Posts tagged ‘smilšu pudmale’

21/08/2017

Sampjēri (Sampieri)

Sampjēri (itāliešu val.: Sampieri) ir viens no vistālāk dienvidos esošajiem itāliešu zvenieku ciematiņiem, ko apskalo Vidusjūra. Tas atrodas apmēram 10 Km attālumā no iekšzemes virzienā esošās pilsētas Šikli (itāliešu val.: Scicli) un tiek uzskatīts par tās pludmales daļu (ietilpst Ragūzas zonā). Atrodas pa vidu starp Cava d’Aliga (3 Km rietumu virzienā) un Marina di Modica (4 Km austrumu virzienā).

2011.gadā tajā dzīvoja apmēram 660 cilvēku, taču to skaits ievērojami palielinās vasaras sezonā, kad pilsētā ierodas tūristi no tuvākām un tālākām vietām. Un kā nu ne, ja šeit ir 3 Km gara zeltainu smilšu un kāpu pludmale!

Pilsētas svētki – 15.augustā (Santa Maria Assunta).

Vēsture:

Ciemata teritorija bijusi apdzīvota jau priekšvēsturiskos laikos (“Costa ri carro” teritorijā kaļķakmens klintīs saglabājušās neolīta laikmetā apdzīvotās alas un dabīgie atvērumi, kas nezināmu iemeslu dēļ vēlāk pēkšņi pamesti. Iespējams, kādas dabas kataklizmas dēļ).

Liecības par ciema eksistenci saglabājušās no 6.gs.p.m.ē., kad šeit dzīvoja grieķu kolonija un tas saucās “Apolline” par godu Apollo templim, kas atradās “Punta Pizziddu” zonā.

12.gadsimtā arābu ģeogrāfu dokumentos tā minēta kā “Marsa Siklah” jeb Šikli pilsētas osta un minēts arī “Gadir as Sarsur” jeb purvājs. Līdz pat 13.gadsimtam jeb ostas iegrimšanai smiltīs tā bija vieta, kur ļoti aktīvi piestāja no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem austrumiem nākošie kuģi. Iespējams, vieta, kur papildināt dzeramā ūdens krājumus (ciema teritorijā atradās zemūdens saldūdens avoti).

Nosaukumi Sampieri (San Pietro), Samuele (San Michele) un Pisciotto parādās vēlāk, apmēram 16.gs.

Sampjēri vārda izcelsme saistīta ar leģendām apvītu notikumu – dodoties uz Romu, šeit esot piestājis apustuis San Pietro (40.g.) un savā trešajā ceļojumā no Maltas arī apustulis San Paolo (63.g., Porto Ulisse, vēlāk devās uz Cava Ispica).

Kopš seniem laikiem ciema iedzīvotāju galvenais ienākumu avots bijis zvejniecība, amatniecība (pinumi un slotas no palmu klūgām) un tirdzniecība (mūsdienās piekrastē esošās mājas agrāk bija noliktavas; piekrastes teritorijā atradās pāris novērošanas posteņi, lai savlaicīgi ziņotu par ienaidnieka – galvenokārt turku pirātu – tuvošanos). Īpaši intensīva jūras satiksme un tirdzniecības sakari bija ar Maltu – Sicīlija, Modikas grāfiste, to apgādāja ar graudaudiem, sieru, vīnu, medu, mandelēm, kaņepēm, kerobu, vasku, kokmateriāliem, u.c. Kopš 19.gadsimta sākuma jūras satiksme un tirdzniecība strauji apsīka, ko noteica Pocallo (itāliežu val.: Pozzallo) ostas nozīmīguma pieaugums, dzeramā ūdens trūkums, u.c.

Iedzīvotāju darbības veids būtiski mainījās 1950.-60.-tajos gados, kad arvien vairāk iedzīvotāju pievērsās lauksaimniecībai, īpaši siltumnīcās audzējot dārzeņus. Mūsdienās tā ir ļoti iecienīta tūristu vieta.

Apskates objekti:

  • jūra un pludmale – uz vienu pusi, zeltainas smiltis un kāpas, uz otru pusi, klintis. Un vēl – viena no retajām vietām, kur iespējams apskatīt Vidusjūras smilšu kāpas!;
  • pilsētas vēsturiskais centrs – pavisam neliels miestiņš, ko izstaigāt vienas dienas laikā ar nelielām, no akmens veidotām zemām mājiņām;
  • Villa Penna in C.da Trippatore;
  • il pantano naturale di fossa Samuele;
  • La Fornace Penna, dialektā “Ô Pisciuottu” (1909 – 1924) – kieģeļu ražotne, kuras produkcija agrāk tika eksportēta uz citām Vidusjūras reģiona valstīm (īpaši Lībiju, Tripoli pēc 1911.gada kara). Ļaunprātīgi nodedzināta 1924.gadā. Mūsdienās pusizlaupītā ēka uzskatāma par vienu no industriālās arheoloģijas objektiem.