Archive for ‘Svētki’

12/10/2017

Oktobra svētki Zaferānas pilsētā (Ottobrata 2017)

Kā jau katru gadu Zaferānas pilsētā notiek rudens svētki. Tie notiek visu Oktobra mēnesi, ik svētdienu, tāpēc tiklīdz ir piemēroti laikapstākļi, tā dodamies uz tiem. Nemainīgi tie ir mani iecienītākie svētki! Dažādi. Krāšņi. Ļoti labi organizēti.

 

Advertisements
18/03/2017

Sicīliešu vēja kūkas (Sfinci di San Giuseppe)

food_sfinci-di-san-giuseppe

Par godu Sv.Jāzepa jeb tēvu dienai (19.marts) Sicīlijā tiek gatavotas vēja kūkas.

Tradicionāli tās tiek fritētas eļļā, vēl vairāk – cūku taukos, un bagātīgi pildītas ar maigu aitas piena rikotas krēmu, kam pievienoti tumšās šokolādes gabaliņi un dekorētas ar sasmalcinātām pistācijām, ķiršu vai apelsīnu sukādēm un pārkaisītas ar pūdercukuru. Viens no Palermo zonas tradicionālajiem saldumiem, kas mūsdienās tiek gatavots visā salā un iekļauts itāļu tradicionālo pārtikas produktu sastāvā. Pamēģiniet!

Nepieciešams:

  • plaucētajai mīklai (Pasta Choux):
    • 80 gr sviesta vai cūku tauku;
    • 200 gr augstākā labuma kviešu miltu, izsijāti;
    • 250 gr olu (apmēram 4 lielas olas), istabas temperatūrā;
    • 250 ml ūdens;
    • šķipsniņa sāls;
  • pildījumam:
    • 800 gr aitas piena rikotas siera, notecināta no liekā šķidruma;
    • 200 gr pūdercukura;
    • 75 – 100 gr tumšās šokolādes gabaliņu;
  • fritēšanai – 1kg cūku tauku vai 1 L zemesriekstu eļļas;
  • dekorēšanai:
    • nesālītas pistācijas, smalki sasmalcinātas;
    • ķiršu sukādes (var aizstāt ar ķiršiem sīrupā);
    • apelsīnu miziņu sukādes;
    • pūdercukurs.

Pagatavošana:

  • iepriekšējā vakarā rikotas sieru liek sietveida traukā ledusskapī notecināties no liekā šķidruma. Nākamajā dienā tam pievieno pūdercukuru un visu izspiež caur sietu. Pārkāj ar pārtikas plēvi un līdz izmantošanas brīdim uzglabā ledusskapī;
  • pagatavo plaucēto mīklu – nelielā katliņā ielej ūdeni, pievieno sviestu, sāli un uzvāra. Katliņu noņem no uguns un, nepārtraukti maisot, pievieno izsijātus miltus. Liek atpakaļ vārīties uz mērenas uguns un, turpinot nepārtraukti maisīt, vāra, līdz masa sāk atdalīties no trauka malām un saveļas bumbā (apmēram 2 – 3 minūtes);
  • katlu noņem no uguns un, nepārtraukti maisot, mīklu mazliet atdzesē (3 minūtes). Pa vienai pievieno olas. Nākamo pievieno tikai tad, kad iepriekšējā kārtīgi iemaisīta. Iegūtajai masai jābūt viendabīgai, krēmveidīgai un pabiezai (tā, lai var izspiest caur konditorejas tūtu un tā, lai uzliekot uz šķīvja, tā neizplūstu);
  • uzkarsē eļļu līdz apmēram 160 – 170 0C un liek tajā uz mērenas liesmas vārīties nelielus mīklas gabaliņus (tējkarotes izmēra lieluma). Vienlaicīgi vāra ne vairāk kā 3 – 4 gabalus, jo tie dubultosies! Vārīšanās laikā apgroza un vāra, līdz tie no visām pusēm iegūst zeltainu nokrāsu. Liek notecināties uz virtuves papīra dvieļa.
    • Ja grib cept cepeškrāsnī, tad pannu izklāj ar cepamo papīru un pavisam viegli nosmērē ar sviestu. Ar konditorejas tūtas palīdzību izspiež nelielas apaļas formas bumbiņas, ievērojot attālumu vienai no otras (cepšanās laikā tās dubultosies). Liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 200 0C apmēram 15 minūtes un tad 160 – 180 0C atlikušās 15 minūtes. Cepšanās laikā durvis nevirina! Krāsni izslēdz, mazliet paver durtiņas un ļauj tām lēnām atdzist;
  • tikmēr rikotas krēmam pievieno šokolādes gabaliņus un visu kārtīgi izmaisa. Ar iegūto krēmu piepilda konditorejas tūtu;
  • katru kūku iegriež vai pārgriež uz pusēm un bagātīgi piepilda ar krēmu. Dekorē ar ķiršu sukādi, pistācijām un apelsīnu miziņu. Pēc vēlēšanās pārkaisa ar pūdercukuru.

Labu apetīti!

sfinci-di-san-giuseppe

01/03/2017

Pasta ar pieciem caurumiem īpaši aromātiskā mērcē un sautētu gaļu (Pasta cinque buchi con stufato)

food_pasta-5-buchi

Viens no Katānijas zonas tradicionālajiem ēdieniem karnevāla periodā, kad ārā ir auksts un gribās kaut ko siltu un sātīgu, ir īsi, resni makaroni ar pieciem caurumiem īpaši aromātiskā mērcē un sautētu gaļu.

Tas ir īpašs pastas jeb makaronu veids (itāliešu val.: pasta a 5 buchi), kas pieejams tikai šajā periodā un kuru ražo atsevišķi uzņēmumi. Īpaša pasta – maiga, mīksta un lieliski sader ar biezu mērci, kas tajā iespiežas pa visiem caurumiem. Interesanti, ka svaigas pastas laboratorijās jeb darbnīcās iespējams iegādāties makaronus arī ar septiņiem caurumiem.

pasta_5buchi1

Mērci var gatavot saskaņā ar tradīcijām, viegli apcepot sīpolu, burkānu un seleriju un pievienojot cūkas ādas gabalus, ribiņas un desiņas. Visu (bagātīgi) apslaka ar sarkanvīnu un ļauj tam izgarot. Uz lēnas uguns liesmas sautē pāris stundas. Bet var arī gatavot diētiskāk, t.i. ar jauktu malto gaļu un sicīliešu desiņām. Izteiksmīgākas krāsas iegūšanai pievieno tomātu koncentrātu.

Lieliski garšos arī krāsnī ceptā veidā!

Lieliski sader ar sarkanvīnu!

Nepieciešams (4 pers.):

  • 400 gr pastas ar pieciem caurumiem (pasta cinque buchi);
  • mērcei:
    • 300 gr cūkas ādas, sagrieztas vidēji lielās strēmelēs vai gabalos;
    • 300 gr cūkgaļas ribiņu (4 gab.), pārgrieztas uz pusēm;
    • 400 gr sicīliešu desiņu (4 gab.);
    • 1 sīpols, smalki sasmalcināts;
    • 1 ķiploka daiviņa, smalki sasmalcināta;
    • 1 burkāns, smalki sarīvēts;
    • 1 selerijas kāts, smalki sasmalcināts;
    • pāris kartupeļi, sagriezti palielos gabalos;
    • 1 gl sausa sarkanvīna;
    • 100 gr tomātu koncentrāta;
    • 1 L tomātu mērces;
    • dārzeņu buljons pēc nepieciešamības;
    • olīveļļa;
    • sāls, svaigi malti melnie pipari, lauru lapa.
  • pārkaisīšanai – rīvēts aitas piena siers;

Pagatavošana:

  • nelielā daudzumā olīveļļas apcep sīpolu, ķiploku, burkānu un selerijas kātu. Pēc vēlēšanās sablenderē viendabīgā masā;
  • pievieno cūkas ādu, ribiņas (vai malto gaļu) un apcep. Pēc brīža pārslaka ar vīnu un ļauj tam izgarot. Pievieno garšvielas, tomātu mērci un siltā ūdenī izšķīdinātu tomātu koncentrātu un uz lēnas uguns liesmas sautē apmēram 2 stundas. Pievieno desiņas (pirms tam tās viegli sabaksta ar dakšiņu) un palielos gabalos sagrieztus kartupeļus un turpina sautēt vēl 1 stundu. Pēc garšas pievieno sāli un piparus;
  • tikmēr vieglā sālsūdenī novāra pastu;
  • pastu izmaisa ar mērci. Gaļu pasniedz vai nu atsevišķi, vai arī kopā ar pastu parupjos gabalos sagrieztā veidā.

Labu apetīti!

pasta_5buchi

01/03/2017

Bērnu karnevāls (Carnivale 2017)

carnevale_2017

Ik gadu šajā periodā Sicīlijas pilsētās un skolās notiek lielāki vai mazāki karnevāli. Šeit neliels ieskats šī gada bērnu karnevāla pasākumā – vienkārši, bet skaisti tērpi, dejas, jautrība, u.c.

carnevale_201718carnevale_20172carnevale_20174carnevale_201715carnevale_201716carnevale_201714carnevale_201713carnevale_201717carnevale_201711carnevale_201712carnevale_20171carnevale_20173carnevale_20175carnevale_20178carnevale_20177carnevale_20176carnevale_20179carnevale_201710

01/02/2017

Katānijas aizbildnes svētki, 2017

Līdz Katānijas pilsētas aizbildnes Sv.Agates svētkiem atlikušas vien dažas dienas un to var just ik uz soļa. Cilvēku ir vairāk kā parasti, bet tas netraucē, jo daļa dodas uz baznīcu klausīties svinīgo dziedājumu, savukārt, citi dodas iepirkt sezonas labumus tirgū, vai vienkārši bauda saulaino dienu kādā no Doma laukuma kafejnīcām.

ct_stagata_2017ct_stagata_2017_1ct_stagata_2017_2ct_stagata_2017_3ct_stagata_2017_4ct_stagata_2017_5ct_stagata_2017_6ct_stagata_2017_7ct_stagata_2017_8ct_stagata_2017_9

 

 

20/01/2017

Vācu kapi (Cimitero tedesco)

Vienkārši. Tīri. Eleganti. Iespaidīgi.

Tieši tā var raksturot šos vācu kapus, kur apglabāti 4561 karavīri, kas Sicīlijas teritorijā krituši II Pasaules kara laikā (1941 – 44).

Kapi atklāti 1965 gadā un sastāv no 4 atvērtām zālēm, kur katrā no tām uz zemē esošās plāksnes uzrakstīti konkrētajā Sicīlijas zonā kritušo karavīru vārdi un dzimšanas dati, piemēram:

  • Palermo zona: Palermo, Trapani un Agrigento zonās kritušie;
  • Caltanissetta zona: Caltanissetta, Ragusa, Catania un Siracusa zonās kritušie;
  • Messina zona: Messina, Enna zonās kritušie;
  • Catania zona: Catania zonā kritušie.

Pieņemts, ka radinieki, kas apciemo kapus, uz kritušā vārda atzīmes uzliek akmeni.

ct_cimitero-tedesco-1ct_cimitero-tedesco-2

07/01/2017

Ziema Sicīlijā (L’inverno in Sicilia)

sicilia_inverno_neve_gennaio-2017

Gada pirmās dienas un vakardienas Zvaigžņu diena sicīliešiem sagādāja pārsteigumu, jo tieši tāpat kā pārējo Eiropas teritoriju, to pārņēmis pēkšņš un neparasts aukstums.

Ja gada aukstākajos mēnešos nav nekāds brīnums sastapties ar aukstumu un sniegu kalnainās teritorijās (Etnā pašreiz ir – 16 grādi), tad tas ir ļoti neparasti ielejās un piejūras teritorijās. Vēl neparastāk ir redzēt krītam skaistas sniegpārslas, kas saglabājas vairākas stundas vai līdz pat nākamajai dienai.

Bērniem dubults prieks – ne tikai redzēt un izbaudīt sniegu (bilde – skats no ielejas), bet arī saņemt dāvanas (jā, jā, sicīliešu bērniem dāvanas tiek pasniegtas Zvaigžņu dienā un tās nes ragana).

P.S. Pēdējo reizi tik ievērojama snigšana reģistrēta pirms 40 gadiem!

sicilia_inverno_neve_gennaio_2017-1

 

 

 

15/10/2016

Kaktusu augļu svētki (Sagra della mostarda e del ficodindia)

militello_sagra-di-fichi-dindia

Apmēram 45 Km attālumā no Katānijas virzienā uz dienvidrietumiem atrodas pilsēta Militello in Val di Catania (sicīliešu dialektā: Militeddu). Tā atrodas Ibleju kalnu pakājē, apmēram 413 m.v.j.l., tāpēc skaidrā dienas laikā no tās paveras brīnišķīgs skats uz vulkānu Etna. Pilsētas kopējais iedzīvotāju skaits – nepilni 8000 tūkst. (2009.g.). Tā ir viena no astoņām pilsētām, kas līdzās Caltagirone, Catania, Noto, Palazzolo Acreide, Ragusa, Modica un Scicli 2002.gadā iekļauta UNESCO kā viena no sicīliešu vēlīnā baroka stilā veidotām pilsētām (Sicīlijas DA reģions, Noto ieleja).

Neskatoties uz senām liecībām (neolītiskais, sikulu un grieķu periodi) un leģendām, ka pilsētu 214.g.p.m.ē. dibinājuši romieši, pirmās liecības par tās eksistenci attiecināmas uz 1000.g.p.m.ē. Zeltai laiki tajā valdīja 16.gadsimta sākumā un tāpat kā pārējās Sicīlijas DA esošās pilsētas tā smagi cieta 1693.gada zemestrīces laikā. Sekoja atjaunošanas darbi, kā rezultātā pilsētā tika uzcelts virkne ievērojamu sicīliešu vēlīnā baroka stilā veidotu ēku, baznīcu un citu mākslas objektu. Pilsētas aizbildņu Sv.Salvatore svētki tiek atzīmēti 18.augustā un Sv.Marijas (Zvaigžņu Madonnas) svētki 8.septembrī.

Kā jau katru gadu Oktobra mēnesī pilsētā tiek atzīmēti kaktusu augļu svētki. Šogad tie notiek jau divdesmit sesto reizi (26x). Tie ir svētki, kad viens no šīs zonas tipiskiem produktiem, kas ir arī sezonas produkts – kaktuss (un tādu šeit ir patiešām daudz!) – ar saviem krāsainajiem augļiem ieņem galveno lomu. Tos tirgo svaigā veidā (uzmanīgi ar adatiņām!), no kaktusu augļu sulas turpat pilsētas centrālajā laukumā uz uguns lielā katlā 22 – 24 stundas vāra sīrupu (itāliešu val.: vino cotto di fichi d’india), kam pievienotas arī žāvētas vīģes (viennozīmīgi labākais sīrups, kādu esmu garšojusi!) vai iespējams nogaršot tikko gatavotu, vēl karstu marmelādi vai arī iegādāties to nostādinātu tradiconālajās māla formiņās ar dažādu zīmējumu nospiedumiem (itāliešu val.: mostarda). Protams, šajā periodā ir pieejami arī citi sezonas produkti, piemēram, uz uguns cepti kastaņi, vīnogas, saldumi, medus. To visu pavada pūtēju orķestra gājiens un, kas vēl īpašāk un krāšņāk, sicīliešu zirgu pajūgu parāde ar tradicionālajiem tērpiem un melodijām (par to detalizētāk citreiz). Iespaidīgi! Iesaku!

sagra_ficodindia_mostarda-1sagra_ficodindia_mostarda-2fichi-dindia-7sagra_ficodindia_mostarda-4sagra_ficodindia_mostarda-5sagra_ficodindia_mostarda-6sagra_ficodindia_mostarda-7sagra_ficodindia_mostarda-8sagra_ficodindia_mostarda-9sagra_ficodindia_mostarda-10sagra_ficodindia_mostarda-11caldarrostesagra_ficodindia_mostarda-13mostarda-siciliana-1mostarda-siciliana-2mostarda-siciliana-3fichi-secchisagra_ficodindia_mostarda-18sagra_ficodindia_mostarda-20sagra_ficodindia_mostarda-26sagra_ficodindia_mostarda-22sagra_ficodindia_mostarda-29sagra_ficodindia_mostarda-19sagra_ficodindia_mostarda-28sagra_ficodindia_mostarda-21sagra_ficodindia_mostarda-25sagra_ficodindia_mostarda-23sagra_ficodindia_mostarda-24sagra_ficodindia_mostarda-27sagra_ficodindia_mostarda-30

04/10/2016

Oktobra svētki Zaferānas pilsētā (Ottobrata 2016)

Ik gadu katra Oktobra mēneša svētdiena ir īpaša diena, jo šajā laikā Zaferānas pilsētā notiek rudens ražas svētki (itāliešu val.: Ottobrata Zafferanese), kurus iesaku apmeklēt. Tajos iespējams nogaršot un iegādāties ne tikai ēdamlietas (dārzeņus, augļus, desas, sierus, liķierus, saldumus), bet arī dažādus amatnieku izstrādājumus, un, protams, izbaudīt pašu svētku noskaņu.

zafferana_ottobrata_2016-1zafferana_ottobrata_2016-10zafferana_ottobrata_2016-7zafferana_ottobrata_2016-8zafferana_ottobrata_2016-3zafferana_ottobrata_2016-4zafferana_ottobrata_2016-9zafferana_ottobrata_2016-6zafferana_ottobrata_2016-5zafferana_ottobrata_2016-2

 

05/08/2016

Sicīliešu kāzas (Il matrimonio siciliano)

Papildināts.

Šo gadu laikā ir pabūts vairākās savstarpēji ļoti atšķirīgās laulību ceremonijās, tāpēc gribot negribot nākas tās salīdzināt un aizdomāties par kopīgo un atšķirīgo un jaunākajām tendencēm.

Uzreiz jāsaka, ka kāzas sicīliešiem ir NOTIKUMS ne tikai pašam jaunlaulātajam pārim, bet arī abām iesaistītajām ģimenēm. Bieži vien topošie vīra un sievas vecāki organizatoriskajā procesā piedalās vairāk nekā pats jaunais pāris. Un kā apgalvo kāzu aģentūru darbinieki – ja ziemeļitālijā liela teikšana ir līgavainim, tad dienviditālijā mammām. Tā lūk!

Galvenie secinājumi un kopsavilkumi:

  • Sicīlija ir viena no skaistākajām vietām, kur svinēt laulību ceremoniju, jo tā piedāvā lieliskas svinību vietas kalnu un piejūras teritorijās. Atliek vien izvēlēties katra gaumei un finansēm piemērotāko!

Il matrimonio siciliano (7)Il matrimonio_SRIl matrimonio_CT (1)Il matrimonio_CT (2)Il matrimonio_CT (14)Il matrimonio_CT (17)Matrimonio siciliano L&L (1)Matrimonio siciliano L&L (8)

  • kāzām tiek sākts gatavoties vismaz gadu iepriekš!
  • kāzu organizēšanā iesaistās un piedalās abas ģimenes, taču organizatorisko darbu var uzticēt arī kāzu aģentūrai (mūsdienu tendence);
  • tradicionālas sicīliešu kāzas tiek svinētas arvien retāk;
  • ielūgums parasti tiek pasniegts vismaz mēnesi iepriekš un, ja vien iespējams, personīgi, lai klātienē iepazīstinātu ar topošo līgavaini vai līgavu.

Agrāk kāzas netika svinētas Maija un Augusta mēnešos, jo saskaņā ar romiešu 10 mēnešu (veco) un 12 mēnešu (jauno) kalendāru šajā laikā tika pieminēti mirušie! Mūsdienās šīs tradīcijas netiek ievērotas, tieši otrādi – Maijs ir viens no laika apstākļu ziņā vispateicīgākajiem mēnešiem kāzu svinēšanai. Kāzas netiek svinētas svētdienās un svarīgāko svētku vai pilsētas aizbildņu svētku dienās.

  • izvēlēto dāvanu saraksts (itāliešu val.: la lista nozze) bieži vien tiek pasniegts kopā ar ielūgumu. Tā mēdz būt veikala vizītkarte, kurā pāris ir izvēlējies savai gaumei atbilstošas preces un viesiem atliek vien tas, kā PIRMS lielās dienas doties uz šo veikalu un no kopējā saraksta izvēlēties kādu preci un iemaksāt naudas summu, kas atbilst tās vērtībai. Uz veikalu ir jādodas savlaicīgi, jo šis saraksts var tikt noslēgts jau 7 – 10 dienas pirms laulību ceremonijas, lai veikalam būtu laiks šīs preces nogādāt uz pāra dzīvesvietu. Sicīliešiem ir pieņemts māju pilnībā iekārtot PIRMS kāzām!

Interesanti, ka atbilstoši iemaksātajai kopējai naudas summai pāris var izņemt arī citas preces, nav obligāti jāizņem pirms tam izvēlētās un norādītās.

Mūsdienās tas vairs nav retums norādīt, ka pāris dāvanā vēlas saņemt naudu.

  • jaunlaulāto dzīvesvietas un saņemto dāvanu apskate (sicīliešu dialektā: a sira re letta) – mūsdienās arvien retāk un galvenokārt mazpilsētās un tuvāko radinieku vidū ievērota tradīcija, kas bija ļoti populāra līdz pat 1990.-tajiem gadiem.

Tas ir laiks, kad nedēļu pirms kāzām pāra dzīvesvietā var ierasties potenciālie kāzu viesi, lai apskatītu pāra dzīvesvietu un dāvanas. Saskaņā ar sicīliešu tradīcijām, mājai uz šo laiku jābūt pilnībā iekārtotai un sapostai. Ierodoties viesiem, jābūt ieslēgtām visām lampām un apskatei izliktām saņemtajām dāvanām. Viesus pieņemts cienāt ar saldumiem, kas pagatavoti no mandelēm un cukura glazūras (itāliešu val.: confetti di nozze).

Interesanti, ka saskaņā ar sicīliešu tradīcijām jaunlaulāto gultas klāšanā piedalās tikai sievietes (parasti līgavas māsas un draudzenes), turklāt, vismaz vienai no tām jābūt precētai. Gultas palagam pieņemts būt baltas vai krēmkrāsas ar izšuvumiem vai tamborējumiem (atsevišķos gadījumos tas var būt pat dzimtas mantojums!) un to pieņemts klāt neprecētajai draudzenei. Gultas vidū pieņemts nolikt spilvenu (bieži vien vīramātes sarūpētu) ar laulāto gredzeniem un pirms tam gultā ļauts apsēsties kādai meitenītei (auglības simbols). Simbolizējot auglību un prieku, zem spilvena tiek palikta nauda, rīsi, saldumi, u.c.

  • laulību ceremonija visbiežāk tiek svinēta baznīcā, taču var tikt atzīmēta arī dzimtsarakstu nodaļā vai brīvā dabā.

Vispārinot: mazas sicīliešu kāzas sastāv no < 100 viesiem, vidēji lielas: 100 – 200 un lielas > 200 viesiem. Uz kāzām tiek aicināti tuvāki un tālāki radi, draugi, studiju biedri, kolēģi, kaimiņi un kas nav samērā reti – pat draugu draugi u.c.

Ja agrāk uz kāzām bija pieņemts doties zirga pajūgā ar dekorētiem sicīliešu ratiem, tad mūsdienās ar auto.

Sicīlijā ir pieņemts, ka tiklīdz iestājas pusnakts jeb kāzu diena, līgavaiņi nedrīkst satikties. Tie satiekas pie baznīcas, kur vispirms ierodas līgavainis ar saviem vecākiem un sagaida līgavu pie baznīcas durvīm. Pēc tam tēva pavadībā ierodas līgava un seko māte ar līgavas māsām. Pēc tam līgava un līgavainis kopā dodas līdz altārim.

Il matrimonio siciliano_Vecchio (1)Il matrimonio siciliano_Vecchio (2)Il matrimonio siciliano_Vecchio (3)Il matrimonio siciliano_Vecchio (4)

Il matrimonio siciliano (1)Il matrimonio siciliano (2)Il matrimonio siciliano (4)Il matrimonio siciliano (6)

Il matrimonio_SR (1)Il matrimonio_SR (2)Il matrimonio_SR (4)Il matrimonio_SR (7)

Il matrimonio_CT (3)Il matrimonio_CT (4)Il matrimonio_CT (5)Il matrimonio_CT (15)

Il matrimonio_CT (11)Il matrimonio_CT (12)Matrimonio siciliano L&L (2)Matrimonio siciliano L&L (4)Matrimonio siciliano L&L (5)Matrimonio siciliano L&L (6)Matrimonio siciliano L&L (3)matrimonio-siciliano_2017_1-1matrimonio-siciliano_2017_1-2matrimonio-siciliano_2017_1-3

Sicīlijā, Itālijā laulību gredzens tiek nēsāts uz kreisās rokas zeltneša!!!! Uzmanību –ja baznīcā nokrīt gredzens, tad to drīkst pacelt tikai tā persona, kas svin laulību ceremoniju.

“Sposa bagnata, sposa fortunata” – lietainā kāzu dienā no daudziem cilvēkiem dzirdēts teiciens, kas nozīmē “slapja līgava, laimīga līgava” – šajā gadījumā lietus simbolizē veiksmi, kas “krīt no debesīm”.

  • līgavas kleita ne vienmēr ir pierasti baltā krāsā. Izrādās, ka jau 19. gadsimtā atsevišķās Sicīlijas zonās (Terrasini, Milazzo) līgavas izmantoja gaiši zilas krāsas līgavas kleitas!

Līgavas kleitu aizliegts rādīt līgavainim, to pieņemts glabāt kādas radinieces vai draudzenes mājās, kas to kāzu dienu nogādā līgavai. Tieši tāpat ir aizliegts kāzu dienā ieskatīties spogulī tērptai līgavas kleitā. Ja to dara, tad noņemot kādu detaļu – kurpi, auskaru, cimdu, u.c

  • 5 lietas, kas nes veiksmi:
  • jauna lieta (kāzu tērps, apakšveļa) un veca lieta (smaržas, auskari, kaklasaite), simbolizējot dzīves turpināšanos;

  • aizdota lieta (smaržas, cimdi, kabatas lakatiņš) un uzdāvināta lieta (mammas vai vecmammas plīvurs), simbolizējot tuvinieku pieķeršanos un mīlestību;

  • lieta zilā krāsā (piem., iešūts pušķis, apakšveļas elements), simbolizējot tīrību un mieru.

  • pēc laulību ceremonijas, pārim iznākot no baznīcas, simbolizējot veiksmi, tiek mesti virsū rīsi (pie baznīcas durvīm tiek izlikti katram viesim paredzēti nelieli rīsu maisiņi), kviešu graudi (Mazzara del Vallo), rožlapiņas vai arī viesi tiek cienāti ar vīnu (Modica).

Il matrimonio siciliano (16)Il matrimonio_SR (5)Il matrimonio_CT (6)Il matrimonio_CT (13)Matrimonio siciliano L&L (7)matrimonio-siciliano_2017_1-4

  • svinīgais svētku mielasts – pasākuma norises vieta un ēdienkartes izvēle ir atkarīga no pāra finansiālā stāvokļa (gaļas vai zivju ēdieni), taču kopīgs ir tas, ka ēdieni ir vizuāli krāšņāki un izsmalcinātāki.

Ja laulību ceremonija baznīcā tiek svinēta no rīta, tad svinīgais mielasts ir ap pusdienas laiku (13:00 – 14:00), ja pēcpusdienā – tad vakarā ap 20 – 21:00.

Il matrimonio siciliano (9)Il matrimonio siciliano (10)Il matrimonio siciliano (12)Matrimonio siciliano L&L (10)Matrimonio siciliano L&L (9)

Mielasta laikā var būt personas – oratori, kas it kā vada pasākumu, muzikanti, kas aicina dejot un mūsdienās arī modernākas metodes – uz ekrāniem rādīta īsfilma ar pāra iepazīšanās stāstu, bērnības un ģimenes fotogrāfijas, u.c.

Sicīliešu svētku mielasta vissvarīgākais moments ir deserta pasniegšana. Kūkas, kūciņas, dažādi eļļā cepti un vārīti tradicionālie izstrādājumi, tortes, saldējums – tieši to gaida un atceras visi kāzu viesi!

Il matrimonio siciliano (8)Il matrimonio siciliano (11)Il matrimonio siciliano (13)Il matrimonio siciliano (17)Il matrimonio siciliano (14)Il matrimonio_SR (6)Il matrimonio_CT (7)Il matrimonio_CT (8)Il matrimonio_CT (10)Il matrimonio_CT (16)Il matrimonio_CT (19)Il matrimonio_CT (20)Matrimonio siciliano L&L (11)

  • Beidzoties svētku mielastam (ja tas sākās pusdienas laikā, tad tie var būt pat plkst.21:00, ja vakarā – tad 3:00), viesiem par piemiņu tiek pasniegtas mazas dāvaniņas (itāliešu val.: le bomboniere; visiem viesiem vienādas!) un simboliski saldumi – mandeles cukura glazūrā (itāliešu val.: i confetti), kas vienmēr bija nepāra skaitlī. To simboliskā nozīme – veselība, auglība, ilgs mūžs, laime, pārticība.

Il matrimonio siciliano (15)Il matrimonio_CT (9)Il matrimonio siciliano_Bomboniere e confetti

  • svinību turpinājums pie jaunlaulāto mājas, tradicionālo sicīliešu dziesmu dziedājums un dejas ielas vidū un saldumu baudīšana – arvien retāk piekopta tradīcija, kad pēc svinīgā mielasta beigām pāra tuvākie draugi un tuvinieki tos pavada uz jauno dzīvesvietu, kur līgava pārģērbjas un svinības turpinās turpat pie mājas uz ielas, draugiem dziedot un dejojot.

Il matrimonio siciliano (18)

  • kāzu foto albūms – liels, smags kāzu fotoalbūms ādas vākos, kas tiek glabāts īpašā somā jeb koferī. Sastāv no neskaitāmām bildēm, kuras fotogrāfs kāzu dienā uzņem jaunlaulāto vecāku mājās ar tā vecākiem, brāļiem un māsām, tad jaunlaulāto kopbildēm un atsevišķām bildēm ar viesiem.

Mūsdienām bieži vien to visu papildina arī jaunlaulāto video filma, kas uzņemta pirms laulībām un tiek atrādīta kāzu viesiem svinīgā mielasta laikā. Tas ir iepazīšanās stāsts, atgriešanās pagātnē.

Interesanti, ka, salīdzinot ar pārējo Itālijas teritoriju, Sicīlijā jau vēsturiski ir bijušas visjaunākās līgavas. Līgavas ideālais vecums bijis 18 gadi, savukārt, līgavaiņa – 26 – 28 gadi jeb laiks, kad tas esot atgriezies no dienesta. Mūsdienās šis skaitlis ir daudz lielāks, lai gan vēl joprojām viens no zemākajiem Itālijā, kur vidēji sievietes pie vīra iziet 31 gada vecumā, bet vīrieši 34 gadu vecumā.

Jo vairāk ir dienvidiem, jo lielāka ietekme ir mammai nevis līgavainim kā tas ir ziemeļitālijā.

Vēl vairāk, vēl pirms nepilniem 50 gadiem un jo īpaši mazākās pilsētās jaunietes Sicīlijā dzīvoja praktiski tikai mājās un uz ielas izgāja tēva, mātes vai kāda cita radinieka pavadībā. Iepazīties un iziet pie vīra varēja galvenokārt divos veidos:

  • vecāku organizētas kāzas – kad puiša vai meitenes māte noskatīja otru pusi (no tās pašas pilsētas, zonas un sociālā slāņa) un centās iepazīties un satuvināties ar tās māti, lai “vienotos” un kopīgi sāktu gatavoties lielajam notikumam;
  • “piespiedu laulības” – šajā gadījumā iemīlējies jaunais pāris (ne vienmēr no tā paša sociālā slāņa un vecākiem tīkama persona) pazuda no visiem uz pāris dienām. Šis laiks tika uzskatīts par pietiekamu (itāliešu val.: la fuitina), lai tam sekotu “piespiedu laulības” un ģimenes gods netiktu aptraipīts. Ja pēc šīm kopā pavadītajām dienām puisis vēlējās pārdomāt (nepiekrita laulībām), tad tas tika pielīdzināts viņa nāvei. Līgavai šajā gadījumā bija jādodas pie altāra melnā kleitā, lai tā izjustu lielāku kaunu un kāzas baznīcā tika organizētas no rīta, lai tajās piedalītos pēc iespējas mazāk cilvēku. Nekādu mielastu, nekādu deju.

Tiklīdz tika panākta vienošanās par kāzām, tā izdevumi tika sadalīti vienlīdzīgās daļās starp abām ģimenēm:

  • līgavas ģimene rūpējās par guļamistabas mēbeļu iegādi, līgavas kleitu, ielūgumiem un dāvaniņām viesiem no sievas puses, svinīgo svētku mielastu, mūziķiem, fotogrāfu, auto nomu;
  • līgavaiņa ģimene rūpējās par mājokļa iegādi un labiekārtošanu, izņemot guļamistabu, saderināšanās un laulību gredzeniem (bieži vien laulību gredzenus dāvina kāzu liecinieki), ielūgumiem un dāvaniņām viesiem no vīra puses, līgavas pušķi, līgavaiņa uzvalku, nodevu baznīcai, kāzu ceļojumu.

SICĪLIJAS VIDIENĒ ESOŠAJĀ ENNAS ZONĀ DZĪVO PĀRIS, KAS LAULĪBĀ PAVADĪJUŠI JAU 84 GADUS!!! TAS IR EIROPAS REKORDS UN TREŠAIS LAULĪBĀ VISILGĀK NODZĪVOJUŠAIS PĀRIS PASAULĒ. VĪRAM PAŠLAIK IR 103 GADI, BET SIEVAI 99 GADI.

Nedaudz statistikas:

  • gadā Itālijā tika svinētas 189765 laulību ceremonijas, kas ir par 4300 mazāk nekā 2013.gadā un 57000 mazāk nekā 2008.gadā. Samazinājums vērojams galvenokārt pilsoņu pirmo laulību vidū (142754 – 2014.gadā jeb par 40000 mazāk 5 gadu laikā);
  • gadā tika atzīmētas 421 pirmās laulības uz 1000 vīriešiem un 463 laulības uz 1000 sievietēm;
  • gadā vidējais jaunlaulāto vecums bija 34 gadi līgavainim un 31 gads līgavai;
  • Proporcionāli palielinājies otro laulību īpatsvars no 13.8% 2008.gadā līdz 16.1% 2014.gadā. Vidējais partneru vecums – 53 gadi vīriešiem un 45 gadi sievietēm;
  • 43% laulību ceremoniju svinētas dzimtsarakstu nodaļā, turklāt, lielāks to īpatsvars ir valsts ziemeļu daļā;
  • 8% gadījumos vismaz viens no jaunlaulātajiem bija cittautietis; 78% gadījumu cittautiete ir līgava un katra otrā no tām no austrumeiropas – Rumānijas, Ukrainas, Krievijas. Savukārt, itāļu līgavas kā partneri visbiežāk izvēlas vīriešus no Marokas, Albānijas un Tunisijas;
  • Vidēji pāri šķiras pēc 16 laulībā pavadītiem gadiem jeb vīrieši vidēji 47 gadu vecumā un sievietes 44 gadu vecumā.

Daži no izteicieniem, kas attiecas uz sicīliešu kāzām:

  • Fimmina a diciottànni, o la mariti o la scànni. Ragazza a 18 anni o la sposi o l’ammazzi. 18 gadīgu meiteni vai nu izdod pie vīra, vai nogalini
  • Bona maritata senza soggira e cugnata. Ben maritata è quella sposa che è senza suocera e cognata. Labi ieprecējusies ir tā līgava, kurai nav vīramātes un vīra māsas
  • Quannu lu zitu e la zita si vonnu, li parenti accurdari a forza si hannu. Quando lo sposo e la sposa si vogliono, i parenti accordarsi per forza debbono. Kad līgavainis un līgava vēlas viens otru, radiniekiem gribot negribot ir jāpiekrīt
  • Lu maritu senza affettu è comu la casa senza tettu. Il marito senza affetto è come la casa senza tetto. Vīrs bez jūtām ir kā māja bez jumta
  • Cui perdi la mugghieri pri giustizia, nun si chiama curnutu. Chi perde la mogli per via di giustizia non si può qualificare cornuto. Kurš zaudē sievu likumīgā ceļā nevar tikt uzskatīts par ragnesi
  • Bona terra e bona mugghieri portunu all’omu beni. Bona terra e buona moglie portano all’uomo benessere. Laba zeme un laba sieva nodrošina vīram labklājību
  • Moggi onesta, tisoru ch’arresta, mogghi trista è peju di la pesta. Moglie onesta, tesoro che resta, moglie trista è peggior della peste. Godīga sieva ir paliekošs dārgums, bēdīga sieva – sliktāka par mēri
  • Muggieri e runzinu, pìgghiali di lu vicinu. Moglie e ronzino, prendili dal vicino. Sievu un zirgu ņem no tuvienes
  • Mugghieri superba e maritu gridaci/mai starannu ‘npaci. Moglie superba e marito gridone mai godranno unione. Augstprātīga sieva un klaigoņa vīrs nekad neizbaudīs savienību
  • Lu matrimoniu s’havi a fari o prestu o mai. Il matrimonio si deve far presto o mai. Kāzas jārīko vai nu drīz, vai nekad
  • Bellu fussi lu maritari, si nun fussi pri l’annacari. Bello sarebbe sposare se non fosse per il cullare. Laulības – tas būtu jauki, ja tām nesekotu bērni
  • Matrimoni tardii orfani primintii. Matrimoni tardivi: orfani prematuri. Vēlas laulības: priekšlaicīgi bāreņi