Archive for ‘Dzerieni’

22/12/2015

Kanēļa liķieris (Liquore alla cannella)

Food_Liquore alla cannella

Klasisks rudens – ziemas sezonas liķieris, kuru ļoti viegli pagatavot mājās un skaisti iesaiņotu var pasniegt kā Ziemassvētku dāvanu sev tuviem cilvēkiem. Īpaši ieteicams tiem, kam patīk kanēļa aromāts un garša un Ziemassvētku periods nav iedomājams bez tā!

Pēc vēlēšanās liķieri var papildināt ar pāris krustnagliņām, citronu vai apelsīnu miziņām, vaniļas pāksti.

Gatavu liķieri uzglabā saldētavā. Pasniedz ledus aukstā veidā mazās stikla glāzītēs kā vielmaiņu veicinošu liķieri. Lieliski sader un var izmantot dažādu desertu sastāvā, piemēram, tumšās šokolādes izstrādājumiem, žāvētiem augļiem, cepumiem.

Nepieciešams:

  • 30 gr kanēļa standziņu (apmēram 12 standziņas);
  • 500 ml tīra alkohola jeb spirta;
  • 700 ml ūdens;
  • 400 gr cukura.

Pagatavošana:

  • kanēļa standziņas liek hermētiski slēdzamā traukā, pārlej ar spirtu un liek nostāvēties tumšā un sausā vietā apmēram 3 nedēļas. Ik 3 – 4 dienas trauku nedaudz pakustina;
  • kad 3 nedēļas pagājušas, pagatavo sīrupu – liek vārīties ūdeni, kam pievienots cukurs un, visu nepārtraukti maisot, vāra tikmēr, kamēr cukurs pilnībā izkusis. Atdzesē;
  • tikmēr kanēļa standziņu un stipra uzlējumu izfiltrē caur sietu, kas divkārtīgi pārsegts ar marli un pārlej lielākā hermētiski slēdzamā traukā. Pievieno atdzesēto cukura sīrupu un visu kārtīgi izmaisa;
  • iegūto liķieri sapilda hermētiski slēdzamās stikla pudelēs un novieto nostāvēties tumšā un sausā vietā apmēram 10 dienas. Pēc vēlēšanās pudelē var ievietot vienu veselu kanēļa standziņu;
  • pasniedz aukstā veidā nelielās stikla glāzītēs.

Labu apetīti!

Liquore alla cannellaLiquore alla cannella1

Advertisements
07/11/2015

Lauru lapu liķieris (Liquore di alloro. Allorino)

Food_Liquore di alloro. Allorino

Viens, divi, trīs … tieši tik daudz sastāvdaļu nepieciešamas, lai pagatavotu šo izteikti zaļās krāsas īpaši aromātisko liķieri, kuru Sicīlijā pieņemts pasniegt pēc bagātīgām ēdienreizēm kā vielmaiņu veicinošu dzērienu (eliksīru). Viens no tipiskiem Itālijas dienvidu reģionos mājās gatavotiem dzērieniem.

Lauru lapu koks ir Sicīlijā plaši sastopams koks (aug savvaļā, augstums var sasniegt 10 m) un, kā liecina nosaukums, šis liķieris tiek gatavots no tā lapām.

Tā pagatavošana ir ļoti vienkārša, taču laikietilpīga, tāpēc Oktobris – Novembris ir īstais laiks, lai to uzsāktu darīt un liķieris būtu gatavs līdz Ziemassvētkiem. Skaisti iesaiņotu to var pasniegt kā Ziemassvētku dāvanu tuvākajiem ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām.

Tas labvēlīgi iedarbojas reimatisma gadījumā, to var izmantot dažādu ēdienu (risotto aromatizēšanai) un desertu sastāvā, piemēram, tiramisu, baba’.

Līdzīgi kā limončello, gatavu liķieri uzglabā saldētavā un pasniedz ledus aukstā veidā mazās stikla glāzītēs.

Var pasniegt arī kā aperitīvu ar kādu nelielu mājās gatavotu saldumu.

Interesantas garšas iegūšanai, liķieri var pagatavot no dažādu augu maisījuma – lauru lapām, citronu miziņām (viena citrona miziņa uz katrām 5 lauru lapām), rozmarīnu (viens rozmarīna zariņš uz katrām 10 lauru lapām).

Nepieciešams:

  • 30 – 35 svaigas lauru lapas (vēlams jaunākās, mazākās lapiņas);
  • 500 ml tīra alkohola 96%;
  • 500 ml ūdens;
  • 400 gr cukura;
  • hermētiski slēdzams stikla trauks.

Pagatavošana:

  • lauru lapas nomazgā un kārtīgi nosusina;
  • liek hermētiski slēdzamā stikla traukā un pārlej ar tīru alkoholu. Liek nostāvēties tumšā un vēsā vietā apmēram 40 dienas (minimums 10 dienas). Ik pa laikam trauku nedaudz pagroza. Tuvojoties termiņa beigām, lauru lapas paliks arvien dzeltenākas, bet šķidrums zaļāks;
  • kad 40 dienas ir pagājušas, pagatavo sīrupu – uzkarsē ūdeni, pievieno cukuru un, nepārtraukti maisot, ļauj tam izkust. Pilnībā atdzesē!;
  • tikmēr izfiltrē lauru lapu uzlējumu un atlej atpakaļ lielā hermētiski slēdzamā stikla traukā. Pievieno pilnībā atdzisušo sīrupu un visu kārtīgi izmaisa;
  • iegūto liķieri sapilda stikla pudelēs un liek vēlreiz nostāvēties tumšā, vēsā un sausā vietā apmēram 10 dienas (minimums 1 dienu);
  • uzglabā saldētavā un pasniedz ledus aukstā veidā mazās stikla glāzītēs.

Labu apetīti!

Liquore di alloro_AllorinoLiquore di alloro_Allorino1Liquore di alloro_Allorino2Liquore di alloro_Allorino3

05/11/2015

Citronu un lauru lapu tēja (Canarino)

Food_Canarino_Bevanda di limone e alloro

Ļoti vienkāršs, ātri pagatavojams dzīvespriecīgs (dzeltenas krāsas; tieši tāpēc tas tiek saukts par kanarīno jeb kanārijputniņu krāsas dzērienu), aromātisks (citronu miziņa un lauru lapas) un veselību uzlabojošs dzēriens, ko var pasniegt karstā veidā kā vielmaiņu veicinošu vai aukstā veidā kā atspirdzinošu dzērienu.

Sicīlijā to pasniedz karstā veidā pēc bagātīgām maltītēm (īpaši Ziemassvētku periodā), kad apēsts vairāk nekā būtu vajadzējis un moka nelaba dūša, vēdersāpes, kolikas, u.c. Pasniedz kā vielmaiņu veicinošu dzērienu un jāatzīst, ka tas patiešām spēj darīt brīnumus. Pamēģiniet!

Nepieciešams (4 pers.):

  • 600 ml ūdens;
  • 3 – 4 lauru lapas;
  • 1 citrons, plāni nomizota tā miziņa (bez baltās daļas);
  • medus vai cukurs saldināšanai (pēc vēlēšanās).

Pagatavošana:

  • liek vārīties ūdeni;
  • tikmēr nomizo citrona miziņu ļoti, ļoti plānu (bez baltās daļas) un kārtīgi nomazgā lauru lapas;
  • kad ūdens sāk vārīties, ieliek tajā citrona miziņu un lauru lapas un pavāra apmēram 2 – 3 minūtes jeb kamēr ūdens iekrāsojas koši dzeltenā krāsā;
  • pēc tam nogriežu uguni un ar uzliktu vāciņu ļauj nostāvēties apmēram 5 – 10 minūtes;
  • pasniedz karstu, pēc vēlēšanās viegli saldinātu.

Labu apetīti!

Canarino_Bevanda di limone e alloro

07/05/2015

Saldētas kafijas dzēriens (Caffe’ ghiacciato)

 Food_Caffe' ghiacciato

Nenoliedzami, kafija itāļiem ir neatņemama dienas sastāvdaļa. Tā tiek dzerta vairākkārt dienā mājās un ārpus tām, un vēlams draugu kompānijā. Ja ziemā tā ir karsta, tad vasarā auksta un var tikt pagatavota neskaitāmos veidos (piem., ledus kafija, kafijas granita).

Šoreiz, negaidīti “atnākot” šī gada pirmajam karstuma vilnim (+36 0C), gatavoju saldētas kafijas dzērienu. Tas ne tikai atvēsina, bet arī uzmundrina un uzlādē ar enerģiju. Vismaz uz kādu laiku. Turklāt, pateicoties tam, ka kafijas ledus gabaliņi kūst ļoti lēnām, to var ļauties baudīt nesteidzīgi. Kas gan var būt labāks par kafijas smaržu un garšu karstās vasaras pēcpusdienās!!!

Vēl vairāk … šādus kafijas gabaliņus var uzglabāt saldētavā un, ierodoties draugiem, zibens ātrumā pagatavot gardu dzērienu.

Man vislabāk to patīk baudīt nesaldinātu. Tā vietā izmantoju mandeļu pienu.

Nepieciešams (4 pers.):

  • apmēram 125 ml espresso kafijas (apmēram 4 tasītes);
  • auksta piena pēc nepieciešamības (izmantoju mandeļu pienu);
  • saldinātāja pēc vēlēšanās – cukura, stēvijas, u.c.;
  • dekorēšanai (pēc vēlēšanās) – kafijas pulveris, kanēļa pulveris, kakao, tumšās šokolādes skaidiņas, u.c.

Pagatavošana:

  • pagatavo espresso kafiju un kamēr tā vēl ir karsta, pievieno kādu no saldinātājiem. Izmaisa un pilnībā atdzesē;
  • atdzisušo kafiju salej ledus trauciņos un liek saldētavā sasalt;
  • lej glāzē aukstu mandeļu pienu un pievieno saldētas kafijas kubiņus.

Labu apetīti!

Caffe’ ghiacciato

P.S. Ja vēlas pagatavot kafijas dzērienu neapoliešu gaumē (caffe in ghiaccio), tad biezā stikla glāzē vispirms ielej nedaudz mandeļu piena sīrupu un tad to piepilda ar 2/3 ledus kubiņiem. Ievieto metāla karoti, jo tieši uz tās un nevis ledus gabaliņiem jālej virsū ½ karstas kafijas, kas pirms tam sajaukta ar cukuru.

Saistītie raksti:

18/01/2014

Sicīliešu apelsīnu sula

Food_Succo d'arancia

Sicīliešu apelsīnu sula, īpaši sarkano apelsīnu, ir vislabākais veids, kā dzestros ziemas rītos uzsākt dienu un cīnīties pret šajā periodā ceļojošajiem vīrusiem.

Saistītie raksti:

18/11/2013

Melno vīnogu sīrups (Vino cotto)

Food_Vino (mosto) cotto

Melno vīnogu sīrups (itāļu val.: mosto cotto, vino cotto) ir rubīnkrāsas, karameļu garšas sīrupveida dzēriens, kuram Sicīlijā ir ļoti senas saknes un kura pagatavošanu un pielietošanu apvij dažādas leģendas un nostāsti. Bieži vien tas tiek saukts par „vino cotto” (vārīts vīns), lai gan patiesībā pareizi būtu teikt „mosto cotto” (vārīta sula), jo vārīts tiek nevis vīns, bet gan melno vīnogu sula.

Konkrēts melno vīnogu sīrupa rašanās periods nav zināms (atsevišķos avotos tiek minēts pat 10. – 4.gs.p.m.ē.), taču zināms tas, ka vēsturiski tas ir ticis izmantots jaundzimušo kāju iesmērēšanai, lai stiprinātu to muskuļus un veicinātu asinsriti, ticis dots bērniem to prāta spēju vairošanai, grūtniecēm; ar to ir ticis iesmērēts un aromatizēts aizsaulē aizgājušā ķermenis; tas ir ticis izmantots dažādos reliģiskos rituālos un pēc pusdienām to ir dzēruši pāvesti, Romas imperatori, governatori, u.c. Uzsildītā veidā un aromatizēts ar dažādām garšvielām tas ir ticis izmantots saaukstēšanās, gripas un klepus gadījumā. Tas ir ticis pielietots arī dzīvniekiem, piem., dažādu reimatisku sāpju un gastrītu ārstēšanā. Agrāk tas ir ticis pasniegts kā īpaši vērtīga dāvana par godu bērna piedzimšanai, kristībās, iesvētībās un kāzās un tika atvērts bērnam sasniedzot pilngadību, īpašā kāzu gadadienā!

                Melno vīnogu sīrups ietilpst arī ļoti daudzu sicīliešu ēdienu (tiek pievienots gaļas mērcēm, krāsnī ceptai paprikai, sarkano ķirbju šķēlēm) un desertu sastāvā (cepumos, tortēs, kūkās, krēmos, tiek pasniegts kopā ar saldējumu, semifreddo, u.c.).

Tradicionāli melno vīnogu sīrups tiek gatavots mājsaimniecībās (lauku saimniecībās, vīna darītavās, mājās; tas nav komerciāls produkts!) vīnogu novākšanas laikā (Septembris – Oktobris) no vīnogām, kas tikušas atzītas par nepiemērotām vīna pagatavošanai (pilnībā nenobriedušas, mazāk saldas).

Svaigi spiestai vīnogu sulai tiek pievienoti pelni, kas iegūti sadedzinot vīnogulāju, olīvkoku vai ceratonijas koku zarus (fermentēšana un skābuma līmeņa samazināšana).

Tālāk seko vairākkārtēja sulas filtrēšanas (pat deviņas reizes!) caur blīvu kokvilnas audumu, lai pilnībā atbrīvotos no iepriekš pievienotajiem pelniem, un ilgstoša sulas vārīšana līdz tās masa samazinās līdz 30% no sākotnējā apjoma. Vārīšanās laikā tā tiek nepārtraukti maisīta un sulai tiek pievienotas dažādas garšvielas.

Sapildīts pudelēs melno vīnogu sīrups tumšā un vēsā vietā var tikt uzglabāts daudzus gadus, turklāt, laika gaitā tā garšas un smaržas īpašības ne tikai saglabājas, bet vēl vairāk pastiprinās.

Melno vīnogu sīrupa pagatavošana

Nepieciešams (2L sīrupa):

  • 6 L svaigi spiestas melno vīnogu sulas;
  • 12 ēd.k. jeb apmēram 60 gr sadedzinātu vīnogulāju, olīvkoku vai ceratonijas zaru pelnu;
  • 6 g kanēļa, 2 krustnagliņas, 2 lauru lapas, 1 kaltēta apelsīna miziņa, 2 citronu miziņas, ievietotas kokvilnas maisiņā vai sasmalcinātas pulverī;
  • 200 – 250 gr cieto kviešu cietes vai miltu;
  • papildus pēc izvēles – rupjos gabalos sakapātas grauzdētas mandeles, lazdu rieksti vai valrieksti, kanēļa pulveris, rūgtais kakao.

Pagatavošana:

  • izspiežam melno vīnogu sulu un izkāšam to caur sietiņu, lai atbrīvotos no miziņām un sēkliņām;
  • melno vīnogu sulai pievienojam izsijātus pelnus un ja iespējams, ļaujam tai nostāvēties koka traukā apmēram 24 stundas;
  • nākamajā dienā kārtīgi izmaisām melno vīnogu sulu, pievienojam tai garšvielas un liekam vārīties uz samērā lielas uguns liesmas līdz parādās pirmie burbulīši (apmēram 10 min.). Pēc tam samazinām uguns liesmu un, nepārtraukti maisot ar koka karoti, turpinām vārīt līdz tās masa samazinās līdz 1/3 no sākotnējā apjoma (apmēram 3 stundas; vārīšanās laikā nosmeļam putas). Gatavības pakāpi varam pārbaudīt sekojoši – vai nu salīdzināt šķidruma apjoma atzīmes uz šķidrumā iemērktas koka karotes kāta, vai arī uzpilināt nedaudz šķidruma uz šķīvja – ja šķīvi pagriežot tas notek lēnām, tad sīrups ir gatavs. Kad sīrups ir gatavs, nogriežam uguni un atdzesējam to;
  • atdzisušo sīrupu vairākkārt izfiltrējam caur kokvilnas audumu, lai atbrīvotos no dažādiem piemaisījumiem un lejam sterilizētās stikla pudelēs. Uzglabājam tumšā un vēsā vietā pēc vajadzības (pat vairākus gadus!).

Labu apetīti!

fichi-dindia-7mostarda-siciliana-1

Saistītie raksti:

Sicīliešu mostarda: https://mysicily.wordpress.com/2013/10/04/siciliesu-mostarda/

31/10/2013

Citronu liķieris (Limoncello)

Food_Limoncello

Limončello (itāļu val.: limoncello) ir ļoti sens, dažādām leģendām un tradīcijām bagāts citronu liķieris, kurš vēsturiski Itālijā ir gatavots tās dienvidu reģionos, jo īpaši Neapoles zonā. Tas ir otrs populārākais liķieris Itālijā un viens no populārākajiem itāļu liķieriem ārpus tās teritorijas, kura popularitāte arvien pieaug.

Limončello ir no citronu mizu uzlējuma spirtā gatavots dzeltenas krāsas ļoti aromātisks un atsvaidzinošs liķieris. Tā alkohola saturs ir apmēram 28 – 32% (mājās gatavotie liķieri satur augstāku alkohola līmeni). Tam piemīt izteikts citronu aromāts, taču bez tiem raksturīgā sīvuma un rūgtuma.

Tradicionāli tas tiek pasniegts pirms vai pēc ēdienreizes kā vielmaiņu veicinošs līdzeklis, taču lieliski sader arī ar desertiem, augļu salātiem un var tikt izmantots kūku, toršu un dažādu kokteiļu pagatavošanai.

Tradicionāli tas tiek pasniegts pirms tam saldētavā atdzesētā veidā (ledus auksts) un saldētavā atdzesētās nelielās keramikas vai stikla glāzītēs.

Vēsture:

Limončello ir ļoti sens dzēriens, kura izcelsmes vēsture nav skaidri zināma. Zināms vien tas, ka arābi bija tie, kas 12. – 13.gadsimtā Itālijas dienvidu reģionos (Sicīlijā, Kalabrijā un Kampānijā) uzsāka citronu audzēšanu un tas, ka šis dzēriens ir ļoti populārs Neapoles teritorijā (!), Sicīlijā un Sardīnijā un vēl tiek gatavots Francijā esošajā Menton zonā un Maltas salā Gozo.

Gadiem ilgi Neapoles teritorijas Sorrento, Amalfi un Capri sacenšas par to, kur tieši ir ticis radīts limončello liķieris, to apvijot ar dažādām leģendām un nostāstiem. Tiek uzskatīts, ka šajā zonā tas ir ticis gatavots jau kopš citrusu augļu ieviešanas laikiem, ka tas vienmēr ir ticis turēts mājās viesu cienāšanai, ka agros rītos to esot lietojuši zvejnieki un lauksaimnieki, lai cīnītos ar aukstumu, ka to esot radījuši kāda klostera mūki un baudījuši starp lūgšanām, u.c.

Tikmēr no neseno laiku vēstures zināms tas, ka 1900.-to gadu sākumā Capri teritorijā esošajā salā Azzura dzīvoja un par citronu un apelsīnu dārzu rūpējās Maria Antonia Farace. Pēc kara viņas mazdēls atvēra bāru, kura specialitāte bija pēc viņa vecmammas receptes gatavotais citronu liķieris. 1988.gadā kundzes mazmazdēls Masimo Kanale (Massimo Canale) reģistrēja vārdu „limoncello” un izveidoja nelielu uzņēmumu, turpinot ražot šo alkoholisko dzērienu pēc savas ģimenes receptes.

Jebkurā gadījumā, lai gan šī liķiera izcelsmes vēsture nav skaidri zināma, skaidrs ir viens, ka Neapoles teritorijā tam ļoti senas saknes un ļoti bagātas tradīcijas. Daudzās ģimenēs tā pagatavošanas recepte tiek nodota no paaudzes paaudzē, turklāt, tieši Neapoles zonā augušie citroni ir šī dzēriena pagatavošanai vispiemērotākie – tie ir īpaši bagāti ar dažādām ēteriskajām eļļām, kas dzērienam piešķir spēcīgu citronu aromātu un garšu.

Arī Sicīlijā, kas vēsturiski ir bijusi viena no lielākajām citrusu augļu ražotājzonām Itālijā, pastāv ļoti senas un bagātas limončello pagatavošanas tradīcijas, turklāt, katrā zonā un pat katrā ģimenē tās ir nedaudz atšķirīgas. Interesanti atzīmēt, ka Sicīlijā ļoti populāri ir arī no mandarīnu miziņu un lauru lapu uzlējuma spirtā gatavoti liķieri.

Limončello pagatavošanas process nav sarežģīts, taču laikietilpīgs. Saskaņā ar tradicionālajām receptēm pilns tā pagatavošanas process aizņem apmēram 2.5 mēnešus jeb 80 dienas (pastāv arī daudz ātrākas receptes!). Tieši tāpēc, lai sapildīts skaistās stikla pudelēs tas tuviem cilvēkiem varētu tikt pasniegts kā skaista Ziemassvētku dāvana, tā pagatavošanas process tiek uzsākts savlaicīgi (Oktobrī, Novembrī).

Limončello pagatavošanai vispiemērotākie ir citronu dzeltenas krāsas citroni, īpaši Sorrento (il „femminello”), Amalfi (sfusato amalfitano) un Capri zonās augušie, kuriem ir piešķirts aizsargājamas teritorijas izcelsmes produkta statuss (la denominazione di indicazione geografica protetta, IGP). Tie ir simetriski, eliptiskas formas vidēji lieli citroni ar biezu un ļoti aromātisku (ēteriskajām eļļām bagātu) mizu.

Nepieciešams:

  • 10 – 12 vidēji lieli citroni, bioloģiski un ar ķimikālijām neapstrādāti, novākti ar rokām;
  • 1 litrs 950 alkohola;
  • 1 litrs ūdens;
  • 600 – 700 gr cukura.

Pagatavošana:

  • zem tekoša silta ūdens nomazgā citronus un pēc tam nosusina tos;
  • ar kartupeļu mizojamo nazīti nomizo citronu miziņu pēc iespējas plānāku (tā, lai nebūtu tās baltās daļas, kas ir rūgta). Ja vēlas, miziņu var sagriezt plānās strēmelītēs un/ vai sasmalcināt mazos gabaliņos. *No nomizotajiem citroniem var izspiest sulu, kuru sapildītu ledus trauciņos un sasaldētu saldētavā, vēlak ledus kubiņu veidā var pievienot ūdenim vai dažādām augļu sulām;
  • nomizotās miziņas liek hermētiski slēdzamā stikla traukā, pārlej ar 75% no kopējā alkohola daudzuma un uz 40 dienām (vai vismaz 10 dienām) novieto tumšā un vēsā vietā. Reizi dienā trauku nedaudz pakustina (alkohols paliks dzeltenāks, savukārt, miziņas – bālākas);
  • 39.dienā pagatavo sīrupu, traukā ielejot ūdeni, pievienojot cukuru un, visu nepārtraukti maisot, vārot tikmēr, kamēr cukurs izkūst. Atstāj uz nakti to pilnībā atdzist;
  • 40.dienā atdzisušo sīrupa masu un atlikušos 25% alkohola pievieno citronu miziņu traukam un visu kārtīgi izmaisa. Novieto tumšā un vēsā vietā uz 40 dienām (vai vismaz 10 dienām). Reizi dienā trauku nedaudz pakustina;
  • iegūto šķidrumu izfiltrē un pilda hermētiski slēdzamās stikla pudelēs. Uzglabā ledusskapī, vislabāk saldētavā, un ļauj slēgtā veidā nostāvēties vēl pāris dienas (vēlams vismaz 7 – 10 dienas);
  • pasniedz ledus aukstu (no saldētavas) nelielās pirms tam saldētavā atdzesētās keramikas vai stikla glāzītēs.

Labu apetīti!

P.S. Atvērtu pudeli vēlams izlietot apmēram 3 – 4 nedēļu laikā.

LimoncelloLimoncello1

17/09/2013

Mandeļu piens (Il latte di mandorla)

Food_Latte di mandorla

Mandeļu piens (itāļu val.: il latte di mandorla) ir augu izcelsmes (no mandeļriekstiem gatavots) bezalkoholisks baltas krāsas dzēriens, kas ir viens no tradicionālajiem sicīliešu dzērieniem. Tas ir ļoti populārs arī citos Dienviditālijas reģionos, piemēram, Kalabrijā, Bazilikātā, Puļjā, Kampānijā.

Tas ir tipisks vasaras sezonas dzēriens, kas, pasniegts aukstā veidā, atspirdzina un veldzē slāpes. Tas ir arī ļoti veselīgs dzēriens, jo bagāts ar augu valsts olbaltumvielām, nepiesātinātām taukskābēm, oleīnskābi (gandrīz tik pat cik olīveļļa!), D un E vitamīniem, kalciju, magniju, u.c. Tas nesatur piesātinātās taukskābes, holesterīnu, laktozi, tāpēc ir īpaši piemērots tiem, kas nepanes govs pienu un diabēta slimniekiem. Kalorijām bagāts dzēriens!

Mandeles ir viens no sicīliešu virtuves un jo īpaši tās konditorejas nozares svarīgākajiem produktiem. Sicīlijā tās tiek izmantotas visdažādākajos veidos, piemēram, no tām tiek gatavots mandeļu piens, mandeļu sīrups, mandeļu pasta, marcipāna izstrādājumi, granita un saldējums, mandeļu nugas un torrone, mandeļu pudiņš, kūkas, kēksi un tortes, trapāniešu pesto, mandeles tiek izmantotas kopā ar gaļu un zivīm, u.c.

Atkarībā no mandeļkoku augšanas zonas mandeļu ražas novākšana Sicīlijā parasti norit augusta otrajā pusē vai septembra sākumā. Par visvērtīgākajām tiek uzskatītas Sicīlijas dienvidaustrumos – Sirakūzu un Ragūzas zonās augošās Avolas mandeles, jo īpaši Pizzuta šķirnes mandeles. Tās ir daudz aromātiskākas un bagātākas ar dažādām vērtīgām eļļām. Tieši šīs mandeles ir vispiemērotākās mandeļu piena pagatavošanai (jo lielāks tauku un eļļu saturs mandelēs, jo krēmīgāks un garšīgāks mandeļu piens), jo īpaši svaigi novāktas un izmantojot auksto metodi (piens netiek karsēts). Tieši šādā veidā sicīliešu sievietes mājas apstākļos gatavo mandeļu pienu!

Mandeļu piena pagatavošanai ir ļoti sena vēsture. Tiek uzskatīts, ka agrāk tas ir ticis gatavots klosteros, īpaši Lieldienu gavēņa laikā. Nesaldinātā veidā Viduslaiku periodā tas ir bijis ļoti svarīgs dzēriens, jo govs piens tā slikto uzglabāšanas iespēju dēļ praktiski uzreiz ticis pārstrādāts sviestā vai sierā.

Interesanti atzīmēt, ka ar vārdu „l’orzata” (tulkojumā – no miežiem gatavots dzēriens) mūsdienās bieži vien tiek apzīmēts mandeļu pienam garšas ziņā līdzīgs dzēriens, lai gan tas nav mandeļu piens. Tas ir no augu izcelsmes dabiskas esences (benzosveķiem), cukura un ūdens gatavots dzēriens, kas var tikt aromatizēts ar rūgto mandeļu, vaniļas un citrusu ziedu esencēm. Tas ir tik salds dzēriens (sīrups), ka pirms pasniegšanas tiek atšķaidīts ar aukstu ūdeni.

Sicīlijā mandeļu pienu ir iespējams iegādāties gatavā jeb šķidrā veidā bāros un veikalos (dzerams uzreiz) un daļēji gatavā veidā veikalos un konditorejas veikaliņos (iegādāto mandeļu pastu pēc tam ir nepieciešams atšķaidīt ar ūdeni). Taču to ir iespējams pagatavot arī mājās no svaigi novāktām veselām mandelēm, kā to vienmēr ir darījušas sicīliešu sievietes. Tas nemaz nav tik sarežģīti!

Nepieciešams (1 L mandeļu piena pagatavošanai):

  • 250 gr mandeļu (vēlams tikko novāktas, ar miziņu un negrauzdētas);
  • 1 L laba ūdens (vēlamā mandeļu un ūdens proporcija ir 1 : 2, 3 vai 4, atkarībā cik biezu pienu vēlas iegūt);
  • kāds no saldinātājiem – piem., pāris veselas dateles, 1 – 2 ēd.k. medus, agaves sīrupa vai saldās augu stēvijas, 100 gr cukura (jo saldāks dzēriens, jo vairāk tiek akceptēta mandeļu garša);
  • kāda no aromātvielām – pāris rūgtās mandeles vai dažas piles mandeļu esences, vaniļas pupiņas vai esence, šķipsniņa kanēļa pulvera, kardamons, muskatrieksts, u.c.;
  • pāris graudiņu sāls.

Pagatavošana:

  • mandeles aplejam ar aukstu ūdeni un atstājam uz visu nakti mērcēties (tas nepieciešams, lai aukstā veidā, nezaudējot uzturvērtības, varētu nolobīt mandeļu miziņu, turklāt, jo ilgāk mandeles tiek mērcētas, jo krēmīgāks būs piens). Nākamajā dienā nolejam mērcējamo ūdeni un nolobām mandeļu miziņu, tās vienu pa vienai saspiežot starp īkšķi un rādītājpirkstu. Ja vēlamies, varam vēlreiz tās pārliet ar aukstu ūdeni un atstāt ledusskapī mērcēties uz visu nakti. Viegli nosusinām;
  • nolobītās un izmērcētās mandeles kopā ar pāris sāls graudiņiem, kādu no izvēlētajiem saldinātājiem un aromātvielām liekam piestā vai virtuves kombainā un sastrādājam pēc iespējas smalkākā un viendabīgākā masā. Ja mandeļu ir daudz, tad šo procedūru veicam pa daļām jeb nelielām porcijām. Pēc vēlēšanās pievienojam vai nu apmēram 150 ml ūdens (iegūto mandeļu masu pēc tam liksim dubultā kokvilnas maisiņā, kuru iemērksim ūdenī un vēlāk nospiedīsim) vai visu nepieciešamo ūdens daudzumu (1 L) uzreiz (iegūtais šķidrums pēc tam būs jāizkāš);
  • iegūto mandeļu (putrveida) masu liekam kokvilnas maisiņā vai dubultā salocītas marles gabala vidū un, aizgriežot tā sānu malas, iemērcam traukā ielietā ūdenī uz apmēram 2 – 3 stundām (ja iepriekš mandeļu masai tika pievienots viss nepieciešamais ūdens daudzums vienlaicīgi, tad izveidojušos šķidrumu vēlams atstāt tajā pašā miksera traukā). Ik pa laikam mandeļu masu apgrozām un paspaidām, cenšoties no tām izspiest pēc iespējas vairāk mandeļu piena;
  • izspiesto mandeļu pienu uzglabājam ledusskapī slēgtā stikla traukā līdz pat 5 dienām;
  • pirms pasniegšanas pudeli sakratām, jo mandeļu piens būs noslāņojies. Pasniedzam aukstā veidā.

Labu apetīti!

P.S. Mandeļu biezumus var izmantot gan brokastīs kopā ar brokastu pārslām, gan arī dažādu cepumu un kēksu pagatavošanai.

Saistītie raksti:

AlmondsLatte di mandorla

20/11/2012

Moka kafijas aparāts espresso kafijas pagatavošanai (La moka caffettiera)

Food_Caffe espresso

1880.-to gadu beigās, lai paātrinātu kafijas pagatavošanas procesu, tika radīts bāriem paredzētais espresso kafijas aparāts (Angelo Moriondo). 1990.-to gadu sākumā esošo kafijas automātu būtiskus uzlabojumus un rūpniecisku ražošanu uzsāka Luigi Bezzerra, kā rezultātā sākās būtisks kafijas lietošanas uzplaukums. Kafija kļuva par ļoti populāru dzērienu, taču ne visi to varēja atļauties ik dienas malkot bāros. Vēl vairāk –personīgajām vajadzībām iegādāties dārgos bāriem paredzētos espresso kafijas automātus.

Viss mainījās 1933. gadā, kad Alfonso Bialetti radīja pirmo moka kafijas aparātu, kas bija paredzēts espresso kafijas pagatavošanai mājās. Pavisam drīz tas iemantoja ļoti lielu popularitāti un mūsdienās ir atrodams praktiski ikviena itāļa mājās.

Tā oriģinālā forma ir astoņstūra forma, taču mūsdienās ir iespējams iegādāties visdažādāko formu, stilu, krāsu un izmēra aparātus (to izmērs tiek noteikts pēc tā, cik personām var tikt pagatavota espresso kafija, piem.: 1 – 18 pers.).

Espresso kafija ir galvenā sastāvdaļa daudzu citu dzērienu pagatavošanai.

Ruota-Espresso-Perfetto-01-768x768

Mokas kafijas aparāts sastāv no sekojošām savstarpēji savienotām daļām:

  • apakšējās (ūdens) daļas (la caldaia, il bollitore) – tas ir trauks, kurā līdz drošības vārsta atzīmei tiek ieliets auksts, destilēts ūdens. Drošības vārsts ir vajadzīgs tamdēļ, lai vajadzības gadījumā pa to varētu tikt izvadīts liekais tvaiks un šķidrumi;
  • filtra un maltās kafijas daļas (il serbatoio del caffe’) – tas ir piltuves veida trauks, kurš tiek uzlikts pa virsu apakšējai daļai un kalpo gan kā kafijas filtrs, gan arī kā maltās kafijas rezervuārs;
  • augšējās (gatavās kafijas) daļas (raccoglitore) – tas ir trauks, kurš tiek uzskrūvēts pa virsu filtra daļai un kurā pa cauruļveida trubiņu tiek izspiests ārā gatavais kafijas dzēriens.

Mokas kafijas aparāta darbības princips – pieaugot ūdens temperatūrai, kafijas aparāta iekšpusē pieaug arī spiediens, kā rezultātā – ūdenim sasniedzot vārīšanās temperatūru, tas tiek spiests uz augšu. Turpinot spiesties uz augšu un izejot cauri maltās kafijas slānim, augšējā daļā sāk izspiesties gatavais kafijas dzēriens.

Mokas aparāta gadījumā šis spiediens ir 1 – 2 bar, savukārt, bāriem paredzēto espresso aparātu gadījumā 10 – 15 bar.

Espresso kafijas pagatavošana ar moka kafijas aparātu:

  • apakšējo trauku piepildām ar aukstu, destilētu ūdeni līdz drošības vārsta atzīmei un uzliekam filtru. Ja virs filtra pamatnes ir redzams ūdens, tad tas nozīmē, ka tā ir par daudz un tas ir nedaudz jānolej;
  • piepildām filtru ar maltu kafiju tā, lai izveidotos uzkalniņš (nedrīkst piespiest!);
  • apakšējai un filtra daļai uzliekam pa virsu augšējo daļu un visu cieši aizgriežam kopā;
  • liekam visu vārīties uz vidēji lielas uguns. Tiklīdz izdzirdam šņākoši – burbuļojošu skaņu un augšējā daļā sāk izspiesties kafija, nogriežam uguns liesmu. Kafijai nav jāvārās!;
  • ideālajā variantā pasniedzam tradicionālajās keramikas krūzītēs un baudām karstu!

Caffe espresso

Zināšanai:

  • Mokas kafijas aparāts ir jāmazgā ar siltu ūdeni, īpašu uzmanību pievēršot filtram un gumijas blīvēm, bet nekādā gadījumā ne ar mazgāšanas līdzekļiem (uz kafijas aparāta sieniņām palikušais nelielais taukvielu slānis mazina metālisko piegaršu).

Saistītie raksti:

04/07/2012

Sicīliešu gāzētais dzēriens ar citronu un sāli (Il seltz, limone e sale)

Food_Il seltz, limone e sale

Katānijas zonā (un ne tikai) gandrīz ikvienas lielākas vai mazākas pilsētiņas laukumos un svarīgāko ielu krustpunktos atrodas dzērienu bāri. Tur vienmēr pulcējas daudz cilvēku. Lai remdētu slāpes. Lai satiktos un socializētos. Lai atrādītos. Lai pazīmētos. Lai būtu.

Šajos bāros vienmēr atrodas palieli trauki ar svaigiem citroniem, sīrupā peldošiem augļu gabaliņiem un dažādu krāsainu sīrupu pudeles, u.c. Tas viss un daudz kas cits tiek izmantots dažādu dzērienu pagatavošanai (piem., „Seltz, limone e sale”, „Tamarindo”, „Mistofrutta”, “Sciampagnino”, “Frappé alla nutella“, “Mandarino al limone”, u.c.).

Vasaras periodā viens no visbiežāk gatavotajiem dzērieniem ir „selz, limone e sale”. Tradicionāls dzēriens, kurš Katānijā tiekot gatavots jau apmēram 200 gadus.

Tas ir gāzēts dzēriens, kura galvenās sastāvdaļas ir īpaši gāzēts un noteikta spiediena apstākļos glāzē ielaists ūdens. Pēc tam šim minerālūdenim tiek pievienota sāls un ar metāliskām spiednēm ļoti ātri izspiesta svaiga citrona sula. Tā rezultātā dzēriena apjoms palielinās (notiek ķīmiska reakcija, virspusē parādās putas. Dzēriens tiek pasniegts palielās glāzēs un ir slāpes remdējošs un atsvaidzinošs.

Iesaku nogaršot!

Il seltz, limone, sale

Interesanti:

  • tā kā viena no svarīgākajām dzēriena sastāvdaļām ir īpaši gāzēts ūdens, tad dzēriena pagatavošanai mājas apstākļos vislabāk ir izmantot gāzētu minerālūdeni, kas tiek pārdots sifonos;
  • uz vienu palielu glāzi (1 pers.) tiek izmantotas trīs citronu pusītes un apmēram 1/3 tējkarotes sāls.