Posts tagged ‘tempio’

30/08/2017

Sedžesta (Segesta)

Sicīlijas ZR daļā apmēram 20 Km attālumā no jūras un 7 Km attālumā no Calatafimi pilsētas atrodas sena elīmu pilsēta Sedžesta (senais nosaukums: Aigesta, grieķiem – Egesta, latīņu un itāliešu val.: Segesta), pareizāk sakot – tās paliekas un drupas, jo pilsēta jau vairākus gadsimtus nav apdzīvota.

Tā izvietota Barbaro kalna virsotnē un no tās paveras pasakains skats uz visu ieleju līdz pat jūrai. Pagātnē – viena no elīmu ietekmīgākajām un varenākajām pilsētām, kulmināciju sasniedzot grieķu un romiešu valdīšanas laikos. Līdz mūsdienām saglabājušies grieķu teātris un doriešu stilā veidots templis.

Vēsture:

  • precīzs pilsētas dibināšanas laiks nav zināms, taču jau 11.gs.p.m.ē. tā bija apdzīvota un gs.p.m.ē. šeit atradās elīmu dibināts ciems Egesta (Aegesta). Elīmi bija viena no trīs sicīliešu senajām pamatiedzīvotāju grupām, iespējams Trojas bēgļu pēcteči, un līdzās Eriče un Entella tā bija viena no to svarīgākajām pilsētām. Jau 7.gs.p.m.ē. varena un ietekmīga tirdzniecības pilsēta, kulmināciju sasniedzot 5.gs.p.m.ē.;
  • pilsēta izvietota Barbaro kalna virsotnē (305 m) un no tās paveras lielisks skats uz ieleju līdz pat jūrai. No vairākām pusēm to pasargā stāvas nogāzes un pilsētas mūri tās lēzenajā daļā. Stratēģiski svarīga vieta, lai pārraudzītu ziemeļu un centrālajā virzienā vedošos ceļus;
  • tās pamatiedzīvotāji bija elīmi un no Sicīlijas austrumiem nākošie grieķi, taču drīz vien elīmi asimilējās un pieņēma grieķu kultūru;
  • gadsimtiem ilgi atradās konfliktējošās attiecībās ar Selinuntes pilsētu, kā rezultātā cieta visa Sicīlija. Pirmās sadursmes attiecas uz 580.g.p.m.ē. un ilga līdz pat 409.gadam, kad pēc Sedžestas lūguma kartāgieši sagrāva Selinuntes pilsētu. Atriebībā par to, Sirakūzu Dionīss izpostīja kartāgiešu svarīgāko pilsētu – Mothia;
  • g.p.m.ē. Sirakūzu tirāns Agafokls (Agatocles) pilnībā izpostīja Sedžestu un pat pārdēvēja par “Diceopoli”. Daudzi iedzīvotāji tika nogalināti vai nodoti verdzībā, taču tā spēja atgūties!;
  • Pirmā Pūniešu kara laikā 260.g.p.m.ē. Sedžesta atbalstīja romiešus un pēc to uzvaras, ņemot vērā abu līdzīgo izcelsmi (Trojas bēgļu pēcteči), pateicībā par to saņēma papildus teritorijas un nodokļu atlaides. Pilsēta atguvās un uzplauka (2.gs.p.m.ē. uzcelts teātris agora’, pilsētas mūra sienas), tās nosaukums tika nomainīts uz “Segesta”. Taču drīz vien sākās lejupslīde: 104.g.p.m.ē. tieši šeit Athenion vadībā sākās vergu sacelšanās; daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz ostas pilsētu Castellamare del Golfo dēļ labākiem tirdzniecības sakariem;
  • gs. pilsētu iznīcināja vandāļi un tā vairs netika atjaunota un nekad nesasniedza tādus zelta laikus, kā iepriekš;
  • -11.gadsimtā pilsētas teritorija bija periodiski apdzīvota (netālu atradās konkurējošs ciems – Aquae Segestanae);
  • arābu valdīšanas laikā (12.gs.) senās pilsētas vietā izveidojās neliels arābu ciems, kas paplašinājās (nosaukums – “Calatabarbaro”). Tieši šajā posmā radītas moskeja (12.gs.) un nekropole;
  • gadsimta beigās ieradās normāņi un ciemā sākās rosība – tika atjaunotas pilsētas mūra sienas, tā augstākajā vietā uzcelts cietoksnis (apbūvējot bizantieši torni un atsevišķas 12.gadsimta ēkas) un tam blakus baznīca. Pretī baznīcai izveidoti kristieši kapi un, iespējams, 13.gadsimta sākumā nojaukta moskeja. Izveidots neliels dzīvojamais kvartāls;
  • švābu valdīšanas laikā (12.-13.gs.) tiek paplašināta apdzīvotā teritorija (t.sk. paplašināts cietoksnis) un uzlaboti iedzīvotāju dzīves apstākļi (labākas ēkas, keramika, neskaitāmas monētas). Agora’ zonā atrakts ļoti blīvs arābiem tipisks dzīvojamo māju rajons – mājas ar izeju uz iekšpagalmiem vai slēgtiem ceļiem. Iespējams, šajā periodā vienkopus dzīvoja musulmaņi un kristieši;
  • apmēram gadsimta vidū ciems un cietoksnis tiek pamesti un nekad vairs netiks apdzīvoti. Iespējams, tas saistīts ar ļaunprātīgu izpostīšanu (cietoksnī vērojamas bultu un ugunsgrēka pēdas) vai arī nesaskaņām starp Federico II di Svevia un musulmaņu nemierniekiem, kā arī Federico un feodālo uzurpāciju;
  • vēlāk to periodiski apmeklēja gani no blakus esošā Calatafimi ciema un 15.gadsimta vidū (1442) daudz senākas švābu baznīcas vietā uzcēla nelielu baznīcu (pilsēta šajā laikā nebija apdzīvota), kas vairs netika apmeklēta kopš 16.gadsimta un 19.gadsimtā sagruva;
  • visos sekojošajos gadsimtos tuvākais apdzīvotais centrs bija Calatafimi;
  • atklāta tikai 16.gadsimta beigās (Tommaso Fazello);
  • iespējams, mūsdienās apskatāmās pilsētas drupas ir saglabājušās no laika, kad tā tika atjaunota pēc Agatocles izpostīšanas (4.gs.p.m.ē.).

Apskates objekti:

  • Doriešu templis (430.-420.g.p.m.ē. beigas) – viens no retajiem grieķu doriešu tempļiem, kas vismaz ārēji saglabājies ļoti labi un nekad nav sabrucis! Veidots ārpus pilsētas mūra sienām daudz senāka kulta objekta vietā un redzams jau pa gabalu. Veidojis grieķu arhitekts, kā tipisku grieķu templi no ārpuses – lielu un iespaidīgu (6 x 14 kolonnas jeb 26 x 61 m platumā un 9.3 m augstumā), taču piemērojot vietējās kultūras un kulta vajadzībām (bez iekšsienām, skulptūrām, altāra, jumta). Šķiet, Templis tā arī nekad nav bijis pabeigts. Izmantots reliģiskām vajadzībām; Grieķu templis elīmu pilsētā!
  • grieķu teātris (4. vai 2.gs.p.m.ē.) – izcirsts daudz senākas no bronzas laikiem saglabājušās klints vietā. Teātra veidotāji bijuši grieķi un tas ir veiksmīgākais piemērs pārejai no grieķu uz romiešu teātru veidu. Sākotnēji sastāvēja no 29 rindām (21 saglabājusies) un 7 sektoriem (63.6 m diametrā) un spēja uzņemt 4 tūkstošus cilvēku. Redzams pa gabalu un no tā paveras lielisks skats uz ieleju. Izpilda tās pašas funkcijas, ko grieķu teātri lielās pilsētā;
  • svētnīca (santuario di contrada Mango, 6.-5.gs.p.m.ē.) – celta ārpus pilsētas mūra sienām un nav zināms tās precīzs pielietojums. Liela, tāpēc, iespējams, tās iekšpusē atradās vairākas ēkas;
  • agora’ un dzīvojamā māja “casa del navarca” (2.-1.gs.p.m.ē.) – ar elegantiem dekorelementiem;
  • viduslaiku zona: mūris ar ieejas vārtiem “Porta di Valle”, teātris atrodas blakus cietoksnim (12.gs.), 2 baznīcas (1442), viduslaiku kvartāls un moskeja;
    • mūris ar ieejas vārtiem (6.-5.gs.p.m.ē.) – uzsākts veidot 6.-5.gs.p.m.ē. un gadsimtu laikā paplašināts līdz pat 11 torņiem un 5 vārtiem. Laika gaitā zemākie vārti pamesti un izmantoti tikai augstākie.