Posts tagged ‘Motta St.Anastasia’

31/08/2011

Pilsētas aizbildnes Sv.Anastasijas svētki

Sv.Anastasijas svētki ir pilsētas Motta St.Anastasija aizbildnes svētki (25. augusts), ļoti svarīgi svētki, kas reizi četros gados (2007, 2011) tiek atzīmēti īpaši krāšņi.

Vairāku dienu garumā dažādi pasākumi notiek gan no rīta, gan arī vakarā, tāpēc katrs var izvēlēties savai gaumei un interesēm atbilstošākos no tiem (piem., apmeklēt svinīgo svētku dievkalpojumu, reliģiskās procesijas, vērot svētku parādi Viduslaiku noskaņās, pilsētas trīs grupu priekšnesumus, u.c.).

Manis apmeklēto pasākumu atsevišķas bildes iespējams apskatīties turpinājumā:

  • 22.augusts – vakarā pilsētas galvenajā laukumā notiek tradicionālā pilsētas trīs grupu – Maestri (zilā krāsā), Campagnoli (dzelteni zaļā krāsā) un Panzera (sarkanā krāsā) – performance jeb uzstāšanās ar sagatavotu īpašu priekšnesumu (itāļu val.: Calata del Partito);

  • 23. augusts – pēcpusdienā pie pils sākās un vēlāk cauri visai pilsētai turpinājās pilsētas trīs grupu (Maestri, Campagnoli un Panzera) organizētā parāde Viduslaiku noskaņās (itāļu val.: La Calata delle Quartine a cura dei Rioni). Vakarā sekoja procesija ar Svētajām relikvijām, ko pavadīja visu trīs grupu dalībnieki to tradicionālajos tērpos un ar svecītēm rokās. Skaitot lūgšanas un dziedot dziesmas, dalībnieki šķērsoja visu pilsētu;

  • 24. augustsSv.Anastasijas statujas iznešana no baznīcas un visu trīs grupu pārstāvju dziedājums svētajai aizbildnei (itāļu val.: Cantata alla Santa Patrona) pilsētas galvenajā laukumā orķestra pavadībā. Mācītāja un pilsēta mēra uzruna. Noslēgumā – svētku salūts;


  • 25. augusts – svinību galvenā diena, kas iesākas ar svinīgo dievkalpojumu, uz kuru visu trīs grupu pārstāvji dodas mūzikas pavadībā un nesot dažādas Sv.Anastasijai veltītas veltes, piemēram olas, maizi, vīnu. Pēcpusdienā pilsētas galvenajā laukumā katra no grupām uzstājas ar savu priekšnesumu. Savukārt, naktī seko svinīgais svētku salūts!

20/04/2011

Lieldienu tradīcijas Sicīlijā (La festa della Pasqua)

Lieldienas (itāļu val. – La Pasqua) ir svētki, kuri simbolizē pārveidošanos gan tiešā veidā dabā, kad ziemu nomaina pavasaris, gan arī netiešā veidā … Reliģijā Lieldienu Noslēpums ir pārveidošanās process, kurā mums tiek dota jauna dzīvība un jauns gars. Simboliski tas sākas ar ciešanām un nāvi Lielajā Piektdienā, tad Lieldienu rītā tiek saņemta jauna dzīvība, tad laikā no Lieldienām līdz Debeskāpšanas dienai notiek sērošana par veco un pielāgošanās jaunajai dzīvei, un visbeidzot, tikai tad, kad ar Jēzus uzkāpšanu Debesīs vecajai dzīvei esam patiešām ļāvuši aiziet, mums Vasarsvētkos tiek dots jauns gars jaunajai dzīvei, kuru jau dzīvojam. Tie ir kristiešiem vissvarīgākie svētki, kurus pasaulē svin jau 2000 gadus. Atdzimšanas svētki. Vieni no svarīgākajiem svētkiem arī Sicīlijā.

Nedēļu pirms Lieldienām Sicīlijā tiek atzīmēta Palmu svētdiena (itāļu v.: Domenica delle Palme) (Latvijā – pūpolu svētdiena), kas savu nosaukumu ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā tiek svētīti baznīcās. Tā ir diena, kad Jēzus tika sagaidīts Jeruzalemē kā uzvarētājs, kā glābējs, ar godu un slavas dziesmām, ļaudis klāja uz ceļa drēbes un palmu zarus. Viņš gāja pretim savai uzvarai, bet ļaudis nespēja to saprast un pieņemt, Viņa ceļš veda nevis uz troni, bet gan pie krusta. Šajā dienā baznīcās tiek lasīts Kristus ciešanu apraksts un ļaudis aicināti iedziļināties tajā, cik dārgi ir maksājusi cilvēces grēku izpirkšana. Kristīgajā ticībā Palmu svētdiena kā svētki pirmo reizi svinēti 4. gadsimtā Bizantijā, bet, piemēram, Vācijā – 11. / 12. gadsimtā.

Motta St.Anastasia mazpilsētas galvenajā laukumā šajā dienā skautu zēni baznīcas laukumā tirgo dažādus izstrādājumus no palmu zariem, kurus ņemt līdzi un iesvētīt baznīcā. Arī baznīcas durvis dekorētas ar palmu zariem. Saskaņā ar tradīcijām, šajā dienā uz baznīcu jādodas pilnīgi jaunās drēbēs.

Aiz Palmu svētdienas tālāk seko Lielā jeb Svētā nedēļa:

  • Lielā jeb Zaļā ceturtdiena, kad beidzas 40 dienu ilgušais gavēnis un sākas Lieldienu svinības (šajā dienā tika likti pamati Svētajam Vakarēdienam) … Šajā dienā ir pieņemts apmeklēt kapus, turklāt, kā vēsta tradīcijas, jāapmeklē vairāki kapi (to skaitam ir jābūt nepāra ciparam);
  • Lielā piektdiena, kad Jēzus tika sists krustā un tam sekojošās sēras …  
  • Klusā sestdiena … pusnaktī baznīcā no Jēzus statujas tiek noņemta auduma drāna un, skanot baznīcas zvaniem, tiek paziņots par Jēzus augšāmcelšanos un svētku sākšanos;
  • Lieldienu svētdiena – Jēzus augšāmcelšanās, svētki, prieks. Šajā dienā ir pieņemts, ka visa ģimene kopā dodas uz baznīcu klausīties Svēto misi un pēc tam mājās ieturēt Lieldienu pusdienas.

Jāatzīmē, ka šajā laikā dažādās Sicīlijas pilsētās iespējams piedalīties un vērot dažādus pasākumus, piem. parādes, reliģiskās procesijas, kad pilsētas aizbildnis (tā statuja) tiek nesta apkārt visai pilsētai pa šaurām ieliņām, notiek tematiski teatrāli uzvedumi (piem., Katānijas zonā, Adrano pilsētā notiek “La Diavolata” – teatrāls uzvedums pilsētas galvenajā laukumā, kur vienā skatuves pusē atrodas elle un tajā dzīvojošie velns un 5 dēmoni, bet otrā pusē atrodas Debesis. Starp enģeļiem un velnu notiek cīņa, cenšoties panākt, lai tas pasaka: “Lai dzīvo Marija!”. Palermo zonā Mondello tiek atveidotas Jēzus ierašanās Jeruzalemē, Svētā Vakarēdiena un šišanas krustā ainas … daudzām pilsētās notiek reliģiskā procesija, kad visai pilsētai cauri tiek nesta Svētās Marijas statuja) , u.c.

Gastronomiskās tradīcijas ir atšķirīgas ne tikai starp Itālijas reģioniem, bet pat Sicīlijas ietvaros. Būtiskākās ēdienu sastāvdaļas ir maize, olas, jēra gaļa, zivis, svaigie zirnīši, artišoki un konditorejas izstrādājumi.

Sicīlijā Lieldienu laikā iespējams nogaršot sekojošus ēdienus:

  • olas – olas netiek vārītas, krāsotas un ēstas tīrā veidā, bet gan ieceptas maizē vai sāļajā tortē, vai arī izmantotas kā zupas sastāvdaļa;
  • īpašo Lieldienu maizi (sicīliešu val.: “pupi cull’ l’ova”, “cuddura cu l’ova”, pani pasquali) – tā ir dažāda izmēra un formas maize, kurai pa vidu atrodas cieti vārīta ola. Tā ir sicīliešu klasika! Visbiežāk sastopamās formas ir saule, zvaigzne, balodis vai dūja, taču iespējams sastapt arī krusta, priestera, dēmona formas maizes. Pārējā Itālijas teritorijā Lieldienu maizes pildījumam izmanto arī sieru, šķiņķi, salami, olīves, u.c.

  • lieldienu zupu (itāļu val.: “brodetto Pasquale”) – tā var būt gan bagātīga romiešu zupa ar liellopu un jēra gaļu, kas iebiezināta ar olu, gan arī franču izcelsmes zupa, kura tiek gatavota Sicīlijā, Mesīnas zonā un saucas “U sciuscieddu”. Tās sastāvā ietilpst dažāda veida gaļa, svaiga rikota, olas, siers, pētersīlis un citas garšvielas. No gaļas tiek veidotas bumbiņas (frikadeles), bet rikota un olas tiek sakultas stingrās putās uz pārlietas pāri traukā esošajām frikadelēm un buljonam. Viss tiek likts cepeškrāsnī un cepts, kamēr gatavs. Pasniedz karstu.

  • slēgta veida picas ar dažādiem pildījumiem: jēra gaļu un dārzeņiem (Impanata Pasquale, Ragusas zona) vai jēra gaļu, speķi, olām, dažāda veida sieriem un garšvielām (U’ Pastieri);


  • makaronu sacepumu  (Tegame Pasquale di Aragona, Agridžento zona), kura sastāvā ietilpst makaroni, vistas gaļa, olas, dažādi sieri, kanēlis, maize un garšvielas, un kurš tiek izkārtots sekojoši: trauka apakšu izklāj ar maizes šķēlēm, tālāk kārto makaronus, gaļas bumbiņas, sieru un garšvielas, tad sakultas olas un sieru, pa virsu atkal izkārto maizi. Visu pārlej ar buljonu un liek cepties cepeškrāsnī.
  • jēra gaļu dažādos veidos, piem., ceptu cepeškrāsnī ar rozmarīnu un kartupeļiem …. Raguzas zonā iespējams nogaršot “Turciniuna”, kas ir ēdiens no jēra iekšām (sirds, plaušām, aknām) un dažādām garšvielām;
  • pildītu vistu ar rīsiem (la galina con riso; Sirakūzu zona), sīpoliem, tomātiem, desiņām, dažādu veidu sieriem, garšvielām un, protams, olu;
  • zivis, jo īpaši tuncis, simbolizējot tā nozvejas sezonas sākumu;
  • artišokus – pagatavotus dažādos veidos (vārītus, ceptus, grillētus) un ar dažādu pildījumu (piem., smalki sagrieztiem ķiplokiem un pētersīļiem vai rīvmaizi un desiņām);

  • svaigus zaļos zirnīšus, cūku pupas.

 

konditorejas izstrādājumus:

  • Cassata – arābu izcelsmes klasiska sicīliešu torte, kura ir pazīstama visā pasaulē. Tās sastāvā ietilpst rikotas siers, žāvēti augļi, sukādes, marmelādes gabaliņi un marcipāns. Agrāk šī torte tika gatavota tikai uz Lieldienām, pavasara svētkiem, bet mūsdienās ir pieejama visu caru gadu. Jāatzīmē, ka mūsdienās pieejamais tortes variants ir 1700. gadā Palermo Valvederes klostera mūķeņu ārābu receptes uzlabojums, tam pievienojot biskvītu un krāsainas dekorācijas;

  • marcipāna jēriņus (sicīliešu dialektā: “i picureddi”, le pecorelle di pasta reale) – konditorejas izstrādājumi jēriņa formā to klasiskā, zemē guļošā, pozā;

Food_Marzipan sheep

  • dažāda izmēra un formas marcipāna izstrādājumus, piem., augļus;


  • īpašus gavēņa laika cepumus (biscotti quaresimanli);

Food_Biscotti_Cantucci

  • Lieldienu balodi jeb dūju (Colomba Pasquale) – mūsdienu komercializācijas simbols, veidots no miltiem, olām, cukura, dabīgā ierauga, sviesta un cukurotām sukādēm (bez rozīnēm). Tam ir baloža jeb dūjas forma, virsma glazēta un dekorēta ar grauzdētām mandelēm. Principā saturs ir tieši tāds pats, kā Ziemassvētku izstrādājumiem – Panettone un Pandoro, tikai cita forma;

  • Lieldienu šokolādes olas – vēl viens komercializācijas simbols, mūsdienu Lieldienu tradīcija.

Sicilia_Pasqua_Uova di cioccolatoUova di cioccolato di pasqua

31/01/2009

Motta (Motta Sant’Anastasia)

Motta St.Anastasia atrodas 12 Km attālumā no Katānijas (Catania). Pilsētas platība ir 35.73 Km2 un tā atrodas 275 m virs jūras līmeņa, uz vulkāniskas izcelsmes 65 m augsta krātera.

Pastāv vairākas leģendas saistībā ar pilsētas nosaukuma izcelsmi un nozīmi, piem., Motta (pirmsromiešu vārds) un Anastasia (grieķu – bizantiešu vārds: atdzimšana, augšāmcelšanās) ir līdzīga nozīme un dotajā gadījumā apzīmē specifisko vietu, teritorijas reljefu. 12.-14. gadsimtu laikā abi vārdi tika apvienoti – Motta Sant’Anastasia – un iedzīvotāji tika saistīti ar Svētās Anastasijas, pilsētas aizbildnes, kultu. Mottai vienmēr ir bijusi svarīga loma/ietekme.

Pilsētas nozīme īpaši palielinājās normāņu valdīšanas laikā, kad tika dots rīkojums (Ruggero d’Altavilla) pilsētas augstākajā punktā uzcelt torni (1070. – 1074.g.), kas pasargātu no sarakēnu uzbrukumiem – tādējādi, no Mottas bija iespējams kontrolēt ļoti plašas teritorijas. Anglijā, ap 1066. gadu, normāņi šādus torņus izgatavoja no koka, taču Sicīlijā mežu trūkuma dēļ šādi torņi tika izgatavoti no akmeņiem. 1526. gadā pilsēta kļuva par dzimtskunga / feodāļa Antonio Moncada īpašumu un uz četriem gadsimtiem, līdz 1900. gadam, tornis tika izmantots kā cietums. Pirms tam pilsētā saimniekoja tādi feodāļu lordi kā Russo, Perolo, Ruiz de Lihari. 1829. gadā Motta tika atzīta par atsevišķu Katānijas reģiona pašvaldību.

17. gadsimta beigās pilsētā dzīvoja apmēram 560 cilvēki, 18. gadsimta beigās (1798) – 1400 cilvēki, 1831. gadā – 2181 cilvēki, savukārt, 2010. gadā – apmēram 12 000 cilvēku.

Pilsētas svētki tiek svinēti 25.Augustā.

Reizi četros gados notiek ļoti krāšņas svinības (piem., 2007, 2011), kurās piedalās gan pilsētā esošās trīs karogu vicinātāju grupas (itāļu val. sbandieratori), gan arī folkloras grupas.