Posts tagged ‘mīti’

08/04/2011

Turku kāpnes (La Scala dei Turchi)

Scala dei Turchi

Apmēram 10 Km attālumā no Agridžento (Agrigento) un 202 Km attālumā no Katānijas (Catania) atrodas  pilsēta Realmonte un tās teritorijā esošās Turku kāpnes (La Scala dei Turchi). Šīs izteikti baltās akmeņainās klintis ir fantastiski skaists dabas veidojums, kas saulainā dienā jo īpaši kontrastē ar tirzkīza krāsas jūras ūdeni un debesīm. Turklāt, gulēšana saulē sakarsušajās klintīs, izbaudot jūras gaisu, sauli un vēju, kā arī klints augu smaržas, piešķir pavisam citas emocijas saulrieta vērošanai.

Klints atrodas starp divām smilšu pludmalēm. Tās viļņaini, nevienmērīgā forma un pakāpeniski pazeminošie līmeņi (kāpnes) piešķir tām telpisku iespaidu un vēl jo vairāk izceļ tās balto krāsu. Šo pakānienu efektu nodrošina dabisks process – vēji un lietus, savukārt, balto krāsu – tas, ka tās sastāv no merģeļa – nogulumieža, kas satur kaļķakmeņi un mālu (dažādās attiecībās).

Pastāv vairāki mīti un leģendas sakarā ar šo kāpņu un to nosaukuma rašanos. Viena no tām vēsta, ka laikā, kad Sicīlija bija biežs arābu sirojumu mērķis, pie krasta esot pietauvojušies sarakēnu kuģi, kas, izmantojot šos pakāpienus, esot uzrāpušies klints augšā un aplaupījuši daudzus tuvumā esošos ciematus. Tā kā tajā laikā sliktie jūras laupītāji pārsvarā bija no Turcijas un tika saukti “Turchi”, tad šis iespaids arī šoreiz nospēlēja būtisku lomu un kāpnes ieguva attiecīgu nosaukumu (par godu sliktajiem laupītājiem, lai gan šoreiz tie bija nevis turki, bet gan arābi). Vēlāk, lai aizsargātos, vietējie iedzīvotāji gan krastu uzcēla daudzus novērošanas torņus, kuri ir apskatāmi vēl šodien. Vēl kāda cita leģenda vēsta, ka 200 m attālumā no piekrastes jūras viļņos esot aizgājuši bojā divi iemīlējušies un šajā vietā pēc viņu nāves esot parādījušās divas klintis, vēlāk sauktas par  “u zitu” (mīļotais puisis) un “a zita” (mīļotā meitene).

2007.gada Augustā UNESCO tika iesniegts priekšlikums Pasaules mantojuma objektu sarakstā  ietvert vēl divus Sicīlijā esošos objektus – Realmonte esošās Turku kāpnes un Villa Aurea (romiešu periods).

21/03/2011

Maura galva (La testa del moro)

La testa del moro

Sicīlijas mīti un leģendas.

Izrādās, ka atbilde ir meklējama arābu periodā (apm. 1000g.) Sicīlijas pilsētā Palermo, kur arābu kvartālā Kasbah (mūsdienās – Kalsa) dzīvoja ļoti skaista meitene ar gariem melniem matiem un Vidusjūras ūdeni atstarojošām zilām acīm. Kā jebkurai sevi cienošai sicīliešu meitenei viņai nebija atļauts vienai pašai iziet no mājas un pastaigāties pa ielu, tāpēc viņa pavadīja laiku, nodarbojoties ar dārzniecību uz sava balkona. Tajos laikos tā bija vienīgā brīvības un socializēšanās izpausme. Ļoti svarīga ikdienas dzīves sastāvdaļa.

Kādu dienu zem viņas balkona gāja kāds jauns mauru (musulmaņu) tirgotājs, kurš, ieraugot tik skaistu un graciozu meiteni, iemīlējās no pirmā acu skatiena. Bez domāšanas viņš devās atzīties skaistajai meitenei savā mīlestībā un viņa, tirgotāja bagātības un acīmredzamās mīlestības un glaimu iespaidota, pieņēma šīs jūtas. Atdevās viņam un turpināja šīs kvēlās attiecības.

Taču kādu dienu viņa uzzināja šausmīgu patiesību – mauram drīzumā bija jāatgriežas savā zemē, turklāt, tur viņu gaidīja sieva un vairāki bērni. Viņas sirds bija salauzta un kā jebkura sevi cienoša sicīliešu sieviete viņa nolēma atriebties. Kopā pavadījuši pēdējo nakti, viņa miegā pārgrieza tam rīkli un pēc tam nocirta galvu.

Nākamās dienas rītā maura galva atradās visu apskatīšanai uz meitenes  balkona, turklāt, viņa tajā iesēja bazilika sēklas, kuras auga tik skaistas un aromātiskas, ka pārējās sievietēs izraisīja skaudību. Tās devās pie amatniekiem un lūdza izgatavot līdzīgas terakotas vāzes ….

Mūsdienās arāba galva kā vāze ar dažādiem dekoratīviem elementiem ir ļoti populārs keramikas izstrādājums, kas vistiešākajā veidā atspoguļo sicīliešu temperamentu.

Taormina_Testa di morotesta-di-moro_monreale-1testa-di-moro_monreale-2