Posts tagged ‘Mesīnas jūras šaurums’

23/09/2011

Sicīlija (Sicilia)

Sicīlija ir Itālijas autonomais reģions, lielākā Vidusjūras sala. Tās platība ir 25 711 Km2, iedzīvotāju skaits – apmēram 5 miljoni, ārpus Sicīlijas – 10 miljoni (glv., Ziemeļamerika, Argentīna, Austrālija, Latīņamerika un citas Eiropas valstis). Pašā Sicīlijā vislielākais imigrantu skaits ir no Rumānijas, Tunisijas, Marokas, Šrilankas, Albānijas un citām tuvo austrumu valstīm. Sicīlijas galvaspilsēta ir Palermo.

Senatnē Sicīlija bijusi pazīstama ar nosaukumu Trinacria, pateicoties salas trīstūrveida formai. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji salu apdzīvojušas trīs ciltis: sikāni, kas dzīvojuši salas vidienē un varētu būt ieceļojuši no Ibērijas pussalas, Katalonijas (Spānijas ZA teritorija; 8000.g.p.m.ē.), elīmi, kas dzīvojuši salas ZR pusē un varētu būt ieradušies no Egejas jūras puses un sikuli, kas dzīvojuši salas austrumu pusē un apmēram 1200. g.p.m.ē. varētu būt ieradušies no Itālijas sauszemes puses, Ligūrijas reģiona. Turpmāko gadsimtu laikā Sicīlijas vēsture bijusi ļoti raiba, to iekarojuši un tajā valdījuši kartāgieši, grieķi, romieši, vandāļi, goti, ostrogoti, bizantieši, arābi, normaņi, švābi, franči, spāņi, austrieši, u.c. 1860. gadā pēc Džuzepes Garibaldi ekspedīcijas Sicīlija pievienota Itālijas Karalistei, taču par autonomu tās reģionu kļuva tikai 1946. gadā.

No Itālijas sauszemes daļas Sicīliju atdala apmēram 3.5 Km platais Mesīnas jūras šaurums.

Salā atrodas Eiropas lielākais un viens no aktīvākajiem vulkāniem pasaulē – vulkāns Etna (3320 m). Vulkāniskas izcelsmes salas ir arī Tirēnu jūrā esošais Eolu jeb Lipari salu arhipelāgs, ieskaitot tās aktīvo vulkānu Stromboli (par aktīvām tiek uzskatītas arī šobrīd snaudošās salas Vulcano, Vulcanello un Lipari), turklāt salas otrā pusē zem ūdens atrodas vēl viens vulkāns – Ferdinandea, kurš pēdējo reizi izvirda 1831. gadā.

sicilia-8sicilia-16

Sicīlijas teritorija ir samērā kalnaina (tikai apmēram 15% tās teritorijas ir līdzenumi). Salas ziemeļos atrodas Madoniju un Nebrodi kalni, ziemeļaustrumos – Peloritānu kalni, dienvidaustrumos – Ibleju kalni, kas tiek uzskatīti par Apenīnu kalnu turpinājumu. Salas centrālajā daļā atrodas Ereju kalni un rietumu centrālajā daļā – Sikānu kalni.

Sicīlijai pieder vairākas salas: Lipāru salas, Egadu salas, Pantellerijas sala, Ustikas sala un Pelageju salas.

Sicīlijas klimats ir viens no maigākajiem Eiropā. Tas ir tipisks Vidusjūras klimats ar maigām un lietainām ziemām un karstām, sausām vasarām. Ne velti senie grieķi Sicīliju dēvēja par „saulaino salu”.

 

Mēnesis

Janv

Febr

Marts

Apr

Maijs

Jūn

Jūl

Aug

Sept

Okt

Nov

Dec

 

Vidējā gaisa temperatūra, max °C

15 15 16 18 22 29 30 34 29 23 19 16

Vidējā gaisa temperatūra, min °C

10 10 11 13 16 20 23 24 22 18 14 11

Nokrišņi, mm

72 65 60 44 26 12 5 13 42 98 94 80

Sicīlija sastāv no 9 reģioniem (Agridžento, Ennas, Kaltanisetas, Katānijas, Mesīnas, Palermo, Ragūzas, Sirakūzu, Trapāni), no kuriem visblīvāk apdzīvots ir Katānijas reģions. Visvairāk iedzīvotāju dzīvo Palermo (1.25 milj.), Katānijas (1.1 milj.), Mesīnas (0.65 milj.), Agridžento (0.45 milj.), Trapāni (0.44 milj.) un Sirakūzu  (0.4 milj.) zonās. Lielākās pilsētas ir Palermo (657 tūkst.), Katānija (294 tūkst.), Mesīna (243 tūkst.) un Sirakūzas (124 tūkst.).

20 biežākie uzvārdi: Russo, Messina, Caruso, Lombardo, Marino, Rizzo, Greco, Romano, Grasso, Di Stefano, Amato, Costa, Parisi, La Rosa, Bruno, Puglisi, Vitale, Arena, Pappalardo, Catalano.

Neskatoties uz to, ka Sicīlijā valda bezdarbs (apmēram 20%), zemi vidējie ienākumi un augsta nelegālā nodarbinātība un tās galvenās darbības nozares ir lauksaimniecība (citrusu augļi, olīves un olīvu eļļa, vīns, rieksti, sieri, zivis, u.c.), nekustamais īpašums, tūrisms un smagā rūpniecība, tomēr kultūrvēsturiski tā ir ļoti bagāts un unikāls Itālijas reģions, īpaši ar tās arhitektūru, valodu, literatūru, mākslu, mūziku, virtuvi, u.c.

18.gadsimtam raksturīgais sicīliešu vēlīnais baroka stils vistiešākajā veidā apskatāms un baudāms sekojošās pilsētās: Katānijā, Kaltadžirone, Sirakūzās, Noto, Ragūzā, Modikā, Šikli (itāļu val.: Scicli) un Ačireale.

sicilia-9sicilia-13sicilia-11sicilia-12sicilia-15sicilia-7sicilia-17sicilia-14sicilia-22sicilia-18sicilia-20sicilia-19sicilia-32sicilia-23sicilia-24sicilia-25sicilia-27sicilia-31sicilia-26

Dažādas arheoloģiskās liecības apskatāmas sekojošās pilsētās:

  • sikāni, elīmi, sikeli: Segesta, Eriče, Ispikas karjers jeb aiza, Sirakūzas (Thapsos), Pantālika;
  • grieķi: Sirakūzas, Agridžento, Selinunte, Džela, Kamarīna, Himera, Megara Hyblaea, Džardini Naksos, Heraclea Minoa;
  • feniķieši: Motijas (itāļu val.: Mothia, Mozia) sala, Soluntum, Marsala;
  • romieši: Piazza Armerina, Centuripe, Taormīna;
  • arābi: Palermo, Madzara del Vallo.

sicilia-3sicilia-2sicilia-1sicilia-4

Pasaules mantojuma objektu sarakstā (UNESCO) ir iekļauti sekojoši Sicīlijā atrodošies objekti:

  • Agridžento arheoloģiskā zona un grieķu tempļu ieleja (1997);
  • Armerīnas laukums (itāļu val.: Piazza Armerina) un Villa Romana del Casale esošie unikālie sienu gleznojumi (1997);
  • Eolu jeb Lipāri vulkāniskās salas (2000);
  • vēlīnā baroka pilsētas Noto ielejā – Noto, Modika, Ragūza un Avola (2002);
  • Sirakūzas un Pantālikas akmeņainā nekropole (2005);
  • sicīliešu marionetes un marionešu teātris (2008);
  • vulkāns Etna (2013);
  • Palermo esošā arābu – normāņu taka (2015);
  • papildus tam visam arī vidusjūras diēta (2013).

Sicīliešu valoda ir patstāvīga romāņu valodu saimes valoda, kas ir attīstījusies no latīņu valodas un ietekmējusies no grieķu, arābu, franču, vācu, spāņu, kataloniešu un provansiešu valodas. Lai gan lielākā daļa salas iedzīvotāju pārvalda gan sicīliešu (70%), gan itāliešu valodu, tomēr sicīliešu valodai lēnām draud izzušana. Salas oficiālā valoda ir itāliešu un tajā mūsdienās arī pārsvarā sazinās jaunieši.

Ievērojamas sicīliešu personības (rakstnieki, dzejnieki, filozofi: Luigi Pirandello, Salvatore Quasimodo, Antonio Veneziano, Giovanni Verga, Giovanni Gentile; komponisti: Vincenzo Bellini, Sigismondo d’India, Giovanni Pacini, Alessandro Scarlatti; gleznotāji: Antonello da Messina, Renato Guttuso, Giorgio de Chirico; dziedātāji: Carmen Consoli), sicīliešu keramika, tautas mākslas elementi – sicīliešu karietes un sicīliešu marionetes, sicīliešu cepure – coppola, sicīliešu virtuve, Sicīlijas pludmales … tas viss un ne tikai ir pieejams un izbaudāms Sicīlijā!

sicilia-10sicilia-21sicilia-28sicilia-29sicilia-30sicilia-6sicilia-5Etna_PecoreEtna_Asini, suini neri

27/06/2011

Mesīnas tilts (Il ponte di Messina)

Ideja par tilta esamību pāri 3.1 – 3.5 Km lielajam Mesīnas jūras šaurumam (itāļu val.: Il ponte sullo stretto di Messina), kas savienotu Sicīliju ar Itālijas sauszemes daļu, ir pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi. Senie romieši tiltu izveidoja no laivām, tādējādi, ļaujot karaspēkam pārvietoties no viena krasta uz otru un sniedzot iespēju sagūstītos 140 saracēņu ziloņus pārvest no Sicīlijas uz Itālijas sauszemes daļu (251. g.p.m.ē.). Vēlāk 1840. gadā Divu Sicīliju karalis Ferdinando II no Burbonas (francūzis) sasauca arhitektu un inženieru grupu, lai apspriestu šāda tilta celtniecības idejas, taču viss apstājās pie tā, kad tika paziņotas tilta celtniecības aptuvenās izmaksas. Tas nebija pa kabatai pat tā laika Karalistei.

Neskatoties uz dažādu valsts vadītāju vēlmēm vairāku gadsimtu garumā, ar dabas faktoriem saistītās problēmas Mesīnas jūras šauruma reģionā (neregulāras un ļoti dziļas jūras straumes, spēcīgi vēji, augsta riska seismiski aktīva zona) ir radījušas milzīgas problēmas inženieriem. Īpaši aktīvs dažādu projektu izstrādes laiks bija 19. gadsimta sākums un 20. gadsimta beigas (piem., izstrādāti tilta projekti kā pazemes tunelis, zemūdens tunelis, hidrostatisks tunelis, plosta veida tunelis, u.c.). Taču pirmais reālais mēģinājums uzsākt tilta būvniecības procesu notika 1969. gadā, kad tika izsludināts tilta projekta konkurss. 1981. gadā tika izveidota organizācija Stretto di Messina S.p.a., kas būtu atbildīga par projekta tālāko virzību. Taču visu apgrūtināja un vēl joprojām apgrūtina tas, ka daudzu gadsimtu garumā šo projektu apvij milzīga politiskā ažiotāža – tas ir kļuvis par politiskās cīņas objektu, propagandas ieroci katras nākamās valdības rokās, kas partnerus vairāk atdala nekā vieno (daļa uzskata, ka tilta esamība būtu dienvidu reģiona papildus attīstības stimuls, citi – ka sabojātu vienu no skaistākajām vietām pasaulē). Viena valdība projektus apstiprina, cita – atceļ vai bremzē to tālāku attīstību (piem., 2005. gadā Berluskoni valdīšanas laikā tika parakstīts līgums ar darbuzņēmēju Impregilo S.p.a., taču 2006. gadā pie varas nāca Prodi un līguma izpilde tika bloķēta. 2007.gadā Prodi valdība bija gatava maksāt pat 500 miljonu euro lielu soda naudu par līguma laušanu ar Impregilo S.p.a., taču pēdējā brīdī transporta ministrs Antonio Di Pietro neparakstīja šādu vienošanos). 2008. gadā pie varas atgriezās Berluskoni, kas paziņoja, vēlas turpināt Mesīnas tilta būvniecības projektu. Lēnām, bet darbi turpinās, neskatoties uz to, ka valdībā ir tās oponenti.

Projekta izstrāde ir iegājusi tās noslēguma fāzē, jo ir apstiprināts tilta beigu projekts. Tas paredz, ka:

  • tilts būs 3660 m garš un 60 m plats;
  • tas atradīsies apmēram 70 m virs jūras līmeņa, nodrošinot netraucētu dažāda izmēra jūras transporta plūsmu;
  • paredzētas 3 joslas autotransportam un 2 joslas dzelzceļam (tas nodrošinās apmēram 140 000 autotransporta un 200 dzelzceļa transporta vienību plūsmu dienā);
  • tilts spēs izturēt 7.1 balles pēc Rihtera skalas spēcīgu zemestrīci un 216 Km/ h spēcīgu vēju;
  • paredzēta milzīga transporta infrastruktūras izbūve gan Sicīlijas daļā, gan Itālijas sauszemes daļā, lai paplašinātu vienoto Eiropas transporta auto un dzelzceļa tīklu Berlīne – Palermo.

 Pašreiz tiek veikti projekta testēšanas darbi.

 Jau ir iztērēti 250 milj euro (paredzēts, ka kopējās izmaksas būs ap 7 miljardiem euro), bet darbs pie tilts būvniecības tā pa īstam vēl nav sācies.

Vai šis daudzu gadsimtu projekts kādreiz tiks īstenots????

P. S. Projekts: http://www.youtube.com/watch?v=HVS-n_LvoHY&feature=player_embedded#at=71