Archive for ‘Catania’

14/11/2014

Rudens Katānijas ielās

Pavisam noteikti tas nav nekas īpašs Katānijā Novembra vidū piedzīvot +25 0C siltas dienas. Ah, cik patīkami!

Tās ir tās īpašās, lieliskās un fantastiskās rudens dienas (pirms īstajām lietainajām un vējainajām rudens dienām), kad ir tik ļoti patīkami apsēsties āra kafejnīcā (ja vien izdodas atrast kādu brīvu vietu!) un ar baudu vērot kā vietējie nesteidzīgi izbauda savu ikdienas devu kafijas un kāda saldumiņa (bez tā itāļi nevar! varbūt tieši šis mazumiņš ir tas, kas nepieciešams pilnai laimei?) un kā tūristi vēl joprojām tērpušies vasarīgās drēbēs pastaigājas pa Katānijas galvenajām ielām pamīšus vietējiem, kas tērpušies vilnas džemperos, zābakos un virsjakās. Atgādinu, ka ārā ir + 25 0C! Kontrasti!

CT_November (9)

Tikmēr tirgotāji, steidzoties paildzināt iepirkšanās periodu, veikalu plauktos jau ir izkārtojuši plastmasas Ziemassvētku eglītes un visu ar to saistīto atribūtiku. Vai tiešām kādam jau ir Ziemassvētku noskaņa??? Man nav.

CT_November (1)CT_November (2)CT_November (7) CT_November (4)CT_November (5) CT_November (6)

 

24/03/2014

Pharell Williams “Happy” piestāj Katānijā

Turpinoties Pharell Williams dziesmas “Happy” uzvaras gājienam un vispasaules tradīcijai tās pavadībā uzņemt īsfilmu (video) par savu pilsētu, beidzot sava kārta ir pienākusi arī Katānijai un Palermo.

Šeit ir redzama Katānijā uzņemtā īsfilma (video) ar pāris tās svarīgākajiem objektiem, piem., Doma laukumu, tirgu, ostu, u.c: http://www.youtube.com/watch?v=6RvrYwa9p80

Palermo: http://www.youtube.com/watch?v=co4KJFa2ozc

28/01/2013

Katānijas tirgus pirmssvētku noskaņās

Catania market_View

Katānijas tirgus apmeklējums man vienmēr ir raisījis emocijas. Tu zini, kad un kur tu ieiesi, bet tu nekad nezini, kad un kur tu iznāksi un ko tu nopirksi. Labā nozīmē. Jo tur visa ir tik daudz un vienmēr var atrast tik interesantas lietas, ka sanāk iegādāties vairāk nekā sākotnēji plānots.

Šoreiz tirgū bija daudz vairāk cilvēku nekā parasti, iespējams tāpēc, ka šogad ļoti īsā laika periodā viens pēc otra sanāk dažādi svētki – Sv.Agates jeb Katānijas pilsētas aizbildnes svētki, karnevāls, Lieldienas, u.c. Bet tas netraucēja. Tieši otrādi. Man patīk uz brīdi pazust un saplūst ar pārējiem cilvēkiem, sekot straumei, man patīk pārdevēju skaļā bļaušana un vēlme pārdot tieši savu preci, man patīk komunikācija un pats tirgošanās process, u.c.

 Catania market (2)Catania market (4)

Catania market (1)Catania market

Atpakaļceļā, ejot cauri lietoto apģērbu un preču daļai, nācās atzīt, ka vislielākā aktivitāte ir tieši šeit. Gribētos domāt, ka karnevāla noskaņās, meklējot kādus neparastus un interesantus tērpus vai aksesuārus, bet, pavērojot potenciālos klientus, diemžēl, nākas atzīt, ka drīzāk nabadzības un naudas trūkuma dēļ, cilvēki ir spiesti jaunu apģērbu un apavus meklēt tieši šeit.

Catania market (3)

28/05/2012

Vulkāna Etna nogāzēs audzētie ķirši (La ciliegia dell’Etna)

Food_Le ciliegie

Vulkāna Etna nogāzēs audzētie ķirši (itāļu val.: la ciliegia dell’Etna) ir īpaši augstas kvalitātes saldie ķirši, kas no citu šķirņu vai tās pašas šķirnes citās teritorijās audzētiem ķiršiem atšķiras ar savu spožo un izteikti sarkano krāsu, konsistenci un izsmalcināto garšu. 2011. gadā šiem ķiršiem tika piešķirts DOP statuss (“Denominazione d’Origine Protetta” jeb “Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”).

Kā jau liecina nosaukums, tad šie ķirši tiek audzēti vulkāna Etna nogāzēs Jonijas jūras piekrastes teritorijā (galvenokārt D, DA un ZA pusēs) līdz pat 1600 m augstumā virs jūras līmeņa. Tā ir teritorija, kas aptver galvenokārt Katānijas zonu: Giarre, Riposto, Mascali, Fiumefreddo di Sicilia, Piedimonte Etneo, Linguaglossa, Castiglione di Sicilia, Randazzo, Milo, Zafferana Etnea, S. Venerina, Sant’Alfio, Trecastagni, Pedara, Viagrande, Nicolosi, Ragalna, Adrano, Biancavilla, S. Maria di Licodia, Belpasso, Aci S. Antonio un Acireale.

Tieši šī vulkāniskās izcelsmes augsne (kalnu teritorijā augsne ir klinšaināka, piekrastes teritorijā – smilšaināka), vulkāna nogāžu atšķirīgais reljefs, kā arī atšķirīgie klimatiskie apstākļi (pauguru apvidū salnas ir reti sastopamas, ļoti laba gaisa cirkulācija, liels nokrišņu daudzums, vidējā maksimālā temperatūra ir 39–40 °C) un vietējo iedzīvotāju zināšanas un tradīcijas nosaka to, ka šiem ķiršiem piemīt izteikti sarkana krāsa, stingra konsistene un delikāta garša.

Šajā teritorijā ar ķiršu audzēšanu nodarbojas apmēram 50 uzņēmumi. Apstrādājot apmēram 1000 ha (atbilstoši DOP protokolam: uz 1 ha zemes var būt ne vairāk kā 800 augļkoki), tiek saražotas 3000 tonnas ķiršu (2.5% no kopējā Itālijā saražotā ķiršu apjoma un 70% no Sicīlijā saražotā ķiršu apjoma) ar kopējo vērtību: 1.8 – 2 miljoni euro.

Vulkāna Etna nogāzēs audzētie ķirši ir īpaši spoži un izteikti sarkani vidēja izmēra saldie ķirši. To virsējā daļa ir kraukšķīga, mīkstums ir ļoti blīvs un kātiņš garš. Raksturīgākās īpašības:

  • saldums (cukuri: ≥ 19 Briksa grādi);
  • skābums (ābolskābe: gr/100 ml sulas): ≤ 0.4;
  • cukura satura attiecība pret skābumu (izteikta Briksa grādos): ≥ 47.5;
  • konsistence (N): ≥ 5.5;
  • kātiņa garums (mm): 35–55;
  • augļa minimālā masa (g): 7.

Tirdzniecībā produktam „Ciliegia dell’Etna” ir noteiktas šādas šķiras:

  • Extra (E): augļa masa > 8.5 grami;
  • I šķira: augļa masa 7–8.5 grami.

DOP statuss tiek piešķirts tikai šiem – Extra un I šķiras – ķiršiem!

Ražas novākšanas periods

Tā kā ķirši tiek audzēti līdz pat 1600 m augstumā virs jūras līmeņa, tad tas ļauj nodrošināt augļu nogatavošanās pakāpenību, attiecīgi pagarinot ražas novākšanas periodu.

Ražas novākšanas laikā ķirši tiek novākti ar rokām un tiek norauti ar visu kātiņu, lai nepieļautu infekcijas attīstību un iepuvumu rašanos.

Tirdzniecībai paredzētie ķirši vispirms tiek sašķiroti pēc to izmēra, krāsas un nogatavošanās pakāpes un sapakoti 12 cm augstās kastēs (vienas kastes svars nedrīkst pārsniegt 10kg). Ķiršus ir ieteicams uzglabāt vēsā un ēnainā vietā.

Etnas nogāzēs audzēto ķiršu ekotipi:

  • Maiolina – ļoti agrīna šķirne, kuras augļi atkarībā no to gatavības pakāpes ir sarkanas vai tumši sarkanas krāsas. Augļa mīkstums ir maigs, mēreni salds (16.50 brix), skābums 0.63 g/100ml. Ražas novākšanas periods: Aprīļa beigas – Maija sākums (līdz 400 m.v.j.l.);
  • Raffiuna – vidēja šķirne, kuras augļi ir sarkanas vai tumši sarkanas krāsas, sirdsveida formas, vidēji lieli. To mīkstums ir vidēji blīvs un mēreni salds. Ražas novākšanas periods: Jūnija otrā / trešā dekāde (600 – 1600 m.v.j.l.);
  • Napoleona grupa:
    • Napoleona precoce – agrīna šķirne, kuras augļi ir sarkanas vai intensīvi sarkanas krāsas, vidēji lieli ķekaros izkārtoti augļi. To mīkstums ir blīvs un salds. Ražas novākšanas periods: Maija pirmā dekāde (līdz 600 m.v.j.l.);
    • Napoleona forestiera – agrīna šķirne, kuras augļi ir sarkani vai tumši sarkani un vidēji lieli. To mīkstums ir maigs un salds. Ražas novākšanas periods: Maija pirmā / otrā dekāde (līdz 600 m.v.j.l.);
    • Napoleona verifica – vidēja šķirne, kuras augļi ir spoži sarkanas krāsas, vidēji lieli. To mīkstums ir blīvs un tam piemīt izteiksmīga un salda garša.Ražas novākšanas periods: Jūnija pirmā dekāde (līdz 600 m.v.j.l.);
  • Mastrantonio (Donnantonio) – vēlīna šķirne, kuras augļi ir spoži sarkanas krāsas, sirdsveida formas, vidēji lieli. Tiem piemīt izsmalcināta garša (lieliska cukuru un skābju attiecība, saldums (18.90 brix) un skābums 0.36 g/100ml) un lieliskas uzglabāšanas spējas pie 18-20° C. Ražas novākšanas periods: no Jūnija otrās / trešās dekādes līdz Jūlija pirmajai dekādei (300 – 800m.v.j.l.).

Ietekme uz veselību:

  • 100gr produkta satur: 86.2g ūdens, 38 Kcal, 0.8g olbaltumvielas, 0.1g taukus, 9g ogļhidrātus;
  • satur vitamīnus (A, C, PP), minerālvielas (kalciju, dzelzi, kāliju, fosforu, magniju, varu, folijskābi), antioksidantus, bioflavonoīdus;
  • labvēlīgi iedarbojas uz veselību kopumā un labvēlīgi ietekmē izskatu;
  • labvēlīgi iedarbojas mazasinības gadījumā;
  • uzlabo apetīti;
  • labvēlīgi iedarbojas bezmiega, galvassāpju, nervu spriedzes gadījumos;
  • labvēlīgi iedarbojas gremošanas traucējumu, sirds un kardiovaskulāro saslimšanu, podagras, artrīta gadījumā, u.c.

P.S. Par godu Etnas teritorijā audzētajiem ķiršiem vairākās tās pilsētās ik gadu Jūlija periodā tiek rīkoti svētki

09/12/2011

Ziemassvētku tirdziņu noskaņas

8. decembris ir svētku brīvdiena un Katānijā vēlā pēcpusdienā ir manāma izteikta rosība. Satumstot, cilvēku kļūst arvien vairāk. Taču tas netraucē, jo katram ir savas intereses. Tā kā daudzas baznīcas ir atvērtas un tajās notiek dievkalpojumi, tad daļa cilvēku atrodas tieši tur. Tikmēr citi pastaigājas pa ielām, baudot neparasti silto vakaru, iegriežas veikalos, apmeklē izstādes un Ziemassvētku tirdziņus, lai jau laicīgi sameklētu kādas īpašas dāvanas saviem tuvajiem. Interesanti un pārsteidzoši ir tas, ka šie tirdziņi piedāvā patiešām roku darinātus izstrādājumus (galvenokārt rotas, ādas izstrādājumus, preces bērniem un mājai, u.c.) nevis tirgus preci, made in China vai slavenu zīmolu atdarinājumus. Vismaz reizi gadā! Ziemassvētku tirdziņi darbosies līdz pat 6. janvārim.

Patīkams pārsteigums gadījās, kad, ejot vērot kā amatnieki klātienē darina dažādus māla, keramikas, koka un metāla izstrādājumus, nācās pabūt arī Jēzus dzimšanas ainiņu izstādē. Fantastiski liels, reālistisks un kvalitatīvs Viduslaiku dzīves atveidojums, kur daudzi tēli pat kustējās!

Jāatzīmē, ka šajā laikā tiek organizēti arī labdarības Ziemassvētku tirdziņi, kad ieņemtā nauda tiek ziedota kādai konkrētai organizācijai vai mērķim.

Mans devums vienai šādai Motta Sant’Anastasia pilsētā esošai organizācijai ir ieņēmumi no eņģelīšu un zīdaiņu komplektiņa pārdošanas.

Kleitiņas Little sister’s dress by Tora Froseth apraksts ir brīvi pieejams internetā.

Tamborēta eņģelīša paraugs ir pieejams šeit:  http://www.youtube.com/watch?v=c630jcuCfTQ&feature=relmfu

01/08/2011

Sicīliešu persiki (Le pesche)

Food_Pesche tabacchiere (10)

Persikus, kas jau izsenis ir bijuši pazīstami Ķīnā (valdnieku un imperatoru iecienīti augļi, kas ir pieminēti ķīniešu rakstos un tikuši audzēji jau 4000. g.p.m.ē.), tālāk uz rietumiem atveda persieši (mūsdienu irānieši). Vēlāk (400. – 300. g.p.m.ē.), pateicoties Maķedonijas Aleksandra karagājienam uz Austrumiem, tie nonāca Grieķijā, no kurienes tālāk Sicīlijā, Itālijā un visā pārējā Eiropā. 16. – 17. gadsimtā visbeidzot tie nonāca arī Amerikā.

Mūsdienās apmēram 63 % persiku un nektarīnu tiek izaudzēti Ķīnā, 24 % – Eiropas Savienības valstīs (27), 7 % – ASV, 3 % – Turcijā, 3 % – pārējās valstīs. Galvenās persiku eksportētājvalstis ir Čīle un Ķīna, savukārt, lielākās importētājvalstis ir Krievija, Šveice, Ukraina un Norvēģija.

Itālija ir lielākā persiku un nektarīnu ražotājvalsts Eiropā un otra lielākā pasaulē aiz Ķīnas. Eiropā tai seko Spānija – lielākā eksportētājvalsts Eiropā, kuras tirgus daļa arvien palielinās (Spānija ir specializējusies tieši uz agrīnajām persiku šķirnēm), Grieķija – lielākā pārstrādātājvalsts un Francija.

Itālijā persiki pārsvarā tiek patērēti svaigā veidā (85 %), tāpēc priekšroka tiek dota lielākiem augļiem (mazākie tiek eksportēti).

No Itālijas reģioniem visvairāk persiki tiek audzēti Emīlijā Romanjā, Kampānijā un Sicīlijā.

Sicīlijas persiku tirgus

Sicīlijā ar persiku audzēšanu ir nodarbojušies jau izsenis, taču pēdējo 20 – 30 gadu laikā interese ir būtiski palielinājusies un apstādījumu platības ir palielinājušās no 1500 līdz 7000 ha, galvenokārt, salas iekšzemes teritorijās (80 %). Persiku dārzi veido apmēram 14 % no kopējās lauksaimniecības zemes.

Pateicoties saviem īpašajiem un atšķirīgajiem klimatiskajiem apstākļiem salas piekrastes un iekšzemes teritorijās, salas reljefam un atšķirīgajām augsnes īpašībām, Sicīlija ir specializējusies vidēji vēlo, vēlo un ļoti vēlo persiku audzēšanā (90 %). Turklāt, šeit augļu sezona ilgst 7 mēnešus un tie nogatavojas pat 10 – 20 dienas ātrāk nekā Ziemeļitālijā.

Slavenākās persiku audzēšanas zonas Sicīlijā:

  • Agridžento un Kaltanisetas zona – 72.5 % (Sikānu kalni, Salso ieleja, itāļu val.: Monti Sicani, Valle del Salso): Agridžento, Canicatti, Delia, Riesi
  • Ennas zona (Dītaino ieleja, itāļu val.: Valle del Dittaino): Leonforte;
  • Mesīnas/ Katānijas zona (Alkantāras ieleja, itāļu val.: Valle dell’Alcantara) – 11.4 %: Calatino, Etnas teritorija, Patti, Spadafora;
  • piekrastes zona no Ragūzas/ Sirakūzām līdz pat Šiakai, piem., Vittoria, Scoglitti, Ribera;

Īpašas pieminēšanas vērtas ir šīs pazīstamās sicīliešu persiku šķirnes:

  • Bivonas (baltie) persiki (itāļu val.: Pesca (bianca) di Bivona, Pescabivona, Montagnola) tiek audzēti Agridžento zonas Bivonas pilsētas un citu tuvējo Sikānu kalnu un Platāni ielejas pilsētu apkārtnē, piem., Alessandria della Rocca, Bivona, Cianciana, San Biagio Platani, Santo Stefano Quisquina, Palazzo Adriano un Kaltanisetas zonas pilsētu apkārtnē. 

Šajā kalnainajā iekšzemes teritorijā persiku dārzi veido apmēram 70 % no kopējās lauksaimniecības zemes, turklāt, teritorija ir ļoti atšķirīga (no 250 līdz 1100 m.v.j.l.), augsne ir caurlaidīga, zemākajās teritorijās mālaina, ar augstu kaļķakmens saturu. Īpaši strauji persiku audzēšana šajā teritorijā aizsākās 1960.-tajos gados, pateicoties apūdeņošanas sistēmas pieejamībai.

Tie ir vidēji lieli vēlīnās šķirnes persiki, ar stingru un sulīgu mīksto daļu, baltā, bieži vien sarkanīgi rozā krāsā. Saldeni un aromāta ziņā atšķirīgi no citiem Itālijas un pat Sicīlijas persikiem. Ražas novākšanas laiks: Jūnijs – Septembra beigas, tāpēc tiek izdalīti sekojoši paveidi:

  • Primizia vai Murtiddara 25/06 – 15/07, 10 %, 1.500 tonnas
  • Bianca 20/07 – 10/08, 35 %, 5.250 tonnas; 
  • Agostina 20/08 – 10/09, 30 %, 4.500 tonnas;
  • Settembrina 15/09 – 05/10, 25 %, 3.750 tonnas, kopā 100% jeb 15 000 tonnas gadā. 

Vidējais ražīgums šeit ir 150 – 200 q/ ha (Riesi, Delia e Canicattì apkārtnē pat 350 – 400 q/ ha) jeb apmēram 11 – 15 000 tonnas gadā ar kopējo vērtību apmēram 11 miljoni euro.


  • Leonfortes persiki (itāļu val.: Pesca di Leonforte) tiek audzēti Ennas zonas Leonfortes pilsētas apkārtnē apmēram 200 ha platībā (Leonforte, Enna, Calascibetta, Nissoria Assoro, Agira).

Tie ir vēlīnās šķirnes persiki, zeltaini dzeltenā krāsā, ar dabīgi saldu mīkstumu un ļoti intensīvu, īpašu aromātu.

Sākotnēji šie persiki tika audzēti privātmāju dārzos, taču pēc parazītu apkarošanas metodes ieviešanas 50. – 60.-tajos gados, desmitgadi vēlāk sākās to strauja attīstība. Metodes būtība ir tāda, ka apmēram 3 – 4 mēnešus pirms ražas novākšanas (Jūnijā) katram persika auglim uzliek maisiņu, kas to visas vasaras garumā pasargā no parazītiem bez pesticīdu lietošanas un ļauj nogatavoties kokā. Septembra beigās notiek ražas novākšana. Vidējais ražīgums sastāda 150 q/ ha.

Oktobra pirmajā sestdienā – svētdienā Leonfortes pilsētā tiek organizēti Leonfortes persiku svētki (itāļu val.: La sagra delle pesche).

Jāatzīmē, ka Leonfortes persiki ir viens no 170 itāļu pārtikas produktiem un viens no apmēram 20 sicīliešu produktiem, kuram ir piešķirts aizsargājamas izcelsmes teritorijā audzēta produkta statuss.


  • Saplacinātie persiki (itāļu val.: Pesca Tabacchiere, Saturnina) tradicionāli ir tikuši audzēti Etnas teritorijā, Simeto ielejas un Alkantāras zonās (Adrano, Biancavilla, Bronte, Maniace, Mojo Alcantara, Roccella Veldemone), taču mūsdienās tie ir atraduši piemērotus augšanas apstākļus arī citviet.

Tie ir salīdzinoši reti sastopami un ļoti īpaši persiki gan izskata ziņā (saplacināta forma), gan arī garšas un smaržas ziņā. No ārpuses tie ir rozīgi sarkanīgā krāsā, savukārt, mīkstuma daļa ir baltā krāsā, maiga un sulīga, ļoti intensīva un noturīga saldena smarža, rožveidīga un delikāta garša. Ļoti viegli atdalāms kauliņš, to ir iespējams izspiest pat ar pirkstiem.


P.S. Dzeltenā mīkstuma persiki ir skābāki nekā baltā mīkstuma persiki

05/07/2011

Kruīzs ar burulaivu

Ja esi īpašs, ja tādi ir tavi draugi un paziņas, ja tuvojas svarīgs notikums vai tādu vēlies sagādāt kādam citam, tad pievērs uzmanību “LUXURY DAY CHARTER” piedāvājumam.

Vienas dienas braucieni

Vienas dienas brauciena gadījumā luksusa burulaiva un lieliska komanda piedāvā iepazīstināt ar Eolu salām (Vulcano, Salina, Lipari, Panarea, Stromboli, Filicudi). Tas ir Sicīlijas ZA esošs vulkāniskas izcelsmes desmit salu arhipelāgs, kurā cilvēks ir dzīvojis jau pirms 6000 gadu un mūsdienās tas ir ietvertas UNESCO Pasaules mantojuma objektu sarakstā. Šeit atrodas viens no Eiropas aktīvākajiem vulkāniem, tāpēc ir iespējams novērot vulkāna izvirduma priekšnesumus, izbaudīt karsto termālo ūdeņu un dubļu vannas, balto un melno (vulkānisko) smilšu pludmales ar kristāliski tīru ūdeni, kā arī apskatīt vulkāniskā stikla klintis, klinšu alas un jūrā iznirstošās klinšu grēdas. Turklāt, nedrīkst aizmirst par lielisko Malvāzijas vīnu, Dievu nektāru!!!

            Eolu salu kruīzs notiek ar 8 – vietīgu luksusa jahtu (izbraukšana no Lipari salas):

  • Laivas izmēri: garums 19.45 m (62 pēdas);
  • Ātrums: 9 – 10 mezgli;
  • Ražošanas gads: 2009;
  • Apkalpojošais personāls: kapteinis, kapteiņa palīgs un viesmīlis;
  • Laivas apakšstāvā atrodas divas divvietīgas viesu kabīnes ar WC un dušu kabīnē, atdalīta (slēgta) virtuve, salons, TV, DVD, gaisa kondicionieris. Laivas augšstāvā atrodas sēdvietas 8 personām, izvelkams galdiņš un ļoti plaša vieta, lai sauļotos. Uz laivas ir pieejams ūdens atsāļotājs;
  • Papildus cenā ietilpst uz laivas gatavotas pusdienas sicīliešu gaumē, bezalkoholiskie dzērieni (neierobežotā) un alkoholiskie dzērieni (ierobežotā daudzumā), bezmaksas internets, dvieļi, apdrošināšana, nodokļi, ostu nodevas un degviela.

Vienas dienas brauciena gadījumā piedāvājam iepazīties ar Džiardini Naksos (Giardini Naxos) un Taormīnas teritoriju, kas, dēvēta par “Sicīlijas” logu uz mūsdienu pasauli, bija pirmā teritorija, kurā 8.gs.p.m.ē. ieradās grieķu kolonisti. Tajā atrodas otrs lielākais grieķu – romiešu amfiteātris Sicīlijā, pussaliņa Isola Bella, kas mūsdienās ir atzīta par dabas rezervātu, cauri sacietējušajām lavas klintīm plūstošā Alkantaras upe un neskaitāmi citi ievērības vērti objekti.

Vienas dienas brauciena gadījumā piedāvājam iepazīties arī ar Katānijas teritoriju – Ači Trecu (Aci Trezza) un Ciklopu salām, kas ir mītiem un leģendām apvīta vieta. Homēra “Odiseja” vēsta, ka šī bija aklo ciklopu zeme un salas jeb jūrā iznirstošās klinšu grēdas ir izveidojušās Odisejas laikā, kad Odisejam nopakaļus tika mesti akmeņi.

Taormīnas un Katānijas virzienā izbraukšana notiek ar 8 vietīgu burulaivu (izbraukšana no Riposto):

  • Laivas izmēri: garums 14.42 m (40 pēdas);
  • Ātrums: 7 mezgli;
  • Ražošanas gads: 2008;
  • Apkalpojošais personāls: kapteinis, viesmīlis;
  • Laivas apakšstāvā atrodas trīs divvietīgas kabīnes, 2 WC ar dušu, viena divstāvīga kabīne ekipāžai, ar virtuvi apvienots salons, kurā esošais dīvāns vajadzības gadījumā var tikt pārveidots par gultasvietu 2 personām, TV, DVD. Laivas augšstāvā atrodas sēdvietas 8 personām, fiksēts galdiņš un vieta, lai sauļotos.
  • Papildus cenā ietilpst uz laivas gatavotas pusdienas sicīliešu gaumē, bezalkoholiskie dzērieni (neierobežotā) un alkoholiskie dzērieni (ierobežotā daudzumā), bezmaksas internets, dvieļi, apdrošināšana, nodokļi, ostu nodevas un degviela.

Pēc pieprasījuma ir iespējami arī nedēļas nogales vai veselas nedēļas braucieni, tai skaitā uz Lampedūzas salu, Maltu, u.c.

 

Pēc pieprasījuma ir iespējami arī lielu grupu (> 50 cilv.) braucieni ar vairākām laivām un teambuilding pasākumi, piem., regates, ēst gatavošanas pasākumi, u.c.

Sirsnīgi sveicieni no kapteiņa Martino un kapteiņa palīga Fabio, kuri labprāt Jūs iepazīstinās ar Sicīlijas skaistākajām vietām.

Jautājumu gadījumā lūdzu rakstīt Ivetai Bruno

email: iveta.bruno@inbox.lv

 

P. S.

Papildus informācija par ir pieejama šeit:

Eolu salas: https://mysicily.wordpress.com/2011/05/05/eolu-lipari-salas/

Taormīna: https://mysicily.wordpress.com/2011/05/13/taormina/

Ači Treca un Ciklopu salas: https://mysicily.wordpress.com/2009/06/30/aci-castello-aci-trezza-acireale/

19/03/2011

Zemestrīces, cunami un atomelektrostacijas

Protams, šomēnes ļoti aktuāla tēma, tāpēc mēģināju internetā pameklēt drusku vairāk informācijas. Atradu Starptautiskās kodolenerģijas aģentūras 2009.gada nogales Vīnes konferences materiālus. Skaitļi un viela pārdomām:

  • Pirmā atomelektrostacija (AES) tika uzcelta 1954.gadā Krievijā, Obninskā, savukārt, visjaudīgākā AES atrodas Francijā;
  • 2009.gada beigās pasaulē (31 valstī) darbojās 437 AES, kas saražoja apmēram 17% no visas pasaules elektrības;
  • 2009.gada beigās Eiropā darbojās 195 AES, visvairāk Francijā (58), Krievijā (32), Lielbritānijā (19), Vācijā (17) un Ukrainā (15).
  • Visvairāk kodolstacijas ir ASV (104), Francijā (58) un Japānā (54), turklāt ASV un Japāna kopā saražoja apmēram 50% no pasaules elektrības;
  • Vairums jauno AES top Āzijā, glv. Ķīnā, Indijā, Dienvidkorejā un Japānā;
  • Vairums AES ir celtas laika posmā no 1960.-1980.tajiem gadiem, tātad tās ir 30 un vairāk gadus vecas (II paaudzes reaktori). Uzreiz ir jāatzīmē, ka pēdējo 10 gadu laikā pēc divu gadu desmitu pauzes ir sākusies AES renesanse, uzceltas apmēram 37 jaunas AES;
  • Vislielākais AES saražotās elektrības īpatsvars ir Francijā (76%), Slovākijā (54%), Beļģijā (52%) un Ukrainā (48%), savukārt, vismazākais – Ķīnā (1.9%) un Indijā (2.2%).
  • Ievērojamākās AES traģēdijas (9): Vācija (1975), Čehoslovākija (1977), ASV, Pensilvānija (1979), ASV, Alabama (1985), ASV, Masačūsetsa (1986), Ukraina (1986), ASV, Pensilvānija (1987), ASV, Florida (1996), Japāna (2011).
  • 200Km attālumā no Itālijas atrodas 27 AES (Francijā, Šveicē, Vācijā un Slovēnijā), tāpēc visvairāk riskam ir pakļautas Ziemeļitālijas teritorijas, jo īpaši bīstami tiek uzskatīti Slovēnijas un Francijas reaktori.


Kas šajā jomā notiek Itālijā?

Neskatoties uz to, ka Itālija ietilpst to valstu četriniekā, kuras ir pakļautas vislielākajam zemestrīču riskam Eiropas teritorijā (arī Portugāle, Grieķija un Rumānija; 60% Itālijas teritorijas ir paaugstināts seismiskais risks) un 1980.-tajos gados tika slēgtas četras Itālijā darbojošās AES, tomēr tā vēlas atjaunot atomelektrostacijas (uz doto brīdi Itālijā, Portugālē un Grieķijā to nav, Rumānijā – 2). Nacionālā elektroenerģijas kompānija (ENEL) paziņoja, ka nākamo 5 gadu laikā ieguldīs šajā jomā 31 miljardu eiro. 2011.gada 12.jūnijā ir paredzēts referendums, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli. Tiesa gan, Japānas situācija šo milzīgo vēlmi ir piebremzējusi. Uz laiku.

Pēdējā gadsimta laikā Itālijā 6 balles un spēcīgākas zemestrīces ir notikušas apmēram desmit reizes. Izskatās, ka itāļi jau ir aizmirsuši pēdējo 100 gadu traģiskāko zemestrīci – 1908.gada 7.5 balles spēcīgo zemestrīci Mesīnā (Sicīlijā) un D Itālijas sauszemes teritorijā (Calabria), kurai sekoja 13m augsts cunami, kā rezultātā – 90% sagruvušu ēku un apmēram 200 000 bojāgājušo. Vēl traģiskāka bija 1693.gada zemestrīce Katānijā (Sicīlijā), kas iznīcināja un ar lavu apraka visu pilsētu, bojā aizgāja apmēram 85% – 90% tā brīža iedzīvotāju, turklāt cunami par 100 – 250m samazināja salas teritoriju.

Neskatoties uz to, ka 90% Sicīlijas teritorijas pastāv ļoti augsts zemestrīču risks (īpaši tās Austrumu pusē) un Sicīlijā ir vērojama risku summēšanās (vulkāniskais risks Etnas apkārtnē + rūpnieciskie riski Siracusa un Milazzo apkārtnē (nafta, smagā ķīmija) + ģeoloģiskie riski praktiski visur), šo gadu laikā nekas būtiski nav mainījies – nav civilās aizsardzības apmācības, nav brīdināšanas sistēmas, apmēram 65% ēku ir ļoti vecas un neatbilst nekādiem pretzemestrīču standartiem. Šie standarti tika pieņemti 1981.gadā (novēloti), kad lielākā daļa Katānijas ēku jau bija uzceltas (1950.-1970.gadu periods). Līdz ar to nav pārsteidzošs apgalvojums, ka tikai 15 – 20% Itālijas ēku ir nodrošinātas pret zemestrīcēm (atbilst seismiskās drošības standartiem).

Saskaņā ar 2007.gadā veikta pētījuma rezultātiem, nākamo 45 gadu laikā Sicīlijā, iespējams, varētu notikt spēcīga zemestrīce “Big one” (80/110 gadu periods) un to varētu pavadīt spēcīgs cunami (Boloņas Universitātes pētījuma un aprēķinu rezultāti – Sicīlijas austrumu piekraste ir visvairāk pakļauta cunami riskiem visā Vidusjūras reģionā).

Uzziņai:

  • Vidējais zemestrīču skaits pasaulē gada laikā
Apraksts Balles Vidēji gada laikā
Katastrofāla > 8 1
Ļoti spēcīga 7-7.9 18
Spēcīga 6-6.9 134
Vidēja 5-5.9 1319
Vāja 4-4.9 13 000
Ļoti vāja 3-3.9 130 000
Praktiski nejūtama < 3 1 300 000
  • 5 lielākās zemestrīces pasaulē kopš 1900.gada
  1. 1960, 22 May, Southern Chile, M=9.5
  2. 1964, 28 March, Prince William Sound, Alaska, M=9.2
  3. 1957, 9 Mach, Andreanoff Islands Alaska, M=9.1
  4. 1952, 4 November, Kamchatka, M=9.0
  5. 2004, 26 December, Sumatra, Indonesia, M=9.0


03/03/2011

Katānija (Catania)

Katānija (Catania) ir viena no ekonomiski aktīvākajām Sicīlijas pilsētām, otra lielākā pilsēta aiz Palermo, kurā mūsdienās dzīvo apmēram 300 000 cilvēku.

Katāniju 729g.p.m.ē. ir dibinājuši grieķu kolonisti. Tās turpmākā vēsture ir bijusi ļoti raiba, jo pilsētu ir iekarojuši un tajā ir valdījuši Sirakūzu tirāni, romieši, bizantieši, arābi, normāņi. 1169.gadā pilsētu smagi izpostīja zemestrīce, tāpēc to nācās celt no jauna. Tālāk sekoja spāņu periods, kas izrādījās ļoti svarīgs, jo sākās strauja pilsētas attīstība. Frederiks III no Aragonas tika kronēts par Sicīlijas karali. 1434.gadā tika izveidota pirmā Universitāte Sicīlijā. Taču 17.gadsimta otrā puse Katānijai izvērtās ļoti traģiska – 1669.gadā lava sasniedza Katāniju un pārklāja ar to visu pilsētu. Pilsēta bija pārvērtusies gruvešos un pelnu kaudzēs. Un tad sekoja nākamais tieciens – 30 gadus vēlāk (1693.g.) zemetrīce nopostīja visu, kas vēl bija palicis. Vēlāk sākās milzīgi būvniecības darbi, pilsēta tika celta no jauna. Kā galvenais celtniecības izejmateriāls tika izmantota visur esošā lava. Ēkas tika celtas baroka stilā. 1837. un 1848.gadā notika sacenšanās pret burboniem (francūžiem) un 1860.gadā notika pilnīga Sicīlijas atbrīvošanās un pasludināšana par daļu no Itālijas karalistes.

Uzmanību – ierašanās pilsētā un auto novietošana var izrādīties sava veida pārbaudījums!

Catania_ParcheggioCatania_Parcheggio (1)

Apskates objekti:

  • Doma laukums (Piazza del Duomo) – Katānijas sirds un dvēsele, pilsētas vēsturiskais centrs, ar tās simbolu kopš 1200.gada – strūklaku ar ziloni (Fontana dell’Elefante). Vārti – Porta Uzeda. Turpat arī Rātsnams (Palazzo degli Elefanti), kur apakšstāvā ir apskatāmas klasiskās sicīliešu karietes. Svētās Agates katedrāle – celta 17.gadsimtā baroka stilā uz daudz senākas (12.gs.) zemestrīces laikā izpostītas baznīcas drupām. Svētā Agate tiek uzskatīta par Katānijas pilsētas aizbildni, kas to sargā no ugunsgrēkiem un zemestrīcēm.

Catania_Piazza Duomo (1)Catania_Cattedrale di Sant'AgataCatania_Piazza DuomoCatania_Domenica delle palmeCatania_Piazza Duomo (2)Catania_Piazza Duomo (3)catania_st-agataCatania_Piazza Duomo_Bar

  • Zivju tirgus (Pescheria di Catania) un strūklaka Fontana dell’Amenano;

Catania_Mercato di pesce (1)Catania_Mercato di pesce (2)ct_stagata_2017_6Catania_Mercato di pesce (3)Catania_Mercato (2)Catania_Mercato di carneCatania_MercatoCatania_Mercato (3)Catania_Mercato (1)

  • Etnas iela (Via Etnea) ir viena no Katānijas svarīgākajām ielām. Tā ir nepilnus 3 Km gara, taisna iela, kas sākas Doma laukumā un beidzas ar skatu uz vulkānu Etna. Dažādiem lielākiem un mazākiem veikaliņiem, kafejnīcām un viesnīcām bagāta iela. Skaistas baroka stilā celtas ēkas un baznīcas;

catania_via-etneaCatania_Via San GiulianoCatania_Via Etnea (2)Catania_Via Etnea

  • Universitāte un tai pretī esošā ēka – Palazzo San Giuliano;

Catania_Piazza UniversitaCatania_Palazzo Paterno Castello Sangiuliano

  • Piazza Stesicoro un romiešu amfiteātris (Anfiteatro romano di Catania);

catania_anfiteatro-romanoCatania_Piazza Stesicoro (1)catania_porte

  • romiešu teātris un mazais teātris jeb Odeons;

  • Massimo Vincenzo Bellini operas teātra ēka; Bellini dārzs (Giardino Bellini);

Catania_Teatro Bellinicatania_giardino-bellinicatania_villa-bellini1-1catania_villa-bellini1-2

  • Otrs Katānijas tirgus – lielais tirgus, kur pieejams viss – apģērbs, augļi, dārzeņi, zivis, gaļa, u.c.

Catania_Mercato_grandeCatania market (2)Catania market (4)Catania market (3)

  • Via Crociferi ir viena no Katānijas senākajām un jau kopš romiešu (saukta Via Sacra) un bizantiešu laikiem dažādiem tempļiem un vēlāk klosteriem un baznīcām bagātākajām ielām (vismaz kopš 14.gs.; Chiesa di San Benedetto, Chiesa di San Francesco Borgia, San Giuliano, San Camillo, Collegio dei Gesuiti, Villa Cerami). Daudzas no šīm ēkām pēc 1693.gada postošās zemestrīces pārbūvētas sicīliešu vēlīnā baroka stilā un kopš 2002.gada iekļautas UNESCO. Interesanti, ka klosterī dzīvojošās mūķenes vēl joprojām turpina dzīvot nošķirti no laicīgās dzīves, vienīgais izņēmums ir 5.februāris, kad pilsētas svētku laikā Sv.Agates relikvijas piestāj pie baznīcas durvīm un tām tiek veltīts dziedājums.

catania_via-crocifericatania_via-crociferi_villa-ceramicatania_via-crociferi2catania_via-crociferi1catania_via-crociferi5catania_via-crociferi3catania_via-crociferi_chiesa-s-francesco-dassisi

  • Garibaldi vārti (Porta Garibaldi, sākotnēji saukta Porta Ferdinandea) – pirms 1693.gada zemestrīces Katānijā bija 10 vārti, mūsdienās no šiem senajiem vārtiem ir saglabājušies tikai vieni vārti – Porta di Carlo V. Savukārt, Garibaldi vārti tika uzcelti 1768.gadā sakarā ar Ferdinando IV no Burbonas ierašanos Katānijā.

  • Ursino pils (Castello Ursino) – uzcelta aptuveni 1239. – 1250.gadā, residence daudziem tā laika nozīmīgiem cilvēkiem, vēlāk izmantota kā cietums, mūsdienās – muzejs un mākslas galerija.

  • Katānijas pilsētas pludmales daļa;

31/01/2010

Keramikas darbnīca

Daudzās sicīliešu keramikas darbnīcās, jo īpaši Katānijas apkārtnē, kā galvenais izejmateriāls tiek izmantots vulkāna Etna lavas akmens. To apgleznojot un dedzinot ļoti augstā temperatūrā, tiek izgatavotas daudzas un dažādas skaistas lietas, piem., galdi, soli, virtuves mēbeles un trauki, vitrāžas, ikonas, kuloni, u.c.

Sicīliešu keramika ir īpaša ne tikai ar saviem fiziskajiem parametriem (īpašajiem silikātiem, u.c.), bet arī ar tās vēsturiskās attīstības gaitu. Ņemot vērā, ka Sicīlija ir viena no visbiežāk iekarotajām salām pasaulē, tad nav jābrīnās, ka Sicīliešu keramikas krāsās, formās un motīvos ir saskatāms sikānu, Sicīlijas pirmiedzīvotāju pirms vairāk kā 3000 gadiem, feniķiešu, grieķu (māla keramikas trauki, kas apdedzināti zemā temperatūrā), romiešu, bizantiešu un mauru civilizācijas rokraksts.

Tieši mauri (saracēnieši) bija tie, kas Spānijā un Sicīlijā apmēram 9.gs. ieviesa majolikas – priekš tiem laikiem jaunu un netradicionālu keramikas glazēšanas veidu, kas vēlāk kļuva ļoti populārs (balti necaurspīdīgs glazūras veids; apgleznošana dažādās krāsās tiek veikta pirms apdedzināšanas). Tiek uzskatīts, ka pirmējās majolikas bija arābu mēģinājums atdarināt ķīniešu (un mongoļu) porcelānu. Tā Vidusjūras reģionā radās majolikas – mākslas veids, kas apvieno vislabākās grieķu māla keramikas un porcelāna īpašības, un tik ļoti populārs mūsdienās Sicīlijā!!!!