Posts tagged ‘sicīliešu baroks’

03/04/2016

Benediktīniešu klosteris (Monastero dei Benedettini)

Vēstures un mākslas cienītājiem iesaku ziedot 1.5 stundu un apmeklēt vienu no Katānijā esošiem UNESCO iekļautiem objektiem (2002)Benediktīniešu klosteri ar tam piesaistīto San Nicolo’ l’Arena baznīcu, kas ir Katānijas lielākā baznīca. Tas nav parasts klosteris, bet gan daudzlīmeņu ēku komplekss ar ļoti interesantu vēsturi, tāpēc ieteicams apmeklēt gida pavadībā! Izcils sicīliešu vēlīnā baroka piemērs.

Benediktīniešu klosteris:

  • klosteri dibinājuši no Nicolosi tāda paša nosaukuma klostera nākošie mūki.
    • Nicolosi klostera pirmsākumi attiecināmi uz 12.gadsimtu, kad no Paterno’ Santa Maria di Licodia un San Leone del colle Pannacchio nākošo slimo mūku izmitināšajai tiek izveidota neliela kapella un izmitināšanas vieta. Pēc Federico III di Sicilia pavēles šajā vietā vēlāk tiek izveidots klosteris ar nosaukumu “San Nicolo’ la Rena” (San Nicolo’ di Bari – mūki to pielūdza, la Rena / Arena – raksturo smilšaino augsni), ap kuru attīstās mūsdienu Nicolosi pilsēta. Tas ir dažādu dižciltību apmeklēts un atbalstīts, tāpēc ātri kļūst ietekmīgs, pārspējot pat Licodia klosteri. Taču sakarā ar skarbajiem laikapstākļiem, vulkāna Etna un sirojošo laupītāju apdraudējumiem, mūki lūdz atļauju izveidot klosteri citviet un pārcelties uz Katāniju;
  • Katānijā esošā benediktīniešu klostera celtniecība sākas 1558.gadā un vēl nepabeigtu to jau 1578.gadā sāk apdzīvot un līdz pat 1866.gadam apdzīvo mūki. Lielākā daļa cēlušies no dižciltīgām un turīgām ģimenēm, kas tam piešķīra ievērojamu lomu, ietekmi un prestižu. Tie dzīvo absolūtā labklājībā, pretēji nabadzībai, kas valda vietējo iedzīvotāju vidū (nabadzīgie iedzīvotāji pret mūkiem juta aizvainojumu, pie klostera mūra sienas gaidīja pusdienu atliekas);
    • klosteris un baznīca smagi cieš 1693.gada zemestrīces laikā (neskats paliek vien pagrabstāvs un daļa pirmā stāva) un bojā aiziet daļa mūku. Pēc šī notikuma tie vēlējās klosteri celt citviet, taču spiesti palikt turpat un 1702.gadā sākas atjaunošanas darbi. Tā kā šeit uz dzīvi ieradās mūki arī no citiem klosteriem, tad būtiski tiek palielināts sākotnējais projekts – Chiostro di Ponente (dei Marmi) tiek pievienots Chiostro di Levante (1702) ar dārzu un eklektiskā stilā veidotu Caffeaos, ziemeļu daļā – mūku sabiedriskā dzīves zona – bibliotēka, virtuve, ēdamzāle, nakts kora / lūgšanu zāle, dārzi;
    • 18.gadsimts ir tā “zelta laiks”, jo tas tiek izrotāts un bagātināts ar marmora detaļām sicīliešu vēlīnā baroka stilā, tiek piebūvēts klosteris un uz 1669.gada lavas izvirduma tiek izveidots dārzs;
    • tā celtniecības un atjaunošanas darbos piedalījušies virkne slavenu sicīliešu un citu meistaru no Palermo, Mesīnas, Sirakūzām, Romas, u.c.: Amato, Stefano Ittar, Franco Battaglia, Battaglia Santangelo, Palazzotto, Giovanni Battista Vaccarini, Mario Musumeci;
  • tas ir otrs lielākais klosteris Eiropā aiz Portugālē esošā Mafras klostera;
  • 1869.gadā klosteris pāriet Katānijas pašvaldības īpašumā un sākās tā lejupslīdes periods. Pārmaiņus tajā atradās dažādas institūcijas, piemēram, militārās kazarmas, skolas, astrofizikas observatorija ar meteoroloģijas un ģeodinamikas laboratorijām, kas nozīmē, ka klosterī tiek veiktas noteiktas pārbūves un izmaiņas (bieži vien neatgriezeniskas, piem., daļa no 5 ha lielā botāniskā dārza tiek atdota netālu esošās slimnīcas izveidei; tiek nojaukta strūklaka, lai būtu vairāk vietas fizisko nodarbību veikšanai). Bibliotēka ir viena no tām telpām, kas paglābās no šādām pārbūvēm!;
  • 1977.gadā klosteris pāriet Katānijas Universitātes īpašumā, kas tajā izvieto valodniecības un filoloģijas fakultāti (mūku istabas – studiju telpas, ēdamzāle – galvenā zāle) un uzsāk klostera atjaunošanas darbus. Mūsdienās klostera telpās norisinās arī nozīmīgas konferences, izstādes, tas tiek izmantots dažādiem kultūras pasākumiem. Atjaunošanas darbu gaitā tiek atklāta daļa, kas saglabājusies no grieķu un romiešu laikiem un tiek uzskatīts, ka varētu būt vissenākā Katānijas pilsētas daļa!;
  • 2002.gadā tas iekļauts UNESCO kā viens no izciliem sicīliešu vēlīnā baroka piemēriem.

San Nicolo’ l’Arena baznīca:

  • baznīca celta uz daudz senākas baznīcas drupām (12.gs.), kas vairākkārt cietusi un pamesta;
  • sākotnēji uzceltā un gadā atklātā baznīca cieš un daļēji tiek bojāta 1669.gada lavas izvirdumu laikā;
  • baznīcas celtniecība atsākas 1687.gadā un norit pēc slavenā romiešu arhitekta Giovan Battista Contini projekta, taču darbus pārtrauc 1693.gada zemestrīce, kas gandrīz pilnībā sagrauj klosteri un nogalina 32 mūkus.
  • Katānijas lielākā baznīca;
  • baznīcā atrodas Sicīlijā vislielākās ērģeles – 72 reģistri, piecu līmeņu klaviatūra un 2378 stabules! (Donato del Piano, 1755 – 1767). Vienlaicīgi var spēlēt trīs meistari!;
  • baznīcā atrodas 39 m gara meridiāna (N.Cacciatore, Sartorius & C.Peters, 1841) ;
  • pēdējais abats – Giuseppe Benedetto Dusmet (1867), kas tajā pašā gadā ķluva par Katānijas arhibīskapu.

Monastero dei Benedettini1Monastero dei Benedettini24Monastero dei Benedettini2Monastero dei Benedettini3Monastero dei Benedettini7Monastero dei Benedettini5Monastero dei Benedettini6Monastero dei Benedettini8Monastero dei Benedettini9Monastero dei Benedettini10Monastero dei Benedettini11Monastero dei Benedettini12Monastero dei Benedettini13Catania_Chiesa San Nicolo l'ArenaMonastero dei Benedettini14Monastero dei Benedettini15Monastero dei Benedettini16Monastero dei Benedettini17Monastero dei Benedettini18Monastero dei Benedettini19Monastero dei Benedettini20Monastero dei Benedettini21Monastero dei Benedettini25Monastero dei Benedettini22Monastero dei Benedettini23

23/09/2011

Sicīlija (Sicilia)

Sicīlija ir Itālijas autonomais reģions, lielākā Vidusjūras sala. Tās platība ir 25 711 Km2, iedzīvotāju skaits – apmēram 5 miljoni, ārpus Sicīlijas – 10 miljoni (glv., Ziemeļamerika, Argentīna, Austrālija, Latīņamerika un citas Eiropas valstis). Pašā Sicīlijā vislielākais imigrantu skaits ir no Rumānijas, Tunisijas, Marokas, Šrilankas, Albānijas un citām tuvo austrumu valstīm. Sicīlijas galvaspilsēta ir Palermo.

Senatnē Sicīlija bijusi pazīstama ar nosaukumu Trinacria, pateicoties salas trīstūrveida formai. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji salu apdzīvojušas trīs ciltis: sikāni, kas dzīvojuši salas vidienē un varētu būt ieceļojuši no Ibērijas pussalas, Katalonijas (Spānijas ZA teritorija; 8000.g.p.m.ē.), elīmi, kas dzīvojuši salas ZR pusē un varētu būt ieradušies no Egejas jūras puses un sikuli, kas dzīvojuši salas austrumu pusē un apmēram 1200. g.p.m.ē. varētu būt ieradušies no Itālijas sauszemes puses, Ligūrijas reģiona. Turpmāko gadsimtu laikā Sicīlijas vēsture bijusi ļoti raiba, to iekarojuši un tajā valdījuši kartāgieši, grieķi, romieši, vandāļi, goti, ostrogoti, bizantieši, arābi, normaņi, švābi, franči, spāņi, austrieši, u.c. 1860. gadā pēc Džuzepes Garibaldi ekspedīcijas Sicīlija pievienota Itālijas Karalistei, taču par autonomu tās reģionu kļuva tikai 1946. gadā.

No Itālijas sauszemes daļas Sicīliju atdala apmēram 3.5 Km platais Mesīnas jūras šaurums.

Salā atrodas Eiropas lielākais un viens no aktīvākajiem vulkāniem pasaulē – vulkāns Etna (3320 m). Vulkāniskas izcelsmes salas ir arī Tirēnu jūrā esošais Eolu jeb Lipari salu arhipelāgs, ieskaitot tās aktīvo vulkānu Stromboli (par aktīvām tiek uzskatītas arī šobrīd snaudošās salas Vulcano, Vulcanello un Lipari), turklāt salas otrā pusē zem ūdens atrodas vēl viens vulkāns – Ferdinandea, kurš pēdējo reizi izvirda 1831. gadā.

sicilia-8sicilia-16

Sicīlijas teritorija ir samērā kalnaina (tikai apmēram 15% tās teritorijas ir līdzenumi). Salas ziemeļos atrodas Madoniju un Nebrodi kalni, ziemeļaustrumos – Peloritānu kalni, dienvidaustrumos – Ibleju kalni, kas tiek uzskatīti par Apenīnu kalnu turpinājumu. Salas centrālajā daļā atrodas Ereju kalni un rietumu centrālajā daļā – Sikānu kalni.

Sicīlijai pieder vairākas salas: Lipāru salas, Egadu salas, Pantellerijas sala, Ustikas sala un Pelageju salas.

Sicīlijas klimats ir viens no maigākajiem Eiropā. Tas ir tipisks Vidusjūras klimats ar maigām un lietainām ziemām un karstām, sausām vasarām. Ne velti senie grieķi Sicīliju dēvēja par „saulaino salu”.

 

Mēnesis

Janv

Febr

Marts

Apr

Maijs

Jūn

Jūl

Aug

Sept

Okt

Nov

Dec

 

Vidējā gaisa temperatūra, max °C

15 15 16 18 22 29 30 34 29 23 19 16

Vidējā gaisa temperatūra, min °C

10 10 11 13 16 20 23 24 22 18 14 11

Nokrišņi, mm

72 65 60 44 26 12 5 13 42 98 94 80

Sicīlija sastāv no 9 reģioniem (Agridžento, Ennas, Kaltanisetas, Katānijas, Mesīnas, Palermo, Ragūzas, Sirakūzu, Trapāni), no kuriem visblīvāk apdzīvots ir Katānijas reģions. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Palermo (1.25 milj.), Katānijas (1.1 milj.), Mesīnas (0.65 milj.), Agridžento (0.45 milj.), Trapāni (0.44 milj.) un Sirakūzu  (0.4 milj.) zonās. Lielākās pilsētas ir Palermo (657 tūkst.), Katānija (294 tūkst.), Mesīna (243 tūkst.) un Sirakūzas (124 tūkst.).

20 biežākie uzvārdi: Russo, Messina, Caruso, Lombardo, Marino, Rizzo, Greco, Romano, Grasso, Di Stefano, Amato, Costa, Parisi, La Rosa, Bruno, Puglisi, Vitale, Arena, Pappalardo, Catalano.

Neskatoties uz to, ka Sicīlijā valda bezdarbs (apmēram 20%), zemi vidējie ienākumi un augsta nelegālā nodarbinātība un tās galvenās darbības nozares ir lauksaimniecība (citrusu augļi, olīves un olīvu eļļa, vīns, rieksti, sieri, zivis, u.c.), nekustamais īpašums, tūrisms un smagā rūpniecība, tomēr kultūrvēsturiski tā ir ļoti bagāts un unikāls Itālijas reģions, īpaši ar tās arhitektūru, valodu, literatūru, mākslu, mūziku, virtuvi, u.c.

18.gadsimtam raksturīgais sicīliešu vēlīnais baroka stils vistiešākajā veidā apskatāms un baudāms sekojošās pilsētās: Katānijā, Kaltadžirone, Sirakūzās, Noto, Ragūzā, Modikā, Šikli (itāļu val.: Scicli) un Ačireale.

sicilia-9sicilia-13sicilia-11sicilia-12sicilia-15sicilia-7sicilia-17sicilia-14sicilia-22sicilia-18sicilia-20sicilia-19sicilia-32sicilia-23sicilia-24sicilia-25sicilia-27sicilia-31sicilia-26

Dažādas arheoloģiskās liecības apskatāmas sekojošās pilsētās:

  • sikāni, elīmi, sikeli: Segesta, Eriče, Ispikas karjers jeb aiza, Sirakūzas (Thapsos), Pantālika;
  • grieķi: Sirakūzas, Agridžento, Selinunte, Džela, Kamarīna, Himera, Megara Hyblaea, Džardini Naksos, Heraclea Minoa;
  • feniķieši: Motijas (itāļu val.: Mothia, Mozia) sala, Soluntum, Marsala;
  • romieši: Piazza Armerina, Centuripe, Taormīna;
  • arābi: Palermo, Madzara del Vallo.

sicilia-3sicilia-2sicilia-1sicilia-4

Pasaules mantojuma objektu sarakstā (UNESCO) ir iekļauti sekojoši Sicīlijā atrodošies objekti:

  • Agridžento arheoloģiskā zona un grieķu tempļu ieleja (1997);
  • Armerīnas laukums (itāļu val.: Piazza Armerina) un Villa Romana del Casale esošie unikālie sienu gleznojumi (1997);
  • Eolu jeb Lipāri vulkāniskās salas (2000);
  • vēlīnā baroka pilsētas Noto ielejā – Noto, Modika, Ragūza un Avola (2002);
  • Sirakūzas un Pantālikas akmeņainā nekropole (2005);
  • sicīliešu marionetes un marionešu teātris (2008);
  • vulkāns Etna (2013);
  • Palermo esošā arābu – normāņu taka (2015);
  • papildus tam visam arī vidusjūras diēta (2013).

Sicīliešu valoda ir patstāvīga romāņu valodu saimes valoda, kas ir attīstījusies no latīņu valodas un ietekmējusies no grieķu, arābu, franču, vācu, spāņu, kataloniešu un provansiešu valodas. Lai gan lielākā daļa salas iedzīvotāju pārvalda gan sicīliešu (70%), gan itāliešu valodu, tomēr sicīliešu valodai lēnām draud izzušana. Salas oficiālā valoda ir itāliešu un tajā mūsdienās arī pārsvarā sazinās jaunieši.

Ievērojamas sicīliešu personības (rakstnieki, dzejnieki, filozofi: Luigi Pirandello, Salvatore Quasimodo, Antonio Veneziano, Giovanni Verga, Giovanni Gentile; komponisti: Vincenzo Bellini, Sigismondo d’India, Giovanni Pacini, Alessandro Scarlatti; gleznotāji: Antonello da Messina, Renato Guttuso, Giorgio de Chirico; dziedātāji: Carmen Consoli), sicīliešu keramika, tautas mākslas elementi – sicīliešu karietes un sicīliešu marionetes, sicīliešu cepure – coppola, sicīliešu virtuve, Sicīlijas pludmales … tas viss un ne tikai ir pieejams un izbaudāms Sicīlijā!

sicilia-10sicilia-21sicilia-28sicilia-29sicilia-30sicilia-6sicilia-5Etna_PecoreEtna_Asini, suini neri