena

2011.gada 17.martā tika atzīmēta Itālijas apvienošanās 150. gadadiena. Vissvairāk šie svētki tika atzīmēti Torīno (Torino) – pilsētā, kurā atradās Itālijas Parlaments un tika izvēlēts un nosaukts Itālijas karalis Viktors Emanuēls II, un Romā.

Itālijas himna un gadadienai veltīts video: 150 anni Italia

Īsumā no vēstures:

Itālija jau kopš viduslaikiem ir bijusi sadalījusies vairākās atsevišķās valstiņās (piem., Neapoles, Sardīnijas, Toskānas, Venēcijas, u.c.), kuras kontrolēja dažādas valstis, piem., Francija, Spānija un Austrija. Pēc Napoleona I krišanas 1815.gadā, Vīne sadalīja Itāliju divās daļās un atkal kārtējo reizi karalisko ģimeņu pārstāvji pārņēma varu, izdodot dažādus noteikumus, no kuriem daži bija autokrātiski.

Tas bija spēcīgs stimuls, lai 19.gs. pirmajā pusē attīstītos spēcīgas nacionālās vienības un demokrātijas apziņas, rastos slepenas biedrības, kas aicināja padzīt austriešus, kuru varā atradās plaši Itālijas apgabali (Lombardija un Venēcija) un izveidotu vienotu Itālijas valsti. 19. gadsimta piecdesmitajos gados starp Itālijas valstiņām sevišķi izcēlās Sardīnija. Aktīvākie Itālijas apvienošanas dalībnieki bija Džuzepe Madzīni (Giuseppe Mazzini) – nacionālistiskās apziņas dibinātājs, Count Cavour – pirmais premjerministrs, Džuzepe Garibaldi (Giuseppe Garibaldi)  – cīnītājs un Viktors Emanuēls (Victor Emmanuel).

1848.gadā gandrīz visās Apenīnu pussalas valstīs sākās revolūcija (Ziemeļitālijā tā bija vērsta pret Austriju, bet Dienviditālijā pret Spāniju). Lai gan 1849.gadā Francijas armija apspieda dumpiniekus, tomēr tas nebija uz ilgu laiku, jo, izmantojot to, ka iepriekšējā gadā Francija sakāva Austriju, 1869.gadā sākās jauna sacelšanās, kurā lielu lomu spēlēja Džuzepes Garibaldi vienības.

1860.gadā Garibaldi atbrīvoja Itālijas dienvidus. 1861.gadā par Itālijas karali tika kronēts Viktors Emanuels II no Sardīnijas.Visa Itālija, izņemot Romu un Venēciju, bija apvienota.

***

Venēcija Itālijas Karalistei pievienojās 1866.gadā, Roma – 1870.gadā.

Laika posmā no 1865. līdz 1871.gadam Itālijas galvaspilsēta bija Florence.

19/03/2011

Zemestrīces, cunami un atomelektrostacijas

Protams, šomēnes ļoti aktuāla tēma, tāpēc mēģināju internetā pameklēt drusku vairāk informācijas. Atradu Starptautiskās kodolenerģijas aģentūras 2009.gada nogales Vīnes konferences materiālus. Skaitļi un viela pārdomām:

  • Pirmā atomelektrostacija (AES) tika uzcelta 1954.gadā Krievijā, Obninskā, savukārt, visjaudīgākā AES atrodas Francijā;
  • 2009.gada beigās pasaulē (31 valstī) darbojās 437 AES, kas saražoja apmēram 17% no visas pasaules elektrības;
  • 2009.gada beigās Eiropā darbojās 195 AES, visvairāk Francijā (58), Krievijā (32), Lielbritānijā (19), Vācijā (17) un Ukrainā (15).
  • Visvairāk kodolstacijas ir ASV (104), Francijā (58) un Japānā (54), turklāt ASV un Japāna kopā saražoja apmēram 50% no pasaules elektrības;
  • Vairums jauno AES top Āzijā, glv. Ķīnā, Indijā, Dienvidkorejā un Japānā;
  • Vairums AES ir celtas laika posmā no 1960.-1980.tajiem gadiem, tātad tās ir 30 un vairāk gadus vecas (II paaudzes reaktori). Uzreiz ir jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā pēc divu gadu desmitu pauzes ir sākusies AES renesanse, uzceltas apmēram 37 jaunas AES;
  • Vislielākais AES saražotās elektrības īpatsvars ir Francijā (76%), Slovākijā (54%), Beļģijā (52%) un Ukrainā (48%), savukārt, vismazākais – Ķīnā (1.9%) un Indijā (2.2%).
  • Ievērojamākās AES traģēdijas (9): Vācija (1975), Čehoslovākija (1977), ASV, Pensilvānija (1979), ASV, Alabama (1985), ASV, Masačūsetsa (1986), Ukraina (1986), ASV, Pensilvānija (1987), ASV, Florida (1996), Japāna (2011).
  • 200Km attālumā no Itālijas atrodas 27 AES (Francijā, Šveicē, Vācijā un Slovēnijā), tāpēc visvairāk riskam ir pakļautas Ziemeļitālijas teritorijas, jo īpaši bīstami tiek uzskatīti Slovēnijas un Francijas reaktori.


Kas šajā jomā notiek Itālijā?

Neskatoties uz to, ka Itālija ietilpst to valstu četriniekā, kuras ir pakļautas vislielākajam zemestrīču riskam Eiropas teritorijā (arī Portugāle, Grieķija un Rumānija; 60% Itālijas teritorijas ir paaugstināts seismiskais risks) un 1980.-tajos gados tika slēgtas četras Itālijā darbojošās AES, tomēr tā vēlas atjaunot atomelektrostacijas (uz doto brīdi Itālijā, Portugālē un Grieķijā to nav, Rumānijā – 2). Nacionālā elektroenerģijas kompānija (ENEL) paziņoja, ka nākamo 5 gadu laikā ieguldīs šajā jomā 31 miljardu eiro. 2011.gada 12.jūnijā ir paredzēts referendums, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli. Tiesa gan, Japānas situācija šo milzīgo vēlmi ir piebremzējusi. Uz laiku.

Pēdējā gadsimta laikā Itālijā 6 balles un spēcīgākas zemestrīces ir notikušas apmēram desmit reizes. Izskatās, ka itāļi jau ir aizmirsuši pēdējo 100 gadu traģiskāko zemestrīci – 1908.gada 7.5 balles spēcīgo zemestrīci Mesīnā (Sicīlijā) un D Itālijas sauszemes teritorijā (Calabria), kurai sekoja 13m augsts cunami, kā rezultātā – 90% sagruvušu ēku un apmēram 200 000 bojāgājušo. Vēl traģiskāka bija 1693.gada zemestrīce Katānijā (Sicīlijā), kas iznīcināja un ar lavu apraka visu pilsētu, bojā aizgāja apmēram 85% – 90% tā brīža iedzīvotāju, turklāt cunami par 100 – 250m samazināja salas teritoriju.

Neskatoties uz to, ka 90% Sicīlijas teritorijas pastāv ļoti augsts zemestrīču risks (īpaši tās Austrumu pusē) un Sicīlijā ir vērojama risku summēšanās (vulkāniskais risks Etnas apkārtnē + rūpnieciskie riski Siracusa un Milazzo apkārtnē (nafta, smagā ķīmija) + ģeoloģiskie riski praktiski visur), šo gadu laikā nekas būtiski nav mainījies – nav civilās aizsardzības apmācības, nav brīdināšanas sistēmas, apmēram 65% ēku ir ļoti vecas un neatbilst nekādiem pretzemestrīču standartiem. Šie standarti tika pieņemti 1981.gadā (novēloti), kad lielākā daļa Katānijas ēku jau bija uzceltas (1950.-1970.gadu periods). Līdz ar to nav pārsteidzošs apgalvojums, ka tikai 15 – 20% Itālijas ēku ir nodrošinātas pret zemestrīcēm (atbilst seismiskās drošības standartiem).

Saskaņā ar 2007.gadā veikta pētījuma rezultātiem, nākamo 45 gadu laikā Sicīlijā, iespējams, varētu notikt spēcīga zemestrīce “Big one” (80/110 gadu periods) un to varētu pavadīt spēcīgs cunami (Boloņas Universitātes pētījuma un aprēķinu rezultāti – Sicīlijas austrumu piekraste ir visvairāk pakļauta cunami riskiem visā Vidusjūras reģionā).

Uzziņai:

  • Vidējais zemestrīču skaits pasaulē gada laikā
Apraksts Balles Vidēji gada laikā
Katastrofāla > 8 1
Ļoti spēcīga 7-7.9 18
Spēcīga 6-6.9 134
Vidēja 5-5.9 1319
Vāja 4-4.9 13 000
Ļoti vāja 3-3.9 130 000
Praktiski nejūtama < 3 1 300 000
  • 5 lielākās zemestrīces pasaulē kopš 1900.gada
  1. 1960, 22 May, Southern Chile, M=9.5
  2. 1964, 28 March, Prince William Sound, Alaska, M=9.2
  3. 1957, 9 Mach, Andreanoff Islands Alaska, M=9.1
  4. 1952, 4 November, Kamchatka, M=9.0
  5. 2004, 26 December, Sumatra, Indonesia, M=9.0