Alkantaras upe ir viena no Sicīlijas svarīgākajām upēm, jo, pateicoties tam, ka ar ūdeni to apgādā vulkāna Etna pakājē nedaudz virs Randazzo pilsētas esošs avots un Castiglione un Francavilla upes, ūdens tajā ir pieejams visu gadu.
Tā ir 52 Km gara upe, kas sākas Nebrodi kalnos esošās Florestas pilsētas zonā (viena no Sicīlijas augstākajām pilsētām: 1300 m.v.j.l.) un beidzas Giardini Naxos (Capo Schiso’) zonā, iztekot Jonijas jūrā.
Savā ceļā tā tek starp vulkāniskām ielejām un Peloritānu kalnu kaļķa – merģeļa veidojumiem, un šķērso 12 apdzīvotas vietas, piemēram, Floresta, Randazzo, Roccella Valdemone, Mojo Alcantara, Malvagna, Castiglione di Sicilia, Francavilla di Sicilia, Motta Camastra, Graniti, Gaggi, Calatabiano, Giardini Naxos / Taormina.
Alkantaras upe savu nosaukumu ir ieguvusi pateicoties Calatabiano zonā esošā romiešu arkveida tilta apzīmējumam arābu valodā (arābu valodā “al-Qanta-rah” nozīmē “arkveida tilts”).
Alkantaras upes kanjonu veidošanās process ir aizsācies pirms apmēram 300 000 gadiem un upes pašreizējā izskata veidošanās sākusies pirms apmēram 8 000 gadiem, kad vulkāna Etna ziemeļu nogāzē esošajā Monte Moio / Mogo krāterī tuvu Monte Dolce apmēram 2400.g.p.m.ē. notika ļoti spēcīgs izvirdums. Tas radīja milzīgu lavas apjomu, kurš pilnībā pārņēma un tecēja pa Alkantaras ieleju līdz pat Jonijas jūrai, tādējādi, Giardini Naxos teritorijā izveidojot Capo Schiso’ (uguns un ūdens satikšanās vieta!).
Lavas masai sajaucoties ar ledus auksto kalnu upes ūdeni, tās atdzišanas process notika daudz ātrāk nekā tas būtu noticis dabiskā ceļā. Turklāt, pateicoties upes plūsmai jeb tecējumam, kas sajaucās ar lavu, tas radīja interesantus un neparasti skaistus prizmatiskus un sešstūru upes tecējuma nospiedumus atdzisušās lavas sienās, kas nav sastopami nekur citur pasaulē (horizontāli, vertikāli, izvirzīti uz āru, viļņaini). Īsts dabas brīnums!!!
Alkantaras ielejā ir vairākas lielākas un mazākas aizas, no kurām ievērojamākā un skaistākā atrodas apmēram 13 Km attālumā no Alkantaras upes iztecēšanas vietas Jonijas jūrā (Francavilla di Sicilia tuvumā).
Tās ir divas līdz pat 50 m augstas un 2 – 5 m platas bazalta lavas kolonnas jeb klintis (itāliešu val.: Gola dell’Alcantara jeb Alkantaras upes aiza), kas satur maz silikona, bet daudz dzelzs, magnija un kalcija. Visticamākais, tās radušās spēcīgu seismisko vibrāciju rezultātā, kad 300 000 senais lavas ezers tika pārdalīts uz pusēm, ļaujot pa vidu tecēt upei (hipotēzi apstiprina tas, ka sienas ir neskartas un leņķveida).
Tās nav perfekti taisnas, toties, pateicoties Alkantaras upes tecējumam vairākumu tūkstošu gadu garumā, tās ir nogludinātas un noslīpētas tiktāk, ka saulainā dienā iespējams novērtēt to īpašo pelēki – melno spoguļveida mirdzumu. Akmens, ūdens un saules gaismas saspēle!
Starp šīm kolonnām ir tā saucamās “gurne” jeb zonas, kur upei ir stāvas nogāzes un izveidojas nelieli ūdenskritumi. Starp vienu no tiem abās upes pusēs ir izveidojusies skaista pludmales zona.
Vislabākais apmeklēšanas laiks: Maijs – Septembris, kad upē ir viszemākais ūdens līmenis. Atcerieties – tā ir kalnu upe, tāpēc ūdens tajā ir auksts pat vasarā!
Ar kājām staigājama teritorija gar upes gultni – 3 Km. Pieejami vairāki skatu punkti. Trekkings un raftings (il sentiero delle gole: 1300 m, il sentiero Eleonore: 620 m), trekking fluviale (950 m), canyoning (il sentiero di venere, 2 km)
Vienīgais Sicīlijas upes parks (itāliešu val.: Parco Fluviale dell’Alcantara) izveidots 2001.gadā. Tā kopējā platība ir 1927 ha un tas ir īpašs ar neparasti skaistiem dabas skatiem, īpašu faunu un floru. Tā teritorijā atrodas neskaitāmi nelieli, ļoti seni ciematiņi, pilis, cietokšņi. Skaistas ielejas, augļu dārzi un pakalni.
mysicily 
Leave a comment