Archive for April, 2017

26/04/2017

Sicīliešu pajūgs (Il carretto siciliano)

 carretto-siciliano

Sicīliešu pajūgs (itāliešu val.: il carretto siciliano, sicīliešu dialektā: carrettu sicilianu, carrettu) ir nevis vienkārši šāds un tāds zirga vai ēzeļa vilkts pajūgs preču un cilvēku pārvadāšanai, bet gan daļa no sicīliešu folkloras un kultūrvēsturiskā mantojuma. Viens no Sicīlijas simboliem, kuram draud izzušana, jo ar šādu ratu radīšanu nodarbojas arvien mazāk meistaru (itāliešu val.: maestri carradori jeb pajūga gatavošanas meistari; viens no amatniecības virzieniem) un mūsdienās tie apskatāmi vien muzejos un mākslas galerijās, lielākās viesnīcās, restorānos, par godu īpašiem notikumiem, piemēram, publiskiem pasākumiem, kāzām, u.c.

Tiek uzskatīts, ka pirmos pajūgus Sicīlijā ieveda senie grieķi, taču ceļu trūkuma dēļ to izmantošana bija ļoti ierobežota. Arvien vairāk tos sāka izmantot līdz ar pirmo primitīvo ceļu izveidi 18.gadsimta beigās un izmantoja nevis ekonomiskām, bet gan militārām vajadzībām. Savu kulmināciju tie sasniedza laika posmā no 19. – 20.gadsimta vidum. Pēc tam līdz ar strauju ekonomisko attīstību tos arvien biežāk sāka aizstāt motorizētas ierīces. Ratu meistari bija spiesti pārkvalificēties vai emigrēt.

carretto-siciliano_tipologica

Pirmie rati bija ļoti vienkārši un funkcionāli, paredzēti preču vai personu pārvadāšanai tuvākos un tālākos maršrutos (graudaugi, rīsi, vīns, eļļa, barības vielas, būvniecības materiāli, mēbeles, u.c.). To izmantošana bija saistīta ar noteiktu dzīvesveidu (līdzīgi kā mūsdienās satikties un iedzert kafiju pie kafijas bāra) – agri celties, apdarīt lauku darbus, doties ceļā, dziedāt dziesmas, piestāt un satikties ar tādiem pašiem braucējiem pie kāda no ceļa malā esoša kroga, ieturēt ļoti vienkāršas pusdienas. Savukārt, vēlākos ratus var uzskatīt par īstiem mākslas darbiem – tie ir ļoti koši un krāsaini, bagātīgi dekorēti, attainotas dažādas tēmas un tēli, piemēram, vēsture, mitoloģija, bruņinieciskums, reliģija, romantika.

carretto-siciliano_vecchiocarretto-siciliano_1carretto-siciliano_2Carretto sicilianosagra_ficodindia_mostarda-22sagra_ficodindia_mostarda-23sagra_ficodindia_mostarda-18sagra_ficodindia_mostarda-25sagra_ficodindia_mostarda-19sagra_ficodindia_mostarda-29sagra_ficodindia_mostarda-21sagra_ficodindia_mostarda-28

Dažādos Sicīlijas reģionos pajūgi izskatās un tiek dekorēti nedaudz atšķirīgi.

Tiek izdalītas divas galvenās skolas jeb virzieni:

  • Palermo zonā pajūga sānu malas ir tracepveida, visbiežāk izmantota dzeltena pamatkrāsa un ģeometriskas formas dekorācijas. Pamattēmas – bruņinieki un reliģiskās tēmas, kas realizētas sarkanos, zaļos, dzeltenos un zilos toņos;
  • Katānijas zonā pajūga sānu malas ir taisnstūrveida, visbiežāk izmantota sarkana pamatkrāsa (tāpat kā vulkāna lava) un dekoratīvie elementi ir bagātīgāki, izsmalcinātāki;

Ragūzas jeb Vittorijas zonas stils ir mazāk pazīstams – pajūga struktūra līdzinās Katānijas stilam, pamatkrāsa ir sarkana, taču tumšākas tonalitātes un dekorācijas ir mazāk bagātīgas un izsmalcinātas.

Trapāni zonas stils ir mazāk populārs.

Ratu radīšanas procesā piedalās vairāki meistari: vispirms ratnieks (carradore), tad kalējs un visbeidzot mākslinieks.

carretto-siciliano_pittoricarretto-siciliano_pittori_1-2carretto-siciliano_pittori_1-3carretto-siciliano_pittori_1-5carretto-siciliano_pittori_1-4carretto-siciliano_pittori_1-1carretto-siciliano_4carretto-siciliano_6carretto-siciliano_5carretto-siciliano_3

19/04/2017

Baklažānu rullīši ar Mortadellu un aitas sieru (Involtini di melanzane con Mortadella e pepato)

food_involtini_melanzane_mortadella_formaggio

Viegli un ātri pagatavojama uzkoda vai otrais ēdiens, kas garšos bērniem un pieaugušajiem.

Ērti ēst, turot rokās, tāpēc īpaši piemēroti pasākumiem vai svinībām. Var pagatavot iepriekš un pasniegt aukstā veidā, vai arī ievietot cepeškrāsnī mirkli pirms pasniegšanas un pasniegt siltus. Pamēģiniet!

Nepieciešams (6 gab.):

  • 1 melnais, garais baklažāns (apmēram 500 – 600 gr);
  • 3 Mortadella desas šķēles;
  • 3 aitas siera pepato šķēles (var aizstāt ar jebkuru citu kūstošu cieru);
  • rīvmaize pēc nepieciešamības;
  • olīveļļa;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari.

Pagatavošana:

  • baklažānus noskalo zem tekoša auksta ūdens un kārtīgi nosusina. Sagriež apmēram 7 mm biezās gareniskās šķēlēs;
  • apvārta rīvmaizē un apcep uz grila vai pannas, līdz tās no abām pusēm iegūst zeltainu nokrāsu. Atdzesē;
  • baklažānu šķēles novieto uz galda virsmas un noklāj ar Mortadellas šķēli un pēc tam ar sieru. Aizrullē;
  • kārto uz pannas un liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī apmēram 5 minūtes, jeb līdz siers izkusis;
  • pasniedz siltus vai atdzisušus.

Labu apetīti!

 

13/04/2017

Zaļo zirnīšu krēmzupa ar rikotas siera ņokiem (Crema di piselli con gnocchi di ricotta)

Viegli, ātri un garšīgi.

Sezonas recepte.

Vislaikietilpīgākais šajā receptē ir svaigu zaļo zirnīšu lobīšana, tāpēc to labāk veikt iepriekšējā vakarā vai uzticēt mazākiem palīgiem. Lai visiem labi padarīta darba sajūta!

Pārējais viss ir ļoti viegli un ātri – kamēr sautējas zirnīši, tikmēr top rikotas siera ņoki (klimpas).

Pamēģiniet!

Nepieciešams (4 pers.):

  • krēmzupai:
    • 500 gr zaļo zirnīšu;
    • 1 bekona šķēle (pēc vēlēšanās);
    • 1 sīpols vai sīpolloks;
    • dārzeņu buljons pēc nepieciešamības;
    • olīveļļa;
    • sāls, pipari;
  • ņokiem:
    • 500 gr rikotas siera, notecināta no liekā šķidruma;
    • 250 gr miltu;
    • 125 gr parmezāna siera, smalki sarīvēts;
    • 2 olas.
  • papildus: mazliet sviesta + 1 ķiploka daiviņa (pēc vēlēšanās).

Pagatavošana:

  • pagatavo zaļo zirnīšu krēmzupu – katliņā nelielā daudzumā olīveļļas apcep sasmalcinātu sīpolu un bekonu. Pievieno zirnīšus un pēc nepieciešamības karstu dārzeņu buljonu. Sautē, līdz tie gatavi un pēc tam sablenderē viendabīgā krēmveida masā. Pēc garšas pievieno sāli un piparus;
  • platā, lēzenā katliņā liek vārīties ūdeni, līdz tas sāk burbuļot;
  • tikmēr viendabīgā masā sajauc visas ņoku sastāvdaļas. Ar miltiem nokaisītām rokām veido nelielas bumbiņas;
  • kad ūdens sāk vārīties, liek tajā ņokus un vāra, līdz tie uzpeld virspusē;
  • tikmēr uz pannas izkausē sviestu un pavisam viegli apcep veselu ķiploka daiviņu (pēc tam to izņem). Liek gatavos, ar sietveida karoti notecinātos ņokus un pavisam viegli apcep no abām pusēm. Šo var arī izlaizt un ar sietveida karoti notecinātos ņokus uzreiz likt šķīvī;
  • pasniedz tiklīdz gatavs – zaļo zirnīšu krēmzupu liek šķīvī un pa virsu kārto ņokus.

Labu apetīti!

 

13/04/2017

Jēra gaļas sautējums ar artišokiem, cūku pupām un zaļajiem zirnīšiem (Stufato di agnello con carciofi, fave e piselli)

Tradicionāls Lieldienu perioda ēdiens, kura galvenā sastāvdaļa ir jēra gaļa. Šoreiz to gatavoju kā sautējumu ar pavasara sezonas dārzeņiem – artišokiem, cūku pupām un zaļajiem zirnīšiem (papildus pievienoju arī burkānus un kartupeļus), bet to pašu sautējumu pašās beigās var pārkaisīt ar rīvmaizes un smalki rīvēta cietā siera masu un uz pāris minūtēm ievietot cepeškrāsnī. Tādējādi, gaļa un dārzeņi no ārpuses būs kraukšķīgi, bet iekšpusē mīksti un sulīgi.

Sicīlijā jau kopš vēsturiskiem laikiem audzētas aitas un to gaļa bijusi iecienīta. Īpaši svētku reizēs!

Nepieciešams (4 pers.):

  • 1 kg jēra gaļas, sagriezta šķēlēs vai nelielos gabalos;
  • 4 artišoki;
  • 500 gr izlobītu svaigu cūku pupu;
  • 150 gr izlobītu svaigu zaļo zirnīšu;
  • 6 vidēji lieli kartupeļi, sagriezti ceturtdaļās (pēc vēlēšanās);
  • 3 burkāni, sagriezti nelielos gabalos (pēc vēlēšanās);
  • 1 ķiploka daiviņa;
  • 1 sīpols;
  • 1 citrons;
  • olīveļļa pēc nepieciešamības;
  • 1 L dārzeņu buljona;
  • bunte svaigu pētersīļu, smalki sasmalcināti;
  • svaiga rozmarīna zariņš;
  • sāls, pipari.

Pagatavošana:

  • sagatavo artišokus – noloba to ārējās cietās lapiņas, izņem pūkaino vidusdaļu un sagriež vispirms ceturtdaļās un pēc tam tās uz pusēm. Līdz izmantošanas brīdīm uzglabā traukā ar aukstu ūdeni, kam pievienota svaigi spiesta citronu sula;
  • uz sakarsētas pannas liek jēra gaļas šķēles / gabaliņus un svaiga rozmarīna zariņu un apcep no abām pusēm, līdz kļūst zeltainas;
  • tikmēr atbilstoša izmēra katliņā nelielā daudzumā olīveļļas apcep veselu ķiploka daiviņu (pēc tam izņem) un sasmalcinātu sīpolu. Pēc brīža pievieno kartupeļus un burkānus un apsautē tos. Pievieno artišokus un iepriekš apcepto gaļu un ar uzliktu vāku sautē apmēram 15 minūtes. Pēc nepieciešamības pievieno karstu dārzeņu buljonu. Pašās beigās pievieno cūku pupas un zaļos zirnīšus un turpina sautēt vēl 10 – 15 minūtes jeb līdz visas sastāvdaļas mīkstas un gatavas. Pēc garšas pievieno sāli un piparus;
  • pasniedz tiklīdz gatavs pārkaisītu ar sasmalcinātiem pētersīļiem.

Labu apetīti!

 

13/04/2017

Ar kūpinātu lasi pildīta spinātu rulete (Rotolo di spinaci farcito con salmone affumicato)

Viegli, ātri un garšīgi.

Lieliska aukstā uzkoda, kura iepriecinās ar savu izteikti zaļo krāsu un ikreiz pagatavojama ar citādu pildījumu – kūpinātu lasi, vārīta šķiņķa šķēlēm, šampinjoniem, sieru.

Lieliski piemērota pasākumiem brīvā dabā, jo ērti turēt rokās!

Pamēģiniet!

Nepieciešams (8 pers.):

  • pamatmasai:
    • 250 gr blanšētu spinātu;
    • 5 vidēji lielas olas;
    • 30 gr miltu;
    • 30 gr parmezāna siera, smalki sarīvēts;
    • 1 ķiploka daiviņa, smalki sasmalcināta;
    • sāls, pipari.
  • pildījumam:
    • 250 gr krēmsiera;
    • 200 gr kūpināta laša, vārīta šķiņķa vai šampinjonu, sagrieztu plānās šķēlēs.

Pagatavošana:

  • zem tekoša auksta ūdens noskalo spinātus un liek gatavoties tvaicējamā katlā. Ļauj tiem nedaudz atdzist, nospiež lieko šķidrumu un kopā ar 1 olu sablenderē viendabīgā masā;
  • olas sakuļ, pievieno spinātus, miltus, sieru, sasmalcinātu ķiploka daiviņu, sāli un piparus;
  • cepamo pannu izklāj ar cepamo papīru un pavisam viegli nosmērē ar sviestu;
  • lej tajā olu pamatmasu apmēram 1 cm augstumā un nolīdzina to;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 0C apmēram 15 minūtes;
  • tiklīdz tā gatava, izņem no cepeškrāsns un sarullē ar visu cepamo papīru. Ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai;
  • atrullē un nosmērē ar krēmsieru, kuru pēc vēlēšanās pārkaisa ar dillēm, sīpollokiem, u.c. Noklāj ar lasi, šķiņķi, sēnēm vai jebkuru citu izvēlēto pildījumu un aizrullē;
  • ietin pārtikas plēvē un uz vismaz 30 minūtēm ievieto ledusskapī;
  • pasniedz apmēram 1 cm biezās šķēlēs sagrieztā veidā.

Labu apetīti!

 

10/04/2017

Forca d’Agro (Forza d’Agro’)

forza-dagro

Vistiešākajā vārda nozīmē – ļoti maza viduslaiku pilsētiņa (2011.g. – 915 iedzīv.), kas atrodas apmēram 5 Km attālumā no piekrastes un uz to ved serpentīnveida ceļš. Jābrauc uzmanīgi, jo ceļš ir šaurs un līkumains, daba pasakaini skaista (tā vien gribas raudzīties uz lejā esošo piekrasti un tālumā esošo Itālijas sauszemes daļu) un uz ceļa var nākties sastapties ar brīvi staigājošiem dzīvniekiem.

Pilsēta atrodas apmēram 420 m.v.j.l. un sastāv no mazām, šaurām ieliņām, pāris baznīcām un laukumiem un tipiskām nelielām viduslaiku mājiņām. Pāris lieliski restorāni. Tik lieliski, ka galdiņu labāk pieteikt savlaicīgi!

Skaidrā dienas laikā no tās paveras FANTASTISKS SKATS uz Jonijas jūras piekrasti, sākot no Mesīnas līdz pat Sirakūzām, ieskaitot Taormīnu, Castelmola, Giardini Naxos līci un vulkānu Etna. Elpu aizraujošs skats!

Šeit uzņemtas neskaitāmas filmas, t.sk. filmas “Krusttēvs” ainas (1972.-1990.).

forza-dagro1forza-dagro2forza-dagro-1forza-dagro-2

Mazliet vēstures:

Gadsimtu laikā šo teritoriju iekarojušas dažādas tautas.

Nav zināms, vai to apdzīvoja senie Sicīlijas pamatiedzīvotāji (sikāni vai sikuli), taču zināms, ka agrāk piekrastē atradās ciems vai osta (Phoinix) un vairāk iekšzemes virzienā Agro’ upes tuvumā neliela pilsētiņa (Kallipolis vai Agrilla), kas vēlāk tika izpostīta zemes nogruvuma rezultātā.

Ierodoties grieķiem (8.-5.gs.p.m.ē.), pilsēta tiek pārdēvēta par “Arghennon akron”, “Argon”, “Agron”, “Agro’”, savukārt, romieši (135.g.p.m.ē.) tās nosaukumu latīnisko (“Vicum Agrillae”) un tāds tas saglabājas līdz pat 14.gadsimtam.

Bizantiešu valdīšanas laikā (6.-9.gs.) tiek uzcelts klosteris (SS.Apostoli Pietro e Paolo d’Agro’), kuru vēlāk sagrauj arābi un atjauno normāņi. Lai izvairītos no arvien biežākiem arābu uzbrukumiem, iedzīvotāji pārceļas vairāk iekšzemes (Casale) virzienā.

Normāņiem nākot pie varas (11.gs.), tiek uzcelts cietoksnis un atjaunots arābu izpostītais klosteris. Taču, tā kā iedzīvotāju kļūst arvien vairāk, tad plašākas un drošākas vietas meklējumos tie pārceļas uz vairāk kalnos esošo jeb mūsdienu teritoriju un, pateicoties cietokšņa esamībai, jaunais ciemats iegūst nosaukumu “Fortilicium d’Agro” (Fortezza d’Agro’) jeb saīsinājumā “Forza d’Agro”.

Senais ciemats “Vicum Agrillae” pirmo reizi dokumentos minēts 1117.gadā, kad normāņu karalis Ruggero II to atdāvina S.S.Pietro e Paolo d’Agro klosterim (abatam), kurš šeit uzsāk un īsteno gadsimtiem ilgu feodālu saimniecību (vietējie iedzīvotāji spiesti aprūpēt tā zemi, dāvināt lauksaimniecības produktus).

Kopš 14.gadsimta ap cietoksni lēnām sāk veidoties pilsētiņa ar šaurām, līkumainām ieliņām un nelielām mājiņām. 15.gadsimtā tiek uzceltas Doma baznīca un Chiesa della Triade. 1540.gadā pilsētā dzīvo apmēram 1138 cilvēku, maksimumu (1947 cilv.) sasniedzot 1654.gadā.

17.gadsimta beigās tā atkal nokļūst krustugunīs, jo, sicīliešu nemieru laikā paliekot uzticīgai spāņiem, to iekaro franči, atceļot visas normāņu piešķirtās privilēģijas un nododot militārajā pakļautībā blakus esošajai Savokai. Sākas pārestības un cīņa pēc neatkarīgas, bet katrs mēģinājums tiek apspiests.

Pilsēta smagi cieš 1693.gada zemestrīces laikā. Seko atjaunošanas darbi, tiek uzcelts virkne iespaidīgu ēku, piemēram, Palazzo Mauro, Palazzo Miano, Palazzo Garufi.

19.gadsimta sākumā, lai aizsargātu salu un karali no Napoleona uzbrukumiem, angļu karavīri ieņem S.Alessio un Forza d’Agro cietokšņus. Tiek pieliktas beigas bezgalīgajai militārajai pakļautībai Savokai.

1812.gadā tiek atcelts feodālisms, kas pieliek beigas Savokas baronijai.

1860.gadā tā pievienojas Itālijas Karalistei.

1866.gadā tiek pieņemts likums, ar kuru reliģisko organizāciju īpašumi pāriet valsts īpašumā. Vairāku klosteru mūki pamet īpašumus un pilsētu.

20.gadsimts sagaida ar I Pasaules karu, iedzīvotāju emigrāciju, II Pasaules karu, lauksaimniecības reformu, u.c.

1948.gadā Forza d’Agro un S.Alessio kļūst par divām atsevišķām pašvaldībām.

20.gadsimta otrajā pusē pilsēta atklāj sava tūrisma iespējas, tiek uzņemtas neskaitāmas filmas, uzceltas viesnīcas un izveidoti restorāni. Tas viss pateicoties pasakainajam skatam, kas paveras no pilsētas.

Nozīmīgākie objekti:

  • castello normanno (14.gs.) – saglabājušās vien drupas;
  • Duomo S.S.Annunziata, Chiesa Madre – celta 1707.gadā uz daudz senākas (15.gs.) baznīcas drupām, kas tika sagrauta 1649.gada zemestrīces laikā;
  • l’Arco Durazzesco – 15.gs., gotiskajā katalāniešu stilā veidota arka;
  • chiesa S.S.Trinita (di Sant’Agostino) – 15.gs., atjaunota 1576.g.;
  • convento Agostiniano – 15.gs., veidots gotiskajā katalāniešu stilā;
  • chiesa di San Francesco (Santa Caterina) – 15.gs., mūsdienās civilā ēka;
  • ēkas – Palazzo Bondi (17.gs.), Palazzo Garufi (17.gs.), Palazzo Miano (17.gs.), Palazzo Mauro (17.gs.).

forza-dagro_arco-durazzescoforza-dagro_chiesa-s-s-trinita1forza-dagro_chiesa-s-s-trinita2

07/04/2017

Šokolādes kēksiņi (Muffin al cioccolato)

food_muffin-al-cioccolato

Bērni šos kēksiņus nosauca par “tik melniem, kā vulkāna Etna ogles”. Laikam jau taisnība, jo izskata ziņā patiešām tumši (bildē izskatās gaišāki) un garša ….. hmmm, ļoti garšos (iesaku!) īstas šokolādes cienītājiem. Bez olām. Pavisam nedaudz cukura un taukvielu.

Nepieciešams (9 gab.):

  • 200 gr tumšās šokolādes (kakao saturs vismaz 72%);
  • 200 – 225 ml piena (govs, sojas, mandeļu, rīsu);
  • 30 gr rūgtā kakao pulvera;
  • 40 gr augu eļļas;
  • 60 gr tumšā cukura;
  • 80 gr miltu (izmantoju cieto kviešu pilngraudu miltus Timilia), izsijāti;
  • 2 tēj.k. cepamā pulvera.

Pagatavošana:

  • ūdens peldē izkausē šokolādi, kam pievieno pusi piena;
  • kad šokolāde nedaudz atdzisusi, pievieno visas pārējās sastāvdaļas. Vienmērīgi izmaisa;
  • cepamo trauku iesmērē ar sviestu un izkaisa ar miltiem. Piepilda ar mīklu;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 0C apmēram 20 – 25 minūtes. Gatavību pārbauda ar koka irbulīti.

Labu apetīti!

muffin-di-cioccolato