Archive for ‘Cefalu’

27/03/2015

Čefalu (Cefalu’)

Cefalu

Par vienu no skaistākajiem ciematiņiem atzītā mazpilsētiņa (13.7 tūkst.iedzīvotāju) atrodas stundas brauciena attālumā (70 Km) no Palermo virzienā uz austrumiem. Tā atrodas pašā Tirēnu jūras krastā 270 m augsta kalna pakājē, pateicoties kuram tā ieguvusi savu nosaukumu (kalns pēc formas atgādina cilvēka galvu). Tūrisms, zvejniecība un lauksaimniecība ir galvenās šīs pilsētas iedzīvotāju nodarbinātības jomas.

Pilsētas vēsture ir ļoti sena. Senākās liecības par cilvēka esamību šajā teritorijā sniedzas līdz pat 9. – 5.gs.p.m.ē. (kalna ziemeļu pusē esošajās alās atrastas liecības, 9.-5.gs.p.m.ē. – megalītiskie mūri, kalnā esošais Diānas templis). Leģendas un mīti vēsta, ka priekšvēsturiskos laikos šeit dzīvojuši milži Giganti, Noasa pēcteči, vai 3000.-2700.g.p.m.ē. to dibinājuši sikāni vai feniķieši, kuri to nosaukuši par Ras Melkart jeb Hērakla zemesragu. Šeit Hērakls uzcēlis Augstākajam Tēvam Jupiteram veltītu templi. Šeit arī dzīvo grieķu mīts par skaisto ganu Dafni, sicīliešu orfeju un ainavu lirikas aizsācēju, kurš vienlaikus bija gan iemīlējies, gan izmisis … un tā kā tas nodeva Hēras meitu, tad, lai atriebtos, dieviete Hēra to padarīja par aklu … savukārt tā tēvs Hermejs / Merkurs to pārveidoja cilvēka formas akmenī.

Tāpat kā citās Sicīlijas pilsētās arī šeit gadsimtu gaitā valdījuši grieķi (pilsētas nosaukums – Kephaloidion, 5.gs.p.m.ē. tā bijusi teritorijas centrs), kartāgieši (396.g.p.m.ē.), sirakūzieši (307.g.p.m.ē.) un romieši (254.g.p.m.ē., pilsētas nosaukums – Cephaloedium, maksāja nodokļus, ražoja graudus, kala monētas), kas ietekmēja pilsētas ģeometrisko un urbānistisko attīstību (ap pilsētas mūri, ap galveno ielu asīm).

Bizantiešu valdīšanas laikā ciems pārcēlās no līdzenumiem uz kalna virsotni (līdz mūsdienām saglabājušās liecības – izrobotas sienas, barakas, uzglabāšanas tvertnes, baznīcas un krāsnis), tomēr, kā to apliecina no 6.gs.p.m.ē. saglabājusies kristiešu ēka ar krāsainām mozaīkām, vecā pilsēta netiek pilnībā pamesta.

9.gs. pilsētu iekaro arābi (pilsētas nosaukums – Gafludi) un tā tiek iekļauta Palermo Emirāta sastāvā.

11.gadsimtā pie varas nāk normāņi. Atkal tiek apdzīvots piekrastē esošais centrs, tiek sacelts virkne iespaidīgu celtņu (1129.g. – Sv.Giorgio baznīca, 1131.g. – Bazilikas Katedrāle – ar šo normāņu karalis izpilda zvērestu, ka vietā, kur tas paglābās no pēkšņi jūrā sākušās negaisa, tas uzcels baznīcu; l’Ostero Magno, Il Palazzo Maria) un vietējie iedzīvotāji pievērsti kristietībai.

Pēc Federico II nāves (1250.g.) politiskā situācija kļūst arvien nenoteiktāka. Pilsētu pārvalda viena feodāla ģimene pēc otras (piem., Chiaramonte, Ventimiglia), līdz to 1451.gadā izpērk arhibīskaps.

Līdz ar spāņu nākšanu pie varas iezīmējas lielāka stabilitāte. 1742.gadā tiek izveidotas tirdzniecības pārstāvniecības (Francijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Nīderlandes darbojās līdz pat 19.gs.beigām).

19.gadsimta otrajā pusē pilsēta aktīvi un veiksmīgi iesaistās revolucionārā cīņā pret spāņu burbonu režīmu (cīņu vadītājs Salvatore Spinuzza tiek nošauts 1857.g.).

1861.gadā pilsēta tiek pievienota Itālijas Karalistei.

Pilsētas aizbildņa Sv.Salvatores svētki tiek svinēti laika posmā no 2. – 8. augustam.

Pēdējā dienā notiek ’Antinna a mari’ o ‘Ntinna a mari’ – jauno un veco zvejnieku sacensības tikt pie krāsaina karoga, kas pakārts ar ziepēm iesmērēta ļoti slidena staba galā.

Vietējo iedzīvotāju apziņā ļoti dzīva ir arī “a vecchia strina” tradīcija – tā ir vecas labdares figūra jeb tēls, kas dzīvo uz kalna, un naktī no 31.decembra uz 1.janvāri paklausīgiem bērniem izdala dāvanas, savukārt, palaidņiem – ogles un pelnus.

Cefalù-StemmaInteresanti: pilsētas ģērbonis vistiešākajā veidā atspoguļo pilsētas raksturīgākās īpašības – uz zila fona virzienā uz centrā esošu zelta apli vērstas trīs sudraba zivis. Ūdens – spēks un bagātība; zelta aplis – maize, monēta – auglīgums un bagātība; zivis un maize – kristietības simols.

Ģērbonī perfekti saplūst pareizticības, islama un kristietības elementi. Skaitlis trīs simbolizē Sicīlijas salas ragus, ielejas, parlamenta rokas, Trīsvienības personu skaitu, monotēistiskās reliģijas, u.c. Trīsstūris un aplis ir garīguma un pilnības simbols. Trinacria un triquetra, mēness un saule, sudrabs un zelts.

CefaluCefalu2

Apskates objekti:

  • Doma katedrāle un tai blakus esošais klosteris (1131. – 1240.g.) – normāņu karalis Roger II apzvēr un arī uzceļ vietā, kur tas izglābās no pēkšņi jūrā sākušās negaisa, katedrāli, kas pēc būtības atgādina nocietinājumu. Lai gan ēka netiek pabeigta tā dzīves laikā, tā ir lielisks normāņu arhitektūras un arābu, bizantiešu, latīņu un normāņu stilu apvienojums.
    • Tās ārpuse ir labi saglabājusies un to veido divi majestātiski torņi, no kuriem viens ir kvadrātveida (simbolizē pāvesta varenību), bet otrs astoņstūra (simbolizē karalisko un laicīgo varu). Nelielo priekštelpu veido 3 arkas, kuras balsta 4 marmora kolonnas (15.gs.; tiek uzskatīts, ka tās ņemtas no kalnā esošā Diāna tempļa).
    • Iekšpuse ir veidota latīņu krusta veidā. Eju sadala arkas, kuras balsta marmora kolonnas, kamēr koka griestos vērojama arābu ietekme. Iespējams, bija plānots, ka visa baznīca būs dekorēta ar mozaīkām (mozaīku meistari tika atvesti no Konstantinopoles), taču tās ir izvietotas tikai presbyterium zonā. Galvenais tēls ir Kristus Pantokratora krūšutēls, atveidots ar paceltu labo roku, savukārt, kreisajā rokā tas tur Jāņa evaņģēliju (grieķu un latīņu valodā rakstītais teksts vēsta: “Es esmu pasaules gaisma: tas, kurš sekos man, nestaigās tumsā”). Mozaīku dekorācijas tiek uzskatītas par vienām no labākajām bizantiešu (1148.g.) mozaīkām Sicīlijā (mazāk cietušas, salīdzinot ar Palermo un Monreāles mozaīkām)! Uzreiz zem Kristus apakšējā rindā atveidota Marija un 4 sargeņģeļi ar maizi rokās (tie ir tērpušies kā bizantiešu dižciltīgie).
    • Interesanti – vienā no bazilikas ejām vajadzētu būt izvietotām Ruggero II kapenēm, taču Federico II, izmantojot Cefalu’ bīskapa neesamību, tās nozaga un pārvietoja uz Palermo, kur tās atrodas vēl joprojām.

Cefalu3

  • Osterio Magno – Roger II iemīļotākā ēka, kuru vēlāk pārņēma Ventimiglia feodālā ģimene, kas visu Madoniju teritoriju pārvaldīja daudzus gadus. Fasāde veidota no lavas un apzeltīta akmens, diviem elegantiem logiem sicīliešu Chiaramonte stilā (13.gs.) un četrstūrveida torņa (14.gs.). Mūsdienās šī ēka ir izstāžu un lekciju vieta;
  • Palazzo Atenasio Martino (15.gs.) – freskas no 16.gs.
  • Palazzo Maria (13.gs.) – viduslaiku portāls un logs, katalāniešu stila dekorācijas;
  • Palazzo Piraino (16.gs.);
  • Porta Marina – vienīgie no četriem gotiskā stilā veidotiem arkveida vārtiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām;
  • bastions – skaista terase jūras krastā, no kuras skaidrā dienā saskatāmas Eolu salas;
  • viduslaiku mazgātuve (itāliešu val.: Il Lavatoio Medievale) – vieta, kur no kalniem tekošā upe Cefalino, kas pilsētas daļā tek zem zemes, iztek jūrā un vēl līdz nesenam laikam pilsētas sievietes gāja mazgāt veļu, kāpjot lejā pa elegantām lavas kāpnēm un izmantojot akmenī izkaltos nelielos baseinus. Ūdens iztek pa 22 krāniem – lauvas mutēm. Grieķu leģendas vēsta, ka ūdens ir upju ninfas asaras, kuras tā raud pēc sava mīļotā vīra nomiršanas;

  • Museo Mandralisca, via Mandralisca 13 – pilsētas muzejs ar nelielu arheoloģisko, gliemežnīcu un monētu kolekciju (4.gs.p.m.ē.vāze ar zvejnieku, kas ker tunča zivi). Te atrodas arī mākslas galerija un bibliotēka (Antonello da Messina, Francesco Bevilacqua, Johannes De Matta);
  • La Rocca – 270 m augsta klints, kuru feniķieši sauca par Hērakla zemesragu. Cilvēka galvu atgādinošas formas akmens, pateicoties kuram pilsēta ieguvusi savu nosaukumu;
  • Cefalu pils drupas, kas saglabājušās kalna virsotnē – 35 m x 20 m lielās pils paliekas attiecas uz 13. – 14.gs. Pēc šīm paliekām zinātnieki ir spējuši noteikt, ka pils sastāvēja no 12 istabām un 2 torņiem. Savā laikā tā bija stratēģiski ļoti svarīga, jo no šejienes varēja pārraudzīt visu teritoriju;
  • Diānas templis (9.-5.gs.p.m.ē.) – atrodas kalna virsotnē, kas ļāvis labi pārraudzīt teritoriju; Tiek uzskatīts, ka tā bijusi ziedojumu un arī aizsardzības vieta;
  • Megalītiskie pilsētas mūri (9.-5.g.sp.m.ē.) – līdz mūsdienām samērā labi saglabājies nostiprinājums (īpaši pilsētas ziemeļu daļā);

Baznīcas:

  • Santa Maria dell’Odigitria (Itria) (16.gs.) – iespējams celta uz daudz senākas tāda paša nosaukuma bizantiešu baznīcas drupām;
  • Santa Oliva (1787) – vulkāniskā akmens portāls;
  • San Sebastiano (1523) – viena eja ar divām freskām dekorētām nišām katrā pusē;
  • Sant’Andrea;
  • San Leonardo (1159, atjaunota 1558);
  • Immacolatella (1661);
  • Oratorio del Santissimo Sacramento (1688);
  • San Biagio kapella;
  • Santo Stefano;
  • Santissima Trinità;
  • Santissima Annunziata (1511) – liels rožveida logs;
  • Sv.Katrīnas klosteris.

Pludmales:

  • lungomare – 1.5 Km gara smilšaina pludmale;
  • salinelle – 7 Km attālumā virzienā uz Palermo – ģimenēm un draugiem piemērota līdzena, gara pludmale;
  • Capo Plaia – 4 Km attālumā virzienā uz Palermo – vējaināka, nedaudz dziļāka ūdens pludmale netālu no Hotel Carlton;
  • Mazzaforno / Ogliastrillo – 3 Km attālumā no Cefalu – smilšaina, nedaudz akmeņaina pludmale;
  • Caldura – 20 min gājiena attālumā no Cefalu netālu no Hotel Kalura / Hotel Le Calette – smilšu, nelielu oļu pludmale;
  • Ambrogio – 6 Km attālumā virzienā uz Mesīnu – akmeņu un nelielu oļu pludmale;
  • Finale di Pollina – 12 Km attālumā virzienā uz Mesīnu – smilšu un oļu pludmale, īpaši iecienīta jauniešu vidū.

Netālu esošajā teritorijā esoši objekti:

  • Madoniju parks;
  • Castelbuono – 20 Km attālumā no Cefalu kalnos esoša neliela pilsētiņa (8 tūkst.iedzīv.), kas bijusi apdzīvota jau grieķu un romiešu laikos. Bizantiešu laikā tā kļuva par vairāk apdzīvotu, savukārt, 1316.gadā Ventimiglia ģimene šeit uzcēla pili. Viens no šīs zonas tipiskiem produktiem ir manna – salds nektārs, kas iegūts no pelnu koku mizas;
  • Pollina – ap normāņu pili izveidojies ciematiņš, no kura ir palikušas drupas. Neskaidra tā nosaukuma izcelsme (no grieķu vārda Apollonia vai Polla – pavasaris). 1187.gadā pils bija Cefalu bīskapa īpašums, bet ap 1300.gadiem to pārņēma ietekmīgā Ventimiglia ģimene;
  • Gibilmanna – kalnos, koku biezoknī esoša pilsēta, no kuras paveras iespaidīgs skats. Reliģisko tūristu iecienīta baznīca – svētnīca (17.gs.). 3 atzīti izdziedināšanas gadījumi!
  • Sant’Ambrogio – neliels ciematiņš (250 iedzīv.) ar skaistu pludmani, pāris restorāniem un kafejnīcām;
  • Gratteri – neliela pilsētiņa 15 Km attālumā no Cefalu. Tās nosaukums cēlies no grieķu vārda – “krater’” un nozīmē – baseins. Sākotnēji tā bija bizantiešu cietoksnis, kuru vēlāk iekaroja arābi. Pilsēta izveidojās tikai 13.gs.beigās, pateicoties pilij, kuru uzcēla Ventimiglia ģimene (nav saglabājusies). Mūsdienu pilsētas centrs izveidots 16.gs.vietā, kur agrāk tecēja upe. Apskates vērts – Old Matrix, Sv.maria del Gesu’ baznīca (senākā baznīca).

Noderīgi: pilsētas karte.

cefalu-map

Advertisements