Posts tagged ‘aitas piena siers’

05/08/2015

Pasta ar sieru un safrānu (Pasta con pecorino romano e zafferano)

Pasta_pecorino_zafferano

Viegli un ātri pagatavojams pirmais ēdiens, kas pārsteigs ne tikai ar savu izteikti dzelteno krāsu, bet arī izteiksmīgo garšu. Kā nekā tā galvenās sastāvdaļas ir aitas piena siers (pecorino romano), safrāns un svaigi malti melnie pipari.

Tas ir patiešām ļoti viegli pagatavojams – kamēr vārās pasta, tikmēr citā trauciņā ūdens peldē izkausē sieru, kuram beigās pievieno safrānu. Tiklīdz pasta ir gatava, to sajauc ar izkausēto sieru. Pasniedz nekavējoties!

Nepieciešams (4 pers.):

  • 400 gr pastas (spaghetti, tagliatelle);
  • 200 gr pecorino romano siera (aitas piena siers), smalki sarīvēts;
  • 1 paciņa safrāna (pēc vēlēšanās);
  • bunte svaigu pētersīļu, smalki sasmalcināti (pēc vēlēšanās);
  • sāls, svaigi malti melnie pipari.

Pagatavošana:

  • vieglā sālsūdenī liek vārīties pastu līdz tā ir gandrīz gatava;
  • safrāna pulveri izšķīdina nelielā daudzumā ūdens;
  • rīvēto sieru liek nelielā katliņā un, nepārtraukti maisot, izkausē ūdens peldē. Pēc vajadzības pievieno ūdeni, kurā vārās pasta;
  • kad siers ir izkusis un iegūta krēmveida masa, pievieno pirms tam ūdenī izšķīdināto safrānu. Visu kārtīgi izmaisa;
  • tiklīdz pasta ir gatava, to sajauc ar iepriekš pagatavoto krēmu;
  • pasniedz tiklīdz gatavs dekorētu ar pārkaisītiem svaigi maltiem melnajiem pipariem vai sasmalcinātiem pētersīļiem.

Labu apetīti!

Pasta_pecorino_zafferano (1)Pasta_pecorino_zafferano (2)

 

25/06/2015

Baklažānu rullīši ar rikotas sieru (Involtini di melanzane con ricotta e basilico)

Food_Involtini di melanzane_ricotta_basilico

Vasaras sezonas uzkoda vai pat dārzeņu pamatēdiens no ļoti aktuāla un Sicīlijā iecienīta produkta – baklažāniem. Tas ir viens no populārākajiem dārzeņiem, viens no Sicīlijas simboliem, kas tiek izmantots ļoti daudzu tradicionālo ēdienu pagatavošanai!

Baklažānu rullīši ar sieru ir ļoti viegli un ātri pagatavojama uzkoda, kuru pārsegtu ar pārtikas plēvi ledusskapī var uzglabāt līdz pat nākamajai dienai. Tās ir uz grila vai pannas apceptas baklažānu šķēles, kas pildītas ar aitas piena un parmezāna siera krēmu, kas aromatizēts ar sasmalcinātiem ķiplokiem un baklažāniem. Pēc vēlēšanās var pievienot arī pāris piparmētru lapiņas. Tas visas piešķirs vēl interesantāku aromātu. Pamēģiniet!

Pēc vēlēšanās rikotas krēmam var pievienot arī rukolas salātus, šķiņķi, tunci, mocarellas siera gabaliņus, tomātu gabaliņus, sasmalcinātus valriekstus, u.c.

Nepieciešams (6 gab.):

  • 1 melnais, garais baklažāns (apmēram 500 – 600 gr);
  • 200 gr rikotas siera, notecināta no liekā šķidruma;
  • 50 gr parmezāna siera, smalki sarīvēts;
  • 1 ķiploka daiviņa;
  • saišķis bazilika;
  • olīveļļa;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari.

Pagatavošana:

  • baklažānus noskalo zem tekoša auksta ūdens un kārtīgi nosusina. Sagriež apmēram 7 mm biezās gareniskās šķēlēs;
  • apcep uz grila vai pannas līdz tās no abām pusēm iegūst zeltaini brūnu nokrāsu. Pilnībā atdzesē;
  • tikmēr pagatavo pildījumu – viendabīgā masā sajauc notecināto rikotas sieru, parmezāna sieru, sasmalcinātas bazilikas lapiņas, ķiploku un pēc garšas pievieno sāli un piparus. Pavisam nedaudz pievieno arī olīveļļu (apmēram 1 ēd.k.). Uz pāris minūtēm ievieto ledusskapī;
  • uz galda virsmas izklāj baklažānu šķēles un to vienā galā liek apmēram 1 ēd.k.krēma. Aizloka tās un kārto uz šķīvja, kur tās tiks pasniegtas. Pasniedz tiklīdz gatavas dekorētas ar bazilika lapiņām.

Labu apetīti!

Involtini_melanzane_ricotta_basilico (1)Involtini_melanzane_ricotta_basilico (2)

27/04/2015

Cūku pupu un pekorīno siera salāti (Insalata di fave e pecorino)

Food_Fave_pecorino_Insalata

Sicīliešu zemnieku ēdiens, kas pagatavots no tā, kas šajā sezonā pieejams – svaigām cūku pupām. Pavisam viegli novārītas, pārslacītas ar olīveļļas – balzāmetiķa mērci un pārkaisītas ar pekorīno siera skaidiņām tās pārtop par lielisku piedevu pie gaļas vai zivju ēdieniem vai dārzeņu pamatēdienu, ja papildinātas ar viegli grauzdētu maizi un kādu siera gabaliņu. Tik viegli, ātri, garšīgi un veselīgi.

Nepieciešams:

  • 500 gr izlobītu svaigu cūku pupu;
  • 50 – 100 gr pekorīno siera, sagriezta ļoti plānās šķēlēs (var aizstāt ar sālītu rikotas sieru, fetas sieru);
  • 1 ķiploka daiviņa, smalki sakapāta;
  • bunte svaigu pētersīļu, smalki sakapāti (var aizstāt ar savvaļas fenheli, piparmētru lapiņām vai kaltētu sicīliešu oregano);
  • 4 ēd.k. balzāmetiķa;
  • 4 ēd.k. olīveļļas;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari;
  • papildus pēc vēlēšanās – sālītu anšovu filejas gabaliņi, salami desas gabaliņi.

Pagatavošana:

  • cūku pupas izloba no pāksts un liek vārīties pietiekamā daudzumā karsta ūdens apmēram 3 minūtes (blanšē). Uzmanību – cūku pupām ir jāpaliek viegli kraukšķīgām, tās nedrīkst būt mīkstas un jukt ārā! Noskalo zem tekoša auksta ūdens un pilnībā atdzesē;
  • cūku pupas katru pa vienai izloba no to ārējas miziņas jeb apvalka un kārto traukā;
  • pagatavo mērci – olīveļļai pievieno balzāmetiķi, smalki sasmalcinātu ķiploka daiviņu, pētersīļus, sāli, piparus un visu izmaisa;
  • cūku pupas pārlej ar mērci un pārkaisa ar plānās šķēlēs sagrieztiem pekorīno siera gabaliņiem. Pēc vēlēšanās pasniedz ar viegli grauzdētas maizes šķēlēm, kas ierīvēta ar ķiploku.

Labu apetīti!

P.S. Šos pašus salātus sablenderējot ar proporcionāli nedaudz vairāk rīvēta siera un olīveļļas, var pagatavot cūku pupu pesto.

Fave_Insalata con pecorinoFave_Crema e insalata

 

20/02/2013

Pasta ar svaigu rikotas sieru un Brontes pistācijām

Food_Pasta_ricotta_pistacchio

Pagātnē šis esot bijis viens no tipiskiem sicīliešu zemnieku un lauksaimnieku ēdieniem (itāļu val.: pasta con la ricotta fresca e pistacchio di Bronte). Ļoti viegli un ātri pagatavojams, jo pastai pieticis pievienot vēl siltu un nedaudz šķidru esošu aitas piena sūkalu (rikotas) sieru, aromatizēt to ar svaigi maltiem melnajiem pipariem vai muskatriekstu un pusdienas bijušas gatavas.

Ja šis variants man šķiet patiešām ļoti vienkāršs un garšas ziņā pārāk maigs un neizteiksmīgs, tad absolūti citāds ir turpat Katānijas zonā vulkāna Etna pakājē esošajā Brontes pilsētā gatavotais. Šeit pastai un svaigam rikotas sieram tiek pievienots smalki sagriezts sīpols, nelielos gabaliņos sagriezts šķiņķis vai cauraugusi gaļiņa un sasmalcinātas īpaši zaļās un aromātiskās Brontes pistācijas, kas šeit tiek sauktas par “zaļo zeltu”. Tā rezultātā tiek iegūts fantastisks ēdiens, kur saldais mijās ar sāļo un  maigais ar pikanto! Iesaku pamēģināt!

Nepieciešams (4 pers.):

  • 280 gr pastas (farfalle, pennette, fusilli, u.c.);
  • 200 gr svaiga aitas piena sūkalu (rikotas) siera;
  • 1 sīpols;
  • 100 – 150 gr šķiņķa vai cauraugušas gaļiņas;
  • 100 – 150 gr sasmalcinātu nesālītu pistāciju un pāris veselas pistācijas dekorēšanai (var tikt izmantoti arī valrieksti un ciedru rieksti);
  • 50 ml olīvu eļļas;
  • nedaudz sāls, svaigi maltu melno piparu.

Process:

  • vieglā sālsūdenī novārām pastu līdz tā ir gandrīz gatava;
  • kamēr vārās pasta, tikmēr uz pannas nelielā daudzumā olīvu eļļas apcepam smalki sagrieztus sīpolus līdz tie iegūst zeltainu nokrāsu. Pievienojam smalki sagrieztu šķiņķi vai cauraugušu gaļiņu un pēc brīža arī sasmalcinātās pistācijas. Visu apcepam 1 – 2 minūtes. Pievienojam svaigu aitas piena sūkalu (rikotas) sieru un ja nepieciešams, nedaudz šķidruma, kurā vārās pasta vai piena (lai izveidotos tāda kā mērcīte). Pēc garšas pievienojam sāli un svaigi maltus melnos piparus;
  • mērcei pievienojam iepriekš novārīto gandrīz gatavo pastu un visu sautējam vēl apmēram 1 – 2 minūtes. Pasniedzam karstu, dekorētu ar sasmalcinātām un veselām pistācijām.

Food_Pasta_ricotta_pistacchio

04/09/2012

Braucam pēc sicīliešu aitas siera

No daudziem vietējiem iedzīvotājiem jau labu laiku biju dzirdējusi ļoti labas atsauksmes par vienu netālu no mūsu mazpilsētas esošu siera darbnīcu, kur tiek radīti ļoti labi sicīliešu tradicionālie sieri. Un tā, vienā skaistā dienā nolēmām aizbraukt izlūkos.

Ierodoties siera darbnīcā, mūs sagaidīja tās īpašnieks un laipni paziņoja, ka būšot nedaudz jāuzgaida, jo pirms mums esot vēl viens klients, kas vēloties iegādāties jēra gaļu. Diemžēl vai par laimi, nācās pārliecināties, ka jēra gaļa patiešām bija svaiga, jo 20 dienu vecais jēriņš tika nokauts klienta (un arī mūsu) acu priekšā. Taču vislielākais pārsteigums sekoja pēc tam, jo jēra āda tika atlikta uz izmešanu. Iedomājoties, cik tā ir veselīga un aukstā klimatā noderīga, apjautājos saimniekam un tā dēlam, kāpēc to nepārdod. Saņēmu atbildi, ka līdz šim viņi nekad par to nav aizdomājušies, jo ir pieticis ar peļņu no aitas piena izstrādājumiem un aitas gaļas. Tagad, ņemot vērā to, ka valstī ir ekonomiskā krīze (peļņa ir būtiski samazinājusies) un dēls lietojot internetu, mēģināšot painteresētiesm, kādas ir aitas ādas realizācijas iespējas.

Lai gan parasti šajā saimniecībā pekorīno sičiļjāno pepāto (itāļu val.: Pecorino siciliano pepato, D.O.P.; sicīliešu dialektā: Picurinu sicilianu) jeb aitas piena siers ar veseliem melno piparu graudiņiem tiek gatavots laika posmā no Oktobra līdz Jūnijam, tomēr mūsu brauciens neizrādās veltīgs. Tiekam pie 3 kg smaga daļēji izturēta siera rituļa un instrukcijas, kā to uzglabāt ilgākam laikam.

Pecorino Siciliano DOPPekorīno siers ir viens no senākajiem sicīliešu cietajiem sieriem. Tā vēsture sniedzas līdz pat 4. gs.p.m.ē., kad sicīliešu pirmējie iedzīvotāji no aitu piena jau gatavoja sierus. Viss mainījās tad, kad Sicīlijā ieradās grieķi (apmēram 735 g.p.m.ē.) un līdzi sev atveda zināšanas un jaunas siera gatavošanas metodes. Jāatzīmē, ka līdz pat mūsdienām tās nav būtiski mainījušās!

Pekorīno sieram, pateicoties tā lieliskajām uzglabāšanas spējām, ir bijusi būtiska loma visu šo gadsimtu laikā (Romas impērijas laikā šis siers karavīriem nodrošināja olbaltumvielas un taukvielas; normāņu valdīšanas laikā šis siers nonāca Z Eiropā dižciltīgo personu ēdienkartē; Canestrato siciliano siers, kas ir īsta delikatese, savā laikā tika izmantots pat kā norēķinu veids), tāpēc tas ir ne tikai izdzīvojis līdz mūsdienām, bet arī kļuvis par vienu no Sicīlijas tradicionālākajiem produktiem, kurš vēl joprojām tiek gatavots pēc sentēvu receptēm un ir īsts roku darbs.

Atkarībā no siera izturēšanas ilguma izdala sekojošus veidus:

  • svaigs sierstuma – izmanto uzturā uzreiz pēc siera pagatavošanas, primo sale – izturēts apmēram 10 dienas;
  • daļēji izturēts sierssecondo sale – izturēts apmēram 45 – 90 dienas;
  • pilnībā izturēts siers – izturēts 4 – 18 mēnešus.

Tieši pilnībā izturētam sieram piemīt visas šo sieru raksturojošās īpašības: blīva, bet mīksta, baltas vai nedaudz dzeltenīgas krāsas sausna, nedaudzi dabīgi izveidojušies nelieli caurumi, veseli melno piparu graudiņi (apmēram 2%), kas sieram piešķir specifiski pikantu, intensīvu smaržu un garšu; cieta, eļļaina garoza (nav lietojama uzturā). Tauku saturs sausnā apmēram 40 %.

1955. gadā sieram tika piešķirts Itālijas aizsargājamas izcelsmes produkta statuss, 1996. gadā – Eiropas Savienības aizsargājamas izcelsmes produkta statuss (D.O.P., Denominazione di Origine Protetta).

Saistītie raksti:

Formaggi siciliani