Benediktīniešu klosteris (Monastero dei Benedettini)

Vēstures un mākslas cienītājiem iesaku ziedot 1.5 stundu un apmeklēt vienu no Katānijā esošiem UNESCO iekļautiem objektiem (2002)Benediktīniešu klosteri ar tam piesaistīto San Nicolo’ l’Arena baznīcu, kas ir Katānijas lielākā baznīca. Tas nav parasts klosteris, bet gan daudzlīmeņu ēku komplekss ar ļoti interesantu vēsturi, tāpēc ieteicams apmeklēt gida pavadībā! Izcils sicīliešu vēlīnā baroka piemērs.

Benediktīniešu klosteris:

  • klosteri dibinājuši no Nicolosi tāda paša nosaukuma klostera nākošie mūki.
    • Nicolosi klostera pirmsākumi attiecināmi uz 12.gadsimtu, kad no Paterno’ Santa Maria di Licodia un San Leone del colle Pannacchio nākošo slimo mūku izmitināšajai tiek izveidota neliela kapella un izmitināšanas vieta. Pēc Federico III di Sicilia pavēles šajā vietā vēlāk tiek izveidots klosteris ar nosaukumu “San Nicolo’ la Rena” (San Nicolo’ di Bari – mūki to pielūdza, la Rena / Arena – raksturo smilšaino augsni), ap kuru attīstās mūsdienu Nicolosi pilsēta. Tas ir dažādu dižciltību apmeklēts un atbalstīts, tāpēc ātri kļūst ietekmīgs, pārspējot pat Licodia klosteri. Taču sakarā ar skarbajiem laikapstākļiem, vulkāna Etna un sirojošo laupītāju apdraudējumiem, mūki lūdz atļauju izveidot klosteri citviet un pārcelties uz Katāniju;
  • Katānijā esošā benediktīniešu klostera celtniecība sākas 1558.gadā un vēl nepabeigtu to jau 1578.gadā sāk apdzīvot un līdz pat 1866.gadam apdzīvo mūki. Lielākā daļa cēlušies no dižciltīgām un turīgām ģimenēm, kas tam piešķīra ievērojamu lomu, ietekmi un prestižu. Tie dzīvo absolūtā labklājībā, pretēji nabadzībai, kas valda vietējo iedzīvotāju vidū (nabadzīgie iedzīvotāji pret mūkiem juta aizvainojumu, pie klostera mūra sienas gaidīja pusdienu atliekas);
    • klosteris un baznīca smagi cieš 1693.gada zemestrīces laikā (neskats paliek vien pagrabstāvs un daļa pirmā stāva) un bojā aiziet daļa mūku. Pēc šī notikuma tie vēlējās klosteri celt citviet, taču spiesti palikt turpat un 1702.gadā sākas atjaunošanas darbi. Tā kā šeit uz dzīvi ieradās mūki arī no citiem klosteriem, tad būtiski tiek palielināts sākotnējais projekts – Chiostro di Ponente (dei Marmi) tiek pievienots Chiostro di Levante (1702) ar dārzu un eklektiskā stilā veidotu Caffeaos, ziemeļu daļā – mūku sabiedriskā dzīves zona – bibliotēka, virtuve, ēdamzāle, nakts kora / lūgšanu zāle, dārzi;
    • 18.gadsimts ir tā “zelta laiks”, jo tas tiek izrotāts un bagātināts ar marmora detaļām sicīliešu vēlīnā baroka stilā, tiek piebūvēts klosteris un uz 1669.gada lavas izvirduma tiek izveidots dārzs;
    • tā celtniecības un atjaunošanas darbos piedalījušies virkne slavenu sicīliešu un citu meistaru no Palermo, Mesīnas, Sirakūzām, Romas, u.c.: Amato, Stefano Ittar, Franco Battaglia, Battaglia Santangelo, Palazzotto, Giovanni Battista Vaccarini, Mario Musumeci;
  • tas ir otrs lielākais klosteris Eiropā aiz Portugālē esošā Mafras klostera;
  • 1869.gadā klosteris pāriet Katānijas pašvaldības īpašumā un sākās tā lejupslīdes periods. Pārmaiņus tajā atradās dažādas institūcijas, piemēram, militārās kazarmas, skolas, astrofizikas observatorija ar meteoroloģijas un ģeodinamikas laboratorijām, kas nozīmē, ka klosterī tiek veiktas noteiktas pārbūves un izmaiņas (bieži vien neatgriezeniskas, piem., daļa no 5 ha lielā botāniskā dārza tiek atdota netālu esošās slimnīcas izveidei; tiek nojaukta strūklaka, lai būtu vairāk vietas fizisko nodarbību veikšanai). Bibliotēka ir viena no tām telpām, kas paglābās no šādām pārbūvēm!;
  • 1977.gadā klosteris pāriet Katānijas Universitātes īpašumā, kas tajā izvieto valodniecības un filoloģijas fakultāti (mūku istabas – studiju telpas, ēdamzāle – galvenā zāle) un uzsāk klostera atjaunošanas darbus. Mūsdienās klostera telpās norisinās arī nozīmīgas konferences, izstādes, tas tiek izmantots dažādiem kultūras pasākumiem. Atjaunošanas darbu gaitā tiek atklāta daļa, kas saglabājusies no grieķu un romiešu laikiem un tiek uzskatīts, ka varētu būt vissenākā Katānijas pilsētas daļa!;
  • 2002.gadā tas iekļauts UNESCO kā viens no izciliem sicīliešu vēlīnā baroka piemēriem.

San Nicolo’ l’Arena baznīca:

  • baznīca celta uz daudz senākas baznīcas drupām (12.gs.), kas vairākkārt cietusi un pamesta;
  • sākotnēji uzceltā un gadā atklātā baznīca cieš un daļēji tiek bojāta 1669.gada lavas izvirdumu laikā;
  • baznīcas celtniecība atsākas 1687.gadā un norit pēc slavenā romiešu arhitekta Giovan Battista Contini projekta, taču darbus pārtrauc 1693.gada zemestrīce, kas gandrīz pilnībā sagrauj klosteri un nogalina 32 mūkus.
  • Katānijas lielākā baznīca;
  • baznīcā atrodas Sicīlijā vislielākās ērģeles – 72 reģistri, piecu līmeņu klaviatūra un 2378 stabules! (Donato del Piano, 1755 – 1767). Vienlaicīgi var spēlēt trīs meistari!;
  • baznīcā atrodas 39 m gara meridiāna (N.Cacciatore, Sartorius & C.Peters, 1841) ;
  • pēdējais abats – Giuseppe Benedetto Dusmet (1867), kas tajā pašā gadā ķluva par Katānijas arhibīskapu.

Monastero dei Benedettini1Monastero dei Benedettini24Monastero dei Benedettini2Monastero dei Benedettini3Monastero dei Benedettini7Monastero dei Benedettini5Monastero dei Benedettini6Monastero dei Benedettini8Monastero dei Benedettini9Monastero dei Benedettini10Monastero dei Benedettini11Monastero dei Benedettini12Monastero dei Benedettini13Catania_Chiesa San Nicolo l'ArenaMonastero dei Benedettini14Monastero dei Benedettini15Monastero dei Benedettini16Monastero dei Benedettini17Monastero dei Benedettini18Monastero dei Benedettini19Monastero dei Benedettini20Monastero dei Benedettini21Monastero dei Benedettini25Monastero dei Benedettini22Monastero dei Benedettini23

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: