Posts tagged ‘norman castle’

26/06/2017

Kastiļjone di Sičiļija (Castiglione di Sicilia)

Vulkāna Etna ziemeļu nogāzē pa vidu starp Nebrodi kalniem un Giardini Naxos piekrastes teritoriju, Randazzo un Taormīnu, Linguaglossa un Francavilla pilsētām atrodas pavisam neliela viduslaiku pilsētiņa (2015.g. – 3259 iedzīv.), kas 2017.gadā pretendē uz Itālijas skaistākā ciematiņa statusu (“borgo piu’ bello d’Italia”).

Tā atrodas stratēģiski ļoti svarīgā vietā, no kurienes iespējams pārraudzīt visu Alkantāras upes ieleju. Tā ir arī ļoti skaista vieta – lielu daļu tās teritorijas aizņem Etnas parks (Parco dell’Etna) un Alkantāras upes parks (Parco fluviale dell”Alcantara), un ļoti auglīgs vīnogulāju reģions, tāpēc tieši šeit atradīsiet neskaitāmas (46!) vīna darītavas un iespējams nogaršot un iegādāties labākos sicīliešu vīnus. Tumšus, izteiksmīgus un ar raksturu!

Pilsēta izvietota uz apmēram 620 m augstas nogāzes, taču teritorijas kopējā augstuma atšķirība ir gana iespaidīga: no 60 līdz 3348 m.v.j.l. un tas nozīmē ļoti atšķirīgus klimatiskos apstākļus un dažādas kultūras: sākot no vulkāniskas augsnes, mežiem un dažādiem lapu kokiem (īpaši lazdu riekstiem, kastaņiem, uc.), līdz citrusu, olīvu un vīnogulāju laukiem.

Kā jau visas viduslaiku pilsētas, tā sastāv no šaurām ieliņām, kas visas ved uz centru un tālāk uz cietoksni. Mājas izvietotas paralēli ielām, tādējādi slēpjot iekšpagalmus un dārzus. Pilsētu apjož mūra sienas un tā sadalīta vairākos kvartālos, piem., San Marco, Santa Caterina, Sant’Antonio Abate. Agrāk pilsētā varēja iekļūt pa deviņiem vārtiem.

Cietoksnis izvietots pilsētas augstākajā punktā, uz lavas klints, turklāt daļa izcirsta klintī, un no tā paveras iespaidīgs skats uz visu Alkantāras upes ieleju.

Pateicoties cietoksnim, pilsēta ieguvusi savu nosaukumu (“Castrum” jeb “liels cietoksnis”, arābu val.: “Quastallum”, latīņu val.: “Castell-ione”, ko spāņi izrunāja kā “Casteglione”). Pilsētas nosaukums tika tulkots arī kā “Castello del Leone” jeb “lauvas cietoksnis”, apzīmējot tā varenību, un ietverts arī pilsētas ģērbonī – cietoksnis ar blakus sēdošām lauvām.

Vēsture:

Pilsētas teritorija bijusi apdzīvota jau kopš priekšvēsturiskiem laikiem (apliecina dažādi arheoloģiskie atradumi), tomēr par tās atskaites punktu uzskata 5.gs.p.m.ē., kad šeit pārcēlās no Giardini Naxos padzītie grieķi, kas, visdrīzākais, paplašināja jau eksistējošas apmetnes vietas šajā zonā.

Tālāk sekoja romiešu un arābu periodi, kuru laikā izveidoti tilti, ieviestas apūdeņošanas sistēmas un pilsēta nostiprināta un nocietināta.

Normāņu un švābu periodā tā uzplauka un attīstījās, līdz kļuva par karalisku pilsētu (11.-13.gs.). Šo var uzskatīt par mūsdienu pilsētas pirmsākumu – cietoksnis (Castel Leone) tika nostiprināts ar mūra sienām, uzcelts novērošanas tornis (il Cannizzo), virkne ēku un baznīcu, tika kalta sava monēta. Karalis Federico II di Svevia to izmantoja kā savu vasaras rezidences vietu.

Lejupslīde sākās līdz ar franču nākšanu pie varas (augsti nodokļi, galvaspilsēta no Palermo tika pārcelta uz Neapoli), kā rezultātā 1282.gadā notika sicīliešu sacelšanas un padzītos frančus nomainīja spāņi. Pateicībā par uzvaru, 1283.gadā spāņu karalis Pietro III di Aragona pilsētu uzdāvina admirālim Ruggero di Lauria, savukārt, 1303.gadā, sodot par tā sacelšanos, spāņu karalis Federico III di Sicilia to atņēma. Pilsēta kā feudo īpašums tika nodota Randazzo grāfam Giovanni d’Aragona. No 1373.gada līdz 1502.gadam tā kā feudo īpašums atradās Gioeni ģimenes īpašumā.

Sekojošie gadsimti mijās ar pārticības un bada periodiem un nabadzīgie iedzīvotāji, cīnoties par izdzīvošanu, mierinājumu meklēja reliģijā. Šajā laikā tika uzcelts virkne baznīcu un klosteru, piemēram, Benediktīniešu, Karmelītu, Augustīnu. 1636.gadā tika izveidota institūcija (Peculio), kuras mērķis bija izveidot rezerves nebaltām dienām.

1860.gadā Sicīlija tiek pievienota Itālijas Karalistei.

Apskates objekti:

  • baznīcas, reliģiskās ēkas:
    • bizantiešu kapella (Cuba di Santa Domenica, 7.-8.gs.) – bizantiešu kapella, lielāka nekā parasti, no ārpuses rotāta ar triforu un iekšpusē ar velvēm un bizantiešu freskām (nav saglabājušās);
    • Chiesa Madre “Santi Pietro e Paolo” (1105, Ruggero d’Altavilla) – meridiāna (1882);
    • Chiesa di San Marco (13.gs.);
    • Chiesa cassinese di S.Nicola (1338);
    • Chiesa barocca di S.Antonio Abate (1601) – gotiskā – bizantiešu stilā veidots kupols, sicīliešu baroka stilā veidota priekšpuse, iekšpusē 18.gs.mākslas darbi;
    • Basilica “Madonna della Catena” (1655) – celtas uz daudz senākām bizantiešu drupām;
    • Chiesa di S.Benedetto (15.gs.);

  • ēkas, militārās būves:
    • saracēnu tornis (“u Cannizzu) (1105) – pilsētas simbols, apmēram 6 m augsts un 3 m diametrā liels tornis, no kura paveras lielisks skats. Vēsturiski atradās ārpus pilsētas mūra sienām un bija pirmais objekts, kuru iekaroja Federico III di Sicilia, kad Ruggiero di Lauria atņēma pilsētu. Iespējams, daļa no lielākas nocietinājuma sistēmas (sauktas Cittadella), novērošanas punkts. Zibens spēriena rezultātā pāršķelts uz pusēm;
    • normāņu cietoksnis (Castello Leone / Castello di Lauria, 12.gs.) – redzams no attāluma, jo izvietots uz klints, daļa pat iebūvēta tajā. Kopš vēsturiskiem laikiem vieta, no kurienes pārraudzīt visu ieleju. Agrāk bija sadalīts dažādās, atšķirīgu funkciju zonās, piemēram, dzīvojamā daļa, zirgu staļļi un kalpu mājas, cietums, ūdens cisternas un slēptuves. Austrumu daļā atrodas daudz senāka cietokšņa drupas (750.g.p.m.ē.);
    • Castelluccio (Castello piccolo, fortezza greca) (7.gs.p.m.ē) – mazāks nocietinājums, kas savā laikā bija savienots ar lielo cietoksni un saracēnu torni;

  • dabas objekti: lieliska iespēja izbaudīt dabas skatus, pārvietojoties ar kājām, uz zirga vai ēzeļiem, ar riteņiem, džipiem, laivām, u.c.
    • Etnas parks (Parco dell’Etna);
    • Alkantāras upes parks (Parco fluviale dell’Alcantara);
  • svētki, pasākumi:
    • Maijā – pirmā svētdiena pilsētas aizbildņa svētki (Madonna della Catena);
    • Augustā – gastronomiskie svētki;
    • Ziemassvētkos – tirdziņi un Jēzus dzimšanas ainas.

Jānogaršo:

  • vīns, vīns un vēlreiz vīns – tumšs, spēcīgs un ar raksturu, DOC vīns;
  • siers (ricotta, pecorino siciliano, provola) un desas;
  • gaļa – cūkgaļa, jēra un kazas gaļa, savvaļas trusis;
  • ievārījumi un konservi (mostarda);
  • augļi;
  • kastaņi, lazdu rieksti.

 

12/09/2011

Eriče (Erice)

Erice

Eriče (itāļu val.: Erice, sicīliešu dialektā: Èrici vai U Munti) ir viena no neaizmirstamākamajām pilsētām Sicīlijā, kura vēl joprojām lieliski saglabājusies manā atmiņā. Tā atrodas Trapani zonas Eriče kalna virsotnē, apmēram 750 m virs jūras līmeņa, tāpēc skaidrā laikā no tās paveras lielisks skats uz visām debess pusēm – Trapani pilsētu turpat lejā, Marsalu, San Vito Lo Capo piekrasti un tuvumā esošanām salām. Viduslaiku pilsētiņa, kurā tā vien gribas klaiņot pa mazajām, līkumainajām ieliņām, apskatīt visus veikaliņus un atvērt katras baznīcas durvis.

Vēsture: Tiek uzskatīts, ka šajā teritorijā kalnu alās cilvēks dzīvojis jau agrā (paleolīta) un vēlā akmens (neolīta) laikmetā un pilsētas nosaukums ir cēlies no tās pamatiedzīvotāju sikānu – sikuļu vārda Eryx un nozīmē kalns.

Pastāv daudzas un dažādas leģendas sakarā ar pilsētas izcelsmi. Mistiskākā no tām vēsta, ka pilsētu kalna virsotnē pirms apmēram 3000 gadiem esot dibinājis Eriče, Venēras un Neptūna dēls, savukārt, reālistiskākā vēsta, ka pilsētu esot dibinājuši Trojas trimdinieki (apmēram 8. gs.p.m.ē.), kas pēc Trojas krišanas ar laivām esot devušies Vidusjūrā rietumu virzienā, tādējādi, nonākot Sicīlijā un izveidojot trešo Sicīlijas pamatiedzīvotāju grupu – elīmus (paralēli sikāniem un sikuliem). Eriče un Segesta bija svarīgākās elīmu pilsētas, turklāt, Eriče ieņēma reliģiskā centra statusu, kur tika organizētas dažādas reliģiska veida ceremonijas un procesijas.

Tālāk pilsētā īsu brīdi ir valdījuši Sirakūzu un Agridžento grieķi, taču tā vienmēr ir bijusi pūniešu pilsēta, ko apliecina uz tās masīvajiem mūriem pat mūsdienās izlasāmie feniķiešu raksti. Pirmā pūniešu kara laikā pilsētu izpostīja kartāgieši (260. g.p.m.ē.), tāpēc mazinājās tās svarīgums. Tālāk sekoja romiešu (247. g.p.m.ē.), bizantiešu, arābu (831. g., šajā laikā pilsētas nosaukums bija Hamid Gabal) un normāņu periodi (1167. g., šajā laikā un līdz pat 1934. gadam pilsētas nosaukums bija Monte San Giuliano). Pilsēta atguva tās iepriekšējo slavu, tika atjaunoti senie elīmu – pūniešu laika vārti un atvērtas trīs vārti (Trapani, Carmine un Spada), celta pils, kā arī neskaitāmas viduslaiku baznīcas un klosteri. Līdz pat 19. gadsimtam pilsēta bija saglabājusies tāda, kāda tā bija normāņu laikā, izņemot vien dažas barokas stilā celtas ēkas un Umberto I laukumā veiktos atjaunošanas darbus.

Eričes pilsēta ir senās un viduslaiku arhitektūras sajaukums. Tā ir veidota vienādsānu trīsstūra formas veidā, kur vienā malu krustpunktā atrodas Venēras pils, bet otrā – Chiesa Madre. Vidū atrodas Sv.Domeniko laukums un baznīca (Chiesa di St.Domenico), kas mūsdienās ir arī “Ettore Maiorana” zinātniskās kultūras centrs. Pilsētas ielas un ēkas ir veidotas no akmeņiem, ieliņas ir šauras un vējainas, sastopamas viduslaiku arkas, bagātīgi dekorēti pagalmi un nelieli veikaliņi … Mūsdienās Eriče pilsētā dzīvo apmēram 30 000 cilvēku un tā ir pazīstama kā mūku / mūķeņu un studentu pilsēta.

Apskates objekti:

  • Eričes pilsēta pati par sevi … no akmens veidotās mazās, šaurās ieliņas un mājas, viduslaiku arkas, krāšņie pagalmi un neskaitāmi mazi veikaliņi, kuros iespējams iegādāties gan keramikas izstrādājumus, gan arī mūķeņu radītos īpašos svētku konditorejas izstrādājumus (Mustaccioli, Genovese alla crema);

Erice_Strade (8)Erice_Strade (1)Erice_Strade (2)Erice_Strade (3)Erice_Strade (4)Erice_Strade (6)Erice_Strade (5)

  • Doma baznīca (La Chiesa Madre, 14. gs.) ir celta aizsardzības nolūkos pēc Frederika no Aragonas pasūtījuma (masīvas formas, kvadrāta veida baznīcas zvana tornis) un ir veltīta pilsētas aizbildnei, Jaunavai Assuntai (Augusta pēdējā trešdienā notiek krāšņas svinības). Baznīcas āriene ir tikusi mainīta vairākkārt, oriģinālajā variantā tajā ir bijušas divas ieejas. Skaisto rozes logu tagad daļēji aizsedz gotiskā veranda, kas tika izveidota gadsimtu vēlāk. Baznīcas iekšējais dizains, kas ir veidots 19. gadsimta neogotisma stilā, ar pīlāru palīdzību ir iedalīts trīs ailēs, kuras balsta velves. Sānu ailēs ir apskatāmas dažādu vecumu kapelas;

Erice_Chiesa Madre (1)Erice_Chiesa Madre (2)

  • elīmu – pūniešu mūris un tā drupas (mura elimo puniche, 8. – 6. gs.p.m.ē.) atrodas uzreiz aiz Chiesa Madre kreisajā pusē, savienojot Trapani un Carmine vārtus (Porta Trapani – Porta Carmine);
  • spāņu rajons (Quartiere spagnolo) atrodas pavisam netālu no vārtiem Spada (Porta Spada);
  • Venēras pils (Castello di Venere, 12. – 13. gs.) atrodas dienvidu – austrumu pusē un no tās paveras fantastisks skats uz jūru un Trapani pilsētu lejā. Lai gan pils tika uzbūvēta normāņu valdīšanas laikā, tomēr tai ir daudz senāki pirmsākumi, jo trojietis Aeneas uzbūvēja šo vietu uz tempļa drupām un veltīja to savai mātei Venērai. Turpat blakus atrodas arī Balio torņi (Torri del Balio, 17. gs.), kas normāņu laikā tika uzbūvēti uz tempļa drupām no tiem pašiem materiāliem. Ar pili tos savienoja nolaižamais tilts. Virs galvenās ieejas atrodas šaujamlūka, bagātināta ar Čarlza V no Spānijas emblēmu. Starp Venēras pili un Balio torņiem atrodas Balio dārzs (Giardino del Balio). Torretta Pepoli (sarakēnu laika liecība);

Erice_Strade (9)

  • zinātniskās kultūras starptautiskais centrs (Centro Internazionale di Cultura Scientifica) atrodas Sv.Domenico baznīcā (Chiesa di S.Domenico, 15. gs., tajā atrodas daudzas Renesanses laika skulptūras);
  • Sv.Kataldo baznīca (Chiesa di S. Cataldo, tajā atrodas skaista ūdens strūklaka, kas saglabājusies no 1474. gada), Sv.Jāņa baznīca (Chiesa di S. Giovanni) un Sv.Ursula baznīca (Chiesa di S.Orsola, 1413. g., oriģināla gotiska struktūra ar rievotām velvēm);
  • “Antonio Cordici” muzejs (Museo comunale di Antonio Cordici) atrodas pilsētas galvenajā laukumā (Piaza Umberto I), pašvaldības ēkā un tajā var apskatīt senās un modernās māksas darbus. Šajā pašā ēkā atrodas arī bibliotēka, u.c.

Noderīgi:

  • Eričes pilsētas karte

  • šīs zonas tipisks produkts ir sarkanie korāļi un to izstrādājumi:

Erice_Prodotti

  • noteikti jānogaršo klostera saldumu izstrādājumi, un vēl: kus kus ar tunci, panelle, u.c.

Erice_Dolci