Posts tagged ‘pilsētas svētki’

02/02/2016

Katānijas aizbildnes Sv.Agates svētki (Festa di Sant’Agata)

Papildināts.

Katānijas pilsētā katru gadu Februāra sākumā (3. – 5.02.) norit vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem – pilsētas aizbildnes Svētās Agates svētki (itāliešu val.: la festa di Sant’Agata). Tās ir trīs dienas, kuras raksturo kults, reliģija, folklora un gadsimtiem senas tradīcijas. Tie ir vieni no lielākajiem reliģiskajiem svētkiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē un popularitātes ziņā tiem ir pielīdzināmi tikai Klusās nedēļas svētki Seviļā un Corpus Domini ceremonija Cuzco, Peru.

Festivāla leģenda:

Agate esot bijusi 3.gadsimtā Katānijā dzīvojoša kādas bagātas un nozīmīgas vietējās ģimenes meita, kura esot izvēlējusies savu dzīvi pilnībā veltīt un ziedot Dievam (nodoties kristietībai un kļūt par mūķeni laikā, kad kristieši tika ienīsti un spīdzināti). Tieši tāpēc viņa esot atraidījusi visus vīriešus. Taču …

Viņas mocības sākās ar brīdi, kad viņā “ieskatījās” un viņa atraidīja romiešu vicekonsulu Quinziano. Tā gods tika aizskarts un, ņemot vērā tā laika apsūdzības likumus, Agate tika arestēta un nodota tiesāšanai vispirms viņam. Cerot, ka Agate nobīsies no iespējamām mocībām un nāves un atteiksies no savas ticības, vicekonsuls viņu ieslodzīja vispirms bordelī un pēc tam cietumā, kur viņa tika spīdzināta (durstīta ar karstiem durkļiem, nogrieztas krūtis). Neatsakoties no savas ticības, Agate mira 251.gada 5.februārī, sadegot uz sārta, kur viņu nosūtīja vicekonsuls.

Dienā, kad Agate mira, Katānijā bija zemestrīce. Agates miršanas pirmajā gadadienā no vulkāna Etna sāka plūst lava un tā apstājās tikai tad, kad vietējie iedzīvotāji sāka lūgt Dievu un izlika apskatei Agates nevainības plīvuru.

Tā Agate kļuva par Katānijas, vulkāna Etna un uguns aizbildni. Viņas brīnumainais plīvurs un 4 m garā sarkanā zīda lente tikusi izlikta apskatei katru reizi, kad vulkāns Etna draudējis iznīcināt tā tuvumā esošās pilsētas.

Festivāla norise:

Svētku neoficiālā daļa sākas apmēram nedēļu pirms oficiālās daļas, kad dažādās Katānijas pilsētas zonās iespējams sastapt vīrus, kas uz pleciem nes “cannalore / candelore” un vāc ziedojumus, kas tiks izlietoti svētku organizēšanai.

“Cannalore” ir milzīga amatnieku pagatavota svece, ļoti bagāta un krāšņa, kura simbolizē piederību kādai konkrētai korporācijai vai brālībai un var būt rotāta ar kokā grebtiem zelta krāsas gravējumiem, mocību ainām un svēto personu statujām, ziediem un karodziņiem. Agrāk, kad neesot bijis elektrības, pateicoties to augšpusē esošajam apgaismojumam, šie “cannalore” vienmēr ir gājuši procesijas sākumā un vienmēr vienā un tajā pašā secībā, lai izgaismotu ceļu pārējiem procesijas dalībniekiem.

Šīs milzīgās sveces atkarībā no to svara (var sasniegt pat 1200 kg) uz pleciem nes 4 – 12 vīri.

Mūsdienās procesijā piedalās 11 šādas sveces, bet agrāk to ir bijis pat 28. Tās pārstāv dažādu profesiju brālības, piem., kā pirmā svece vienmēr tiek nesta monsignor Ventimiglia (vismazākā, bet vissenākā svece, pagatavota apmēram 1766.g.), tālāk seko San Giuseppe La Renas zonas svece, dārzkopju un puķkopju, zivjkopju, augļkopju, pastas meistaru, bakalejas preču un mazu veikaliņu īpašnieku, vīna tirgotāju, maiznieku (vislielākā!) un visbeidzot kā pēdējā arī Sv.Agates zonas iedzīvotāju svece. Agrāk, kad sveču ir bijis vairāk, esot bijuši pārstāvēti arī zeķu un konfekšu tirgotāji, celtnieki, u.c.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (2)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (5)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (3)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (4)

Svētku pirmajā dienā (3.02.) notiek sveču parāde. Tajā piedalās visas 11 dažādām korporācijām jeb brālībām piederošās un to identitāti attainojošās sveces jeb “cannelora”, divas 18. gadsimta karietes, kuras agrāk piederēja Senātam un dažādas augstākā līmeņa reliģiskās, civilās un militārās amatpersonas. Vakarā pilsētas Doma laukumā (Piazza del Duomo) notiek grandiozs salūts.

Svētku otrās dienas (4.02.) agrā rītā nepieciešamas trīs dažādas un pie dažādām personām glabājošās atslēgas, lai atslēgtu baznīcas metāla durvis un tiktu pie to telpās glabājošās relikvijas – Sv.Agates statujas. Tālāk seko rīta agrais dievkalpojums (“Messa dell’Aurora”) un Sv.Agates sveikšana. Tā beigās ap plkst.6:00 Sv.Agates statuja tiek iznesta uz sudraba ratiem (itāliešu val.: il fercolo), kas to gaida pie baznīcas un tā ir pirmā reize, kas pilsētas iedzīvotājiem ir iespējams “sastapties” ar savu aizbildni. Sākas procesija, kas, šķērsojot visas mocību vietas, ilgs visu dienu (lielais aplis), līdz vakarā Sv.Agates statuja atgriezīsies Katedrālē.

Šajā dienā iedzīvotāji ir tērpušies tā saucamajos “sacco” jeb garās, baltas krāsas kreklveida drānās līdz pat potītēm, galvās ir melnas krāsas velveta beretes un rokās baltas krāsas cimdi un baltas krāsas auduma lakatiņi. Šāds ietērps simbolizē to, ka 1126.gada naktī iedzīvotāji izskrēja ielās tērpušies naktstērpos, lai satiktu divus no Konstantinopoles ar svētajām relikvijām atgriezušos iedzīvotājus.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (6)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (7)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (8)catania_festa-di-santagata_2016-9

Svētku trešajā dienā (5.02.), tāpat kā iepriekšējā, Svētās Agates statuja tiek novietota uz sudraba ratiem un pēcpusdienā sākas tās procesija, šķērsojot dažādas Katānijas pilsētas vietas (mazais aplis), piestājot tajās un saucot: “Lai dzīvo Svētā Agate!”. Viena no pēdējām un iespaidīgākajām pieturvietām ir Via dei Crociferi un benediktiešu mūķeņu dziedājums. Līdz ar saulrietu (vai pat agri 6.02. rītā!) Sv.Agates statuja atgriežas Katedrālē un to pavada iespaidīgs salūts.

Katru gadu 17.augustā tiek atzīmēta svēto relikviju atgriešanas no Konstantinopoles (Turcijas) gadadiena.

Feste_Sant'Agata (1)Feste_Sant'Agata (3)Feste_Sant'Agata (4)Feste_Sant'Agata (2)

Tradicionālie saldumi

Kā ļoti īpaši un tieši šos svētkus raksturojoši saldumi ir:

  • “Svētās Agates krūtis” jeb “jaunavas krūtis” (itāliešu val.: cassatelle di Sant’Agata; sicīliešu dialektā: cassateddi di Sant’Aita vai „minni di vergini”) – nelielas pusapaļas formas kūciņas ar ķiršu sukādi vidū, kas vizuāli atgādina sievietes krūtis un tieši tamdēļ vienmēr tiek pasniegtas pāra skaitlī;
  • Svētās Agates olīvas (itāliešu val.: olivette di Sant’Agata) – no marcipāna masas pagatavoti olīvu formas izstrādājumi, viens no simboliskiem šo svētku ēdieniem (desertiem), jo atgādina par to, ka tad, kad Agate bija ieslodzīta cietumā, vienīgais viņas ēdiens bija pa cietuma logu noplūktās olīvas.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (9)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (10)Feste_Sant'Agata_SweetsCatania_Festa di Sant'Agata_2016 (11)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (12)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (13)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (14)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (1)

 

26/08/2014

Pilsētas svētki

St.Anastasia

Vakar noslēdzās ikgadējie pilsētas aizbildnes – Sv.Anastasijas – svētki.

3 dienu svētku programma paredzēja dažādas aktivitātes, piemēram, pirmās dienas rītā notika svinīga baznīcas durvju atvēršana un Sv.Anastasijas statujas (relikviju) atrādīšana tautai (tas tiek darīts tikai vienu reizi gadā!), savukārt, vakarā – simbolisks gājiens cauri visai pilsētai ar aizdegtām svecītēm, godinot pirms apmēram 1600 gadiem dzīvojošo Anastasiju.

Otrās dienas vakarā ar ļoti krāšņiem priekšnesumiem uzstājās visu trīs grupu dejotājas, savukārt, trešajā vakarā – karogmetēji.

Motta_St1Motta_Majorette  Motta_Majorette1Motta_Majorette2 Motta_Sbandieratori Motta_Sbandieratori1

01/02/2014

Sv.Agates olīvas (Olivette di Sant’Agata)

Food_Olivette Sant'Agata

Katru gadu laika posmā no 3. līdz 5.februārim Katānijā tiek svinēti tās aizbildnes Sv.Agates svētki. Tie ir vietējiem iedzīvotājiem ļoti svarīgi un nozīmīgi svētki (vieni no lielākajiem reliģiskajiem svētkiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē), ko trīs (3) dienu garumā raksturo kults, reliģija, folklora un gadsimtiem senas tradīcijas.

Viens no šo svētku tradicionālajiem saldumiem ir Sv.Agates olīvas (itāļu val.: olivette di Sant’Agata). Tas ir simbolisks saldums, jo kā vēsta leģendas, tad olīvas bija vienīgais no kā pārtika cietumā ieslodzītā Sv.Agate.

Tās ir izmēra, formas un krāsas ziņā olīvas atgādinošs izstrādājums, kura galvenā sastāvdaļa ir mandeļu pasta (marcipāns). No ārpuses tās ir klātas ar plānu smalkā cukura kārtiņu.

Olivette di Sant'Agata (2)

Šoreiz es šo saldumu gatavoju nevis izmantojot mandeles (mandeļu miltus) un pārtikas krāsvielas kā to paredz tradicionālā recepte, bet gan izmantojot tikai un vienīgi Brontes īpaši zaļās pistācijas un nekādas pārtikas krāsvielas. Rezultāts? Pārāk labs gan krāsas, gan arī garšas ziņā, tamdēļ šīm olīvām nebija lemts ilgs mūžs. Iesaku pamēģināt, jo tās ir ļoti viegli un ātri pagatavojamas un var izrādīties lieliska dāvana vai našķis bērniem!

Nepieciešams (apmēram 50 gab.):

  • 250 gr mandeļu (es izmantoju nesālītas pistācijas);
  • 250 gr pūdercukura;
  • aromātvielas – pāris piles vaniļas, rūgto mandeļu esences, u.c. (pēc vēlēšanās);
  • dažas piles zaļas krāsas pārtikas krāsvielas (šoreiz neizmantoju);
  • apmēram 40 – 50 ml ūdens;
  • smalkais cukurs.

Pagatavošana:

  • ja mandeles ir nelobītas, tad aplej tās ar karstu ūdeni. Pēc apmēram 10 minūtēm noberž to mizu vai nu mandeles apbužinot ar dvieli, vai arī tās viegli saspiežot starp pirkstiem. Nosusina un atdzesē;
  • virtuves kombainā vai kafijas dzirnaviņās sasmalcina mandeles. Malšanu veic 2 – 3 reizes. Pirmajā reizē mandeles sasmalcina līdz vidēji rupjai konsistencei. Pēc tam pievieno pāris ēdamkarotes pūdercukura un pirms malšanas uz pāris minūtēm ievieto ledusskapī (novērsīs to sasilšanu un mandeļu eļļas izdalīšanos). Malšanu veic tikmēr, kamēr ir iegūta vajadzīgā maluma pakāpe;
  • uz galda virsmas veido uzkalniņu no iepriekš sasmalcinātajām mandelēm un izsijāta pūdercukura, pievieno garšvielas un krāsvielas (ja izmanto) un pavisam lēnām, pa pilei pievienojot ūdeni, visu sastrādā (samīca) viendabīgā masā. Ūdeni ir labāk pievienot mazāk nekā vairāk, jo, mīcot mīklu, mandeles sasils un izdalīsies to eļļa. Iegūto masu ietin pārtikas plēvē un uz 30 – 40 min ievieto ledusskapī;
  • masu izņem no ledusskapja un no tās veido izmēra un formas ziņā olīvas atgādinošus izstrādājumus. Pēc tam tos no visām pusēm apvārta smalkajā cukurā;
  • pasniedz kā saldumu uzreiz vai uzglabā hermētiski slēgtā traukā pēc vajadzības.

Labu apetīti!

Olivette di Sant'Agata (1)

Saistītie raksti:

31/08/2011

Pilsētas aizbildnes Sv.Anastasijas svētki

Sv.Anastasijas svētki ir pilsētas Motta St.Anastasija aizbildnes svētki (25. augusts), ļoti svarīgi svētki, kas reizi četros gados (2007, 2011) tiek atzīmēti īpaši krāšņi.

Vairāku dienu garumā dažādi pasākumi notiek gan no rīta, gan arī vakarā, tāpēc katrs var izvēlēties savai gaumei un interesēm atbilstošākos no tiem (piem., apmeklēt svinīgo svētku dievkalpojumu, reliģiskās procesijas, vērot svētku parādi Viduslaiku noskaņās, pilsētas trīs grupu priekšnesumus, u.c.).

Manis apmeklēto pasākumu atsevišķas bildes iespējams apskatīties turpinājumā:

  • 22.augusts – vakarā pilsētas galvenajā laukumā notiek tradicionālā pilsētas trīs grupu – Maestri (zilā krāsā), Campagnoli (dzelteni zaļā krāsā) un Panzera (sarkanā krāsā) – performance jeb uzstāšanās ar sagatavotu īpašu priekšnesumu (itāļu val.: Calata del Partito);

  • 23. augusts – pēcpusdienā pie pils sākās un vēlāk cauri visai pilsētai turpinājās pilsētas trīs grupu (Maestri, Campagnoli un Panzera) organizētā parāde Viduslaiku noskaņās (itāļu val.: La Calata delle Quartine a cura dei Rioni). Vakarā sekoja procesija ar Svētajām relikvijām, ko pavadīja visu trīs grupu dalībnieki to tradicionālajos tērpos un ar svecītēm rokās. Skaitot lūgšanas un dziedot dziesmas, dalībnieki šķērsoja visu pilsētu;

  • 24. augustsSv.Anastasijas statujas iznešana no baznīcas un visu trīs grupu pārstāvju dziedājums svētajai aizbildnei (itāļu val.: Cantata alla Santa Patrona) pilsētas galvenajā laukumā orķestra pavadībā. Mācītāja un pilsēta mēra uzruna. Noslēgumā – svētku salūts;


  • 25. augusts – svinību galvenā diena, kas iesākas ar svinīgo dievkalpojumu, uz kuru visu trīs grupu pārstāvji dodas mūzikas pavadībā un nesot dažādas Sv.Anastasijai veltītas veltes, piemēram olas, maizi, vīnu. Pēcpusdienā pilsētas galvenajā laukumā katra no grupām uzstājas ar savu priekšnesumu. Savukārt, naktī seko svinīgais svētku salūts!

16/04/2011

Marzamemi

 Marzamemi_May

Marzamemi pilsēta atrodas Sirakūzu zonas pašā dienvidu punktā, robežojoties ar divām tās pašvaldībām – Noto un Pakīno (Pachino).

Tā ir maza, ļoti maza arābu – fenikiešu izcelsmes zvejnieku pilsētiņa, kurā ziemā dzīvo apmēram 250 cilvēki, bet vasarā – 25 000 cilvēku. Arī pilsētas nosaukums ir cēlies no arābu valodas un tulkojumā nozīmē “baložu jeb dūju līcis” (arābu val.: “Marsà al hamen”), atspoguļojot šo un citu putnu pārlidojumus migrācijas laikā uz siltākām zemēm.

Pilsētas izcelsmes pirsākumi ir saistāmi ar tās ostu, jo tā bija īpaša …. tā jūrniekiem nodrošināja vieglu piekļuvi tās aizmugurējai daļai. Savā laikā tā bija galvenā Sicīlijas osta, no kurienes devās lieli kravas kuģi, lai Sicīlijā saražoto vīnu nogādātu uz sauszemes Itālijas ostām. Sicīlijas vīns tika transportēts, izmantojot arī dzelzceļa pakalpojumus. 

Visu pilsētas iedzīvotāju dzīve ir bijusi saistīta ar jūru, turklāt, tunča nozvejas un apstrādes vieta, kuru izveidoja arābi, bija otra lielākā Sicīlijā aiz Faviņanas (Favignana, Trapani zona).  Mūsdienās šī tunča apstrādes vieta strādā neregulāri ik 5 gadus. Tā ir populārs tūristu apskates objekts, jo tajā ir apskatāmas īpaši krāšņās un elegantās arkas, un saulrietā paveras fantastisks skats uz jūru.

1752. gadā pilsētā tika uzbūvētas Tonnaras baznīca (Chiesa della Tonnara) un Villadoratas prinča pils (Palazzo del Principe di Villadorata), kurš bija visa vēsturiskā Marzamemi centra īpašnieks. Viņš arī uzņēmās aizbildniecību pār pilsētu, sekmējot tās attīstību vairākos līmeņos: pievilinot profesionālus strādniekus no blakus esošajām pilsētām Noto un Avola, ceļot mājas zvejniekiem un tunča apstrādes vietu. Jāatzīmē, ka Marzamemi vienmēr ir bijis liels mitrums, jo tā atrodas vienā līmenī ar jūru. Jūrnieku mājiņas ir uzbūvētas apkārt centrālajam laukumam, piešķirot pilsētai noteiktu auru. 

Marzamemi ir lieliska pludmale, divas mazas ostas, sauktas “Fossa” un “Balata”, kā arī divas mazas saliņas Jonijas jūrā.

Kopš ir atjaunots pilsētas galvenais laukums un tiek rīkoti dažādi pasākumi (pilsētas svētki ar jahtu sacensībām, filmu festivāls, u.c.), pilsēta ir kļuvusi arvien populārāka, vismaz sicīliešu vidū. Tūristu sezona sākas Maijā un ilgst līdz Septembra vidum. Pārējā laikā pilsētā valda miers un klusums. Tā ir aizmirsts Sicīlijas dārgums! Turklāt, atrodas rokas sniedziena attālumā no Sicīlijas baroka pērlēm – Modikai, Raguzai, Noto, Sirakūzām …

Apskates objekti un raksturīgākie produkti:

  • osta un viss, kas saistīts ar tunci – gan svaigā, tumši sarkanā tunča gaļa, gan “bottarga di tonno rosso” – žāvētas sarkanā tunča olas / ikri, gan tonnara (tunča nozvejas un apstrādes vieta) – viens no galvenais tūristu apskates objektiem un raksturīgākajiem Marzamemi produktiem;

Marzamemi_TonnaraMarzamemi_Tonno

  • Karalienes Margaritas laukums (Piazza Regina Margherita) – pilsētas galvenais laukums ar senām, raksturīgām mājiņām, mazām un klusām ieliņām un pagalmiem, kas atgādina par pagātni;

Marzamemi_DecemberMarzamemi_MayMarzamemi_June

  • vīna tirdzniecība – daudzi kuģi devās projām tieši no šīs ostas, līdzi vedot šīs salas labākos vīnus;
  • pludmale;

Marzamemi_Mare

  • 17.augusts (pilsētas aizbildnis ir Sv.Frančesko no Paolas) – ņemot vērā pilsētas atrašanās vietu un tās vēsturi, pilsētas svētki saistās ar jūru, jahtu sacensībām un citiem ar ūdeni saistītiempasākumiem;
  • kopš 2000. gada pilsētas galvenajā laukumā Jūlija mēnesī tiek rīkots filmu festivāls (Il Festival del Cinema di Frontiera);
  • apkārtne – aitas, labību lauki, ķiršu tomātiņu, meloņu audzētavas, vīnogu lauki, olīvkoki, u.c.

Marzamemi_DintorniMarzamemi_Dintorni (1)

Noderīgi:

www.marzamemi.com

31/03/2010

Kaltadžirone (Caltagirone)

Kaltadžirone (itāļu val.: Caltagirone) atrodas 70 Km attālumā no Katānijas un ir lieliska vieta, kur vienkārši pastaigāties pa mazajām, senajām ieliņām un izbaudīt keramikas mākslas skaistumu it visur, sākot no slavenajām kāpnēm (Scala di Santa Maria del Monte), līdz pat ielu nosaukumu apzīmējumiem, kafejnīcām, keramikas darbnīcām – veikaliņiem, baznīcām, u.c. Varbūt arī Jums sanāks spēka uzkāpt un izskaitīt, no cik pakāpieniem sastāv šīs kāpnes?

Vēl skaistākas un īpašākas šīs kāpnes ir:

  • Maijā – Jūnijā, kad tiek svinēts festivāls “La Scala Infiorata” – kāpnes visā to garumā tiek noklātas ar ziediem,
  • 24 – 25.Jūlijā, kad norisinās Svētā Džakomo, pilsētas aizbildņa, svētki “Luminaria” – kāpnes visā to garumā tiek noklātas ar laternām.

  • Ziemassvētku periodā, kad ne tikai kāpnes tiek dekorētas ar ziediem, bet daudzas keramikas darītavas un veikali pārvēršanas par Jēzus dzimšanas ainiņu jeb betlēmju apskates vietām.

Caltagirone_Dicembre (1)Caltagirone_Dicembre (2)Caltagirone_Dicembre (3)Caltagirone_Dicembre (12)

Starp citu, sicīliešu keramika ir īpaša ne tikai ar saviem fiziskajiem parametriem (īpašajiem silikātiem, u.c.), bet arī ar tās vēsturiskās attīstības gaitu. Ņemot vērā, ka Sicīlija ir viena no vizbiešāk iekarotajām salām pasaulē, tad nav jābrīnās, ka sicīliešu keramikas krāsās, formās un motīvos ir saskatāms sikānu, tās pirmējo iedzīvotāju pirms vairāk kā 3000 gadiem, feniķiešu, grieķu (māla keramikas trauki, kas apdedzināti zemā temperatūrā), romiešu, arābu, bizantiešu un mauru civilizācijas rokraksts.

Tieši mauri (sarakēnieši) bija tie, kas Spānijā un Sicīlijā apmēram 9gs. ieviesa majolikas – priekš tiem laikiem jaunu un netradicionālu keramikas glazēšanas veidu, kas vēlāk kļuva ļoti populārs (balti necaurspīdīgs glazūras veids; apgleznošana dažādās krāsās tiek veikta pirms apdedzināšanas). Tiek uzskatīts, ka pirmējās majolikas bija arābu mēģinājums atdarināt ķīniešu (un mongoļu) porcelānu. Tā Vidusjūras reģionā radās majolikas – mākslas veids, kas apvieno vislabākās grieķu māla keramikas un porcelāna īpašības, un ir tik ļoti populārs mūsdienās Sicīlijā un pieprasīts un apbrīnots ārpus tās!

Caltagirone_Ceramica sicilianaCeramica siciliana (1)Ceramica siciliana (2)Ceramica siciliana (3)

31/01/2009

Motta (Motta Sant’Anastasia)

Motta St.Anastasia atrodas 12 Km attālumā no Katānijas (Catania). Pilsētas platība ir 35.73 Km2 un tā atrodas 275 m virs jūras līmeņa, uz vulkāniskas izcelsmes 65 m augsta krātera.

Pastāv vairākas leģendas saistībā ar pilsētas nosaukuma izcelsmi un nozīmi, piem., Motta (pirmsromiešu vārds) un Anastasia (grieķu – bizantiešu vārds: atdzimšana, augšāmcelšanās) ir līdzīga nozīme un dotajā gadījumā apzīmē specifisko vietu, teritorijas reljefu. 12.-14. gadsimtu laikā abi vārdi tika apvienoti – Motta Sant’Anastasia – un iedzīvotāji tika saistīti ar Svētās Anastasijas, pilsētas aizbildnes, kultu. Mottai vienmēr ir bijusi svarīga loma/ietekme.

Pilsētas nozīme īpaši palielinājās normāņu valdīšanas laikā, kad tika dots rīkojums (Ruggero d’Altavilla) pilsētas augstākajā punktā uzcelt torni (1070. – 1074.g.), kas pasargātu no sarakēnu uzbrukumiem – tādējādi, no Mottas bija iespējams kontrolēt ļoti plašas teritorijas. Anglijā, ap 1066. gadu, normāņi šādus torņus izgatavoja no koka, taču Sicīlijā mežu trūkuma dēļ šādi torņi tika izgatavoti no akmeņiem. 1526. gadā pilsēta kļuva par dzimtskunga / feodāļa Antonio Moncada īpašumu un uz četriem gadsimtiem, līdz 1900. gadam, tornis tika izmantots kā cietums. Pirms tam pilsētā saimniekoja tādi feodāļu lordi kā Russo, Perolo, Ruiz de Lihari. 1829. gadā Motta tika atzīta par atsevišķu Katānijas reģiona pašvaldību.

17. gadsimta beigās pilsētā dzīvoja apmēram 560 cilvēki, 18. gadsimta beigās (1798) – 1400 cilvēki, 1831. gadā – 2181 cilvēki, savukārt, 2010. gadā – apmēram 12 000 cilvēku.

Pilsētas svētki tiek svinēti 25.Augustā.

Reizi četros gados notiek ļoti krāšņas svinības (piem., 2007, 2011), kurās piedalās gan pilsētā esošās trīs karogu vicinātāju grupas (itāļu val. sbandieratori), gan arī folkloras grupas.