Archive for June, 2017

26/06/2017

Citronu granita (Granita al limone)

Sinoptiķi sola tuvojamies pēdējos 10 gados lielāko karstumu (temperatūra ēnā sasniegs vairāk kā 40 0C), tāpēc citronu granita ir labākais, ko var pagatavot, lai atvēsinātos un veldzētos.

Citronu granita ir sicīliešu klasika. Pieejama visos reģionos un bāros, taču dažādu garšu (skābāka vai saldāka) un konsistences (graudaināka vai viendabīgi krēmīgāka). Mājās gatavota no tikko dārzā noplūktiem citroniem tā ir īpaša, jo var pagatavot tieši tādu, kādu vēlas.

Sastāv tikai no trīs sastāvdaļām – ūdens, cukura un citronu sulas. Zemāk norādītās sastāvdaļas ir orientējošas – citronu sulas un cukura daudzumu mainīt pēc gaumes.

Gatavu saldētavā var uzglabāt pat 2 nedēļas. Pietiek vien pāris minūtes pirms pasniegšanas izņemt no saldētavas, lai lielisks deserts būtu gatavs. Pamēģiniet!

Nepieciešams (4 – 6 porc.):

  • 600 ml ūdens;
  • 300 – 400 gr cukura;
  • 5 vidēji lieli citroni jeb apmēram 500 ml svaigi spiestas sulas.

Pagatavošana:

  • pāris stundas pirms granitas gatavošanas saldētavā ievieto metālveida vai stikla trauku, lai tas pilnībā atdzistu;
  • katliņā ielej ūdeni, pievieno cukuru un, nepārtraukti maisot, liek vārīties uz mērenas uguns liesmas, līdz cukurs pilnībā izkusis un šķidrums kļuvis caurspīdīgs. Kad parādās pirmie burbulīši, turpina vārīt vēl 2 – 3 minūtes, līdz izveidojas nedaudz bieza, sīrupveida masa. Noņem no uguns un ļauj pilnībā atdzist;
  • izspiež un izfiltrē citronu sulu. Pievieno atdzisušajam sīrupam un visu kārtīgi izmaisa;
  • no saldētavas izņem trauku, piepilda ar šķidro granitas masu un liek atpakaļ saldētavā uz vismaz pāris stundām, ik pa 30 minūtēm apmaisot ar dakšiņu, lai neizveidotos viens liels sasalis ledus gabals;
  • pāris minūtes pirms pasniegšanas trauku izņem no saldētavas un ar dakšiņu granitas masu sasmacina mazākos gabaliņos vai ar mikseri sablenderē viendabīgā, krēmveida masā;
  • pasniedz nelielos stikla trauciņos vai citronu pusītēs.

Labu apetīti!

 

26/06/2017

Kastiļjone di Sičiļija (Castiglione di Sicilia)

Vulkāna Etna ziemeļu nogāzē pa vidu starp Nebrodi kalniem un Giardini Naxos piekrastes teritoriju, Randazzo un Taormīnu, Linguaglossa un Francavilla pilsētām atrodas pavisam neliela viduslaiku pilsētiņa (2015.g. – 3259 iedzīv.), kas 2017.gadā pretendē uz Itālijas skaistākā ciematiņa statusu (“borgo piu’ bello d’Italia”).

Tā atrodas stratēģiski ļoti svarīgā vietā, no kurienes iespējams pārraudzīt visu Alkantāras upes ieleju. Tā ir arī ļoti skaista vieta – lielu daļu tās teritorijas aizņem Etnas parks (Parco dell’Etna) un Alkantāras upes parks (Parco fluviale dell”Alcantara), un ļoti auglīgs vīnogulāju reģions, tāpēc tieši šeit atradīsiet neskaitāmas (46!) vīna darītavas un iespējams nogaršot un iegādāties labākos sicīliešu vīnus. Tumšus, izteiksmīgus un ar raksturu!

Pilsēta izvietota uz apmēram 620 m augstas nogāzes, taču teritorijas kopējā augstuma atšķirība ir gana iespaidīga: no 60 līdz 3348 m.v.j.l. un tas nozīmē ļoti atšķirīgus klimatiskos apstākļus un dažādas kultūras: sākot no vulkāniskas augsnes, mežiem un dažādiem lapu kokiem (īpaši lazdu riekstiem, kastaņiem, uc.), līdz citrusu, olīvu un vīnogulāju laukiem.

Kā jau visas viduslaiku pilsētas, tā sastāv no šaurām ieliņām, kas visas ved uz centru un tālāk uz cietoksni. Mājas izvietotas paralēli ielām, tādējādi slēpjot iekšpagalmus un dārzus. Pilsētu apjož mūra sienas un tā sadalīta vairākos kvartālos, piem., San Marco, Santa Caterina, Sant’Antonio Abate. Agrāk pilsētā varēja iekļūt pa deviņiem vārtiem.

Cietoksnis izvietots pilsētas augstākajā punktā, uz lavas klints, turklāt daļa izcirsta klintī, un no tā paveras iespaidīgs skats uz visu Alkantāras upes ieleju.

Pateicoties cietoksnim, pilsēta ieguvusi savu nosaukumu (“Castrum” jeb “liels cietoksnis”, arābu val.: “Quastallum”, latīņu val.: “Castell-ione”, ko spāņi izrunāja kā “Casteglione”). Pilsētas nosaukums tika tulkots arī kā “Castello del Leone” jeb “lauvas cietoksnis”, apzīmējot tā varenību, un ietverts arī pilsētas ģērbonī – cietoksnis ar blakus sēdošām lauvām.

Vēsture:

Pilsētas teritorija bijusi apdzīvota jau kopš priekšvēsturiskiem laikiem (apliecina dažādi arheoloģiskie atradumi), tomēr par tās atskaites punktu uzskata 5.gs.p.m.ē., kad šeit pārcēlās no Giardini Naxos padzītie grieķi, kas, visdrīzākais, paplašināja jau eksistējošas apmetnes vietas šajā zonā.

Tālāk sekoja romiešu un arābu periodi, kuru laikā izveidoti tilti, ieviestas apūdeņošanas sistēmas un pilsēta nostiprināta un nocietināta.

Normāņu un švābu periodā tā uzplauka un attīstījās, līdz kļuva par karalisku pilsētu (11.-13.gs.). Šo var uzskatīt par mūsdienu pilsētas pirmsākumu – cietoksnis (Castel Leone) tika nostiprināts ar mūra sienām, uzcelts novērošanas tornis (il Cannizzo), virkne ēku un baznīcu, tika kalta sava monēta. Karalis Federico II di Svevia to izmantoja kā savu vasaras rezidences vietu.

Lejupslīde sākās līdz ar franču nākšanu pie varas (augsti nodokļi, galvaspilsēta no Palermo tika pārcelta uz Neapoli), kā rezultātā 1282.gadā notika sicīliešu sacelšanas un padzītos frančus nomainīja spāņi. Pateicībā par uzvaru, 1283.gadā spāņu karalis Pietro III di Aragona pilsētu uzdāvina admirālim Ruggero di Lauria, savukārt, 1303.gadā, sodot par tā sacelšanos, spāņu karalis Federico III di Sicilia to atņēma. Pilsēta kā feudo īpašums tika nodota Randazzo grāfam Giovanni d’Aragona. No 1373.gada līdz 1502.gadam tā kā feudo īpašums atradās Gioeni ģimenes īpašumā.

Sekojošie gadsimti mijās ar pārticības un bada periodiem un nabadzīgie iedzīvotāji, cīnoties par izdzīvošanu, mierinājumu meklēja reliģijā. Šajā laikā tika uzcelts virkne baznīcu un klosteru, piemēram, Benediktīniešu, Karmelītu, Augustīnu. 1636.gadā tika izveidota institūcija (Peculio), kuras mērķis bija izveidot rezerves nebaltām dienām.

1860.gadā Sicīlija tiek pievienota Itālijas Karalistei.

Apskates objekti:

  • baznīcas, reliģiskās ēkas:
    • bizantiešu kapella (Cuba di Santa Domenica, 7.-8.gs.) – bizantiešu kapella, lielāka nekā parasti, no ārpuses rotāta ar triforu un iekšpusē ar velvēm un bizantiešu freskām (nav saglabājušās);
    • Chiesa Madre “Santi Pietro e Paolo” (1105, Ruggero d’Altavilla) – meridiāna (1882);
    • Chiesa di San Marco (13.gs.);
    • Chiesa cassinese di S.Nicola (1338);
    • Chiesa barocca di S.Antonio Abate (1601) – gotiskā – bizantiešu stilā veidots kupols, sicīliešu baroka stilā veidota priekšpuse, iekšpusē 18.gs.mākslas darbi;
    • Basilica “Madonna della Catena” (1655) – celtas uz daudz senākām bizantiešu drupām;
    • Chiesa di S.Benedetto (15.gs.);

  • ēkas, militārās būves:
    • saracēnu tornis (“u Cannizzu) (1105) – pilsētas simbols, apmēram 6 m augsts un 3 m diametrā liels tornis, no kura paveras lielisks skats. Vēsturiski atradās ārpus pilsētas mūra sienām un bija pirmais objekts, kuru iekaroja Federico III di Sicilia, kad Ruggiero di Lauria atņēma pilsētu. Iespējams, daļa no lielākas nocietinājuma sistēmas (sauktas Cittadella), novērošanas punkts. Zibens spēriena rezultātā pāršķelts uz pusēm;
    • normāņu cietoksnis (Castello Leone / Castello di Lauria, 12.gs.) – redzams no attāluma, jo izvietots uz klints, daļa pat iebūvēta tajā. Kopš vēsturiskiem laikiem vieta, no kurienes pārraudzīt visu ieleju. Agrāk bija sadalīts dažādās, atšķirīgu funkciju zonās, piemēram, dzīvojamā daļa, zirgu staļļi un kalpu mājas, cietums, ūdens cisternas un slēptuves. Austrumu daļā atrodas daudz senāka cietokšņa drupas (750.g.p.m.ē.);
    • Castelluccio (Castello piccolo, fortezza greca) (7.gs.p.m.ē) – mazāks nocietinājums, kas savā laikā bija savienots ar lielo cietoksni un saracēnu torni;

  • dabas objekti: lieliska iespēja izbaudīt dabas skatus, pārvietojoties ar kājām, uz zirga vai ēzeļiem, ar riteņiem, džipiem, laivām, u.c.
    • Etnas parks (Parco dell’Etna);
    • Alkantāras upes parks (Parco fluviale dell’Alcantara);
  • svētki, pasākumi:
    • Maijā – pirmā svētdiena pilsētas aizbildņa svētki (Madonna della Catena);
    • Augustā – gastronomiskie svētki;
    • Ziemassvētkos – tirdziņi un Jēzus dzimšanas ainas.

Jānogaršo:

  • vīns, vīns un vēlreiz vīns – tumšs, spēcīgs un ar raksturu, DOC vīns;
  • siers (ricotta, pecorino siciliano, provola) un desas;
  • gaļa – cūkgaļa, jēra un kazas gaļa, savvaļas trusis;
  • ievārījumi un konservi (mostarda);
  • augļi;
  • kastaņi, lazdu rieksti.

 

19/06/2017

Privitera vīna darītava (Cantine Privitera)

Ģimenes uzņēmums (1929), kurš darbojas jau 3 paaudzēs un ik dienas piedāvā iegādāties vietējo vīnu ikdienas vajadzībām. Sarkanie un baltie vīni, etiķis, deserta (saldie) vīni, grappa, medus un dažādi citi sicīliešu tradicionālie produkti. Tas viss vienviet!

19/06/2017

Omletes rulete ar rukolas salātiem un salami (Girelle di frittata)

Viegli, ātri un garšīgi.

Lieliska aukstā uzkoda, kura ikreiz iepriecinās ar citādu pildījumu – kūpinātu lasi, tunci, vārīta šķiņķa šķēlēm, salami, šampinjoniem, sieru, rukolas salātiem, zaļajiem lapu salātiem, rupjos gabalos sakapātiem riekstiem, u.c.

Lieliski piemērota pasākumiem brīvā dabā, jo ērti turēt rokās!

Pamēģiniet!

Miltus var aizstāt ar rupjmaizes rīvmaizi!

Nepieciešams (8 pers.):

  • pamatmasai:
    • 6 vidēji lielas olas;
    • 30 gr miltu;
    • 30 gr parmezāna siera, smalki sarīvēts;
    • 1 ķiploka daiviņa, smalki sasmalcināta;
    • sāls, pipari.
  • pildījumam:
    • 250 gr krēmsiera;
    • rukolas salātu;
    • 200 gr plānās šķēlēs sagrieztas salami desas.

Pagatavošana:

  • olas sakuļ, pievieno miltus (rupjmaizes rīvmaizi), sieru, sasmalcinātu ķiploka daiviņu, sāli un piparus;
  • cepamo pannu izklāj ar cepamo papīru un pavisam viegli nosmērē ar sviestu;
  • lej tajā olu pamatmasu apmēram 1 cm augstumā un nolīdzina to;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 0C apmēram 15 minūtes;
  • tiklīdz tā gatava, izņem no cepeškrāsns un sarullē ar visu cepamo papīru. Ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai;
  • atrullē un nosmērē ar krēmsieru, pārkaisa ar rukolas salātiem un noklāj ar salami desas šķēlēm;
  • aizrullē, ietin pārtikas plēvē un uz vismaz 30 minūtēm ievieto ledusskapī;
  • pasniedz apmēram 1 cm biezās šķēlēs sagrieztā veidā.

Labu apetīti!

15/06/2017

Kakamo cietoksnis (Castello di Caccamo)

Apmēram 45 Km attālumā no Palermo atrodas neliela viduslaiku pilsētiņa – Kakamo (2014.g. – 8300 iedzīv.). Īpaša ar to, ka tajā atrodas viens no lielākajiem un labāk saglabājušajiem normāņu cietokšņiem – pilīm Sicīlijā un ievērojams skaits baznīcu.

Cietoksnis celts uz stāvas 521 m augstas nogāzes un no tā paveras lielisks skats uz lejā esošo Sv.Leonardo upes ieleju (mūsdienās lielākā daļa ir Rosmarina mākslīgais ezers) un Calogero kalnu.

Leģendas vēsta, ka apmēram 480.g.p.m.ē. pilsētu izveidojuši kartāgiešu karavīri (La Cartagine di Sicilia), lai tieši šeit paglābtos no nāves. Savukārt, cietokšņa pirmsākumi attiecināmi uz arābu valdīšanas laiku, kad šeit izveidots vienkāršs novērošanas tornis, uz kura vēlāk uzcelts galvenais tornis, mūra sienas un viss pārējais cietoksnis.

Pirmās rakstiskās liecības par viduslaiku ciematiņa eksistenci attiecināmas uz 1094.gadu, kad Ruggero I to nodod feudo īpašumā Goffredo de Segejo jeb tam sekojošam normāņu dižciltīgajam. Tā ģimenes īpašumā pilsēta paliek pusgadsimtu, līdz pāriet Bonello ģimenes pārvaldībā. Tāds, kāds tas saglabājies līdz mūsdienām, cietoksnis celts 12.gadsimtā normāņu valdīšanas laikā (Matteo Bonello). Vēlāk to 14.gadsimtā pārveido ietekmīgā Chiaramonte ģimene no Palermo (paplašina torņus, izveido arkveida durvis, zirgu staļļus, pieņemšanas telpas un ieroču zāli) un 17.gadsimtā citas ietekmīgas personas. Kopumā šeit dzīvojušas vairāk kā 15 ietekmīgas ģimenes, svarīgākās no tām – Chiaramonte, Prades, Cabrera, Henriquez, Amato, De Spuches.

Cietokšņa stratēģiski svarīgā aizsargfunkcija mazinās kopš 15.gadsimta un tā tas turpinās līdz pat 17.gadsimta vidum, kad tas pāriet Henriquez ģimenes parādu likvidatora Filippo Amato jeb Galati prinča rokās (saglabāsies līdz pat 1813.gadam). Tieši šajā periodā cietoksnis tiek pārvērsts par baroka stilā veidotu dzīvojamo ēku, kas rotāta ar koka griestiem, gleznojumiem, bifora logiem un balkoniem. Kakamo statuss no baronijas tiek pārvērsts par grāfisti.

1823.gadā zemestrīces rezultātā sagrūst galvenais tornis un cieš daļa pils. Neskatoties uz De Spuches darbiem, seko neskaitāmi nogruvumi un postījumi.

1963.gadā De Spuches ģimene cietoksni pārdod Sicīlijas reģionam un no šī brīža tiek uzsākti atjaunošanas darbi, lai to paglābtu no postības.

Cietoksnis ir liela, no balta akmens veidota neregulāras formas struktūra. Ieeja tajā notiek pa slīpu akmens virsmu (pamatni), kas atsevišķos posmos sastāv no maziem pakāpieniem. Ieeja cietokšņa teritorijā notiek caur vairākiem arkveida ieejas vārtiem, kuru tuvumā pagātnē atradās apsardzes posteņi un zirgu staļļi. Cietokšņa teritorijā atrodas vairāki novērošanas torņi un aizsarggrāvji, neliela kapella un vairākas lielas terases jeb balkoni, no kuriem paveras lielisks skats uz apkārtējo teritoriju. Apakšējā daļā atrodas cietums (saglabājušies sienu zīmējumi).

Savukārt, cietokšņa galvenajā ēkā atrodas dzīvojamā daļa ar vairākām labirintveida istabām jeb zālēm. Visievērojamākā ir Sala della Congiura jeb Konspirāciju zāle. Tieši šeit 1160.gadā sanāca normāņu baroni, lai organizētu sazvērestību pret Guglielmo I di Sicilia, taču tā neizdevās.

P.S. Tur, kur sākas uz cietoksni ejošās kāpnes, atrodas lieliska kafejnīca “Caffe Royal”. Nobaudiet kādu no vietējiem gardumiem!

12/06/2017

Brokoļu salāti ar tunci, kaperiem un olīvām (Insalata di broccoli con tonno, capperi e olive)

Aromātiski un sātīgi aukstie dārzeņu salāti, kurus karstās vasaras dienās kopā ar viegli grauzdētas maizes šķēli var pasniegt kā pamatēdienu. Pamēģiniet!

Nepieciešams (4 pers.):

  • 1 brokolis, sadalīts nelielās rozetēs;
  • 4 x 80 gr konservēta tunča, notecināta no liekās eļļas;
  • 4 – 5 vidēji lieli kartupeļi;
  • 250 gr ķirštomātiņu, pārgrieztu uz pusēm
  • 15 sicīliešu olīvas, atdalītas no kauliņiem;
  • 2 ēd. sālītu sicīliešu kaperu;
  • 2 vidēji lieli saldie sarkanie sīpoli, sagriezti plānās šķēlēs;
  • kaltēts sicīliešu savvaļas oregāno vai smalki sasmalcināti svaigi pētersīļi;
  • balzāmetiķis;
  • olīveļļa;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari, čili pipari;
  • papildus pēc vēlēšanās – viegli apgrauzdēti maizes gabaliņi.

Pagatavošana:

  • tvaicējamā traukā liek brokoļus un kartupeļus ar visu mizu un gatavo, līdz tie mīksti (apmēram 25 minūtes);
  • tikmēr sīpolus pārlej ar balzāmetiķi un ļauj tiem nostāvēties apmēram 15 – 20 minūtes;
  • kaperus pārlej ar aukstu ūdeni un ļauj tiem nostāvēties apmēram 10 minūtes. Notecina no ūdens un sasmalcina;
  • kad brokoļi un kartupeļi gatavi, ļauj tiem nedaudz atdzist;
  • kartupeļus nomizo un sagriež nelielos gabaliņos;
  • lielā traukā kārto pamīšus kartupeļus, brokoļus, ķirštomātiņus, olīvas, kaperus, no balzāmetiķa notecinātus sīpolus un tunci. Pārkaisa ar sāli, pipariem un oregāno. Pārslaka ar olīveļļu un balzāmetiķi. Visu uzmainīgi izmaisa un ļauj brīdi nostāvēties ledusskapī;
  • pasniedz ar viegli grauzdētas maizes šķēlēm un glāzi sarkanvīna.

Labu apetīti!

05/06/2017

Palermo

Beidzot tā diena pienākusi un ļoti pelnīti Palermo pasludināta par 2018.gada Itālijas kultūras galvaspilsētu. Tas nozīmē, ka tā obligāti jāredz! Un labāk to izdarīt jau tagad, pirms sākas liela cilvēku burzma.

Palermo ir pilsēta, kuru nav viegli aprakstīt un raksturot un es to pat nemēģināšu darīt, jo katram tā šķiet citādāka.

Viennozīmīgi, tā ir viena no bagātākajām un krāšņākajām pilsētām (kā nekā 28 gadsimtus sena vēsture!!!), kuras attīstībā savu ieguldījumu atstājušas daudzas tautas, piemēram, feniķieši, kartāgieši, grieķi, romieši, ostrogoti, bizantieši, arābi, normāņi, franči, spāņi.

Pilsēta, kuru vislabāk iepazīt, staigājot kājām, jo tikai tā iespējams izbaudīt tās patieso atmosfēru un ik uz stūra jūtamo pagātnes dvašu. To nevar nesajust.

Tā ir kā virpulis, kas apdullina un sagriež galvu. Kontrastiem bagāta, piesātināta, haotiska, skaļa, netīra, bet tajā pašā laikā organizēta, valdzinoša un mazliet eksotiska pilsēta, kura nekad neapstājas. Aktīva pilsēta, kuru jāmāk izprast un baudīt.

Un baudīt šeit tiešām ir ļoti daudz ko (vēsturiskas ēkas un celtnes, muzeji, parki, tirgi, u.c.). Vairāk kā 1500 objektu!!! Līdz ar to viena diena noteikti būs par maz, lai apskatītu kaut nelielu daļu šīs pilsētas.

Uzziņai:

  • Palermo atrodas Tirēnu jūras piekrastē esošajā ļoti auglīgajā Pellegrino kalna (606 m) ielejā, sauktā Conca d’Oro ielejā.
  • Tā izvietota 14 m.v.j.l. un tajā valda mērens Vidusjūras klimats.
  • Palermo ir Sicīlijas lielākā un Itālijas piektā lielākā pilsēta aiz Romas, Milānas, Neapoles un Torīno. Apmēram 700 tūkst.iedzīvotāju, ieskaitot tās perifēriju – 1.3 miljoni. Sicīlijas galvaspilsēta.
  • Pilsētas aizbildne – Svētā Rozālija, kuras svētkus svin 15.jūlijā. Tiek uzskatīts, ka 1624.gadā tā paglāba pilsētu no melnā mēra.
  • viena no tūristu apmeklētākajām pilsētām!
  • UNESCO savā sarakstā iekļāvis sicīliešu marionetes (2008) un 10 arābu – normāņu takas apskates objektus (2015);
  • ielu ēdienu galvaspilsēta Eiropā (piem., arancini, panelle, sfincione, panino con la milza, stigghiola, u.c.).
  • galvenās ielas – Corso Vittorio Emanuele, Via Maqueda, Via Roma, Viale della Liberta’;
  • Corso Vittorio Emanuele un Via Maqueda ielas sadala pilsētu četros kvartālos jeb zonās (Kalsa, Albergheria, Seralcadio, La Loggia), to krustpunkts atrodas Quattro canti (4 strūklakas, 4 gadalaiki, 4 spāņu karaļi, 4 vecpilsētas zonu svētie aizbildņi);
  • ļoti aktīva un dinamiska pilsēta ar visplašāko kultūras un mākslas piedāvājumu.

palermo_quartieripalermo_mappa-monumentalepalermo_quattro-canti

Mazliet vēstures:

Palermo pilsētas teritorijā dažādu sicīliešu pamatcilšu pārstāvji dzīvoja jau ilgu laiku pirms 734.g.p.m.ē. feniķiešu tirgotāji šeit nodibināja vienu no savām trīs svarīgākajām kolonijām (līdzās Motya un Solunto). Pateicoties tās atrašanās vietai un ostas esamībai, tie uzsāka plašus tirdzniecības sakarus ar citām Vidusjūras reģiona valstīm. Pilsētas toreizējais nosaukums “Zys”, “Sys” jeb “zieds”.

Vēlāk tā pārgāja grieķu (pilsētu pārdēvēja par “Panormos” jeb “viss osta”), 254.g.p.m.ē. romiešu (pilsētas nosaukums “Panormus”), vandāļu un ostrogotu, 535.g. bizantiešu, līdz visbeidzot 831.g. arābu pārvaldībā (pilsētu pārdēvēja par “Balarm”). Tas bija sākums tik ievērojamai attīstībai un uzplaukumam, ka drīz vien tā kļuva par ievērojamu Vidusjūras reģiona un Sicīlijas Emirāta centru (līdz tam galvenā pilsēta bija Sirakūzas), ar plašiem sadarbības sakariem ar Z Āfrikas un Austrumu valstīm. Tika uzcelts virkne greznu ēku, moskeju, izveidoti tirgi, dārzi, La Kalsa kvartālā darbojās amatnieki un tirgotāji, valdīja reliģiskā tolerance (vienlaikus dzīvoja un darbojās kristieši, arābi, ebreji).

1071.gadā pie varas nāca normāņi. Pilsētas attīstība un uzplaukums turpinājās, neskatoties uz to, ka arābu ēkas tika izmantotas citiem mērķiem, piemēram, mošejas pārveidotas par kristiešu baznīcām. Valdīja savstarpēja reliģiskā tolerance, vienkopus pastāvēja dažādas kultūras, kas ļoti plaši redzams arhitektūrā. Arābu arhitektiem tika uzticēta normāņu ēku celtniecība (tā radās slavenais arābu – normāņu stils) un arī Karalistes pārvaldība (pilsētas nosaukums “Balermus”; Sicīlijas Karaliste tika pārvaldīta no Palermo). Arī šajā laikā tā turpināja būt nozīmīga tirdzniecības pilsēta starp rietumiem un austrumiem un tajā ieradās ievērojami cilvēki. Palazzo dei Normanni – karaļu rezidences vieta.

1194.gadā pie varas nāca vācu Hohenstaufen dinastijas pārstāvji. Tās imperatora Frederick II valdīšanas laikā Palermo kļuva par ievērojamu kultūras dzīves centru (nekad tā vairs nesasniegs tādu līmeni, pat ne spāņu valdīšanas laikā un neskatoties uz to, ka tā tiks izskaistināta baroka stilā) un to arvien vairāk iepazina citas Eiropas valstis.

Seko franču (1266 – 1282), spāņu un burbonu valdīšanas laiks, kuru laikā vērojama Palermo lomas mazināšanās (Divu Sicīliju Karaliste tika pārvaldīta no Neapoles) un nenovēršama lejupslīde (samazinās iedzīvotāju skaits, savstarpēji dižciltīgo ģimeņu nemieri, milzīgi nodokļi, ebreju izraidīšana, vajāšanas).

1816.g. Palermo pievienoja Neapoles Karalistei, bet 1860.g. tā kļuva par apvienotās Itālijas Karalistes sastāvdaļu (Giuseppe Garibaldi). Sākās milzīti apbūves un celtniecības darbi (arhitekts Ernesto Basile). Osta smagi cieta 1943.gada uzlidojumu laikā. 1950.-tajos gados sākās milzīgi apbūves apjomi, kuru laikā tika nojaukts virkne vēsturisko ēku un to vietā uzceltas daudzstāvu ēkas un autostāvvietas. Korupcija, mafija, pasūtījuma slepkavības …. tas viss vēl joprojām nav izzudis.

Apskates objekti:

Palermo ir vairāk kā 1500 apskates objektu, tāpēc par garlaicību nav jāsūdzas.

Zemāk uzskaitītie ir absolūts minimums jeb UNESCO sarakstā iekļautie objekti, kā lielisks piemērs dažādu kultūru sajaukumam un līdzās pastāvēšanai:

  • Karaliskā pils (Palazzo dei Normanni, Palazzo Reale)viena no senākajām karaļu rezidences vietām Eiropā, mūsdienās – Sicīlijas reģionālās pārvaldes mājvieta. Celta arābu valdīšanas laikā (9.gs.) uz neliela paaugstinājuma jeb vietā, kur feniķiešu un romiešu laikos atradās aizsardzības nolūkos izmantota celtne (nav saglabājusies). Pēc tam arābi šeit uzcēla pili nocietinājuma stilā, bet vēlāk to pameta, pārceļoties uz piekrastē esošo Al – Halisah zonu. Normāņi to atjaunoja un pārveidoja ļoti krāšņā ēkā ar banketu zālēm, dārziem, u.c. Pēc Frederick II nāves (1250.g.) sākās 300 gadus ilgs lejupslīdes periods, līdz to no bojāejas paglāba tas, ka 16.gadsimtā to ik pa laikam sāka apdzīvot spāņu viceprezidenti. Ēkā tika veikti pārveidojumi un tikai dažas no telpām saglabājušas savu sākotnējo normāņu izskatu, piem., Roger istaba un Palatina kapella. Lielisks bizantieš, viduslaiku un arābu stilu sajaukums;
  • Karaliskā kapella (Cappella Palatina) – turpat Karaliskās pils 1.stāvā atrodas nedaudz apslēpta, maza, taču pasakaini skaista kapella (celta 1130.-1143.g.), kas savulaik izmantota kā karaļu privāta baznīca. Pasakaini skaisti koka griesti, mozaīkas, u.c. Lielisks dažādu stilu sajaukums. Viens no vairāk apmeklētajiem objektiem Palermo!;

palermo_palazzo-realepalermo_cappella-palatina-1palermo_cappella-palatina-12palermo_cappella-palatina-3palermo_cappella-palatina-6palermo_cappella-palatina-7palermo_cappella-palatina-2palermo_cappella-palatina-4palermo_cappella-palatina-5palermo_cappella-palatina-9palermo_cappella-palatina-8palermo_cappella-palatina-10palermo_cappella-palatina-11palermo_cappella-palatina-14

  • Palermo katedrāle (Cattedrale di Palermo, Cattedrale Santa Vergine Maria Assunta) – celta vienā no senākajām sakrālajām vietām Palermo (4-6.gs.), kur agrāk atradās bizantiešu baznīca, arābu laikā moskeja, līdz visbeidzot normāņi to pārveidoja par kristiešu baznīcu (1184.-1185.g.). Veltīta nevis pilsētas aizbildnei Sv.Rozālijai, bet gan Svētās Jaunavas Marijas uzņemšanai debesīs (Santa Vergine Maria Assunta in Cielo). Grezna ārpuse un salīdzinoši vienkārša iekšpuse. Vairākkārt pārbūvēta. Dažādu laikmetu un stilu sajaukums. Baznīcā atrodas daudzu ievērojamu personu kapenes (12.gs.), piemēram, Ruggero II, Constanza d’Aragona, Federico II. Labajā pusē atrodas pilsētas aizbildes Sv.Rozālijas kapella (1635). Baznīcas centrālajā daļā pretī altāram atrodas grīdā iebūvēta bronzas meridiāna (17.gadsimta tā kalpojusi kā solārā observatorija), ko izmantoja kā laikrādi un kalendāru, īpaši Lieldienu noteikšanai. Šeit atrodas arī svēto relikviju un karalisko dārglietu muzejs, kura lielākais lepnums ir Aragonas Konstances kronis cepures formā (12.gs.);

palermo_cattedrale-di-palermo-1palermo_cattedrale-di-palermo-2palermo_cattedrale-di-palermo-4palermo_cattedrale-di-palermo-3palermo_cattedrale-di-palermo-5palermo_cattedrale-di-palermo-6

  • Eremītu Sv.Džovanni baznīca (Chiesa di San Giovanni degli Eremiti) – celta vietā, kur agrāk atradās pirmais Benediktīniešu klosteris Sicīlijā (6.gs.). Arābi to izpostīja un pārveidoja par moskeju (9.gs.), taču normāņi 1142.gadā atjaunoja. Tā ir neliela baznīca, kas izskata ziņā drīzāk atgādina moskeju un īpaša ar saviem sarkanajiem kupoliem. Lielisks normāņu un arābu stila apvienojums; skaists dārzs;
  • Admirāļa Sv.Marijas jeb Martorānas baznīca (Chiesa di Santa Maria dell’Ammiraglio, arī La Martorana un San Nicolo’ dei Greci) – celta normāņu valdīšanas laikā (1143.g.) pēc normāņu karaļa grieķu admirāļa Giorgio d’Antiochia rīkojuma (pateicoties tam arī attiecīgs baznīcas nosaukums). Sākotnēji izmantota grieķu rituālu svinēšanai, līdz vēlāk 13.gadsimtā pievienota katoļu baznīcai un 1433.gadā nodota Martorānas konventa mūķenēm, no kā ieguvusi savu otro nosaukumu. 16.-18.gadsimtos baznīcā veiktas strukturālas un izskata (baroka) pārmaiņas. Viena no skaistākajām bizantiešu baznīcām Itālijā, kas saglabājusies no Viduslaikiem. No ārpuses ļoti vienkārša, bet iekšpusē neparasti grezna – bizantiešu zelta mozaīkas (12.gs.), gleznas, skulptūras, baroka freskas. Saglabājušās mozaīkas ir vienas no iespaidīgākajām Sicīlijā un tās darināja no Bizantijas atvestie meistari, kas darināja arī Karalisko pili un Čefalu katedrāli. Interesanti, ka tieši šeit 19.gadsimtā Martorānas klostera mūķenes radīja marcipāna augļus, kas ieguva tādu pašu nosaukumu;

palermo_chiesa-martorana-1palermo_chiesa-martorana-3palermo_chiesa-martorana-2

  • Sv.Kataldo baznīca (Chiesa di San Cataldo) – atrodas blakus Martorānas baznīcai. Celta normāņu valdīšanas laikā (1154.g.) pēc Maione no Bari rīkojuma. Neliela, īpaša ar saviem trīs sarkanajiem kupoliem (arābu stila ietekme), lieliski saglabājušos askētisko iekšpusi un mozaīkveida grīdu. No 1182.-1787.gadam atradās Monreāles benediktīniešu mūku pārvaldībā. Ap 1867.gadu šeit tika ierīkots pasta birojs un noliktava, līdz 1867.gadā uzsākti restaurācijas darbi un baznīcai atgriezts tās iepriekšējais skaistums;

palermo_chiesa-san-cataldopalermo_chiesa-san-cataldo-1palermo_chiesa-san-cataldo-2

  • Zisas pils (Palazzo / Castello della Zisa) – celta normāņu valdīšanas laikā (12.gs.) kā netālu no pilsētas esoša normāņu karaļu vasaras rezidences vieta atpūtas un izklaides (medību) nolūkos, turklāt, kā daļa no daudz plašākas teritorijas ar citām ēkām un ļoti skaistu parku (ar baseiniem, strūklakām, medību vietām). Celta arābu stilā un to cēluši arābu arhitekti;
  • Admirāļa tilts (Ponte dell’Ammiraglio) – celts 1130.-1140.g. pēc Ruggero grieķu admirāļa Giorgio d’Antiochia rīkojuma vietā, kur agrāk tecēja Oreto upe un bija ļoti svarīga loma laikā, kad Palermo bija sasniedzama tikai no jūras (savieno pilsētas centru ar tās perifēriju). Pateicoties tilta struktūrai, tas ne tikai spēja izturēt lielu svaru, bet arī pārcieta 1931.gada plūdus;

Netālu no Palermo:

  • Mondello – Palermo pilsētas pludmales daļa, ļoti iecienīta vietējo un tūristu vidū;

  • Monreāles katedrāle (Cattedrale di Monreale & Chiostro) – apmēram 8 Km attālumā no Palermo atrodas arābu – normāņu stilā celta katedrāle (1174.g.), kas veltīta Santa Maria la Nova un rotāta ar bizantiešu mozaīkām. Tas ir lielākais bizantiešu mozaīku komplekss Itālijā (6400 m2), otrs lielākais pasaulē aiz Sv.Sofijas katedrāles Stambulā, kur mozaīkas saglabājušās sliktākā stāvoklī. Pievērsiet uzmanību galvenās ieejas bronzas durvīm (12.gs.), tās attēlo 42 bībeliskas ainas. Apskates vērts ir arī blakus esošā klostera dārzs.

palermo_cattedrale-di-monreale-8palermo_cattedrale-di-monreale-1palermo_cattedrale-di-monreale-2palermo_cattedrale-di-monreale-5palermo_cattedrale-di-monreale-6palermo_cattedrale-di-monreale-7palermo_cattedrale-di-monreale-4palermo_cattedrale-di-monreale-3

  • Sv.Rozālijas svētnīca (Santuario di Santa Rosalia su monte Pellegrino) – netālu no Palermo atrodas Pelegrīno kalns, kura virsotnē atrodas Sv.Rozālijas jeb Palermo pilsētas aizbildnes svētnīca. Vērts apmeklēt, lai, dodoties lejā, no šejienes izbaudītu arī fantastiski skaisto skatu uz Palermo pilsētu;

  • Čefalu katedrāle (Cattedrale di Cefalu’) – celta 1130.g. pēc normāņu karaļa Ruggero II pavēles vietā, kur tas izglābās no pēkšņi jūrā sākušās negaisa (ēka pabeigta pēc tā nāves). Celta nocietinājuma stilā. Spēcīga normāņu, arābu, bizantiešu un latīņu stilu ietekme. Vienas no vislabāk saglabājušajām bizantiešu (1148.g.) mozaīkām Sicīlijā (mazāk cietušas, salīdzinot ar Palermo un Monreāles mozaīkām)!;

Cefalu3

  • sicīliešu marionetes un sicīliešu marionešu teātris (pupi siciliani & opera dei pupi; UNESCO, 2008) – noteikti izbaudiet šo teātra mākslas veidu, kurš vienīgais ticis pārmantots bez pārtraukuma, t.i. no paaudzes paaudzē, un izdzīvojis līdz mūsdienām, kur to vēl joprojām turpina atsevišķi ģimenes uzņēmumi (skolas) jau ceturtajā un piektajā paaudzē. Paliks pieaugušajiem un bērniem;

palermo_pupi-siciliani_mancuso-1palermo_pupi-siciliani_mancuso-2

  • sicīliešu ēdieni, īpaši ielu ēdieni (cibo da strada) – jebkuras kultūras neatņemama sastāvdaļa ir tās ēdienkarte un Palermo tā ir ļoti plaša un kontrastiem bagāta (Vidusjūras diēta 2013.gadā iekļauta UNESCO). Noteikti izmantojiet izdevību un nogaršojiet kaut ko no ielu ēdieniem: arančīnas jeb pildītas rīsu bumbas, sicīliešu īpaši mīksto picu (sfincione), turku zirņu miltu plācenīšus (panelle di ceci), kartupeļu kroketes (crocche’ vai cazzilli), sviestmaizi ar liesu (panino con la milza), fokačas veida maizītes ar liesas strēmelītēm, kas pirms tam sautētas ar plaušām un apceptas cūku taukos (guastella), sautētus vai ceptus jaunlopa tīmusa dziedzerus (le animelle), grilētas liellopa vai aitas kuņģa daļas, kas rullīša veidā aptītas ap sīpolloku vai puravu (la stigghiola), asinsdesas (il sanguinaccio), u.c. Bieži sastopami ielu ēdieni ir arī mīklā cepti sezonas dārzeņi (piem., artišoki, brokoļi, ziedkāposti) vai mazas zivtiņas, uz uguns cepti kastaņi un artišoki (caldarroste, carciofi arrostiti), grauzdēti turku zirņi un ķirbju sēklas (calia e simenza), cukurā grauzdētas mandeles vai dažādu riekstu nugas jeb torrone. Ahhhh, jā, saldumi – saldējums, granita, pildītas vafeļu trubiņas (cannoli), marcipāna izstrādājumi (frutta di Martorana), torte Cassata siciliana, u.c. Tas viss ir jāpamēģina Sicīlijā. Noteikti apmeklējiet kādu no Palermo vēsturiskajiem tirgiem!

Un daudz kas vēl cits:

palermo_porta-nuova-1palermo_stradepalermo_porta-nuova-2palermo_villa-bonannopalermo_fontana-pretoria-2palermo_fontana-pretoria-1palermo_orto-botanicopalermo_albero

Laipni lūgti Palermo!

Benvenuti a Palermo!