Archive for ‘Dažādi’

25/10/2017

Čili mērce (Salsa di peperoncino)

Viegli, ātri un noderīgi!

Rudens – ziemas sezonai ļoti piemērota mērce, ko var pielietot visdažādos veidos, piemēram, smērēt uz viegli grauzdētas maizes, pievienot gaļas mērcei vai pasniegt ar grilētu gaļu.

Lielisks veids, kā cīnīties ar sezonas vīrusiem! Pamēģiniet!

Nepieciešams:

  • 50 gr čili piparu;
  • 400 gr sarkanu saldo piparu;
  • 100 gr cukura;
  • 50 ml sausa sarkanvīna;
  • sāls.

Pagatavošana:

  • čili piparus un saldos piparus nomazgā un atbrīvo no sēkliņām un iekšējā dzīslojuma. Sagriež nelielos gabaliņos;
  • liek katliņā, pievieno visas pārējās sastāvdaļas un vāra uz mērenas uguns liesmas apmēram 30 – 40 min. Sablenderē viendabīgā masā;
  • tiklīdz masa sabiezējusi un vēl karsta, piepilda ar to iepriekš sterilizētos (karstā ūdenī novārītos) trauciņus. Aizskrūvē un apgrieztā veidā ļauj pilnībā atdzist;
  • uzglabā tumšā, sausā vietā un izmanto pēc vajadzības.

Labu apetīti!

 

Advertisements
24/02/2017

Sicīliešu mīkstā pica – Sfinčone (Lo sfincione palermitano)

food_sfincione-palermitano

Viens no Palermo zonas tradicionālajiem ēdieniem, kas vēsturiski radies nabadzīgo iedzīvotāju vidū, kā mēģinājums to pašu ēdienu, papildinot ar aromātisku mērci, pārvērst un pasniegt kā svētku ēdienu (neko vairāk tie nevarēja atļauties).

Tā ir īpaši mīksta pica ar aromātisku pildījumu (itāliešu val.: lo sfincione, sicīliešu dialektā: sfinciuni, spinciuni), kas savu nosaukumu ieguvusi pateicoties tās izteikti mīkstajai, porainajai un mutē kūstošajai mīklai. Viens no tradicionālajiem ielu ēdieniem (street food), kas īpaši populārs ir Ziemassvētku periodā. Iekļauts itāļu tradicionālo pārtikas un lauksaimniecības produktu sastāvā (Prodotti Agroalimentari Tradizionali italiani).

Klasiski pica tiek pasniegta ar sīpolu – tomātu mērci (papildus – ilgstoši raudzēta mīkla, sālīti anšovi, oregāno, sicīliešu siers – caciocavallo ragusano), bet turpat Palermo zonā esošajā Bagheria pilsētā iecienīta ir arī “baltā versija” – tomātu mērces vietā tiek izmanots rikotas siers un caciocavallo vietā der arī tuma siers.

Nepieciešams (40 x 32 cm jeb 12 porc.):

  • mīklai:
    • 500 gr miltu, izsijāti (puse augstākā labuma kviešu miltu, puse cieto kviešu miltu Timilia);
    • 30 gr dabīgā ierauga pulvera (vai 15 gr svaiga rauga);
    • 1 tēj.k. cukura;
    • 1 ēd.k. sāls;
    • 40 gr olīveļļas;
    • 350 ml silta ūdens;
  • pildījumam:
    • 500 gr sīpolu, sagrieztu plānās šķēlēs;
    • 500 gr tomātu gabaliņos savā sulā vai tomātu biezeņa;
    • 50 gr tomātu koncentrāta (pēc vēlēšanās);
    • 50 ml ūdens;
    • 100 gr sālītu anšovu filejas, sagrieztas nelielos gabaliņos;
    • 200 gr svaiga sicīliešu siera caciocavallo ragusano (caciotta, pecorino fresco), sagriezta nelielos gabaliņos;
    • 100 gr noturēta caciocavallo (pecorino) siera, smalki sarīvēts;
    • rīvmaize pēc nepieciešamības;
    • olīveļļa;
    • sicīliešu oregāno;
    • sāls, cukurs, svaigi malti melnie pipari.

Pagatavošana:

  • pagatavo mīklu pēc receptes: https://mysicily.wordpress.com/2012/10/30/pasta-per-pizza/  (gatavai mīklai jābūt mazliet mīkstākai par picas mīkstu!) un liek raudzēties uz vismaz 3 stundām jeb līdz masa dubultojas;
  • tikmēr pagatavo pildījumu – sīpolus sagriež šķēlēs un liek cepties nelielā daudzumā olīveļļas, līdz tie kļūst viegli zeltaini. Pievieno tomātu gabaliņus (pievienoju mazliet arī siltā ūdenī izšķidinātu tomātu koncentrātu), cukuru, sāli, piparus un sautē, līdz izveidojas viendabīga, krēmveida mērce (apmēram 20 min.). Ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Līdz izmantošanas brīdim uzglabā ledusskapī;
  • uz sakarsētas pannas nelielā daudzumā olīveļļas apgrauzdē rīvmaizi, līdz tā kļūst zeltaina. Pārliek traukā un ļauj atdzist;
  • cepamo pannu iesmērē ar olīveļļu, pēc vēlēšanās nokaisa ar rīvmaizi un noklāj ar mīklu 2 cm augstumā pēc iespējas vienmērīgāk. Viegli sabaksta ar pirkstu galiem, pārklāj ar kokvilnas dvielīti vai pārtikas plēvi un liek vēlreiz (!) raudzēties siltā vietā (piem., cepeškrāsnī ar ieslēgtu gaismu, zem radiatora) apmēram 1 stundu;
  • picas virspusi noklāj ar siera un anšovu gabaliņiem un ar pirkstu galiem tos mazliet iespiež (iegremdē) mīklā. Vienmērīgi nosmērē ar sīpolu – tomātu mērci, pārkaisa ar rīvētu sieru, grauzdētu rīvmaizi (mazliet piespiež pie mērces, lai cepšanās laikā neapdegtu) un oregāno;
  • ļauj apmēram 30 minūtes nostāvēties;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 200 0C apmēram 30 – 40 minūtes;
  • pārslaka ar olīveļļu un ēd siltu, gabalos sagrieztā veidā.

Labu apetīti!

sfincione-palermitano

24/01/2017

Dārzeņu buljona kubiņi. Bez sāls (Dado vegetale)

food_dado-vegetale

Dārzeņu buljona kubiņi ir noderīga lieta, jo ne vienmēr mājās “pa rokai” ir visi nepieciešamie dārzeņi un garšaugi. Viegli un ātri tos var iegādāties veikalā (parastie ir veselībai kaitīgāki – pārāk liels sāls daudzums, palmu tauki, nātrija glutamāts jeb E621, u.c., savukārt, bioloģiskie – dārgi), taču labāk pagatavot pašiem, turklāt, dažādos veidos un pievienojot tieši sev tīkamākās sastāvdaļas. Saldētavā tos var uzglabāt ilgstoši.

Dārzeņu buljona kubiņi vai pulveris? Ar vai bez sāls? Gaumes lieta.

Šoreiz gatavoju dārzeņu buljona kubiņus tikai no dārzeņiem un garšvielām. Bez sāls. Ja tiešām bez tā nevar iztikt, tad to vienmēr var pievienot vēlāk. Gatavo masu sapildu ledus trauciņos un uzglabāju saldētavā.

Lai pagatavotu dārzeņu buljona pulveri, dārzeņus vispirms izkaltē (sagriež strēmelēs un liek kaltēties cepeškrāsnī 120 – 130 0C apmēram 6 – 8 stundas) un pēc tam samaļ pulverim līdzībā masā. Uzglabā hermētiski slēdzamā traukā.

Nepieciešams (20 gab.):

  • 2 – 3 burkāni;
  • 2 selerijas kāti;
  • 1 cukīni;
  • 1 sīpols;
  • 1 ķiploka daiviņa;
  • 1 lauru lapa;
  • salvija, oregano, baziliks;
  • jūras sāls (pēc vēlēšanās);
  • papildus pēc vēlēšanās – pētersīļi, dilles, kurkuma, saldās paprikas pulveris, čili pipari, šampinjoni vai citas sēnes, saldie pipari.

Pagatavošana:

  • dārzeņus nomazgā, nomizo un sagriež nelielos gabaliņos;
  • liek pannā vai katlā un, nepārtraukti maisot, uz zemas uguns liesmas vāra, līdz dārzeņi mīksti un izdalījies viss liekais šķidrums;
  • sablenderē viendabīgā masā;
  • liek atpakaļ pannā vai katlā un uz zemas uguns liesmas vāra, līdz izdalījies viss liekais šķidrums;
  • ledus trauciņus saslapina ar aukstu ūdeni un piepilda ar buljona masu;
  • nolīdzina un liek saldētavā;
  • pēc vēlēšanās izņem no trauciņa un uzglabā pārtikas maisiņā atsevišķos (atdalītos) gabaliņos.

Labu apetīti!

dado-vegetaledado-vegetale1

20/01/2017

Pretklepus un pret kakla sāpju dražejas jeb karameles (Caramelle per la gola e tosse)

food_caramelle-per-gola_tosse

Ļoti viegli un ātri pagatavojamas pretklepus un pret kakla sāpju dražejas jeb karameles, kas aukstā un mitrā laikā būs tieši laikā.

To pagatavošanai nav vajadzīga speciāla forma, pietiek ar pirkstu pūdercukurā izveidot bedrītes, kuras pēc tam aizpilda ar karsto karameļu masu un pēc tam ļauj tām turpat atdzist.

Karameles var pagatavot visdažādāko garšu (piem., ar piparmētru vai eikalipta garšu, balzāmu, rumu, kurkumu, čili pipariem), bet galvenais – cukura un šķidruma attiecībai jābūt 2:1.

Nepieciešams (apmēram 25 – 30 gab.):

  • 4 ēd.k. cukura;
  • 2 ēd.k. svaigi spiestas citronu sulas;
  • 1 tējk.kanēļa pulvera;
  • ½ tēj.k. ingvera pulvera;
  • ½ tēj.k. medus;
  • pūdercukurs pēc nepieciešamības.

Pagatavošana:

  • visas iepriekš minētās sastāvdaļas (izņemot pūdercukuru) liek katliņā un, nepārtraukti maisot, vāra, līdz parādās pirmie burbulīši un vēl apmēram 4 minūtes pēc tam. Gatavību pārbauda nelielu daļu karstās masas iepilinot traukā ar aukstu ūdeni. Ja tā sacietē, tad gatava;
  • kamēr masa varās, tikmēr lēzenā traukā ieber pūdercukuru un ar pirkstu izveido nelielas bedrītes;
  • tiklīdz masa gatava un kamēr tā vēl karsta, ar tējkarotes palīdzību aizpilda iepriekš pūdercukurā izveidotās bedrītes;
  • ļauj karamelēm pilnībā atdzist (apmēram 15 minūtes) un pēc tam ar sietiņa palīdzību tās izsijā jeb atdala no pūdercukura;
  • uzglabā hermētiski slēdzamā traukā vēsā un sausā vietā.

Labu apetīti!

caramelle-per-gola_tosse

 

10/12/2016

Gorgonzolas siera cepumi ar valriekstiem (Biscotti al gorgonzola e noci)

food_biscotti_gorgonzola_noci

Pāris sastāvdaļu (milti, sviests, siers), pavisam nedaudz darba un laika un lieliska apetīti veicinoša sāļā uzkoda gatava. Viegli trausli un kraukšķīgi gorgonzolas siera cepumi ar valriekstiem, kuri tā vien pazūd viens pēc otra. Tāpēc ieteikums – gatavojiet 2x vairāk!

Nepieciešams:

  • 130 gr miltu (izmantoju cieto kviešu miltus Timilia);
  • 110 gr sviesta, istabas temperatūrā;
  • 50 gr parmezāna siera, smalki sarīvēts;
  • 80 gr pikanta gorgonzolas siera, sagriezta nelielos gabaliņos;
  • 1 tēj.k. cepamā pulvera;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari;
  • virspusei – 25 ml piena vai saldā krējuma + 50 gr valriekstu.

Pagatavošana:

  • miltus, sviestu, cepamo pulveri, sāli un piparus sastrādā viendabīgā masā. Beigās pievieno parmezāna un gorgonzolas sierus un visu vēlreiz ātri izmīca. * Es pievienoju arī daļu sasmalcinātu valriekstu;
  • izveido bumbu, pārklāj ar pārtikas plēvi un uz apmēram 30 minūtēm ievieto ledusskapī;
  • galda virsmu nokaisa ar miltiem un izrullē uz tās mīklu apmēram 1 cm biezumā. Ar formiņu palīdzību izspiež cepumus;
  • pannu izklāj ar cepamo papīru un kārto uz tās cepumus vienu otram blakus;
  • cepumu virspusi pārsmērē ar pienu un katram cepumam pa virsu uzliek pa valrieksta gabaliņam vai pusītei, to viegli iespiežot;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 0C apmēram 20 minūtes. Ļauj atdzist izslēgtā cepeškrāsnī;
  • pasniedz pilnībā atdzisušus.

Labu apetīti!

biscotti_gorgonzola_nocibiscotti_gorgonzola_noci1

 

10/05/2015

Ielu augļu tirgotāji

Karstos vasaras vakaros Sicīlijā slāpes var veldzēt ne tikai bāros, bet arī pie ielu augļu tirgotājiem (itāliešu val.: venditori ambulanti di frutta).

Tie ir vīri ar nelieliem busiņiem, kas piestāj galveno laukumu tuvumā vai ielu krustojumus, kur staigā pēc iespējas vairāk cilvēku, un ar skaisti izvietotiem augļiem (augļi izvietoti uz ledus, lai pēc iespējas ilgāk būtu svaigi un vēsi) un ieslēgtām gaismām, cenšas sev piesaistīt uzmanību un pārdot šos veselīgos kārumus un našķus. Pamēģiniet!

Catania_Venditori ambulanti di frutta

 

 

14/02/2015

Ķirbju maizītes ar saulespuķu sēklām (Panini alla zucca e semi di girasole)

Food_Panini alla zucca_semi di girasole

Mīkstas un garšīgas maizītes, kas pēc formas atgādina ķirbīšus (vai ne?) un vidū slēpj viegli saldenu mīkstumu un kādu kraukšķīgu pārsteigumu riekstu vai sēkliņu izskatā. Pēc vēlēšanās tās var tikt papildinātas ar citiem garšaugiem, sasmalcinātiem sīpoliem, speķi vai salami desas gabaliņiem, saulē kaltētiem tomātiem, olīvām, kaperiem, sieru, u.c. Var tikt pagatavotas arī saldajā versijā (ar ķirbja biezeni, kanēli un šokolādi, vai rozīnēm).

Šoreiz es tās gatavoju ar saulespuķu sēkliņām un noslēgtā papīra tūtā tās saglabājās mīkstas pat pēc veselas nedēļas.

Nepieciešams (4 gab.):

  • 250 gr miltu (izmantoju pilngraudu cieto kviešu miltus Timilia);
  • 150 gr ķirbju biezeņa;
  • 25 gr parupjos gabalos sakapātu riekstu vai sēklu (piem., valriekstu vai pistāciju riekstu, vai arī saulespuķu, ķirbju, sezama, linsēklu) (noteikti var likt arī vairāk!);
  • 5 gr rauga (puse kubiņa);
  • 125 ml piena vai ūdens;
  • 2 – 3 ēd.k.olīveļļas;
  • šķipsniņa sāls;
  • ½ paciņa safrāna pulvera (pēc vēlēšanās);
  • virtuves aukla (es izmantoju dubultā saliktu diegu).

Pagatavošana:

  • aktivizē raugu – sadrupina raugu, pievieno pavisam nedaudz cukura un pakāpeniski arī pusi silta piena vai ūdens. Ūdenim ir jābūt pavisam viegli siltam nevis karstam! Ļauj nostāvēties apmēram 20 – 30 minūtes jeb kamēr virspusē izveidojas putas;
  • tikmēr nomizo ķirbi, sagriež nelielos gabaliņos vai šķēlēs un liek tvaicēties līdz tas ir mīksts (apmēram 10 – 15 minūtēm). Kad tas ir nedaudz atdzisis, ar blenderi sastrādā viendabīgā masā;
  • riekstus sakapā parupjos gabalos;
  • uz galda virsmas izsijā miltus, pievieno ķirbju biezeni, riekstus vai sēklas, šķipsniņu sāls, olīveļļu, nelielā daudzumā ūdens izšķīdinātu safrāna pulveri (pēc vēlēšanās) un pavisam lēnām arī iepriekš aktivizēto raugu. Visu mīca līdz izveidojas viendabīga un elastīga masa, kas vairāk nelīp pie rokām. Pēc vajadzības pievieno pienu / ūdeni vai miltus, taču nepārscensties, jo mīklai ir jābūt viegli mīkstai (pateicoties ķirbju biezenim);
  • izveido bumbu, virspusē ievelk krustu un liek ar miltiem izkaisītā traukā;
  • trauku pārsedz ar viegli mitru kokvilnas dvieli un liek raudzēties siltā vietā apmēram 2 – 3 stundas jeb kamēr masa dubultosie (es parasti lieku zem radiatora);
  • kad masa ir dubultojusies, to sadala 4 daļās un ar ieeļļotām rokām izveido 4 bumbiņas. Ar virtuves auklu katru bumbiņu sasien tā, lai izveidotos 8 daivas (bumbiņu groza riņķī kā dāvanu). Nosien mezglu un nogriež atlikušo auklas daļu;
  • maizītes liek uz pannas, kas izklāta ar cepamo papīru un neapsegtām ļauj nostāvēties apmēram 20 – 30 minūtes;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 °C apmēram 30 minūtes;
  • kad maizītes ir gatavas, tās nedaudz atdzesē. Pāgriež un izvelk auklu.

Labu apetīti!

Panini alla zucca e semi di girasole (1)Panini alla zucca e semi di girasole (2)Panini alla zucca e semi di girasole (3)

26/11/2014

Bešamela mērce (La Besciamella)

Food_Besciamella

Bešamela mērce (itāļu val.: salsa besciamella, balsamella, salsa colla) ir viens no franču un itāļu virtuves galvenajiem pamatelementiem.

Nedaudz no vēstures:

Neskatoties uz tās franču nosaukumu un piedēvēšanu franču virtuvei, mūsdienās ievērojami šefpavāri kā vienu no iespējamiem tās izcelsmes variantiem min Itāliju, konkrēti Toskānas un Emīlijas reģionus, kur ļoti līdzīga mērce tikusi gatavota jau 14. gadsimtā (uz lēnas uguns vārīts piens vai gaļas buljons ar dažādām garšvielām; mērce tikusi saukta par “salsa colla”) un vēlāk Francijā nonākusi pateicoties Katrīnas Mediči (1519. – 1589.g.) laulībām ar Francijas karali Anrī II Valuā. Franču galmā mērce iekaroja ļoti lielu popularitāti un kļuva par modes lietu.

Tādu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās, to 17. gadsimtā radīja karaļa Luija XIV galma finansists, mākslas pazinējs un gardēdis Luī de Bešamels (Louis de Bechamel, 1630. – 1703.g.), kurš visdrīzākais uzlaboja līdzšinējo mērci, radīdams vēl vienu veidu kā pasniegt sālītas kaltētas mencas.

Tās radītājam par godu piešķirtu nosaukumu mērce ieguva 1651. gadā, kad karaļa Luidži XIV galma pavārs Francois Pierre de la Varenne (1603.-1678.g.) izdeva grāmatu “Le cuisinier français“.

Kļuvusi par absolūtu modes lietu, nedaudz pārstrādātā veidā (daudz rafinētāka) un iegūstot tās franču nosaukumu, mērce “atgriezās” Itālijā, kur vēl joprojām ieņemt nozīmīgu lomu.

Tā ir maiga, baltas krāsas mērce, kas pagatavota no sviesta, miltiem un piena.

Tā tiek izmantota dažādu citu mērču (ar sīpoliem, sēnēm, speķi, u.c.), zupu, krāsnī ceptas pastas (piem., makaronu, pastas kārtojumu, lazanjas, cannelloni, rīsu kārtojumu), dārzeņu, olu, gaļas un zivju ēdienu pagatavošanai.

Tā ir ļoti viegli un ātri pagatavojama, taču svarīgi iemācīties to pagatavot pareizi, lai izvairītos no kunkuļu veidošanās. Vislabāk to pagatavot neilgi pirms pasniegšanas vai tālākas izmantošanas.

var tikt pagatavota dažāda biezuma, attiecīgi izmainot sviesta un miltu proporciju attiecībā pret pienu. Piemēram, 70 gr sviesta un 70 gr miltu nodrošinās daudz biezāku mērci nekā 40 gr sviesta un 40 gr miltu.

var tikt pagatavota dažādās krāsās, piemēram, sarkanas krāsas iegūšanai var tikt pievienota koncentrēta tomātu mērce, dzeltenas krāsas iegūšanai – karijs vai safrāns.

Hermētiski slēgtā traukā mērce var tikt uzglabāta ledusskapī 2 – 3 dienas, saldētavā – 1 mēnesi. Lai mērces virspusē neizveidotos plēvveida garoziņa, tās virspusi vēlams noziest ar sviestu. Lai sasaldēta mērce atgūtu savu iepriekšējo konsistenci, to nepieciešams uzsildīt uz lēnas uguns liesmas.

Nepieciešams (4 pers., apmēram 500 ml mērces):

  • 50 gr sviesta;
  • 50 gr miltu;
  • 500 ml silta piena;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari, rīvēts muskatrieksts.

Pagatavošana:

  • katliņā ielej pienu un uz lēnas uguns liesmas karsē līdz vārīšanās temperatūrai (pienam nav jāvārās, bet jābūt karstam!);
  • tikmēr citā katliņā liek nelielos gabaliņos sagrieztu sviestu un uz lēnas uguns liesmas izkausē to;
  • pievieno miltus un, nepārtraukti maisot, pavisam nedaudz apbrūnina tos (apmēram 2 minūtes; milti sāks atdalīties no trauka pamatnes);
  • katliņu noņem no uguns un, nepārtraukti maisot, pavisam lēnām un pakāpeniski pievieno iepriekš uzsildīto pienu. Svarīgi ir maisīt ļoti ātri un pienu pievienot pakāpeniski, lai neizveidotos kunkuļi!;
  • katliņu liek atpakaļ uz uguns un uz lēnas uguns liesmas, turpinot nepārtraukti maisīt, karsē tikmēr, kamēr mērce iegūst vajadzīgo biezumu (apmēram 5 minūtes);
  • pievieno sāli, piparus, rīvētu muskatriekstu un visu vēlreiz kārtīgi izmaisa. Izmanto pēc vajadzības.

Labu apetīti!

Besciamella (1)Besciamella (2)

 

31/08/2014

Pistāciju pesto (Pesto di pistacchi)

Food_Pesto di pistacchi

Ar pistācijām Sicīlijas vietējie iedzīvotāji tika iepazīstināti arābu valdīšanas laikā un kopš tā laika sicīliešiem ir īpaša attieksme pret tām. Tik īpaša, ka reizēm gribas teikt – svēta!

Un nav jau brīnums, jo izrādās, ka sicīliešu pistācijas ir īpašas. Katānijas zonā esošajā Brontes pilsētā tās tiek sauktas par “zaļo zeltu”, jo ir īpaši augstvērtīgas un izteikti zaļas krāsas. 2009. gadā Brontes pistācijām tika piešķirts aizsargājamas izcelsmes produkta statuss. Tās ietilpst daudzu un dažādu ēdienu sastāvā.

Pistāciju pesto ir visvienkāršākais un ātrākais veids, kā pistācijas var tikt pagatavotas un izmantotas pirmo un otro ēdienu sastāvā.

Zemāk pievienotā ir pamatrecepte (pistācijas, eļļa, sāls, pipari), kas pēc vēlēšanās var tikt papildināta ar ar ķiploka daiviņu, mandelēm, valriekstiem vai ciedru riekstiem dažādās proporcijās (piem., 200 gr pistāciju : 100 gr citu riekstu), rīvētu parmezāna, pekorīno vai caciocavallo sieru (piem., uz 200 gr pistāciju pievieno apmēram 50 gr siera), pāris bazilika lapiņām, u.c.

Nepieciešams (4 pers.):

  • 200 gr nesālītu, lobītu pistāciju;
  • 50 ml olīveļļa;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari.

Pagatavošana:

  • pistācijas vienu pa vienai atbrīvo no čaulas un violetās miziņas (to visvieglāk ir izdarīt pistācijas uz pāris minūtēm iemērcot vārošā ūdenī);
  • pistācijas liek piestā un, pa druskai pievienojot olīveļļu, sastrādā viendabīgā konsistencē. Pēc garšas pievieno sāli un piparus un, ja izmanto, arī pārējās sastāvdaļas. Iegūtajai masai ir jābūt pabiezai;
  • slēgtā traukā uzglabā ledusskapī vai saldētavā un izmanto pēc vajadzības.

Labu apetīti!

Saistītie raksti:

01/08/2014

Aromatizēta rīvmaize (Pangrattato aromatizzato)

Food_Pangrattato aromatizzato

Panēšanai paredzēta aromatizēta rīvmaize ir viena no tām lietām, kura Sicīlijā bieži vien tiek pagatavota vairumā un turēta ledusskapī vai saldētavā jau gatavā veidā. Tā, lai nepieciešamības gadījumā to būtu iespējams izmantot uzreiz pēc vajadzības.

Tā tiek izmantota ļoti plaši – gaļas, zivs un dārzeņu panēšanai un var tikt pagatavota, izmantojot dažādus garšaugus un garšvielas, piemēram, ķiplokus, pētersīļus, baziliku, piparmētru, oregano, rozmarīnu, salviju, timiānu, melnos piparus, čili piparus, kariju, kaperus, u.c.

Šādā rīvmaizē panētus gatavus ēdienus ir pieņemts apslacīt ar svaigi spiestu citronu sulu, kas vēl vairāk izceļ garšaugu īpašības.

Nepieciešams:

  • rīvmaize;
  • pekorīno vai parmezāna siers, smalki sarīvēts;
  • ķiploks, smalki sasmalcināts;
  • bunte pētersīļu, smalki sasmalcināti;
  • bunte bazilika, smalki sasmalcināti.

Pagatavošana:

  • zem tekoša auksta ūdens nomazgā garšaugus, nosusina un sasmalcina tos;
  • sarīvē sieru;
  • vienā lielā traukā sajauc rīvmaizi, sasmalcinātos garšaugus un sieru;
  • izmanto uzreiz vai uzglabā vēlākam laikam.

Uzglabāšana:

  • slēgtā stikla traukā vai saldējamos plastmasas maisiņos ledusskapī (pāris dienas) vai saldētavā. Izmanto pēc vajadzības. Nav nepieciešams atsaldēt, jo nesasalst.