Posts tagged ‘izvirdums’

12/04/2012

Etnas izvirdumi un vulkāniskie pelni

2012.gada izvirdumi:

  • 12.04. – kārtējais, šogad jau sestais izvirdums DA krāterī. Nākamās dienas rītā Palermo zonā bija 4.3 balles spēcīga zemestrīce;

  • 01.04.
  • 17./18.03. – kārtējais izvirdums DA krāterī, kas ir 22. izvirdums kopš 2011. gada sākuma. Šie pēdējie četri izvirdumi (visi 2012. gada izvirdumi) tiek uzskatīti par salīdzinoši spēcīgiem izvirdumiem. No malas tas izskatījās kā milzīgs, vairākus kilometrus augsts dūmu stabs;

  • 4.03.;
  • 8.02.;
  • 5.01.

2011. gadā notika astoņpadsmit (18) Etnas izvirdumi un tas nozīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā Etna ir sākusi darboties arvien biežāk (reizi vienā vai divos mēnešos), tās aktīvās izpausmes darbība ir kļuvusi agresīvāka, eksplozīvāka un ilgst vienu vai divas dienas.

2011. gada izvirdumi:

  • 15.11. (18x), 23.10. (17x), 08.10. (16 x), 28.09. (15 x) – kārtējais izvirdums DA krāterī;
  • 19.09.  – 14.-tais izvirdums DA krāterī, kas ir 11 dienas pēc iepriekšējā izvirduma un turpinot izvirdumu sēriju ar 6, 7, 8, 9, 10 un tagad 11 dienu intervālu;
  • 08.09. – 13.-tais izvirdums DA krāterī, kurš radīja milzīgu vulkānisko pelnu mākoni DA virzienā. Izvirduma laikā iebruka krātera dienvidu sienas austrumu daļa;
  • 29.08. notika kārtējais lavas izvirdums DA krāterī, kuram sekoja lavas pelnu mākonis;
  • 20.08. – 12.-tais izvirdums DA krāterī;
  • 12.08., plkst. 11:30 gaisā pacēlās spēcīgs dūmu un pelnu mākonis, aktivitātes zona – jaunais DA krāteris;


  • 5-6.08., plkst.22:00-01:00, aktivitātes zona – DA krāteris, zema lavas strūklaka;
  • 30.07. vakarā starp 21:30 un 23:00 lavas strūklakas augstums sasniedza pat 500 m un sasniedza 2 Km attālo Vērša ieleju (Valle del Bove);
  • 25.07.
  • 19.07. 500m augsta lavas strūklaka Pit (DA) krāterī;
  • 09.07., plkst.14:30 – 17:30 – lavas strūklaka, lavas ietecēšana Vērša ielejā (Valle del Bove), dūmu un pelnu kolonna.
  • 12.05., plkst. 3 – 6 bija novērojams lavas izvirdums vienā no Etnas krāteriem, šoreiz DA puses krāterī – Pit Crater. Tā kā lavas izvirdumu pavadīja spēcīgi pelnu izmeši, tad, saprotams, kāpēc Katānijas lidosta bija slēgta visu dienu. Turklāt, pagājušajā nedēļā esot tikuši reģistrēti apmēram 200 pazemes grūdieni Etnas ZR pusē, spēcīgākais no kuriem bijis 4 balles pēc Rihtera skalas.

    Izvirduma video: http://www.youtube.com/watch?v=PHCUVWhEMBg

    13.05.2011. rītā Etna no attāluma izskatījās šādi (dzīve turpinās savu ierasto gaitu):

  • 10.04., plkst.11:30 – 13:30 – lavas strūklaka, lavas plūsma 3 Km attālumā un augsta pelnu kolonna.
  • 18.02.
  • 12.-13.01. – par šo izvirdumu uzzināju tikai nākamās dienas rītā, kad atvēru durvis un gāju uz balkona kārt veļu un gandrīz nokritu uz dibena. Tāda sajūta, it kā staigātu pa mazām stikla bumbiņām, kas ļoti slīd.

***

Kā vēlāk noskaidroju, meklējot papildus informāciju par lavas putekļiem, tad:

  • lavas putekļi ir melni, smilšu graudiņu izmēra lieluma putekļi, kas patiešām!, saskaņā ar vācu mineraloga F.Mosa 1812.gadā izveidoto minerālu cietības skalu, ir pielīdzināmi naža asmens un logu stikla cietībai (tāpēc man arī bija tāda sajūta, it kā staigātu pa stikla gabaliņiem!). Lavas putekļu cietības pakāpe ir 5+. Ja šajā skalā vismazāk cietais materiāls ir talks un viscietākais materiāls ir dimants, tad, piemēram, zelta un sudraba cietības pakāpe ir 2.5 – 3, naža asmens un logu stikla – 5.5, tērauda vīles 6.5.
  • vulkāniskajiem pelniem piemīt zems blīvums, tāpēc vējš tos var iznēsāt ļoti plašā rādiusā (visvairāk putekļu nokrīt vistuvāk epicentram);
  • vulkāniskie pelni nešķīst ūdenī … kad tie kļūst slapji, tie veido slidenu dubļveidīgu masu, kas ceļus var paradīt slidenus un bīstamus .. izžūstot, tie veido betonveidīgu masu, tāpēc ir diezgan bīstami kažokādas zvēriem …

Svarīgākie vulkānisko pelnu ietekmes piemēri:

  • uz cilvēku veselību – elpošanas ceļu (deguna un kakla iekaisums, klepus, bronhīts, astma, u.c.), acu un ādas saslimšanas. Izrādās, ka vulkānisko pelnu gadījumā jālieto speciālas maskas. Prasīju vienam civilās aizsardzības darbiniekam par šādām maskām un viņa atbilde bija pārsteidzoša: “jā, it kā būtu vajadzīgas, bet neviens taču neies tādas iegādāties, uzglabāt un izsniegt. Vienvārdsakot, katrs pats ir par sevi atbildīgs”.
  • uz lauksaimniecību un zemkopību – dzīvniekiem raksturīgas visas tās pašas slimības, kas cilvēkiem, plus papildus zarnu trakta saslimšanas, ja dzīvnieki ganās atklātās ganībās (var nākties evakuēt un piebarot ar citu pārtiku). Pāris mm lavas putekļu biezums zemkopībai nenodara būtisku skādi, taču iespējama arī augu un ganību bojāeja. Iespējama augsnes sabojāšana, nogalinot mikroskopiskos augus, kas nodrošina skābekļa un ūdens iekļuvi tajā. Var izveidoties sterilas augsnes stāvoklis.
  • uz ēkām un ierīcēm – tā kā vulkānisko pelnu blīvums sausā veidā ir 10x lielāks un slapjā veidā 20x lielāks nekā svaiga sniega blīvums, tad pēc vulkānisko pelnu nokrišanas, pirmais, kas ir jāizdara pirms lietus sākšanās, ir jānotīra māju jumti. Pretējā gadījumā iespējami jumtu un ēku bojājumi lielā svara dēļ. Tāpat arī vulkāniskie pelni ir spēcīgs korozijas materiāls un elektrības vadītājs, kas uzkrāj apkārt esošos ārējos elektriskos elementus un var izraisīt būtiskus bojājumus. Gaisa kondicionieri un jebkādas kustīgas daļas var tikt sabojātas, ja tajās iekļūst vulkāniskie pelni. Notekcaurules var tikt aizdambētas, u.c.
  • uz komunikācijas iekārtām – esot netālu no strādājoša vulkāna, var nestrādāt radio, telefona un GPRS ierīces (grūtības nosūtīt un saņemt signālus, jo vulkāniskajiem pelniem var piemist elektriskais lādiņš, kas mijiedarbojas ar radioviļņiem un citiem apraides raidītājiem);
  • uz transporta iekārtām – redzamības pasliktināšanās (dienas vidū var kļūt kā naktī, var kļūst nesaskatāmas zīmes), transporta līdzekļu fiziski bojājumi, grūtības pārvietoties, ņemot vērā, ka pelni veido slidenu dubļveidīgu masu
05/05/2011

Eolu (Lipāri) salas

Eolu salas, sauktas arī par Lipāri salām (itāļu val.: Isole Eolie vai Isole Lipari), ir Tirēnu jūrā, Sicīlijas teritoriālajos ūdeņos (Mesīnas zonā) esošs vulkāniskas izcelsmes desmit salu arhipelāgs, no kurām septiņas salas ir apdzīvotas un divas ir aktīvi vulkāni – Stromboli un Vulcano. Bieži vien šīs salas tiek dēvētas arī par “Vidusjūras septiņām pērlēm”. Kopš 2000. gada tās ir ietvertas UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Ik gadu salas apmeklē apmēram 20 000 tūristu.

Šīe zemūdens vulkāni un vulkāniskās izcelsmes salas ir izveidojušās aptuveni 260 000 gadu ilgas vulkāniskas aktivitātes rezultātā vietā, kur, Āfrikas tektoniskajai plātnei virzoties pretī Eirāzijas tektoniskajai plātnei, ir izveidojusies vulkāniskā zona ar zemes garozas plīsumiem un magma ir izvirdusi aptuveni 3600 m zem Tirēnu jūras. Lai gan šī par “vulkānisko loku” dēvētā teritorija ir 140 Km liela, tomēr ģeoloģiski nestabilā zona ir daudz, daudz plašāka un aptver Sicīliju, Kalabriju, Kampāniju un Grieķiju. Ģeoloģiski šis ir ļoti nelīdzens apvidus ar dziļām aizām un stāvām klintīm, turklāt,  pēdējo 20 000 gadu laikā vulkānā Stromboli nepārtraukti notiek lavas izvirdumi. Pārējās salās vulkāniskā aktivitāte tiešā veidā nav novērojama, bet to apstiprina tvaiku un karsto termālo ūdeņu esamība.

Vēsture: tiek uzskatīts, ka Eolu salas ir bijušas apdzīvotas jau neolīta laikā (4000 un vairāk g.p.m.ē.) un tās iedzīvotāji esot bijuši ļoti ieinteresēti izmantot vulkānisko stiklu (obsidiānu). Laika posmā starp 16. – 14. gs.p.m.ē. salas kļuva par ļoti svarīgu posmu metāla tirdzniecības ceļā no Britu salām uz austrumiem cauri Mesīnas līcim. Kamēr Sicīlijā noteicošā bija lauksaimniecība (Kastelučo kultūra), tikmēr Eolu salās (Cape Graziano) daudz raksturīgāka bija tirdzniecība. Tiek uzskatīts, ka šajā laikā salu iedzīvotāji esot bijuši mikēnu kultūras pārstāvji un sikeli no Itālijas pussalas esot ieradušies tikai pāris gadsimtus vēlāk (apmēram 12. – 9. gs.p.m.ē.). Atšķirībā no to priekšgājējiem, sikeli izveidojās un palika par pastāvīgu iedzīvotāju grupu.

580. g.p.m.ē. salas iekaroja grieķi un, saskaņā ar grieķu mitoloģiju, tās tika nosauktas par godu vēju dievam Eolam, kurš esot dzīvojis uz salas un spējis paredzēt laiku pēc mākoņiem. Tas esot bijis ļoti svarīgi zvejniekiem, tāpēc Eols esot ticis cienīts un godāts. Vēlāk romiešu valdīšanas laikā (3. gs.p.m.ē. – 3. gs.m.ē.) Eolu salās uzplauka sēra, alauna un sāls tirdzniecība, kas gan vēlāk būtiski apsīka līdz pat tam, ka salas tika pamestas. Tas notika arī tāpēc, ka turpinājās vulkānu izvirdumi, kā arī salas tika dēvētas par velna mitekli un traucējumu izpausmes vietu. Laika posmā no 4. – 10. gadsimtam salās valdīja barbaru vestgoti, vandāļi, ostrogoti, bizantieši un arābi, līdz beidzot 11. gadsimtā varu pārņēma normāņi un sākās strauja salu attīstība un uzplaukums. Eolu salas vienmēr ir bijušas lojālas franču ne spāņu varai. 1544. gadā salas iekaroja turki, nogalinot un izkalpinot daudzus vietējos iedzīvotājus. Daudzi mēģināja bēgt, citi tika izpirkti un atgriezās uz Sicīlijā. Bet tad, spāņu autoritāšu pieļauto kļūdu dēļ, atkal tika pievērsta uzmanība Eolu salām. Tajās tika izvietotas sicīliešu, kalabriešu un spāņu ģimenes, pilsētas ēkas un mūri tika atjaunoti tā, lai vajadzības gadījumā vietējie iedzīvotāji spētu aizstavēties pret uzbrukumiem, glv., turku pirātiem, kas gadsimtiem ilgi šajās salās meklēja patvērumu. 1693. gadā, kad Sicīlijā notika zemestrīce, kas iznīcināja daudzas pilsētas un prasīja daudzu cilvēku dzīvības, Eolu salās nebija neviena upura (katedrālē cilvēki lūdza aizstāvību svētajam Bartolomejam). 17. gadsimtā, pateicoties lauksaimniecības attīstībai (vīnogas, kaperi, vīģes, vīni), sākās strauja ekonomiskā attīstība, taču Burbonu valdīšanas laikā sākās ciešanas, kas turpinājās līdz pat Itālijas apvienošanai (1860. – tie gadi) un vēl vēlāk. Ciešanu iemesls bija tāds, ka Vulcano sala tika izmantota kā soda izciešanas vieta kriminālajiem un politiskajiem ieslodzītajiem, kur tie nodarbojās ar alauna un sēra ieguvi. 1916. gadā šīs kolonijas tiek slēgtas, bet 1926. gadā fašiska režīma laikā tās atkal atjaunoja, izmitinot antifašisma aktīvistus.

Arhipelāgs sastāv no sekojošām salām:

  • Alicudi (itāļu val.: Isola di Alicudi), no vienas puses, ir arhipelāga visattālākā sala (40 Km no Lipāri salas), no otras puses, Palermo virzienā vistuvākā sala, kas izskaidro to, kāpēc pagātnē tā bija biežs pirātu sirojumu mērķis. Tā ir otra mazākā arhipelāga sala (aiz Panarea) (5 Km2, 120 iedzīvotāji), pavisam neliela zemūdens stratovulkāna* daļa, kura ir redzama virs ūdens un tiek uzskatīta par salīdzinoši jaunu (mazāk kā 90 000 gadi). Salas augstākais punkts Monte Filo dell’Arpa atrodas 675 m.v.j.l. Tā ir viena no arhipelāga visneskartākajām salām (uz salas atrodas viena viesnīca un restorāns, dažas mājas un veikaliņi), tāpēc ir īpaši piemērota tiem, kas vēlas izbaudīt mieru un klusumu un pasakaini skaistu dabu, tai skaitā zemūdens peldēšanu un fotografēšanu. Nokļūšana salā notiek caur Lipāri salu.


  • Filicudi (itāļu val.: Isola di Filicudi) ir senākā arhipelāga sala (Zucco Grande lavas vecums ir apmēram 600 000 gadi), nedaudz lielāka par Alicudi salu (9.5 Km2, 250 iedzīvotāju) un piemērota klusas un mierīgas atpūtas cienītājiem. Uz salas atrodas pāris apdzīvoti ciematiņi, daži restorāni un tirgi, auto, skūteru un laivu nomas punkti, akmeņainās pludmales ar kristāliski tīru ūdeni. Salas augstākais punkts Monte Fossa Felci atrodas 774 m.v.j.l. Zonā Capo Graziano ir iespējams apskatīties mūsdienās pamestos ciematiņus, kur cilvēks ir dzīvojis jau 17. – 13. gs.p.m.ē. (Villaggio preistorico Capo Graziano), tās arheoloģiskie atradumi atrodas Lipāri salas arheoloģiskajā muzejā. Labākās pludmales (Le Punte, Pecorini Mare un Filicudi Porto) atrodas salas prestižākajā zonā (La Guardia), kas ir arī vienīgais punkts, no kurienes vienkopus var redzēt pārējās salas, izņemot Alicudi.  Zucco Grande (ZA) ir agrāk apdzīvota, bet mūsdienās pamesta zona (250 m.v.j.l.), kur, saskaņā ar leģendu, esot dzīvojušas salas visskaistākās sievietes, savukārt, mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no auglīgākajām salas zonām (olīves, vīnogas, kaperi, mandeles, u.c.). Tur atrodas arī Fontanella dell’ Amore. Zonas Ficarrisi (500 m.v.j.l.) un Siccagni (salas ZR daļa) esot neapdzīvotas pēdējos 80 gadus, bet, braucot ar laivu, apskates vērti ir tur esošā 30 m platā Grotta del Bue Marino un jūrā iznirstošā 74 m augstā kalnu grēda Faraglione la Canna.


  • Salina (itāļu val.: Isola di Salina) ir otra lielākā arhipelāga sala pēc Lipāri (26.8 Km2, 2 300 iedzīvotāju, 3 apdzīvotas zonas: Santa Marina, Malfa un Leni). Veidota no sešiem vulkāniem, no kuriem divi augstākie (mūsdienās neaktīvi) ir Monte Fossa delle Felci (968 m) un Monte dei Porri (860 m). Grieķu valdīšanas laikā sala tika saukta par godu šiem diviem vulkāniem – “Didyme” (dvīne), savukārt, mūsdienu nosaukums ir cēlies no sālsezera. Sala ir bijusi apdzīvota jau bronzas laikmetā un 7. gadsimtā tā esot bijusi populārāka pat par Lipāri salu, jo tajā laikā uz tās esot darbojies vulkāns. Mūsdienās šī sala tiek uzskatīta par arhipelāga zaļāko un auglīgāko salu (piem., kaperi, vīnogas, olīves, saldais vīns “Malvasia delle Lipari” ir pazīstams visā pasaulē). Tā ir pazīstama arī sakarā ar to, ka tieši šeit Massimo Troisi uzņēma savu filmu “Il Postino”.


  • Lipāri (itāļu val.: Isola di Lipari) ir lielākā un tūristu visvairāk apmeklētā sala (37.6 Km2, apmēram 12 000 iedzīvotāju), kurā atrodas zemūdens stratovulkāna* augstākais punkts – Monte Chirica (602 m.v.j.l.). Lai gan tās izcelsme tiek attiecināta uz laika posmu pirms 220 000 gadiem, tomēr, ņemot vērā, ka pēdējais izvirdums notika pirms 1400 gadiem, vulkāniskās aktivitātes ziņā tā tiek uzskatīta par salīdzinoši aktīvu salu. To apliecina arī vulkānisko gāzu un tvaiku strūklu (fumarolu, 80 – 90 ° C) un karsto termālo ūdeņu esamība (Vallone Ponte). Vēsturiski kopš neolīta laikiem šī ir bijusi vispopulārākā un visapdzīvotākā sala. Tā liecības ir vērts apskatīties Eolu salu arheoloģiskajā muzejā un arheoloģiskajā parkā (Il Museo Eoliano, Il Parco Archeologico del Castello, Il Parco Archeologico della contrada Diana – grieķu un romiešu laika liecības). Lipāri pilsētā ieteicams izstaigāt pludmales Marina Lunga un Marina Corta, apskatīt pili, kuras vecākās daļas būvniecība tika uzsākta grieķu valdīšanas laikā, apskatīt normāņu baznīcu un pāris torņu un viduslaiku ēku drupas. Canneto un Acquacalda zonās (salas ZA daļas) ieteicams apskatīties mazās zvejnieku pilsētiņas un balto smilšu pludmales, kā arī vulkāniskā stikla klintis (Rocche Rosso, Capo Rosso) un pumeka akmens alu (Cave di Pomice) Porticello pilsētā. No Acquacalda pilsētas paveras fantastisks skats uz salām Alicudi, Filicudi, Salina, Panarea un Stromboli. Quattropani zonā (salas ZR daļa) ieteicams apskatīties Cave di Caolino un izbaudīt karsto termālo ūdens (60 ° C) peldes brīvā dabā (Terme di S.Calogero). Iespējams, šī ir labākā sala, kur apmesties, jo tā ir visaktīvākā un no tās ir visvieglāk nokļūt uz visām pārējām salām.


  • Panarea (itāļu val.: Isola di Panarea) ir arhipelāga vismazākā un viszemākā sala. Tās platība ir 3.4 Km2 un tās augstākais punkts Il Timpone del Corvo atrodas tikai 421 m.v.j.l. Tā ir arī visšarmantākā un visvairāk jauniešu apmeklētā sala, jo piedāvā plašas naktsdzīves iespējas, īpaši skaists skats paveras no Hotel Raya terases. Apskates vērtas ir arī tās tuvumā esošās bazalta saliņas Basiluzzo, Dattilo, Spinazzola, Lisca Bianca un Lisca Nera, kā arī  no jūras iznirstošās klintis Panarelli un Formiche. Šī sala ir īpaši piemērota zemūdens niršanai un fotografēšanai;


  • Vulcano (itāļu val.: Isola di Vulcano) ir apmēram 21 Km2 liela un 2001. gadā tajā dzīvoja 715 iedzīvotāji. Tā ir viena no divām salām, kuru veido četri vulkāni, lielākais no tiem (Fossa Grande, 386 m) ir aktīvs pēdējos 90 000 gadus (pēdējais lielākais vulkāna izvirdums bija 1890. gadā). Salas augstākie punkti (501 m) ir kalni Mount Aria un Mount Saraceno. Salā atrodas vulkānisko gāzu un tvaiku strūklas (fumaroles, 80 – 90 ° C), iespējams izbaudīt dubļu (sauktas “fanghi”) un karsto termālo ūdeņu vannas, lieliskas melno smilšu pludmales (Porto di Ponente) un pastaigu vietas. 50 min kāpšana augšā vulkānā nodrošinās pasakainas sajūtas un skatu uz pārējām arhipelāga salām. Īpaši iecienīta un apmeklēta ir mazā pussaliņa Vulcanello, kuras divi krāteri ir nosegti ar īpaši skaistiem augiem (vīģes, vīnogas, dažādi augļu koki, u.c.) un skaistā Monstru ieleja (Valle dei Mostri) savu nosaukumu ir ieguvusi pateicoties īpašas formas klintīm un melnām smiltīm. Skaisti ir arī Venēras baseins (Piscina di Venere) un Zirga aiza (Grotta del Cavallo), kurā var iebraukt ar laivu un izbaudīt gaismas un krāsas saspēles.


  • Stromboli (itāļu val.: Isola di Stromboli) ir apmēram 12.6 Km2 liela un tajā atrodas viens no Eiropā aktīvākajiem vulkāniem Stromboli (926 m.v.j.l., 3 aktīvi krāteri, aktīvs pēdējos 20 000 gadus, pēdējais lavas izvirdums notika 2011. gadā). 19. gadsimta beigās salā dzīvoja apmēram 4 000 iedzīvotāju, mūsdienās – 400 līdz 850 (sakarā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos pēc Itālijas apvienošanās 1861. gadā, zemestrīcēm un vulkāna izvirdumiem, daudzi iedzīvotāji emigrēja, galvenokārt uz ASV un Austrāliju). Sala tiek “jaunatklāta” pēc Roberto Rossellini filmas “Stromboli terra di Dio” uzņemšanas 1949. gadā ar jauno aktrisi Ingrīdu Bergmani galvenajā lomā. Salas ekonomika balstās uz lauksaimniecības produktu audzēšanu (olīves, vīnogas, vīģes, persiki), zvejniecību un, protams, tūrismu! Apskates vērti ir vulkāna krāteri, dubļu vannas, lieliskās pludmales, alas un aizas, kā arī akmens klints, kas iznirst jūrā (Strombolicchio). Īpaši piemērota vieta zemūdens niršanai un fotografēšanai.


* Stratovulkāns ir augsts konusveida vulkāns ar daudziem sacietējušiem lavas un vulkānisko pelnu slāņiem. Stratovulkāni ir stāvi ar periodiskiem, sprādzienveida izvirdumiem. No stratovulkāniem plūstošā lava mēdz būt viskoza; tā sacietē, neizplūstot īpaši tālu. Šī lava veidojas no magmas, kurai parasti ir augsts vai vidējs silīcija dioksīda saturs. Biežākie šādu lavu tipi ir riolīts, dacīts, andezīts.

Nokļūšana arhipelāgā: Jebkurā sezonā salu arhipelāgā ir iespējams nokļūt no Sicīlijas pilsētas Milazzo (tā atrodas apmēram 40 Km attālumā no Mesīnas), kas arī ir visbiežāk izmantotais un visērtākais nokļūšanas veids. Savukārt, vasaras sezonā nokļūšana ir iespējama arī no Mesīnas, Palermo, Cefalu, Kalabrijas (Ustica Lines) un Neapoles (Siremar). Galvenās  prāmju kompānijas ir Ustica Lines (vasaras sezona skaitās no 01. jūnija līdz 15. septembrim), Siremar un N.G.I.