Posts tagged ‘действующий вулкан’

12/04/2012

Etnas izvirdumi un vulkāniskie pelni

2012.gada izvirdumi:

  • 12.04. – kārtējais, šogad jau sestais izvirdums DA krāterī. Nākamās dienas rītā Palermo zonā bija 4.3 balles spēcīga zemestrīce;

  • 01.04.
  • 17./18.03. – kārtējais izvirdums DA krāterī, kas ir 22. izvirdums kopš 2011. gada sākuma. Šie pēdējie četri izvirdumi (visi 2012. gada izvirdumi) tiek uzskatīti par salīdzinoši spēcīgiem izvirdumiem. No malas tas izskatījās kā milzīgs, vairākus kilometrus augsts dūmu stabs;

  • 4.03.;
  • 8.02.;
  • 5.01.

2011. gadā notika astoņpadsmit (18) Etnas izvirdumi un tas nozīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā Etna ir sākusi darboties arvien biežāk (reizi vienā vai divos mēnešos), tās aktīvās izpausmes darbība ir kļuvusi agresīvāka, eksplozīvāka un ilgst vienu vai divas dienas.

2011. gada izvirdumi:

  • 15.11. (18x), 23.10. (17x), 08.10. (16 x), 28.09. (15 x) – kārtējais izvirdums DA krāterī;
  • 19.09.  – 14.-tais izvirdums DA krāterī, kas ir 11 dienas pēc iepriekšējā izvirduma un turpinot izvirdumu sēriju ar 6, 7, 8, 9, 10 un tagad 11 dienu intervālu;
  • 08.09. – 13.-tais izvirdums DA krāterī, kurš radīja milzīgu vulkānisko pelnu mākoni DA virzienā. Izvirduma laikā iebruka krātera dienvidu sienas austrumu daļa;
  • 29.08. notika kārtējais lavas izvirdums DA krāterī, kuram sekoja lavas pelnu mākonis;
  • 20.08. – 12.-tais izvirdums DA krāterī;
  • 12.08., plkst. 11:30 gaisā pacēlās spēcīgs dūmu un pelnu mākonis, aktivitātes zona – jaunais DA krāteris;


  • 5-6.08., plkst.22:00-01:00, aktivitātes zona – DA krāteris, zema lavas strūklaka;
  • 30.07. vakarā starp 21:30 un 23:00 lavas strūklakas augstums sasniedza pat 500 m un sasniedza 2 Km attālo Vērša ieleju (Valle del Bove);
  • 25.07.
  • 19.07. 500m augsta lavas strūklaka Pit (DA) krāterī;
  • 09.07., plkst.14:30 – 17:30 – lavas strūklaka, lavas ietecēšana Vērša ielejā (Valle del Bove), dūmu un pelnu kolonna.
  • 12.05., plkst. 3 – 6 bija novērojams lavas izvirdums vienā no Etnas krāteriem, šoreiz DA puses krāterī – Pit Crater. Tā kā lavas izvirdumu pavadīja spēcīgi pelnu izmeši, tad, saprotams, kāpēc Katānijas lidosta bija slēgta visu dienu. Turklāt, pagājušajā nedēļā esot tikuši reģistrēti apmēram 200 pazemes grūdieni Etnas ZR pusē, spēcīgākais no kuriem bijis 4 balles pēc Rihtera skalas.

    Izvirduma video: http://www.youtube.com/watch?v=PHCUVWhEMBg

    13.05.2011. rītā Etna no attāluma izskatījās šādi (dzīve turpinās savu ierasto gaitu):

  • 10.04., plkst.11:30 – 13:30 – lavas strūklaka, lavas plūsma 3 Km attālumā un augsta pelnu kolonna.
  • 18.02.
  • 12.-13.01. – par šo izvirdumu uzzināju tikai nākamās dienas rītā, kad atvēru durvis un gāju uz balkona kārt veļu un gandrīz nokritu uz dibena. Tāda sajūta, it kā staigātu pa mazām stikla bumbiņām, kas ļoti slīd.

***

Kā vēlāk noskaidroju, meklējot papildus informāciju par lavas putekļiem, tad:

  • lavas putekļi ir melni, smilšu graudiņu izmēra lieluma putekļi, kas patiešām!, saskaņā ar vācu mineraloga F.Mosa 1812.gadā izveidoto minerālu cietības skalu, ir pielīdzināmi naža asmens un logu stikla cietībai (tāpēc man arī bija tāda sajūta, it kā staigātu pa stikla gabaliņiem!). Lavas putekļu cietības pakāpe ir 5+. Ja šajā skalā vismazāk cietais materiāls ir talks un viscietākais materiāls ir dimants, tad, piemēram, zelta un sudraba cietības pakāpe ir 2.5 – 3, naža asmens un logu stikla – 5.5, tērauda vīles 6.5.
  • vulkāniskajiem pelniem piemīt zems blīvums, tāpēc vējš tos var iznēsāt ļoti plašā rādiusā (visvairāk putekļu nokrīt vistuvāk epicentram);
  • vulkāniskie pelni nešķīst ūdenī … kad tie kļūst slapji, tie veido slidenu dubļveidīgu masu, kas ceļus var paradīt slidenus un bīstamus .. izžūstot, tie veido betonveidīgu masu, tāpēc ir diezgan bīstami kažokādas zvēriem …

Svarīgākie vulkānisko pelnu ietekmes piemēri:

  • uz cilvēku veselību – elpošanas ceļu (deguna un kakla iekaisums, klepus, bronhīts, astma, u.c.), acu un ādas saslimšanas. Izrādās, ka vulkānisko pelnu gadījumā jālieto speciālas maskas. Prasīju vienam civilās aizsardzības darbiniekam par šādām maskām un viņa atbilde bija pārsteidzoša: “jā, it kā būtu vajadzīgas, bet neviens taču neies tādas iegādāties, uzglabāt un izsniegt. Vienvārdsakot, katrs pats ir par sevi atbildīgs”.
  • uz lauksaimniecību un zemkopību – dzīvniekiem raksturīgas visas tās pašas slimības, kas cilvēkiem, plus papildus zarnu trakta saslimšanas, ja dzīvnieki ganās atklātās ganībās (var nākties evakuēt un piebarot ar citu pārtiku). Pāris mm lavas putekļu biezums zemkopībai nenodara būtisku skādi, taču iespējama arī augu un ganību bojāeja. Iespējama augsnes sabojāšana, nogalinot mikroskopiskos augus, kas nodrošina skābekļa un ūdens iekļuvi tajā. Var izveidoties sterilas augsnes stāvoklis.
  • uz ēkām un ierīcēm – tā kā vulkānisko pelnu blīvums sausā veidā ir 10x lielāks un slapjā veidā 20x lielāks nekā svaiga sniega blīvums, tad pēc vulkānisko pelnu nokrišanas, pirmais, kas ir jāizdara pirms lietus sākšanās, ir jānotīra māju jumti. Pretējā gadījumā iespējami jumtu un ēku bojājumi lielā svara dēļ. Tāpat arī vulkāniskie pelni ir spēcīgs korozijas materiāls un elektrības vadītājs, kas uzkrāj apkārt esošos ārējos elektriskos elementus un var izraisīt būtiskus bojājumus. Gaisa kondicionieri un jebkādas kustīgas daļas var tikt sabojātas, ja tajās iekļūst vulkāniskie pelni. Notekcaurules var tikt aizdambētas, u.c.
  • uz komunikācijas iekārtām – esot netālu no strādājoša vulkāna, var nestrādāt radio, telefona un GPRS ierīces (grūtības nosūtīt un saņemt signālus, jo vulkāniskajiem pelniem var piemist elektriskais lādiņš, kas mijiedarbojas ar radioviļņiem un citiem apraides raidītājiem);
  • uz transporta iekārtām – redzamības pasliktināšanās (dienas vidū var kļūt kā naktī, var kļūst nesaskatāmas zīmes), transporta līdzekļu fiziski bojājumi, grūtības pārvietoties, ņemot vērā, ka pelni veido slidenu dubļveidīgu masu
10/10/2011

Pirmais sniegs vulkāna Etna virsotnē

Oktobra pirmajā nedēļas nogalē, strauji pazeminoties gaisa temperatūrai (par vairāk kā 10 grādiem), Sicīlijā, Etnas virsotnē un Madoniju kalnos, ir parādījies pirmais sniegs (foto – skats uz vulkānu Etna). Motta Sant Anastasia pilsētā (Katānijas zonā) nedēļas nogalē pat sniga slapš sniegs, kurš, protams, uzreiz arī pazuda, nonācis uz zemes.

Izskatās, ka Sicīlijas ziema ar spēcīga lietus un vēja periodiem un sniegiem kalnos ir jau atnākusi!

22/07/2011

Vulkāns Etna

Vulkāns Etna atrodas Sicīlijas ZA pusē, Katānijas un Mesīnas pilsētu tuvumā. Tiek uzskatīts, ka tā nosaukums ir cēlies no fenikiešu vārda “attuna”, kas nozīmēja “kurtuve”, savukārt, latīņu valodā “mons” un arābu valodā “gibel” nozīmēja vienu un to pašu – “kalns”. Grieķu valodā vulkāns tika saukts par Aítnē, latīņu val.: Aetna, itāļu val.: Etna un Mongibello, sicīliešu dialektā: Muncibeddu. Senie grieķi ticēja, ka Etnā dzīvoja uguns dievs Vulkāns, kas izgatavoja ieročus kara dievam Marsam tad, kad Etnā notika izvirdumi. Arī ciklopi, vienacainie briesmoņi, pēc sengrieķu domām, dzīvoja Etnā.

Tas ir stratovulkāns (augsts konusveida vulkāns ar daudziem sacietējušas lavas un vulkānisko pelnu slāņiem), kurš ir ne tikai lielākais aktīvais vulkāns Eiropā, bet arī viens no aktīvākajiem pasaulē, kurā regulāri notiek izvirdumi. Tas ir vulkāns, kuram ir visilgākā reģistrētā izvirdumu vēsture pasaulē (sākot no 1500. g.p.m.ē.).

Vulkāna augstums ir apmēram 3323 m.v.j.l., bet tas mainās izvirdumu ietekmē (piem., 1981. gadā tas bija par 21 m lielāks). Etna ir arī Itālijas augstākā virsotne uz dienvidiem no Alpu kalniem (tiek uzskatīta par to turpinājumu). Etnas pamatnes apkārtmērs ir 250 Km un kopumā tā aptver apmēram 1400 km² lielu teritoriju.

Etna3Etna_2016.03 (6)etna_2016-10-2etna_2016-10-1etna_2016-10Etna_2016.02 (1)Etna_2016.02 (2)Etna_2016.02 (3)Etna_2016.03 (1)Etna_2016.03 (2)Etna_2016.03 (3)Etna_2016.03 (4)Etna_2016.03 (7)Etna_2016.03 (5)Etna_2016.03 (8)Etna_2016.03 (9)

Neskatoties uz to, ka Etnā nepārtraukti ir novērojama vulkāniskā aktivitāte, tās potenciālā riska zonā dzīvo apmēram 900 000 cilvēku, kuriem vulkāna sniegtās iespējas ir būtisks ienākumu avots, piemēram:

  • nogāzēs esošā vulkāniskā augsne ir īpaši auglīga, tāpēc Etnas ielejā (līdz 1500 m.v.j.l.)  ir ļoti daudz vīnogulāju, olīvkoku, citrusaugļu, pistāciju un citu riekstu koku, sākas ozolkoku, kastaņkoku un priežu meži, kuros aug ogas un sēnes. Starp 1500 un 2000 m.v.j.l. atrodas dižskābaržu un bērzu meži, savukārt, Etnas virsotnes pelnainajā un izdedžu daļā aug sicīliešu astralagus, Anthemis nobilis un Senecio, tāpēc šajā zonā ļoti populāra ir arī biškopība;
  • atpūtas un izklaides iespējas (tūrisms): sākot no sēņošanas un ogošanas līdz pat dabas parkiem, slēpošanai, kalnos kāpšanai un braukšanai ar laivām pa kalnu upēm;
  • sacietējušais lavas akmens tiek izmantots rūpniecībā un celtniecībā, kā arī amatniecībā.

Castagne_Raccolta (1)Castagne_Raccolta (2)Etna_Asini, suini neriEtna_PecoreCeramic workshop (1)Ceramiche Cascella (1)Ceramiche Cascella (4)

Vēsture

Tiek uzskatīts, ka pirmo reizi vulkāniskā aktivitāte Etnas teritorijā sāka izpausties pirms 500 000 gadiem, kad Sicīlijas senās piekrastes tuvumā zem ūdens notika izvirdumi. Pirms 300 000 gadiem vulkāniskā aktivitāte sāka izpausties vairāk DR virzienā, pirms 170 000 gadiem – mūsdienu teritorijā. Šajā laikā izveidojās stratovulkāna pamatstruktūra ar mainīgiem un nekontrolējamiem izvirdumiem. Laiku pa laikam vulkāna kalna palielināšanās tika apstādināta, jo izvirdumu laikā iebruka tā virsotnes, veidojot lielus lēzenus krāterus, sauktus par “caldera”.

Pirms 15 000 – 30 000 gadiem Etnā notika daudzi ļoti eksplozīvi izvirdumi, kā rezultātā izveidojās lielas karsto gāzu, pelnu un sašķidrinātu akmens (toksiskas) plūsmas, kuras par sevi ir atstājušas liecības ne tikai tuvākajā apkārtnē (kā akmens veida paliekas – nogulsnes), bet šo izvirdumu pelni ir tikuši atrasti pat Romas teritorijā, kas ir apmēram 800 Km uz ziemeļiem.

Tūkstošiem gadus atpakaļ vulkāna austrumu pusē notika virsotnes malu katastrofāla iebrukšana, kas radīja milzīgus zemes nogruvumus. Tā rezultātā vulkāna sānos izveidojās ļoti liela, pakavveida formas ieplaka (5 x 10 Km), saukta par “Valle del Bove” (vērša ieleja), kuras stāvās 1000 metrus augstās malas vairākkārt ir piedzīvojušas iebrukšanu.

Pirms 2000 gadiem notika vēl vienas virsotnes iebrukšana un izveidojās “Piano Caldera”, kas mūsdienās ir apskatāma kā virsotnes nogāzē esoša atšķirīga plaisa (laika gaitā izvirdumu laikā tā ir tikusi piepildīta ar izvirdošo lavu).

Izvirdumi

Etnas izvirdumi mēdz būt dažādi, taču pēdējos gados ir novērojams tas, ka tie ir kļuvuši daudz eksplozīvāki un notiek daudz biežāk nekā pirms tam.

Izvirdumi veidi:

  • virsotņu (angļu val.: summit eruptions) izvirdumu gadījumā lava virzās uz augšu pa vulkāna centrālo kanālu un tiek izmesta pa vienu no četriem krāteriem Voragine (1945, centrālais krāteris), ZA krāteri (1911, šobrīd šis ir augstākais Etnas punkts), Bocca Nuova (1968) un DA krāteri (1971, šobrīd šis ir aktīvākais Etnas krāteris; jāatgādina, ka gadsimtu atpakaļ Etnā bija tikai viens krāteris – centrālais krāteris). Šādi izvirdumi var būt gan ļoti eksplozīvi (lava tiek izmesta sprādzienveida formā), gan arī mazāk intensīvi, bet, kopumā ņemot, tie neapdraud apdzīvotās teritorijas, jo vulkāniskā aktivitāte notiek vulkāna virsotnē;
  • laterālo (angļu val.: lateral flank eruptions) izvirdumu gadījumā lava virzās uz augšu pa vulkāna centrālo kanālu un tiek izmesta pa spraugām, kuras izveidojas vulkāna virsotnes sānos. Vispārīgi šāda veida izvirdumi sākas ar intensīvu un eksplozīvu darbību, kuru pavada ievērojama lavas apjoma izmešana;
  • sānu (angļu val.: eccentric flank eruptions) izvirdumu gadījumā lava virzās uz augšu pa centrālajam kanālam paralēlu (neatkarīgu no tā) kanālu un tiek izmesta vulkāna sānos, kur mūsdienās ir izveidojušās vairāk kā 300 vulkāna fumarolas, sākot no nelieliem caurumiem zemē līdz pat lieliem krāteriem vairāku simtu metru plašumā. Šādi izvirdumi var notikt dažu simtu metru augstumā, tuvu vai pat apdzīvoto teritoriju zonās un bieži vien tie ir ļoti eksplozīvi un nevaldāmi, veidojot jaunas konusveida virsotnes un intensīvas lavas plūsmas. Jāatzīmē, ka daudzi ciemati un mazas pilsētiņas atrodas seno sānu izvirdumu centru tuvumā. Jāatzīmē, ka laika intervāls starp sānu izvirdumiem var būt no dažiem mēnešiem līdz pat 20 gadiem (pēdējo 40 gadu laikā tas ir 1.5 līdz 2 gadi) un izvirdums var ilgt kā dažas stundas, tā arī vairāk par gadu (1991 – 1993: 472 dienas, 2008 – 2009: 419 dienas).

Izvirdumu posmi un vēsturiski svarīgākie izvirdumi:

Lai gan vulkāns Etna skaitās vulkāns ar visilgāko reģistrēto izvirdumu vēsturi pasaulē (1500. g.p.m.ē. – mūsdienas), tomēr šie pieraksti nav precīzi, jo līdz 17. gadsimtam tika reģistrēti galvenokārt tikai sānu izvirdumi – izvirdumi, kas vistiešākajā mērā apdraudēja iedzīvotājus un apdzīvotās teritorijas. Sākot ar 17. gadsimtu tiek reģistrēti gan sānu, gan arī virsotņu izvirdumi un Etnas pēdējo 400 gadu darbībā tiek izdalīti sekojoši posmi:

  • 1. posms (1600. – 1670.) – zems aktivitātes līmenis (atsevišķi izvirdumi, turklāt, galvenokārt virsotņu izvirdumi) un ļoti liels izmešu daudzums (1.4 m3 s-1, vairāk nekā jebkurā citā periodā pēc 1669. gada). Perioda kulminācija notika 1669. gadā, kad centrālajā virsotnē notika spēcīgs izvirdums un tam sekojoša vulkāna malu nobrukšana (dramatiskākais Etnas izvirdums kopš 122. g.p.m.ē.). Tika sagrauti 10 ciemi un pēc 5 nedēļām arī Katānija. Dati par bojāgājušajiem nav viennozīmīgi, jo tiek uzskatīts, ka apmēram 20 000 cilvēku aizgāja bojā nevis Etnas izvirduma dēļ, bet gan zemestrīces laikā, kas notika 1693. gadā;
  • 2. posms (1670. – 1870.) – apmēram 100 gadus ilgs pauzes periods (notika tikai trīs vidēja līmeņa sānu izvirdumi: 1689, 1702, 1755, kuri visi notika Valle del Bove ielejā) un tad, 1760.-tajos gados, atsākas un daudz biežāk sāk notikt izvirdumi, turklāt, galvenokārt sānu izvirdumi, ar ļoti zemu izmešu daudzumu (0.2 m3 s-1). Virsotņu izvirdumu aktivitāte atsākās pēc 13 gadus ilga pauzes perioda – 1682. gadā. Šajā laikā izveidojās jauna konusveida virsotne. Laika posmā no 1767. līdz 1865. gadam notika deviņi sānu izvirdumi ar laika intervālu starp tiem 10 gadi: 1780, 1792 – 1793, 1802, 1811 – 1812, 1819, 1832, 1843, 1852 – 1853 un 1865. gada izvirdums, perioda kulminācija (lielākais izvirdums kopš 1669. gada), izmetot apmēram 100 x 106 m3 lavas un citus piroplastiskos materiālus. Dažas nedēļas pēc izvirduma beigām notika 4.7 balles spēcīga zemestrīce, kuras rezultātā gāja bojā apmēram 70 cilvēki;
  • 3. posms (1870.- mūsdienas) – ievērojams augstāks aktivitātes līmenis (biežāki izvirdumi, turklāt, galvenokārt sānu izvirdumi) un pieaugošs izmešu daudzums ir sācis notikt kopš 20. gadsimta vidus, turklāt, izvirdumi ir sākuši notikt vai nu vairāki vienlaicīgi, vai arī sekojoši viens pēc otra (laika posmā no 1865. gada līdz 1993. gadam ir notikušas četras šādas sērijas: 1) 1874 – 1892, 2) 1908 – 1928, 3) 1942 – 1951, 4) 1971 – 1993. Pēdējā no tām ietvēra vismaz 13 sānu izvirdumus 22 gadu laikā, tādējādi, vidējais laika intervāls starp sānu izvirdumiem ir samazinājies līdz 1.5 gadam). Kad 2001. gadā notika sānu izvirdums, tika uzskatīts, ka tas ir jauna perioda sākums un nākamais izvirdums sāksies pēc apmēram 1.5 gada, un tā arī notika (2002. – 2003.). Abus izvirdumus raksturoja vienlaicīga laterālā un sānu izvirdumu esamība, kuru pamatā, visdrīzākais, ir nesen izveidojies centrālajam magmas rezervuāram paralēls magmas rezervuārs. Ņemot vērā šīs izmaiņas, nav iespējams paredzēt vulkāna darbību nākotnē, taču visdrīzākais izvirdumi notiks arvien biežāk un arī izmešu daudzums palielināsies.

Izvirdumu hronoloģija:

2011, 2010, 2006-09, 2004-05, 2002-03, 1994-2001, 1993, 1993, 1991-93, 1990-92, 1989-90, 1989, 1988-89, 1987, 1986-87, 1984-86, 1984, 1983, 1981, 1981, 1981, 1980, 1980, 1979-92, 1971-79, 1966-71, 1959-64, 1959, 1958, 1957-58, 1957, 1955-56, 1953?, 1951-52, 1950-51, 1949-50, 1947, 1947, 1946, 1945, 1942-44, 1942, 1940-42, 1935-39, 1934, 1931-33, 1930, 1929, 1928, 1928, 1926, 1924-25, 1923-24, 1923, 1919-23, 1918, 1918, 1917, 1913-17, 1912, 1911, 1911, 1910-11, 1910, 1908-09, 1908, 1899-1907, 1899, 1893-98, 1892, 1892, 1891, 1886, 1884-85, 1883, 1879, 1878-83, 1874, 1874, 1869, 1868, 1865, 1864, 1863, 1857, 1852-53, 1843, 1842, 1838-39, 1833, 1832, 1828-32, 1827, 1822, 1819, 1816?, 1811-12, 1810, 1809, 1803-09, 1802, 1797-1801, 1792-93, 1792, 1791, 1787, 1781, 1780, 1776, 1770?, 1767, 1766, 1764-65, 1763, 1763, 1758-59, 1755, 1752-58, 1747-49, 1744-45, 1735-36, 1732-33, 1723-24, 1702, 1693-94, 1693?, 1689, 1688, 1682, 1669, 1654-56?, 1651-53, 1646-47, 1643, 1634-38, 1633?, 1614-24, 1610, 1603-10, 1595?, 1579-80?, 1566, 1554?, 1541, 1540, 1537, 1536, 1494?, 1447, 1446, 1444, 1408, 1381?, 1350, 1333, 1329, 1329, 1284-85, 1250, 1222, 1194, 1169?, 1164, 1160, 1157, 1063, 1044?, 1004?, 911?, 859?, 814?, 812?, 644?, 417?, 252?, 80?, 39, 10, 10 BC, 32 BC, 36 BC, 44 BC, 49 BC, 56 BC, 61 BC, 122 BC, 126 BC, 135 BC, 141 BC, 350 BC, 396 BC?, 425-24 BC? 479-76 BC?, 565 BC?, 695, 735 BC?, 1500 BC.

Secinājumi:

  • strukturālie un seismiskie dati apliecina, ka reģiona deformācija notiek Z – D virzienā (Āfrikas tektoniskā plātne virzās zem Eirāzijas plātnes);
  • laika posmā no 1971. līdz 2001. gadam no Etnas četriem augstākajiem krāteriem visaktīvākais ir bijis DA krāteris;
  • Etna savā darbībā ir kļuvusi daudz aktīvāka, jaudīgāka un sarežģītāka (tiek uzskatīts, ka ir izveidojušies divi magmas rezervuāri);
  • izvirdumi ir sākuši notikt gan vairāki vienlaicīgi, gan arī sekojoši viens pēc otra un daudz biežāk (vidējais laika intervāls starp tiem ir samazinājies līdz 1.5 gadam);
  • sānu izvirdumi, kas var ilgt pat vairāk kā gadu, pēdējos gados ir radījuši ievērojamu izmešu daudzumu, tādējādi, apliecinot, ka tie spēj būtiski apgrūtināt iedzīvotāju ikdienas dzīvi (lauksaimniecība, sabiedriskais transports, u.c.).

Noderīgi:

30/04/2009

Zemestrīces

Protams, ikmēneša notikums ir zemestrīce (itāļu val. – terremoto) L’Acquila pilsētā. Par to runāja visi un visur. Arī TV nepārtraukti rādīja un stāstīja dažādus dzīvesstāstus – kā viens neticamā veidā ir izdzīvojis, vai kāds cits tādā pašā veidā aizgājis bojā (man palicis atmiņā stāsts par kādu jauni pāri, kas gulēja vienā gultā – viens nomira, bet otrs, guļot blakus, izdzīvoja praktiski bez jebkādiem ievainojumiem). Vien jāpiebilst, ka šajā reģionā pēdējo reizi tik spēcīga zemestrīce bijusi 1703.gada Februārī.

Daži fakti par zemestrīcēm:

  • Zemestrīces ir enerģijas viļņi, kurus izraisa iežu masas pārvietošanās zemes dzīlēs (Itālija atrodas uz Āfrikas/Arābu un Eirāzijas tektoniskām plātnēm) ;
  • Zemestrīces stiprums jeb zemes vibrēšana tiek mērīta pēc Rihtera skalas (1935). Maksimāli reģistrētā ir 9.5 balles (Čīle, 1960.g.);
  • 95% no visām zemestrīcēm notiek ap Kluso okeānu un ap Vidusjūras baseinu.
    • Visbiežāk apdraudētā zeme ir Japāna (tā atrodas uz četrām tektoniskām plātnēm) — tur tiek reģistrēti 20% no visām zemestrīcēm, kas spēcīgākas par 6 ballēm pēc Rihtera skalas;

Pēc izcelšanās zemestrīces iedala:

  • tektoniskās zemestrīces – bieži sastopamas, spēcīgas un plašas. Cēlonis – pēkšņa iežu bloku lūšana, sabrukšana un pārbīdīšanās dziļi zemes dzīlēs,
  • vulkāniskās zemestrīces rodas karstajai lavai grūdiena veidā laužoties uz augšu caur vulkāna kanālu, kas aizsērējis ar iepriekšējo izvirdumu produktiem (spiediena rezultātā izvirdums var notikt spēcīga sprādziena veidā). Šādi izraisījušās zemestrīces var būt ļoti postošas, kaut arī parasti tās sajūtamas nelielās platībās tuvu vulkāna krāterim,
  • iegruvumu zemestrīces rodas tur, kur pazemes ūdeņos šķīstošajos iežos izveidojušies lieli pazemes tukšumi. Tiem sabrūkot, rodas satricinājums, ko var sajust zemes virspusē. Šīs ir visvājākās zemestrīces, sajūtamas pavisam nelielās teritorijās.,

Gada laikā notiek vairāk nekā miljons zemestrīču, kuras var sajust norises vietai tuvumā esošie cilvēki. Stiprākas zemestrīces, ar kuru sekām jārēķinās arī celtniecībā, notiek apmēram 2000x gadā, t.i., katru dienu kaut kur pasaulē notiek vidēji 5 – 6 zemestrīces.