Posts tagged ‘Sicīlijas galvaspilsēta’

05/06/2017

Palermo

Beidzot tā diena pienākusi un ļoti pelnīti Palermo pasludināta par 2018.gada Itālijas kultūras galvaspilsētu. Tas nozīmē, ka tā obligāti jāredz! Un labāk to izdarīt jau tagad, pirms sākas liela cilvēku burzma.

Palermo ir pilsēta, kuru nav viegli aprakstīt un raksturot un es to pat nemēģināšu darīt, jo katram tā šķiet citādāka.

Viennozīmīgi, tā ir viena no bagātākajām un krāšņākajām pilsētām (kā nekā 28 gadsimtus sena vēsture!!!), kuras attīstībā savu ieguldījumu atstājušas daudzas tautas, piemēram, feniķieši, kartāgieši, grieķi, romieši, ostrogoti, bizantieši, arābi, normāņi, franči, spāņi.

Pilsēta, kuru vislabāk iepazīt, staigājot kājām, jo tikai tā iespējams izbaudīt tās patieso atmosfēru un ik uz stūra jūtamo pagātnes dvašu. To nevar nesajust.

Tā ir kā virpulis, kas apdullina un sagriež galvu. Kontrastiem bagāta, piesātināta, haotiska, skaļa, netīra, bet tajā pašā laikā organizēta, valdzinoša un mazliet eksotiska pilsēta, kura nekad neapstājas. Aktīva pilsēta, kuru jāmāk izprast un baudīt.

Un baudīt šeit tiešām ir ļoti daudz ko (vēsturiskas ēkas un celtnes, muzeji, parki, tirgi, u.c.). Vairāk kā 1500 objektu!!! Līdz ar to viena diena noteikti būs par maz, lai apskatītu kaut nelielu daļu šīs pilsētas.

Uzziņai:

  • Palermo atrodas Tirēnu jūras piekrastē esošajā ļoti auglīgajā Pellegrino kalna (606 m) ielejā, sauktā Conca d’Oro ielejā.
  • Tā izvietota 14 m.v.j.l. un tajā valda mērens Vidusjūras klimats.
  • Palermo ir Sicīlijas lielākā un Itālijas piektā lielākā pilsēta aiz Romas, Milānas, Neapoles un Torīno. Apmēram 700 tūkst.iedzīvotāju, ieskaitot tās perifēriju – 1.3 miljoni. Sicīlijas galvaspilsēta.
  • Pilsētas aizbildne – Svētā Rozālija, kuras svētkus svin 15.jūlijā. Tiek uzskatīts, ka 1624.gadā tā paglāba pilsētu no melnā mēra.
  • viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām!
  • UNESCO savā sarakstā iekļāvis sicīliešu marionetes (2008) un 10 arābu – normāņu takas apskates objektus (2015);
  • ielu ēdienu galvaspilsēta Eiropā (piem., arancini, panelle, sfincione, panino con la milza, stigghiola, u.c.).
  • galvenās ielas – Corso Vittorio Emanuele, Via Maqueda, Via Roma, Viale della Liberta’;
  • Corso Vittorio Emanuele un Via Maqueda ielas sadala pilsētu četros kvartālos jeb zonās (Kalsa, Albergheria, Seralcadio, La Loggia), to krustpunkts atrodas Quattro canti (4 strūklakas, 4 gadalaiki, 4 spāņu karaļi, 4 vecpilsētas zonu svētie aizbildņi);
  • ļoti aktīva un dinamiska pilsēta ar visplašāko kultūras un mākslas piedāvājumu.

palermo_quartieripalermo_mappa-monumentalepalermo_quattro-canti

Mazliet vēstures:

Palermo pilsētas teritorijā dažādu sicīliešu pamatcilšu pārstāvji dzīvoja jau ilgu laiku pirms 734.g.p.m.ē. feniķiešu tirgotāji šeit nodibināja vienu no savām trīs svarīgākajām kolonijām (līdzās Motya un Solunto). Pateicoties tās atrašanās vietai un ostas esamībai, tie uzsāka plašus tirdzniecības sakarus ar citām Vidusjūras reģiona valstīm. Pilsētas toreizējais nosaukums “Zys”, “Sys” jeb “zieds”.

Vēlāk tā pārgāja grieķu (pilsētu pārdēvēja par “Panormos” jeb “viss osta”), 254.g.p.m.ē. romiešu (pilsētas nosaukums “Panormus”), vandāļu un ostrogotu, 535.g. bizantiešu, līdz visbeidzot 831.g. arābu pārvaldībā (pilsētu pārdēvēja par “Balarm”). Tas bija sākums tik ievērojamai attīstībai un uzplaukumam, ka drīz vien tā kļuva par ievērojamu Vidusjūras reģiona un Sicīlijas Emirāta centru (līdz tam galvenā pilsēta bija Sirakūzas), ar plašiem sadarbības sakariem ar Z Āfrikas un Austrumu valstīm. Tika uzcelts virkne greznu ēku, moskeju, izveidoti tirgi, dārzi, La Kalsa kvartālā darbojās amatnieki un tirgotāji, valdīja reliģiskā tolerance (vienlaikus dzīvoja un darbojās kristieši, arābi, ebreji).

1071.gadā pie varas nāca normāņi. Pilsētas attīstība un uzplaukums turpinājās, neskatoties uz to, ka arābu ēkas tika izmantotas citiem mērķiem, piemēram, mošejas pārveidotas par kristiešu baznīcām. Valdīja savstarpēja reliģiskā tolerance, vienkopus pastāvēja dažādas kultūras, kas ļoti plaši redzams arhitektūrā. Arābu arhitektiem tika uzticēta normāņu ēku celtniecība (tā radās slavenais arābu – normāņu stils) un arī Karalistes pārvaldība (pilsētas nosaukums “Balermus”; Sicīlijas Karaliste tika pārvaldīta no Palermo). Arī šajā laikā tā turpināja būt nozīmīga tirdzniecības pilsēta starp rietumiem un austrumiem un tajā ieradās ievērojami cilvēki. Palazzo dei Normanni – karaļu rezidences vieta.

1194.gadā pie varas nāca vācu Hohenstaufen dinastijas pārstāvji. Tās imperatora Frederick II valdīšanas laikā Palermo kļuva par ievērojamu kultūras dzīves centru (nekad tā vairs nesasniegs tādu līmeni, pat ne spāņu valdīšanas laikā un neskatoties uz to, ka tā tiks izskaistināta baroka stilā) un to arvien vairāk iepazina citas Eiropas valstis.

Seko franču (1266 – 1282), spāņu un burbonu valdīšanas laiks, kuru laikā vērojama Palermo lomas mazināšanās (Divu Sicīliju Karaliste tika pārvaldīta no Neapoles) un nenovēršama lejupslīde (samazinās iedzīvotāju skaits, savstarpēji dižciltīgo ģimeņu nemieri, milzīgi nodokļi, ebreju izraidīšana, vajāšanas).

1816.g. Palermo pievienoja Neapoles Karalistei, bet 1860.g. tā kļuva par apvienotās Itālijas Karalistes sastāvdaļu (Giuseppe Garibaldi). Sākās milzīti apbūves un celtniecības darbi (arhitekts Ernesto Basile). Osta smagi cieta 1943.gada uzlidojumu laikā. 1950.-tajos gados sākās milzīgi apbūves apjomi, kuru laikā tika nojaukts virkne vēsturisko ēku un to vietā uzceltas daudzstāvu ēkas un autostāvvietas. Korupcija, mafija, pasūtījuma slepkavības …. tas viss vēl joprojām nav izzudis.

Apskates objekti:

Palermo ir vairāk kā 1500 apskates objektu, tāpēc par garlaicību nav jāsūdzas.

Zemāk uzskaitītie ir absolūts minimums jeb UNESCO sarakstā iekļautie objekti, kā lielisks piemērs dažādu kultūru sajaukumam un līdzās pastāvēšanai:

  • Karaliskā pils (Palazzo dei Normanni, Palazzo Reale)viena no senākajām karaļu rezidences vietām Eiropā, mūsdienās – Sicīlijas reģionālās pārvaldes mājvieta. Celta arābu valdīšanas laikā (9.gs.) uz neliela paaugstinājuma jeb vietā, kur feniķiešu un romiešu laikos atradās aizsardzības nolūkos izmantota celtne (nav saglabājusies). Pēc tam arābi šeit uzcēla pili nocietinājuma stilā, bet vēlāk to pameta, pārceļoties uz piekrastē esošo Al – Halisah zonu. Normāņi to atjaunoja un pārveidoja ļoti krāšņā ēkā ar banketu zālēm, dārziem, u.c. Pēc Frederick II nāves (1250.g.) sākās 300 gadus ilgs lejupslīdes periods, līdz to no bojāejas paglāba tas, ka 16.gadsimtā to ik pa laikam sāka apdzīvot spāņu viceprezidenti. Ēkā tika veikti pārveidojumi un tikai dažas no telpām saglabājušas savu sākotnējo normāņu izskatu, piem., Roger istaba un Palatina kapella. Lielisks bizantieš, viduslaiku un arābu stilu sajaukums;
  • Karaliskā kapella (Cappella Palatina) – turpat Karaliskās pils 1.stāvā atrodas nedaudz apslēpta, maza, taču pasakaini skaista kapella (celta 1130.-1143.g.), kas savulaik izmantota kā karaļu privāta baznīca. Pasakaini skaisti koka griesti, mozaīkas, u.c. Lielisks dažādu stilu sajaukums. Viens no vairāk apmeklētajiem objektiem Palermo!;

palermo_palazzo-realepalermo_cappella-palatina-1palermo_cappella-palatina-12palermo_cappella-palatina-3palermo_cappella-palatina-6palermo_cappella-palatina-7palermo_cappella-palatina-2palermo_cappella-palatina-4palermo_cappella-palatina-5palermo_cappella-palatina-9palermo_cappella-palatina-8palermo_cappella-palatina-10palermo_cappella-palatina-11palermo_cappella-palatina-14

  • Palermo katedrāle (Cattedrale di Palermo, Cattedrale Santa Vergine Maria Assunta) – celta vienā no senākajām sakrālajām vietām Palermo (4-6.gs.), kur agrāk atradās bizantiešu baznīca, arābu laikā moskeja, līdz visbeidzot normāņi to pārveidoja par kristiešu baznīcu (1184.-1185.g.). Veltīta nevis pilsētas aizbildnei Sv.Rozālijai, bet gan Svētās Jaunavas Marijas uzņemšanai debesīs (Santa Vergine Maria Assunta in Cielo). Grezna ārpuse un salīdzinoši vienkārša iekšpuse. Vairākkārt pārbūvēta. Dažādu laikmetu un stilu sajaukums. Baznīcā atrodas daudzu ievērojamu personu kapenes (12.gs.), piemēram, Ruggero II, Constanza d’Aragona, Federico II. Labajā pusē atrodas pilsētas aizbildes Sv.Rozālijas kapella (1635). Baznīcas centrālajā daļā pretī altāram atrodas grīdā iebūvēta bronzas meridiāna (17.gadsimta tā kalpojusi kā solārā observatorija), ko izmantoja kā laikrādi un kalendāru, īpaši Lieldienu noteikšanai. Šeit atrodas arī svēto relikviju un karalisko dārglietu muzejs, kura lielākais lepnums ir Aragonas Konstances kronis cepures formā (12.gs.);

palermo_cattedrale-di-palermo-1palermo_cattedrale-di-palermo-2palermo_cattedrale-di-palermo-4palermo_cattedrale-di-palermo-3palermo_cattedrale-di-palermo-5palermo_cattedrale-di-palermo-6

  • Eremītu Sv.Džovanni baznīca (Chiesa di San Giovanni degli Eremiti) – celta vietā, kur agrāk atradās pirmais Benediktīniešu klosteris Sicīlijā (6.gs.). Arābi to izpostīja un pārveidoja par moskeju (9.gs.), taču normāņi 1142.gadā atjaunoja. Tā ir neliela baznīca, kas izskata ziņā drīzāk atgādina moskeju un īpaša ar saviem sarkanajiem kupoliem. Lielisks normāņu un arābu stila apvienojums; skaists dārzs;
  • Admirāļa Sv.Marijas jeb Martorānas baznīca (Chiesa di Santa Maria dell’Ammiraglio, arī La Martorana un San Nicolo’ dei Greci) – celta normāņu valdīšanas laikā (1143.g.) pēc normāņu karaļa grieķu admirāļa Giorgio d’Antiochia rīkojuma (pateicoties tam arī attiecīgs baznīcas nosaukums). Sākotnēji izmantota grieķu rituālu svinēšanai, līdz vēlāk 13.gadsimtā pievienota katoļu baznīcai un 1433.gadā nodota Martorānas konventa mūķenēm, no kā ieguvusi savu otro nosaukumu. 16.-18.gadsimtos baznīcā veiktas strukturālas un izskata (baroka) pārmaiņas. Viena no skaistākajām bizantiešu baznīcām Itālijā, kas saglabājusies no Viduslaikiem. No ārpuses ļoti vienkārša, bet iekšpusē neparasti grezna – bizantiešu zelta mozaīkas (12.gs.), gleznas, skulptūras, baroka freskas. Saglabājušās mozaīkas ir vienas no iespaidīgākajām Sicīlijā un tās darināja no Bizantijas atvestie meistari, kas darināja arī Karalisko pili un Čefalu katedrāli. Interesanti, ka tieši šeit 19.gadsimtā Martorānas klostera mūķenes radīja marcipāna augļus, kas ieguva tādu pašu nosaukumu;

palermo_chiesa-martorana-1palermo_chiesa-martorana-3palermo_chiesa-martorana-2

  • Sv.Kataldo baznīca (Chiesa di San Cataldo) – atrodas blakus Martorānas baznīcai. Celta normāņu valdīšanas laikā (1154.g.) pēc Maione no Bari rīkojuma. Neliela, īpaša ar saviem trīs sarkanajiem kupoliem (arābu stila ietekme), lieliski saglabājušos askētisko iekšpusi un mozaīkveida grīdu. No 1182.-1787.gadam atradās Monreāles benediktīniešu mūku pārvaldībā. Ap 1867.gadu šeit tika ierīkots pasta birojs un noliktava, līdz 1867.gadā uzsākti restaurācijas darbi un baznīcai atgriezts tās iepriekšējais skaistums;

palermo_chiesa-san-cataldopalermo_chiesa-san-cataldo-1palermo_chiesa-san-cataldo-2

  • Zisas pils (Palazzo / Castello della Zisa) – celta normāņu valdīšanas laikā (12.gs.) kā netālu no pilsētas esoša normāņu karaļu vasaras rezidences vieta atpūtas un izklaides (medību) nolūkos, turklāt, kā daļa no daudz plašākas teritorijas ar citām ēkām un ļoti skaistu parku (ar baseiniem, strūklakām, medību vietām). Celta arābu stilā un to cēluši arābu arhitekti;
  • Admirāļa tilts (Ponte dell’Ammiraglio) – celts 1130.-1140.g. pēc Ruggero grieķu admirāļa Giorgio d’Antiochia rīkojuma vietā, kur agrāk tecēja Oreto upe un bija ļoti svarīga loma laikā, kad Palermo bija sasniedzama tikai no jūras (savieno pilsētas centru ar tās perifēriju). Pateicoties tilta struktūrai, tas ne tikai spēja izturēt lielu svaru, bet arī pārcieta 1931.gada plūdus;

Netālu no Palermo:

  • Mondello – Palermo pilsētas pludmales daļa, ļoti iecienīta vietējo un tūristu vidū;

  • Monreāles katedrāle (Cattedrale di Monreale & Chiostro) – apmēram 8 Km attālumā no Palermo atrodas arābu – normāņu stilā celta katedrāle (1174.g.), kas veltīta Santa Maria la Nova un rotāta ar bizantiešu mozaīkām. Tas ir lielākais bizantiešu mozaīku komplekss Itālijā (6400 m2), otrs lielākais pasaulē aiz Sv.Sofijas katedrāles Stambulā, kur mozaīkas saglabājušās sliktākā stāvoklī. Pievērsiet uzmanību galvenās ieejas bronzas durvīm (12.gs.), tās attēlo 42 bībeliskas ainas. Apskates vērts ir arī blakus esošā klostera dārzs.

palermo_cattedrale-di-monreale-8palermo_cattedrale-di-monreale-1palermo_cattedrale-di-monreale-2palermo_cattedrale-di-monreale-5palermo_cattedrale-di-monreale-6palermo_cattedrale-di-monreale-7palermo_cattedrale-di-monreale-4palermo_cattedrale-di-monreale-3

  • Sv.Rozālijas svētnīca (Santuario di Santa Rosalia su monte Pellegrino) – netālu no Palermo atrodas Pelegrīno kalns, kura virsotnē atrodas Sv.Rozālijas jeb Palermo pilsētas aizbildnes svētnīca. Vērts apmeklēt, lai, dodoties lejā, no šejienes izbaudītu arī fantastiski skaisto skatu uz Palermo pilsētu;

  • Čefalu katedrāle (Cattedrale di Cefalu’) – celta 1130.g. pēc normāņu karaļa Ruggero II pavēles vietā, kur tas izglābās no pēkšņi jūrā sākušās negaisa (ēka pabeigta pēc tā nāves). Celta nocietinājuma stilā. Spēcīga normāņu, arābu, bizantiešu un latīņu stilu ietekme. Vienas no vislabāk saglabājušajām bizantiešu (1148.g.) mozaīkām Sicīlijā (mazāk cietušas, salīdzinot ar Palermo un Monreāles mozaīkām)!;

Cefalu3

  • sicīliešu marionetes un sicīliešu marionešu teātris (pupi siciliani & opera dei pupi; UNESCO, 2008) – noteikti izbaudiet šo teātra mākslas veidu, kurš vienīgais ticis pārmantots bez pārtraukuma, t.i. no paaudzes paaudzē, un izdzīvojis līdz mūsdienām, kur to vēl joprojām turpina atsevišķi ģimenes uzņēmumi (skolas) jau ceturtajā un piektajā paaudzē. Paliks pieaugušajiem un bērniem;

palermo_pupi-siciliani_mancuso-1palermo_pupi-siciliani_mancuso-2

  • sicīliešu ēdieni, īpaši ielu ēdieni (cibo da strada) – jebkuras kultūras neatņemama sastāvdaļa ir tās ēdienkarte un Palermo tā ir ļoti plaša un kontrastiem bagāta (Vidusjūras diēta 2013.gadā iekļauta UNESCO). Noteikti izmantojiet izdevību un nogaršojiet kaut ko no ielu ēdieniem: arančīnas jeb pildītas rīsu bumbas, sicīliešu īpaši mīksto picu (sfincione), turku zirņu miltu plācenīšus (panelle di ceci), kartupeļu kroketes (crocche’ vai cazzilli), sviestmaizi ar liesu (panino con la milza), fokačas veida maizītes ar liesas strēmelītēm, kas pirms tam sautētas ar plaušām un apceptas cūku taukos (guastella), sautētus vai ceptus jaunlopa tīmusa dziedzerus (le animelle), grilētas liellopa vai aitas kuņģa daļas, kas rullīša veidā aptītas ap sīpolloku vai puravu (la stigghiola), asinsdesas (il sanguinaccio), u.c. Bieži sastopami ielu ēdieni ir arī mīklā cepti sezonas dārzeņi (piem., artišoki, brokoļi, ziedkāposti) vai mazas zivtiņas, uz uguns cepti kastaņi un artišoki (caldarroste, carciofi arrostiti), grauzdēti turku zirņi un ķirbju sēklas (calia e simenza), cukurā grauzdētas mandeles vai dažādu riekstu nugas jeb torrone. Ahhhh, jā, saldumi – saldējums, granita, pildītas vafeļu trubiņas (cannoli), marcipāna izstrādājumi (frutta di Martorana), torte Cassata siciliana, u.c. Tas viss ir jāpamēģina Sicīlijā. Noteikti apmeklējiet kādu no Palermo vēsturiskajiem tirgiem!

Un daudz kas vēl cits:

palermo_porta-nuova-1palermo_stradepalermo_porta-nuova-2palermo_villa-bonannopalermo_fontana-pretoria-2palermo_fontana-pretoria-1palermo_orto-botanicopalermo_albero

Laipni lūgti Palermo!

Benvenuti a Palermo!

23/09/2011

Sicīlija (Sicilia)

Sicīlija ir Itālijas autonomais reģions, lielākā Vidusjūras sala. Tās platība ir 25 711 Km2, iedzīvotāju skaits – apmēram 5 miljoni, ārpus Sicīlijas – 10 miljoni (glv., Ziemeļamerika, Argentīna, Austrālija, Latīņamerika un citas Eiropas valstis). Pašā Sicīlijā vislielākais imigrantu skaits ir no Rumānijas, Tunisijas, Marokas, Šrilankas, Albānijas un citām tuvo austrumu valstīm. Sicīlijas galvaspilsēta ir Palermo.

Senatnē Sicīlija bijusi pazīstama ar nosaukumu Trinacria, pateicoties salas trīstūrveida formai. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji salu apdzīvojušas trīs ciltis: sikāni, kas dzīvojuši salas vidienē un varētu būt ieceļojuši no Ibērijas pussalas, Katalonijas (Spānijas ZA teritorija; 8000.g.p.m.ē.), elīmi, kas dzīvojuši salas ZR pusē un varētu būt ieradušies no Egejas jūras puses un sikuli, kas dzīvojuši salas austrumu pusē un apmēram 1200. g.p.m.ē. varētu būt ieradušies no Itālijas sauszemes puses, Ligūrijas reģiona. Turpmāko gadsimtu laikā Sicīlijas vēsture bijusi ļoti raiba, to iekarojuši un tajā valdījuši kartāgieši, grieķi, romieši, vandāļi, goti, ostrogoti, bizantieši, arābi, normaņi, švābi, franči, spāņi, austrieši, u.c. 1860. gadā pēc Džuzepes Garibaldi ekspedīcijas Sicīlija pievienota Itālijas Karalistei, taču par autonomu tās reģionu kļuva tikai 1946. gadā.

No Itālijas sauszemes daļas Sicīliju atdala apmēram 3.5 Km platais Mesīnas jūras šaurums.

Salā atrodas Eiropas lielākais un viens no aktīvākajiem vulkāniem pasaulē – vulkāns Etna (3320 m). Vulkāniskas izcelsmes salas ir arī Tirēnu jūrā esošais Eolu jeb Lipari salu arhipelāgs, ieskaitot tās aktīvo vulkānu Stromboli (par aktīvām tiek uzskatītas arī šobrīd snaudošās salas Vulcano, Vulcanello un Lipari), turklāt salas otrā pusē zem ūdens atrodas vēl viens vulkāns – Ferdinandea, kurš pēdējo reizi izvirda 1831. gadā.

sicilia-8sicilia-16

Sicīlijas teritorija ir samērā kalnaina (tikai apmēram 15% tās teritorijas ir līdzenumi). Salas ziemeļos atrodas Madoniju un Nebrodi kalni, ziemeļaustrumos – Peloritānu kalni, dienvidaustrumos – Ibleju kalni, kas tiek uzskatīti par Apenīnu kalnu turpinājumu. Salas centrālajā daļā atrodas Ereju kalni un rietumu centrālajā daļā – Sikānu kalni.

Sicīlijai pieder vairākas salas: Lipāru salas, Egadu salas, Pantellerijas sala, Ustikas sala un Pelageju salas.

Sicīlijas klimats ir viens no maigākajiem Eiropā. Tas ir tipisks Vidusjūras klimats ar maigām un lietainām ziemām un karstām, sausām vasarām. Ne velti senie grieķi Sicīliju dēvēja par „saulaino salu”.

 

Mēnesis

Janv

Febr

Marts

Apr

Maijs

Jūn

Jūl

Aug

Sept

Okt

Nov

Dec

 

Vidējā gaisa temperatūra, max °C

15 15 16 18 22 29 30 34 29 23 19 16

Vidējā gaisa temperatūra, min °C

10 10 11 13 16 20 23 24 22 18 14 11

Nokrišņi, mm

72 65 60 44 26 12 5 13 42 98 94 80

Sicīlija sastāv no 9 reģioniem (Agridžento, Ennas, Kaltanisetas, Katānijas, Mesīnas, Palermo, Ragūzas, Sirakūzu, Trapāni), no kuriem visblīvāk apdzīvots ir Katānijas reģions. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Palermo (1.25 milj.), Katānijas (1.1 milj.), Mesīnas (0.65 milj.), Agridžento (0.45 milj.), Trapāni (0.44 milj.) un Sirakūzu  (0.4 milj.) zonās. Lielākās pilsētas ir Palermo (657 tūkst.), Katānija (294 tūkst.), Mesīna (243 tūkst.) un Sirakūzas (124 tūkst.).

20 biežākie uzvārdi: Russo, Messina, Caruso, Lombardo, Marino, Rizzo, Greco, Romano, Grasso, Di Stefano, Amato, Costa, Parisi, La Rosa, Bruno, Puglisi, Vitale, Arena, Pappalardo, Catalano.

Neskatoties uz to, ka Sicīlijā valda bezdarbs (apmēram 20%), zemi vidējie ienākumi un augsta nelegālā nodarbinātība un tās galvenās darbības nozares ir lauksaimniecība (citrusu augļi, olīves un olīvu eļļa, vīns, rieksti, sieri, zivis, u.c.), nekustamais īpašums, tūrisms un smagā rūpniecība, tomēr kultūrvēsturiski tā ir ļoti bagāts un unikāls Itālijas reģions, īpaši ar tās arhitektūru, valodu, literatūru, mākslu, mūziku, virtuvi, u.c.

18.gadsimtam raksturīgais sicīliešu vēlīnais baroka stils vistiešākajā veidā apskatāms un baudāms sekojošās pilsētās: Katānijā, Kaltadžirone, Sirakūzās, Noto, Ragūzā, Modikā, Šikli (itāļu val.: Scicli) un Ačireale.

sicilia-9sicilia-13sicilia-11sicilia-12sicilia-15sicilia-7sicilia-17sicilia-14sicilia-22sicilia-18sicilia-20sicilia-19sicilia-32sicilia-23sicilia-24sicilia-25sicilia-27sicilia-31sicilia-26

Dažādas arheoloģiskās liecības apskatāmas sekojošās pilsētās:

  • sikāni, elīmi, sikeli: Segesta, Eriče, Ispikas karjers jeb aiza, Sirakūzas (Thapsos), Pantālika;
  • grieķi: Sirakūzas, Agridžento, Selinunte, Džela, Kamarīna, Himera, Megara Hyblaea, Džardini Naksos, Heraclea Minoa;
  • feniķieši: Motijas (itāļu val.: Mothia, Mozia) sala, Soluntum, Marsala;
  • romieši: Piazza Armerina, Centuripe, Taormīna;
  • arābi: Palermo, Madzara del Vallo.

sicilia-3sicilia-2sicilia-1sicilia-4

Pasaules mantojuma objektu sarakstā (UNESCO) ir iekļauti sekojoši Sicīlijā atrodošies objekti:

  • Agridžento arheoloģiskā zona un grieķu tempļu ieleja (1997);
  • Armerīnas laukums (itāļu val.: Piazza Armerina) un Villa Romana del Casale esošie unikālie sienu gleznojumi (1997);
  • Eolu jeb Lipāri vulkāniskās salas (2000);
  • vēlīnā baroka pilsētas Noto ielejā – Noto, Modika, Ragūza un Avola (2002);
  • Sirakūzas un Pantālikas akmeņainā nekropole (2005);
  • sicīliešu marionetes un marionešu teātris (2008);
  • vulkāns Etna (2013);
  • Palermo esošā arābu – normāņu taka (2015);
  • papildus tam visam arī vidusjūras diēta (2013).

Sicīliešu valoda ir patstāvīga romāņu valodu saimes valoda, kas ir attīstījusies no latīņu valodas un ietekmējusies no grieķu, arābu, franču, vācu, spāņu, kataloniešu un provansiešu valodas. Lai gan lielākā daļa salas iedzīvotāju pārvalda gan sicīliešu (70%), gan itāliešu valodu, tomēr sicīliešu valodai lēnām draud izzušana. Salas oficiālā valoda ir itāliešu un tajā mūsdienās arī pārsvarā sazinās jaunieši.

Ievērojamas sicīliešu personības (rakstnieki, dzejnieki, filozofi: Luigi Pirandello, Salvatore Quasimodo, Antonio Veneziano, Giovanni Verga, Giovanni Gentile; komponisti: Vincenzo Bellini, Sigismondo d’India, Giovanni Pacini, Alessandro Scarlatti; gleznotāji: Antonello da Messina, Renato Guttuso, Giorgio de Chirico; dziedātāji: Carmen Consoli), sicīliešu keramika, tautas mākslas elementi – sicīliešu karietes un sicīliešu marionetes, sicīliešu cepure – coppola, sicīliešu virtuve, Sicīlijas pludmales … tas viss un ne tikai ir pieejams un izbaudāms Sicīlijā!

sicilia-10sicilia-21sicilia-28sicilia-29sicilia-30sicilia-6sicilia-5Etna_PecoreEtna_Asini, suini neri