Posts tagged ‘Saint’Agatha celebration’

02/02/2016

Katānijas aizbildnes Sv.Agates svētki (Festa di Sant’Agata)

Papildināts.

Katānijas pilsētā katru gadu Februāra sākumā (3. – 5.02.) norit vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem – pilsētas aizbildnes Svētās Agates svētki (itāliešu val.: la festa di Sant’Agata). Tās ir trīs dienas, kuras raksturo kults, reliģija, folklora un gadsimtiem senas tradīcijas. Tie ir vieni no lielākajiem reliģiskajiem svētkiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē un popularitātes ziņā tiem ir pielīdzināmi tikai Klusās nedēļas svētki Seviļā un Corpus Domini ceremonija Cuzco, Peru.

Festivāla leģenda:

Agate esot bijusi 3.gadsimtā Katānijā dzīvojoša kādas bagātas un nozīmīgas vietējās ģimenes meita, kura esot izvēlējusies savu dzīvi pilnībā veltīt un ziedot Dievam (nodoties kristietībai un kļūt par mūķeni laikā, kad kristieši tika ienīsti un spīdzināti). Tieši tāpēc viņa esot atraidījusi visus vīriešus. Taču …

Viņas mocības sākās ar brīdi, kad viņā “ieskatījās” un viņa atraidīja romiešu vicekonsulu Quinziano. Tā gods tika aizskarts un, ņemot vērā tā laika apsūdzības likumus, Agate tika arestēta un nodota tiesāšanai vispirms viņam. Cerot, ka Agate nobīsies no iespējamām mocībām un nāves un atteiksies no savas ticības, vicekonsuls viņu ieslodzīja vispirms bordelī un pēc tam cietumā, kur viņa tika spīdzināta (durstīta ar karstiem durkļiem, nogrieztas krūtis). Neatsakoties no savas ticības, Agate mira 251.gada 5.februārī, sadegot uz sārta, kur viņu nosūtīja vicekonsuls.

Dienā, kad Agate mira, Katānijā bija zemestrīce. Agates miršanas pirmajā gadadienā no vulkāna Etna sāka plūst lava un tā apstājās tikai tad, kad vietējie iedzīvotāji sāka lūgt Dievu un izlika apskatei Agates nevainības plīvuru.

Tā Agate kļuva par Katānijas, vulkāna Etna un uguns aizbildni. Viņas brīnumainais plīvurs un 4 m garā sarkanā zīda lente tikusi izlikta apskatei katru reizi, kad vulkāns Etna draudējis iznīcināt tā tuvumā esošās pilsētas.

Festivāla norise:

Svētku neoficiālā daļa sākas apmēram nedēļu pirms oficiālās daļas, kad dažādās Katānijas pilsētas zonās iespējams sastapt vīrus, kas uz pleciem nes “cannalore / candelore” un vāc ziedojumus, kas tiks izlietoti svētku organizēšanai.

“Cannalore” ir milzīga amatnieku pagatavota svece, ļoti bagāta un krāšņa, kura simbolizē piederību kādai konkrētai korporācijai vai brālībai un var būt rotāta ar kokā grebtiem zelta krāsas gravējumiem, mocību ainām un svēto personu statujām, ziediem un karodziņiem. Agrāk, kad neesot bijis elektrības, pateicoties to augšpusē esošajam apgaismojumam, šie “cannalore” vienmēr ir gājuši procesijas sākumā un vienmēr vienā un tajā pašā secībā, lai izgaismotu ceļu pārējiem procesijas dalībniekiem.

Šīs milzīgās sveces atkarībā no to svara (var sasniegt pat 1200 kg) uz pleciem nes 4 – 12 vīri.

Mūsdienās procesijā piedalās 11 šādas sveces, bet agrāk to ir bijis pat 28. Tās pārstāv dažādu profesiju brālības, piem., kā pirmā svece vienmēr tiek nesta monsignor Ventimiglia (vismazākā, bet vissenākā svece, pagatavota apmēram 1766.g.), tālāk seko San Giuseppe La Renas zonas svece, dārzkopju un puķkopju, zivjkopju, augļkopju, pastas meistaru, bakalejas preču un mazu veikaliņu īpašnieku, vīna tirgotāju, maiznieku (vislielākā!) un visbeidzot kā pēdējā arī Sv.Agates zonas iedzīvotāju svece. Agrāk, kad sveču ir bijis vairāk, esot bijuši pārstāvēti arī zeķu un konfekšu tirgotāji, celtnieki, u.c.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (2)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (5)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (3)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (4)

Svētku pirmajā dienā (3.02.) notiek sveču parāde. Tajā piedalās visas 11 dažādām korporācijām jeb brālībām piederošās un to identitāti attainojošās sveces jeb “cannelora”, divas 18. gadsimta karietes, kuras agrāk piederēja Senātam un dažādas augstākā līmeņa reliģiskās, civilās un militārās amatpersonas. Vakarā pilsētas Doma laukumā (Piazza del Duomo) notiek grandiozs salūts.

Svētku otrās dienas (4.02.) agrā rītā nepieciešamas trīs dažādas un pie dažādām personām glabājošās atslēgas, lai atslēgtu baznīcas metāla durvis un tiktu pie to telpās glabājošās relikvijas – Sv.Agates statujas. Tālāk seko rīta agrais dievkalpojums (“Messa dell’Aurora”) un Sv.Agates sveikšana. Tā beigās ap plkst.6:00 Sv.Agates statuja tiek iznesta uz sudraba ratiem (itāliešu val.: il fercolo), kas to gaida pie baznīcas un tā ir pirmā reize, kas pilsētas iedzīvotājiem ir iespējams “sastapties” ar savu aizbildni. Sākas procesija, kas, šķērsojot visas mocību vietas, ilgs visu dienu (lielais aplis), līdz vakarā Sv.Agates statuja atgriezīsies Katedrālē.

Šajā dienā iedzīvotāji ir tērpušies tā saucamajos “sacco” jeb garās, baltas krāsas kreklveida drānās līdz pat potītēm, galvās ir melnas krāsas velveta beretes un rokās baltas krāsas cimdi un baltas krāsas auduma lakatiņi. Šāds ietērps simbolizē to, ka 1126.gada naktī iedzīvotāji izskrēja ielās tērpušies naktstērpos, lai satiktu divus no Konstantinopoles ar svētajām relikvijām atgriezušos iedzīvotājus.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (6)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (7)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (8)catania_festa-di-santagata_2016-9

Svētku trešajā dienā (5.02.), tāpat kā iepriekšējā, Svētās Agates statuja tiek novietota uz sudraba ratiem un pēcpusdienā sākas tās procesija, šķērsojot dažādas Katānijas pilsētas vietas (mazais aplis), piestājot tajās un saucot: “Lai dzīvo Svētā Agate!”. Viena no pēdējām un iespaidīgākajām pieturvietām ir Via dei Crociferi un benediktiešu mūķeņu dziedājums. Līdz ar saulrietu (vai pat agri 6.02. rītā!) Sv.Agates statuja atgriežas Katedrālē un to pavada iespaidīgs salūts.

Katru gadu 17.augustā tiek atzīmēta svēto relikviju atgriešanas no Konstantinopoles (Turcijas) gadadiena.

Feste_Sant'Agata (1)Feste_Sant'Agata (3)Feste_Sant'Agata (4)Feste_Sant'Agata (2)

Tradicionālie saldumi

Kā ļoti īpaši un tieši šos svētkus raksturojoši saldumi ir:

  • “Svētās Agates krūtis” jeb “jaunavas krūtis” (itāliešu val.: cassatelle di Sant’Agata; sicīliešu dialektā: cassateddi di Sant’Aita vai „minni di vergini”) – nelielas pusapaļas formas kūciņas ar ķiršu sukādi vidū, kas vizuāli atgādina sievietes krūtis un tieši tamdēļ vienmēr tiek pasniegtas pāra skaitlī;
  • Svētās Agates olīvas (itāliešu val.: olivette di Sant’Agata) – no marcipāna masas pagatavoti olīvu formas izstrādājumi, viens no simboliskiem šo svētku ēdieniem (desertiem), jo atgādina par to, ka tad, kad Agate bija ieslodzīta cietumā, vienīgais viņas ēdiens bija pa cietuma logu noplūktās olīvas.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (9)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (10)Feste_Sant'Agata_SweetsCatania_Festa di Sant'Agata_2016 (11)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (12)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (13)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (14)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (1)

 

01/02/2014

Sv.Agates olīvas (Olivette di Sant’Agata)

Food_Olivette Sant'Agata

Katru gadu laika posmā no 3. līdz 5.februārim Katānijā tiek svinēti tās aizbildnes Sv.Agates svētki. Tie ir vietējiem iedzīvotājiem ļoti svarīgi un nozīmīgi svētki (vieni no lielākajiem reliģiskajiem svētkiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē), ko trīs (3) dienu garumā raksturo kults, reliģija, folklora un gadsimtiem senas tradīcijas.

Viens no šo svētku tradicionālajiem saldumiem ir Sv.Agates olīvas (itāļu val.: olivette di Sant’Agata). Tas ir simbolisks saldums, jo kā vēsta leģendas, tad olīvas bija vienīgais no kā pārtika cietumā ieslodzītā Sv.Agate.

Tās ir izmēra, formas un krāsas ziņā olīvas atgādinošs izstrādājums, kura galvenā sastāvdaļa ir mandeļu pasta (marcipāns). No ārpuses tās ir klātas ar plānu smalkā cukura kārtiņu.

Olivette di Sant'Agata (2)

Šoreiz es šo saldumu gatavoju nevis izmantojot mandeles (mandeļu miltus) un pārtikas krāsvielas kā to paredz tradicionālā recepte, bet gan izmantojot tikai un vienīgi Brontes īpaši zaļās pistācijas un nekādas pārtikas krāsvielas. Rezultāts? Pārāk labs gan krāsas, gan arī garšas ziņā, tamdēļ šīm olīvām nebija lemts ilgs mūžs. Iesaku pamēģināt, jo tās ir ļoti viegli un ātri pagatavojamas un var izrādīties lieliska dāvana vai našķis bērniem!

Nepieciešams (apmēram 50 gab.):

  • 250 gr mandeļu (es izmantoju nesālītas pistācijas);
  • 250 gr pūdercukura;
  • aromātvielas – pāris piles vaniļas, rūgto mandeļu esences, u.c. (pēc vēlēšanās);
  • dažas piles zaļas krāsas pārtikas krāsvielas (šoreiz neizmantoju);
  • apmēram 40 – 50 ml ūdens;
  • smalkais cukurs.

Pagatavošana:

  • ja mandeles ir nelobītas, tad aplej tās ar karstu ūdeni. Pēc apmēram 10 minūtēm noberž to mizu vai nu mandeles apbužinot ar dvieli, vai arī tās viegli saspiežot starp pirkstiem. Nosusina un atdzesē;
  • virtuves kombainā vai kafijas dzirnaviņās sasmalcina mandeles. Malšanu veic 2 – 3 reizes. Pirmajā reizē mandeles sasmalcina līdz vidēji rupjai konsistencei. Pēc tam pievieno pāris ēdamkarotes pūdercukura un pirms malšanas uz pāris minūtēm ievieto ledusskapī (novērsīs to sasilšanu un mandeļu eļļas izdalīšanos). Malšanu veic tikmēr, kamēr ir iegūta vajadzīgā maluma pakāpe;
  • uz galda virsmas veido uzkalniņu no iepriekš sasmalcinātajām mandelēm un izsijāta pūdercukura, pievieno garšvielas un krāsvielas (ja izmanto) un pavisam lēnām, pa pilei pievienojot ūdeni, visu sastrādā (samīca) viendabīgā masā. Ūdeni ir labāk pievienot mazāk nekā vairāk, jo, mīcot mīklu, mandeles sasils un izdalīsies to eļļa. Iegūto masu ietin pārtikas plēvē un uz 30 – 40 min ievieto ledusskapī;
  • masu izņem no ledusskapja un no tās veido izmēra un formas ziņā olīvas atgādinošus izstrādājumus. Pēc tam tos no visām pusēm apvārta smalkajā cukurā;
  • pasniedz kā saldumu uzreiz vai uzglabā hermētiski slēgtā traukā pēc vajadzības.

Labu apetīti!

Olivette di Sant'Agata (1)

Saistītie raksti:

04/02/2013

Svētās Agates kūciņas jeb „jaunavas krūtis” (Le Cassatelle di Sant’Agata)

Food_Cassatelle di Sant'Agata

Viens no Svētās Agates, Katānijas pilsētas aizbildnes, svētku tradicionālajiem ēdieniem. Vēl vairāk – viens no šo svētku simboliem, jo apliecina visas tās ciešanas, kuras nācās piedzīvot Svētajai Agatei, kad, izvēloties nodoties kristietībai (reliģijai), viņai tika nocirstas krūtis.

Protams, vizuāli atgādinot sievietes krūtis, šī nelielā, pusapaļās formas kūka ar ķiršu sukādi tās vidū (sicīliešu dialektā:  Cassateddi di Sant’Aita vai „minni di vergini” / „minnuzze” jeb „jaunavas krūtis”), īpaši to aplūkojot pirmo reizi, piesaista uzmanību un neatstāj vienaldzīgu.

Mūsdienās šīs kūkas visbiežāk tiek gatavotas neceptā veidā un izmantojot jau gatavu biskvītu (parādījās spāņu valdīšanas laikā), lai gan sicīliešu vēsturiskā recepte, kas varētu būt radusies arābu valdīšanas laikā, esot paredzējusi smilšu mīklas izmantošanu un kūkas cepšanu krāsnī.

Kūkas pildījums abos variantos sastāv no svaiga aitas piena sūkalu (rikotas) siera, cukura, augļu sukādēm un tumšās šokolādes gabaliņiem.

Kūkas ārpuse, ja tiek izmantots biskvīts, tiek pārklāta ar zaļas vai dzeltenas krāsas marcipāna kārtu (Brontes zaļās pistācijas vai Avolas aromātiskās mandeles) un / vai baltas krāsas cukura glazūru, savukārt, ja tiek izmantota smilšu mīkla – ar baltas krāsas cukura glazūru. Kūka tiek dekorēta ar sarkanas krāsas ķirša sukādi tās vidū!

Kā jau krūtis, tās vienmēr tiek gatavotas un pasniegtas pāra skaitlī!

Nepieciešams (8 – 10 kūkām):

  • mīklai:
    • 600 gr miltu;
    • 120 gr cūku tauku (vai sviesta);
    • 150 gr pūdercukura;
    • 2 olas;
    • vaniļa vai rīvēta viena citrona miziņa;
    • piens – pēc vajadzības.
  • pildījumam:
    • 500 – 700 gr svaiga aitas piena sūkalu (rikotas) siera;
    • 100 gr šokolādes gabaliņu;
    • 100 gr augļu sukādes;
    • 100 gr cukura.
  • glazūrai:
    • 350 gr pūdercukura;
    • 2 olas baltumi;
    • 2 ēd.k. citrona sulas.
  • dekorācijai:
    • 8 sarkanu ķiršu sukādes.

Process:

  • pagatavojam smilšu mīklu, saberžot starp pirkstiem miltus un cūku taukus (sviestu) drumstalainā masā. Pievienojam pūdercukuru, olas un vaniļu. Visu ātri sastrādājam viendabīgā masā. Kad mīkla ir ieguvusi gaisīgu un elastīgu konsistenci, izveidojam bumbu, pārklājam to ar pārtikas plēvi un ieliekam uz apmēram 30 minūtēm ledusskapī;
  • pagatavojam pildījuma masu, ar mikseri sastrādājot viendabīgā masā rikotas sieru un cukuru (ja nepieciešams, visu izberžam caur sietu). Pievienojam augļu sukādes un šokolādes gabaliņus un uz apmēram 30/60 min ievietojam ledusskapī;
  • ietaukojam un izkaisām ar miltiem pusapaļas formas cepamos trauciņus, izklājam tos ar vienu plānu smilšu mīklas kārtu, sapildām ar pildījuma masu gandrīz līdz augšai (!) un apsedzam ar plānu smilšu mīklas kārtu (2 – 3 mm). Pievēršam īpašu uzmanību tam, lai katras kūkas maliņas būtu kārtīgi aizlocītas!!! Liekam cepties cepeškrāsnī 1800C apmēram 25 – 35 minūtes;
  • kad kūkas ir gatavas (zeltaini brūnas), izņemam tās no cepeškrāsns un ļaujam tām atdzist neizņemtām no cepamā trauka;
  • kad tās ir atdzisušas, izņemam no cepamā trauka un novietojam uz grila restēm. Zem grila restēm novietojam trauku, kurā pēc tam satecēs glazūra. Šeit uzmanību!!! – grila restēm un zem tām esošajam traukam ir jābūt tik lieliem, lai tos pēc tam būtu iespējams ievietot ledusskapī vai kādā citā aukstā vietā;
  • pagatavojam glazūru, daļēji saputojot olas baltumus ar šķipsniņu sāls. Pēc tam pievienojam pūdercukuru, citrona sulu un kuļam tikmēr, kamēr izveidojas balta, spīdīga un gaisīga masa;
  • pārklājam uz grila esošās kūkas ar izveidoto glazūru. Darām to ātri, jo kūkām ir jābūt pārklātām pilnībā un no visām pusēm un pārklājumam ir jābūt pēc iespējas viendabīgākam. Ja nepieciešams, paceļam restes un savācam satecējušo glazūru. Izmantojam to vēlreiz;
  • uz restēm esošās kūkas ar visu trauku zem tām ievietojam ledusskapī, kamēr glazūra sastings. Kūkas virspusē novietojam vienu sarkana ķirša sukādi (diemžēl, svētku laikā visi sarkanie ķirši bija izpirkti, tāpēc man nācās iztikt ar zaļas krāsas sukādi). Pasniedzam ar kādu no deserta vīniem, piem., Passito di Pantelleria, Moscato di Noto.

Labu apetīti!

Food_Cassatelle di Sant'Agata_CookedFood_Cassatelle di Sant'Agata_Cooked (1)