Archive for ‘Dīvaini. Interesanti’

13/02/2019

Dīvaini. Interesanti.

Sākotnēji nebija doma par šādas sadaļas veidošanu, taču laika gaitā redzētais un piedzīvotais lika līdz tam nonākt. Šeit apkopoju visādu kuriozu un dīvainību piezīmes.

Piemēram:

  • efekts vai defekts?

  • brioche forma – efekts vai defekts?

  • kafija ar sirsniņu – lielisks dienas sākums;

  • ratiņi suņiem – kaķiem

  • neliela desiņa;

  • autostāvvietā novietota laiva;

  • galvenais – mācēt noturēt līdzsvaru;

  • iespaidīga Vodkas pudele ar čūsku!

  • laipni lūgti pie zobārsta ar uzvārdu – Briesmīgais;

  • invalīdu ratiņi ar Sicīlijas karogu – tik pozitīvi un pacilājoši!;

  • kas tas ir? Atbilde: roka muguras kasīšanai;

  • veikala piedāvāts iepirkumu maisiņš;

interesante_borsa-spese

  • Katānijā domā par invalīdiem (skat.metro staciju pakāpieni)!

interesante_metro-nuovo-per-disabili

  • uzmanību – bīstams suns!

interesante_attenti-al-cane

  • pa druskam, pa druskam … un tieši tik dzeramnaudu var sakrāt 6 gadu laikā (foto pa kreisi)!

interesante_bar_monete

  • kaķu rezervēta autostāvvieta!

interesante_parcheggio-riservato

  • Tagad ir arī Nutellas bāri!

interessante_nutella-bar

  • demokrātija? integrācija? jaunas ēras sākums?

interesante_segnali-di-indicazione

  • publisks apsveikums bērna dzimšanas dienā – jauna modes tendence? Iespējams, jo līdz šim neko tādu nebiju ievērojusi, ja neskaita 18-gadnieku video filmas ar “sevis prezentēšanu”, tikai rodas jautājums – kam to vajag: vecākiem vai bērniem?;

interesante_buon-compleanno

  • draudzīgas sarunas uz balkona;

Interesante_Chiacchierata sul balcone

  • mūsdienu tendences – islāma gaļas veikals;

Interesante_Macelleria islamica

  • draugs vs. nedraugs?

Interesante_Cane per la strada

  • princis baltā zirgā?

Interesante_Principe sul cavallo bianco

  • stāvot veikalā rindā …

Interesante_Al negozio

  • kas tas uz baznīcas jumta?;

Catania_Chiesa San Nicolo l'Arena

  • tiešā tirdzniecība, turklāt, ar pavisam svaigiem produktiem (zivis vēl dzīvas) un super precīziem svariem;

Catania_Mercato (2)

  • suns līdzīgs saimniekam vs. suns labākais cilvēka draugs;

Interesante_Cani

  • darbu kvalitāte;

Interesante_Qualità del lavorointeresante_qualita-del-lavoro-1

  • mazliet neparasts soliņš;

Interesante_Panchina_fichi d'india

  • mazliet neparasts olīvkoks;

Interesante_Albero di ulivo

  • kamielis pastaigājas pa ielu;

Interesante_Cammello per strada

  • ziemas (Februāra) vidus un ārā +25 C;

Nature_February

  • vīriešu frizētavā;

Interesante_Da parucchiere

  • sirds veida kaktusu lapa;

Natale_Sicilia (4)

  • citāda Ziemassvētku egle – no kaktusu lapām;

Natale_Sicilia (3)

  • pārdevēja uzpoš tirdzniecības vietu:

Interesante_Pulizia

  • pilna pludmale pingvīnu;

Interesante_Pinguini in spiaggia

  • pusdienas pauze;

Motta_Siesta

  • sadzīves atkritumu laiva turpat maksas pludmales teritorijā …. vai tai būtu kāda simboliska nozīme vai vienkārši oriģināls sadzīves atkritumu savākšanas veids?

Sicilia_Barca di spazzatura

  • vietējo māka novietot auto un bremžu sistēma (ķieģelis zem riepas);

Interesante__Auto (1)Interesante__Auto (2)

  • vista;

Interesante_Gallina

  • vismaz 80 gadus vecs kungs ar dīvainu braucamrīku, kas radīja ļoti skaļu troksni;

Interesante_Uomo su bici

  • zābaki lauka vidū;

Interesante_Stivali

  • caur mašīnas logu taisīta fotogrāfija ar nepilnu pilsētas nosaukumu (pilns nosaukums: Viagrande);

Road sign

  • kur ir palikusi atkritumu tvertnes apakša un maiss?;

Trash container

  • sicīliešu dārznieka gars nemirst arī pilsētā. Izrādās, ka plastmasas pudeles ir pielietojamas dažādu garšaugu, salātu, tomātu audzēšanai.

  • kad ir karsti, tad ir karsti visiem. Arī senegāliešiem.

  • Viduslaiku svētku noskaņas ar saukli: “Skaties uzmanīgi, kur liec kājas!”, jo uz ielām var atrast ne tikai atkritumu kalnus, kuriem visi staigā pāri it kā to nemaz nebūtu, bet arī beigtas vistas, u.c.;

  • “zaļais pārsteigums” Katānijas pludmalē – nekad nebiju redzējusi Katānijas pludmalē aļģes, turklāt tādos apjomos …. Visa pludmales piekraste bija noklāta kā ar zaļu paklāju;

  • atkritumu savācējs ar savu ekipējumu;

  • melnā un baltā pretpolu pievilkšanās spēks;

  • dokumentu glabāšana valsts iestādē;

  • reģionu vadītāju atalgojuma līmenim nav nekāda sakara ar kopējo reģiona labklājības pakāpi;

  • pastnieks ir atstājis vēstuli, piespraustu ar knaģi pie mājas sētas;

  • govis ganās starp atkritumu kalniem;

  • dīvains uzraksts pie vīriešu tualetes;

12/10/2015

Antikvariāta muzejs (Museo di antiquariato)

Kādā vasaras dienā, pastaigājoties pa mazpilsētas šķērsieliņām, kur parasti nenākas iegriezties, ievēroju puspavērtas durvis, no kurām atskanēja interesanta mūzika. Seno laiku mūzika.

Pieklauvēju un atskanēja balss: “Lūdzu, lūdzu!”. Gāju iekšā un izrādās, ka tur ir antikvariāta muzejs. Tik tikko piepildīts ar visiem īpašnieka atlasītajiem objektiem un tā pa īstam vēl nav atvērts, tieši tāpēc pie durvīm nebija nekādas norādes un informācijas. Toties īpašnieks izrādās ļoti runīgs, zinošs un priecīgs par šādu negaidītu apmeklējumu.

Man šāda vizīte izvēršas vismaz stundu garā “atgriešanās pagātnē” ar iespēju apskatīt un izbaudīt vairākus darbojošos objektus. Uzzinu ļoti daudz ko par senām itāliešu tradīcijām, par to, kā īpašnieks ir “samedījis” un atjaunojis objektus tā, lai tie būtu perfektā kārtībā un darbotos. Domāju, ka daudzi jaunās paaudzes pārstāvji un bērni šādus objektus nekad nav redzējuši savā dzīvē!

Motta_Museo di antiquariato (5)Motta_Museo di antiquariato (2)Motta_Museo di antiquariato (3)Motta_Museo di antiquariato (1)Motta_Museo di antiquariato (6)Motta_Museo di antiquariato (8)Motta_Museo di antiquariato (7)Motta_Museo di antiquariato (4)Motta_Museo di antiquariato (9)Motta_Museo di antiquariato (10)

 

01/05/2015

Montalbāno Elikona (Montalbano Elicona)

Montalbano Elicona

Jau otro gadu pēc kārtas par Itālijas skaistāko ciematu ir atzīta Sicīlijas pilsēta. Šoreiz tā ir Mesīnas zonā esošā Montalbāno Elikona (sicīliešu dialektā: Muntarbanu), kurā 2014.gadā dzīvoja tikai 2000 cilvēku.

Ciematiņš atrodas ļoti skaistā vietā Nebrodi parka teritorijā starp lielākiem un mazākiem kalniem un ielejām. Tas izvietots uz neliela pakalna (910 m.v.j.l.) un, lai gan tas nav zonas augstākais punkts, pateicoties tā stratēģiski svarīgajai atrašanās vietai no tā iespējams pārraudzīt teritoriju virzienā no Nebrodi kalniem līdz Peloritānu kalniem, un otrādi. Turklāt, tas izvietots uz sena romiešu ceļa, kas bija tiešākais veids kā caur kalniem nonākt no Tirēnu jūras līdz Jonijas jūrai. Skaidrā dienas laikā no tā paveras skaists skats uz Tirēnu jūru un Eolu salām (līdz jūrai ir apmēram 30 minūšu brauciens ar mašīnu), no vienas puses, un vulkānu Etna, no otras puses.

Tuvojoties ciematiņam, pirmais kas pārsteidz, ir neparasti skaistā un tīrā daba un dzīvnieki, kas ganās visapkārt (zirgi, govis, aitas) un jau no tāluma redzamā pils – cietoksnis, kas slejas ciematiņa visaugstākajā punktā. Manu uzmanību piesaistīja arī norādes ar uzrakstiem – Tholos, bet par to vēlāk.

Montalbano (1)Montalbano (2)Montalbano (12)

Vēsture:

Pirmās rakstiskās liecības par apdzīvota ciemata eksistenci šajā vietā attiecas uz 9.gadsimtu, kad bizantieši pakalna virsotnē uzcēla cietoksni. Pēc tam 11.gadsimtā ciematiņš atradās normāņu pakļautībā, šeit ieradās iedzīvotāji no ziemeļitālijas teritorijas (Monferrato; to dialekts saglabājies vēl joprojām) un 12.gadsimtā uz senā bizantiešu – arābu cietokšņa drupām tika uzsākta vēlākā ciemata kodola jeb cietokšņa – pils celtniecība (pils augšdaļa ir taistūrveida formas cietoksnis, kura abos galos ir novērošanas torņi – viens kvadrātveida, veidots normāņu valdīšanas laikā, savukārt, otrs – piecstūrveida, veidots švābu valdīšanas laikā).

Nākamajā gadsimtā cietoksnis tiek paplašināts (švābu valdīšanas laikā pils zemākajā daļā tiek izveidota īslaicīga aizsardzības josla – četrstūru mūra siena ar perfektām taisnleņķa malām) un 14.gadsimta sākumā (1302. – 1308.) pārveidots atbilstoši karaļa Aragonas Federico II vēlmēm un kļūst pat tā vasaras rezidenci (Regiae Aedes). Virs švābu izveidotajiem šķēlumiem mūra sienās tiek izveidoti 18 lieli logi, ievērojams skaits durvju un karaliskā kapella, kurā, iespējams, glabājas Arnaldo da Villanova mirstīgās atliekas (viena no tā laika ļoti svarīgām personām – ārsts, alķīmiķis, reliģiskais reformātors, miris 1310.g.). Pateicoties šiem pārveidojumiem, šī tiek uzskatīta par vienu no harmoniskākajām un saskaņotākajām sicīliešu viduslaiku celtnēm.

Pēc karaļa Federico nāves zeme un pils uz ilgu laiku pāriet neskaitāmu feodāļu īpašumā, piemēram, 1350.g. – Matteo Palizzi, 1359.g. – Vinciguerra d’Aragona, 1396.g. – Bonifacio Lancia, Berengario de Cruilles, 1408.g. – Tommaso Romano, taču tā pēctecis 1463. gadā tiek apvainots slepkavībā un zaudē tiesības uz šo īpašumu.

Pēc ievērojamas soda naudas nomaksas 16.gadsimta beigās pils pāriet un līdz pat 18.gadsimtam saglabājas Bonanno di Cattolica īpašumā. Federico leģendārā vasaras rezidence kļūs par ievērojamu feodālo un bagāta lauksaimniecības īpašuma centru. 1623.gadā Giacomo Bonanno Colonna kļūst par pirmo Montalbāno grāfu / hercogu. 1805.gadā pēdējais grāfs – Giuseppe Bonanno Branciforti parādu dēļ to nodot Juzuītiem, kas 19.gadsimta beigās to pārveido atbilstoši savām vajadzībām.

Laika posmā no 1921. – 1967.gadam pilī atrodas Montalbāno Pilsētas Dome.

Vēlāk 1980.-tajos gados tiek uzsākti ievērojami remontu un ataunošanas darbi (1982. – 1985., 2004. – 2006.). Pils kļūst par muzeju un galveno tūristu apskates objektu.

Ciematiņa nosaukuma izcelsme ir neskaidra. Vieni autori apgalvo, ka tas varētu būt cēlies no latīņu valodas vārda “mons albus” – balts kalns, citi – arābu valodas vārda “al bana” – lieliska vieta. Savukārt, nesenāku pētījumu rezultāti apliecina, ka tas varētu būt cēlies arī no romiešu zemes īpašnieka vārda (Sesto Nonio Albano), kas pats dzīvoja Tindari apkārtnē. Savukārt, upes Elikona nosaukums cēlies no grieķu (doriešu) valodas vārda “elikon, helicon” (līkumains) 7. – 8.gs.p.m.ē.

Svēto aizbildņu svētki tiek atzīmēti 24.augustā (Maria SS.della Provvidenza) un 6.decembrī (San Nicola di Bari).

Montalbano (3)Montalbano (4)Montalbano (5)Montalbano (6)Montalbano (7)Montalbano (8)Montalbano (9)Montalbano (10)

Apskates objekti:

  • pils – cietoksnis (12.gs., itāliešu val.: Castello di Montalbano Elicona) un viduslaiku ieroču muzejs (Museo della Armi);
  • svarīgākās baznīcas;
    • Chiesa Spirito Santo (1310.g.);
    • Katrīnas baznīca (1310., atjaunota 1344.g., Chiesa Santa Caterina) un Sv.Katrīnas no Aleksandrijas marmora statuja (Antonello Gagini, 16.gs.);
    • Doma baznīca (celta viduslaikos, paplašināta 1654.g., Chiesa Madre o Basilica Minore) – Sv.Nicola marmora skulptūra (Antonello Gagini), koka krusts no 15.gs., Svētais Vakarēdiens (Guido Reni);
    • Chiesa di San Domenico o Santuario di Maria Santissima della Provvidenza (17.gs.) – Sv.Madonnas koka skulptūra ar bērnu rokās (Alessandro Pantano);
    • Chiesa San Sebastiano (1827.g.);
  • tradīcijas un aktivitātes:
    • maizes svētki (Sagra del pane) – Augusta mēnesī;
    • viduslaiku svētki (Feste Aragonesi) – Augusta beigās;
    • kaktusu augļu svētki (Festa del Ficodindia) – Septembra beigās;
    • Jēzus dzimšanas ainiņas uzvedums (Il presepe vivente) – Decembra beigās un Janvāra sākumā;
    • olīveļļas svētki (Festa dell’olio, Braidi) – Decembra mēnesī;
    • ziedu svētki (Infiorata di Braidi, Insabbiata a Montalbano Elicona);
    • Arheoastronomijas festivāls “Akmeņi un zvaigznes” (Pietre e stelle, Festival di ArcheoAstronomia).
  • sieru un desu darītavas – viens no tipiskiem šīs kalnainās zonas produktiem ir melnās cūkas desas un provolas sieri (saldie, pikantie, kūpinātie);
  • dažādu veidu kūciņas ar riekstu krēmiem.

Montalbano (16)

Turpat netālu iesaku apskatīt arī Malabotas mežu (itāliešu val.: Bosco di Malabotta) un Argimusko milzīgos laukakmeņus (itāliešu val.: i megaliti dell’Argimusco, rocche dell’Argimusco). Abi divi atrodas vulkāna Etna ziemeļos starp Nebrodi un Peloritānu kalniem.

Malabotas meža platība ir 32.2 Km2 un, pateicoties tā atšķirīgajam augstumam (650 – 1340 m.v.j.l.), tas īpašs ar savu bioloģisko daudzveidību (var tikt uzskatīts par kontrastiem bagātu dabas pieminekli). Kopš 1997.gada piešķirts Dabas lieguma statuss. Tajā aug ozoli, priedes, dižskābarži, papeles, kļavas, vītoli, lazdu rieksti, valrieksti, kastaņi, ciedri, aslapainās palmas, melnais plūškoks, vilkābeles, eikalipti, savvaļas peonijas, mežrozītes, irbulenes, papardes un dzīvo mežacūkas, Nebrodi kalnu melnās cūkas, zebiekstes, caunas, susuri, posmkāji, putni (piekūni, klijāni, ērgļi, vanagi), zivis (Elikonas upe ir bagāta ar forelēm). Un ne tikai!

Montalbano (13)

Savukārt, Argimusko milzīgie laukakmeņi ir kaut kas īpašs. Jāredz!

Tā ir mītiem un leģendām apvīta vieta, saukta arī par “sicīliešu Stounhendžu”, Malabotas meža teritorijā 1165 – 1230 m augstumā virs jūras līmeņa, no kuras paveras pasakains skats uz visām debess pusēm – dienvidos esošo vulkānu Etna, austrumos Peloritānu kalniem, ziemeļos – Tirēnu jūru un Eolu salām un rietumos – Nebrodi kalniem.

Tā ir vieta, kur savienojas divas realitātes – zeme un debesis, dzīve un nāve (aizkapa dzīve)! Sirreāla vieta, par kuras izcelsmi un nozīmi zinātnieki vēl joprojām nav spējuši vienoties un rast izskaidrojumu, taču cilvēku fantāzija šiem neparastās formas un izvietojuma akmeņiem piešķīrusi sakrālu nozīmi. Tulkojumā no grieķu valodas “argimoschion” nozīmē “lielu atzaru (slāņu) augstiene”.

Leģendas vēsta, ka daudzus gadus atpakaļ uz zemes dzīvojuši giganti, kas izaicinot un uzvarot Dievus, tos apbedījuši zem zemes, tāpēc ikreiz, kad vulkānā notiek izvirdums vai zemestrīce, tā ir šo Dievu dusmu izpausme. Savukārt, vietējie iedzīvotāji šajā vietā lūgušies gigantus pārstāt tos apdraudēt.

Montalbano (14)Montalbano (15)

Teritorijā esošie akmeņi ir divu veidu – viens, tipisks šīs zonas materiāls – smilšakmens / kaļķakmens, otrs – granīts, kas nav tipisks šīs zonas materiāls, tāpēc tiek uzskatīts, ka tie varētu būt atvesti no citurienes. Savukārt, vējš un lietus dabiskā ceļā tiem piešķīris neparastu formu, piemēram:

  • vīriešu un sieviešu dzimumorgāni – dzīvības simbols. Šī bijusi vieta, kur veikti sakrāli auglības rituāli;
  • ērglis ar Saules Dieva simbolu uz kakla – varenība; dzīvība, kas tiecas pēc nemirstības un pēcnāves dzīves; dzīvnieks, kas savieno zemi ar debesīm un norāda uz Nekropoles atrašanās vietu. Vieta, kur notikuši lūgšanas un pateicības rituāli Saulei un Dieviem;
  • galvaskauss,
  • Neolīta dieviete Orante – 26 m augsts akmens, kas atveido lūdzošos personu, un kuras profils izceļas saulei rietot. Ūdens tvertne šajā gadījumā varētu būt izmantota kā vieta, kur ņemt kristībām / iesvētībām paredzēto ūdeni.
  • un apbedījumu vietu (kapeņu) drupas.

Iespējams pagātnē šī vieta izmantota citos nolūkos, taču mūsdienu zinātnieku galvenās hipotēzes ir sekojošās:

  • tā bijusi vieta, kur mācītāji netraucēti nodevušies astronomijai un astroloģijai, un kopš 13.gadsimta arī alķīmijai un astromedicīnai – novērojot zvaigznes un dabas ciklus, šeit noteikti ziemas un vasaras saulgrieži, vienādas dienas un nakts garums un mēness fāzes (astronomiskais kalendārs). Akmeņi izvietoti noteiktā veidā, tādējādi kopējot zvaigžņu izvietojumu debesīs (astrālais spogulis), kāds agrāk bija saskatāms ar neapbruņotu aci. Šī bijusi kulta vieta Saulgriežos;

Interesanti, ka ārsts – alķīmiķis Arnaldo da Villanova, iespējams, to izmantojis kā atklāta veida slimnīcu, kur līdzsvarot iekšējo enerģiju (nodarbojušies ar jogu?) un ūdens tvertne šajā gadījumā, iespējams, izmantota kā vieta, kur audzēt vēlāk asins nolaišanai nepieciešamās dēles.

  • milzīga apbedījumiem veltīta teritorija (augstienē esoša Nekropole) – noteiktā veidā izvietoti dolmens un menhīra apbedījumu akmeņi (dolmens – akmeņu krāvums, kas veido noslēgtu telpu, menhīrs – viens atsevišķi stāvošs akmens), vairāk kā 500 no akmeņiem veidoti Tholos (cubbitari), kas ļoti līdzinās Sardīnijā esošajiem Nuraghi un Puļjā esošajiem Trulli un vēlākie veidojumi (alas jeb nišas) klintīs.

Jebkurā gadījumā, tā ir interesanta vieta, kuru ir vērts apmeklēt, jo akmeņu nezināmā izcelsme, to neparastā forma un izvietojums, un pasakaini skaistais skats uz visām debess pusēm tai piešķir misticisma “piegaršu” un ierindo līdzās tādām citām ar megalītiem slavenām valstīm kā Lielbritānijai, Spānijai, Francijai un Vācijai.

31/05/2013

Sniegs vulkānā Etna

Etna_May 2013Maija beigas un sniegs Sicīlijā? Izrādās, ka tas ir iespējams!

Tik dīvains pavasaris, kāds ir šogad, pēdējo reizi Itālijā esot bijis pirms apmēram 60 gadiem.

Lai gan Sicīlijā nesnieg un nekrīt krusa kā Ziemeļitālijā, tomēr arī šeit ir daudz vēsāks nekā vajadzētu būt ap šo laiku. Tik vēss, ka vulkāna Etna virsotnē vēl joprojām ir sniegs!

 

10/12/2012

Vienīgais mākonis

Šodien manu uzmanību piesaistīja kāds mākonis. Vienīgais mākonis, kurš it nemaz nejutās vientuļš. Tas bija saules apspīdēts, spilgts un izteiksmīgs. Tas mūs pavadīja visu ceļu līdz pat mājām, gozējoties vulkāna Etna tuvumā.

Single cloud

08/12/2012

Sicīliešu aitām garšo kaktusu lapas

Kādu dienu, pabraucot pa netālu esošajiem laukiem, sastapu aitu ganāmpulku, kur viena daļa aitu ar vislielāko apetīti un ļoti neatlaidīgi ēda kaktusu lapas, citas – olīvu un apelsīnu koku zarus un lapas. Neviena aita neēda zāli.

Interesanti, kā garšo kaktusu lapas un vai adatas aitām netraucēja?

Sicilian sheep eating cactus leaves

26/11/2012

Ūdens kvalitāte

Beidzot pēc ilgstošiem draugu ieteikumiem, kādā jaukā dienā nolemjam pievienoties šiem pašiem draugiem un doties uz salīdzinoši no mūsu pilsētas netālo (apmēram 30 min brauciens viena virzienā) vulkāna Etna pakājē esošo pilsētiņu pēc avota ūdens. Draugu ģimene šo avota ūdeni izmantojot kā dzeramo ūdeni jau gadu desmitiem un uzskatot par lielisku.

Ierodoties pie avota, sastopamies ar pagaru rindu cilvēku, kas visi, apbruņojušies ar lielākiem un mazākiem plastmasas traukiem un nesamajiem, gaida savu kārtu. Beidzot pienāk arī mūsu rinda!

Manai ziņkārībai nav robežu un vispirms steidzu nogaršot ūdeni. Un jāaaa, palieku ar izbrīnā izplestām acīm, jo pēc garšas ūdens ir vienkārši fantastisks! Tieši tāds pats, kā veikalā nopērkamais minerālūdens. Grūti raksturot garšu, bet viennozīmīgi – tas nav bezgaršīgs, viegli gāzēts / mineralizēts.

Šoreiz mēs piepildām tikai dažas pudeles ar avota ūdeni, jo, atgriežoties mājās, esam nolēmuši vispirms to pārbaudīt pēc ūdens cietības (kalcija un magnija jonu daudzuma) un nitrātu daudzuma tajā. Intereses pēc pārbaudām arī veikalā nopirko ūdeni, mūsu pilsētas krāna ūdeni (kreisā mēģene), avota ūdeni (vidējā mēģene) un filtrētu mūsu pilsētas krāna ūdeni (labā mēģene).

Un šeit no izbrīna mūsu acis izplešas vēl platākas, jo ūdens cietības testa rezultāti uzrādīja, ka:

  • veikalā pirktais ūdens – 30;
  • krāna ūdens – 1200 (ļoti ciets ūdens);
  • avota ūdens – 1550 (ļoti ciets ūdens);
  • filtrēts krāna ūdens – 120.

Visiem trijiem ūdens paraugiem nitrātu līmenis bija vidēji augsts.

25/11/2012

Kur ir rudens?

Šīsdienas temperatūra ap pusdienlaiku saulē.

Kur ir pazudis rudens?

29/10/2012

Melnie jeb tumši violetie burkāni (La carota nera)

Melni jeb tumši violeti burkāni ne tikai eksistē, bet tiek uzskatīti par mums tik labi pazīstamo un pierasto oranžo burkānu priekštečiem. Acīmredzot pēdējā laikā ir palielinājusies interese un pieprasījums pēc tiem, jo lielveikalu plauktos tagad tiem ir atvēlēta pastāvīga vieta – blakus oranžajiem burkāniem. Cena? Tāda pati, kā par oranžajiem burkāniem (apm.0.99 eur/kg).

Protams, ieraugot šādus burkānus, biju nedaudz pārsteigta, taču tas nemazināja manu vēlmi tos iegādāties un nogaršot un uzzināt par tiem ko vairāk.

Īsumā par burkānu vēsturi

Izrādās, ka par savvaļas burkānu primārās izcelsmes teritoriju tiek uzskatīta Irānas plakankalne (mūsdienu Afganistānas, Pakistānas un Irānas teritorija), par sekundārās izcelsmes teritoriju – Turcija (teritorija, kur savvaļas burkāns pirmo reizi ir ticis apzināti attīstīts un kultivēts). Tieši tur pirms vairāk kā 5000 gadiem ir auguši savvaļas burkāni un tie ir bijuši violetā un dzeltenā krāsā.

Carote viola

Eiropas teritorijā violetas, baltas un dzeltenas krāsas burkāni nonāca līdz ar arābiem un vispirms tas notika Spānijā 12. gadsimtā, tad Itālijā 13. gadsimtā, līdz visbeidzot 14. gadsimtā Francijā, Vācijā un Holandē un 15. gadsimtā Lielbritānijā. 17. gadsimtā tie jau bija ļoti plaši audzēti, turklāt, galvenokārt violetas un dzeltenas krāsas. Sākotnēji burkāni tika izmantoti ārstnieciskos nolūkos un tikai pēc tam uzturā! Ārstniecības nolūkos tie tika izmantoti mēra laikā, pret indīgu dzīvnieku kodumiem, vēdera darbības traucēju gadījumā. Tika izmantots gan pats dārzenis, gan arī tā sēklas.

Viss mainījās apmēram 16. – 17. gadsimtā, kad holandiešu botāniķi radīja oranžas krāsas burkānus!

No tā brīža tie ieguva arvien lielāku popularitāti (garšīgāki, daudzpusīgāki, ar uzturvielām bagātāki, u.c.) un mūsdienās ir visbiežāk sastopamie burkāni, lai gan Afganistānas teritorijā vēl joprojām ir iespējams atrast savvaļā augam violetas, baltas un dzeltenas krāsas burkānus.

Pielietojums:

  • uzturā dažādos veidos (gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātā);
  • pārtikas krāsviela;
  • mājlopu barība, u.c.

Ietekme uz veselību:

  • satur A, B un C grupas vitamīnus, kalciju, kāliju, dzelzi, magniju, fosforu, selēnu, tādējādi labvēlīgi iedarbojas uz kaulu sistēmu, redzi, ādu, matiem un nagiem, sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī infekcijas slimībām (antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība), palīdz novērst saslimstību ar dažādām ļaundabīgām saslimšanām, u.c.;
    • melno burkānu koncentrāts satur par apmēram 40% vairāk beta karotīnus nekā oranžo burkānu koncentrāts;
  • melnie burkāni satur apmēram 12x vairāk antioksidantus nekā oranžie burkāni;
  • tāpat kā mellenes un sarkanais vīns melnie burkāni satur anticianīnus – pigmentus, kuriem piemīt īpaši spēcīga antioksidantu iedarbība, turklāt apmēram 28x vairāk nekā oranžie burkāni.
  • labvēlīgi iedarbojas un asins sastāvu, to attīrot;
  • labvēlīgi iedarbojas uz paaugstinātu holesterīna un asinsspiediena līmeni, tos pazeminot;
  • veicina vielmaiņu un vēdera un zarnu trakta darbību, u.c.

Lai nogaršotu un salīdzinātu melno un oranžo burkānu garšu, izvēlējos no tiem izspiest sulu. Izrādās, ka melnie burkāni ir tik pat vai iespējams pat saldāki nekā oranžie burkāni un tiešām lieliska krāsviela, jo violetas bija ne tikai manas rokas, bet arī galda virsma un mēle. Domāju, ka no tiem sanāktu lieliska violetas krāsas burkānu – mandeļu kūka!

08/03/2012

Baltais pārsteigums

Vārda vistiešākajā nozīmē, šodienas rīts – 8.marts – sagādāja pārsteigumu – baltu un tīru apkārtni. Viss sākās ar to, ka iepriekšējā vakarā bija tik spēcīgs lietus, pērkona negaiss un zibeņi, ka 1 – 2 stundu laikā sakrita šis milzīgais daudzums nevis sniega, bet gan krusas, kas nebija nokususi līdz pat nākamās dienas vēlam rītam.

Kamēr vietējie satraucās par to, kāda būs viņu darba diena (pamatoti, jo ne viņu mašīnas, ne viņi paši nav gatavi šādām dabas kaprīzēm. Vakar tika slēgta lidosta, šodien – atsevišķas skolas, uz ielām novērojami sastrēgumi, u.c.), mani priecēja šī baltā noskaņa un dārzā esošie ziedi, kas spraucās ārā no baltās krusas – sniega masas.

Priecīgus svētkus!