Archive for February 2nd, 2016

02/02/2016

Katānijas aizbildnes Sv.Agates svētki (Festa di Sant’Agata)

Papildināts.

Katānijas pilsētā katru gadu Februāra sākumā (3. – 5.02.) norit vieni no nozīmīgākajiem reliģiskajiem svētkiem – pilsētas aizbildnes Svētās Agates svētki (itāliešu val.: la festa di Sant’Agata). Tās ir trīs dienas, kuras raksturo kults, reliģija, folklora un gadsimtiem senas tradīcijas. Tie ir vieni no lielākajiem reliģiskajiem svētkiem ne tikai Itālijā, bet arī pasaulē un popularitātes ziņā tiem ir pielīdzināmi tikai Klusās nedēļas svētki Seviļā un Corpus Domini ceremonija Cuzco, Peru.

Festivāla leģenda:

Agate esot bijusi 3.gadsimtā Katānijā dzīvojoša kādas bagātas un nozīmīgas vietējās ģimenes meita, kura esot izvēlējusies savu dzīvi pilnībā veltīt un ziedot Dievam (nodoties kristietībai un kļūt par mūķeni laikā, kad kristieši tika ienīsti un spīdzināti). Tieši tāpēc viņa esot atraidījusi visus vīriešus. Taču …

Viņas mocības sākās ar brīdi, kad viņā “ieskatījās” un viņa atraidīja romiešu vicekonsulu Quinziano. Tā gods tika aizskarts un, ņemot vērā tā laika apsūdzības likumus, Agate tika arestēta un nodota tiesāšanai vispirms viņam. Cerot, ka Agate nobīsies no iespējamām mocībām un nāves un atteiksies no savas ticības, vicekonsuls viņu ieslodzīja vispirms bordelī un pēc tam cietumā, kur viņa tika spīdzināta (durstīta ar karstiem durkļiem, nogrieztas krūtis). Neatsakoties no savas ticības, Agate mira 251.gada 5.februārī, sadegot uz sārta, kur viņu nosūtīja vicekonsuls.

Dienā, kad Agate mira, Katānijā bija zemestrīce. Agates miršanas pirmajā gadadienā no vulkāna Etna sāka plūst lava un tā apstājās tikai tad, kad vietējie iedzīvotāji sāka lūgt Dievu un izlika apskatei Agates nevainības plīvuru.

Tā Agate kļuva par Katānijas, vulkāna Etna un uguns aizbildni. Viņas brīnumainais plīvurs un 4 m garā sarkanā zīda lente tikusi izlikta apskatei katru reizi, kad vulkāns Etna draudējis iznīcināt tā tuvumā esošās pilsētas.

Festivāla norise:

Svētku neoficiālā daļa sākas apmēram nedēļu pirms oficiālās daļas, kad dažādās Katānijas pilsētas zonās iespējams sastapt vīrus, kas uz pleciem nes “cannalore / candelore” un vāc ziedojumus, kas tiks izlietoti svētku organizēšanai.

“Cannalore” ir milzīga amatnieku pagatavota svece, ļoti bagāta un krāšņa, kura simbolizē piederību kādai konkrētai korporācijai vai brālībai un var būt rotāta ar kokā grebtiem zelta krāsas gravējumiem, mocību ainām un svēto personu statujām, ziediem un karodziņiem. Agrāk, kad neesot bijis elektrības, pateicoties to augšpusē esošajam apgaismojumam, šie “cannalore” vienmēr ir gājuši procesijas sākumā un vienmēr vienā un tajā pašā secībā, lai izgaismotu ceļu pārējiem procesijas dalībniekiem.

Šīs milzīgās sveces atkarībā no to svara (var sasniegt pat 1200 kg) uz pleciem nes 4 – 12 vīri.

Mūsdienās procesijā piedalās 11 šādas sveces, bet agrāk to ir bijis pat 28. Tās pārstāv dažādu profesiju brālības, piem., kā pirmā svece vienmēr tiek nesta monsignor Ventimiglia (vismazākā, bet vissenākā svece, pagatavota apmēram 1766.g.), tālāk seko San Giuseppe La Renas zonas svece, dārzkopju un puķkopju, zivjkopju, augļkopju, pastas meistaru, bakalejas preču un mazu veikaliņu īpašnieku, vīna tirgotāju, maiznieku (vislielākā!) un visbeidzot kā pēdējā arī Sv.Agates zonas iedzīvotāju svece. Agrāk, kad sveču ir bijis vairāk, esot bijuši pārstāvēti arī zeķu un konfekšu tirgotāji, celtnieki, u.c.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (2)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (5)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (3)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (4)

Svētku pirmajā dienā (3.02.) notiek sveču parāde. Tajā piedalās visas 11 dažādām korporācijām jeb brālībām piederošās un to identitāti attainojošās sveces jeb “cannelora”, divas 18. gadsimta karietes, kuras agrāk piederēja Senātam un dažādas augstākā līmeņa reliģiskās, civilās un militārās amatpersonas. Vakarā pilsētas Doma laukumā (Piazza del Duomo) notiek grandiozs salūts.

Svētku otrās dienas (4.02.) agrā rītā nepieciešamas trīs dažādas un pie dažādām personām glabājošās atslēgas, lai atslēgtu baznīcas metāla durvis un tiktu pie to telpās glabājošās relikvijas – Sv.Agates statujas. Tālāk seko rīta agrais dievkalpojums (“Messa dell’Aurora”) un Sv.Agates sveikšana. Tā beigās ap plkst.6:00 Sv.Agates statuja tiek iznesta uz sudraba ratiem (itāliešu val.: il fercolo), kas to gaida pie baznīcas un tā ir pirmā reize, kas pilsētas iedzīvotājiem ir iespējams “sastapties” ar savu aizbildni. Sākas procesija, kas, šķērsojot visas mocību vietas, ilgs visu dienu (lielais aplis), līdz vakarā Sv.Agates statuja atgriezīsies Katedrālē.

Šajā dienā iedzīvotāji ir tērpušies tā saucamajos “sacco” jeb garās, baltas krāsas kreklveida drānās līdz pat potītēm, galvās ir melnas krāsas velveta beretes un rokās baltas krāsas cimdi un baltas krāsas auduma lakatiņi. Šāds ietērps simbolizē to, ka 1126.gada naktī iedzīvotāji izskrēja ielās tērpušies naktstērpos, lai satiktu divus no Konstantinopoles ar svētajām relikvijām atgriezušos iedzīvotājus.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (6)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (7)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (8)catania_festa-di-santagata_2016-9

Svētku trešajā dienā (5.02.), tāpat kā iepriekšējā, Svētās Agates statuja tiek novietota uz sudraba ratiem un pēcpusdienā sākas tās procesija, šķērsojot dažādas Katānijas pilsētas vietas (mazais aplis), piestājot tajās un saucot: “Lai dzīvo Svētā Agate!”. Viena no pēdējām un iespaidīgākajām pieturvietām ir Via dei Crociferi un benediktiešu mūķeņu dziedājums. Līdz ar saulrietu (vai pat agri 6.02. rītā!) Sv.Agates statuja atgriežas Katedrālē un to pavada iespaidīgs salūts.

Katru gadu 17.augustā tiek atzīmēta svēto relikviju atgriešanas no Konstantinopoles (Turcijas) gadadiena.

Feste_Sant'Agata (1)Feste_Sant'Agata (3)Feste_Sant'Agata (4)Feste_Sant'Agata (2)

Tradicionālie saldumi

Kā ļoti īpaši un tieši šos svētkus raksturojoši saldumi ir:

  • “Svētās Agates krūtis” jeb “jaunavas krūtis” (itāliešu val.: cassatelle di Sant’Agata; sicīliešu dialektā: cassateddi di Sant’Aita vai „minni di vergini”) – nelielas pusapaļas formas kūciņas ar ķiršu sukādi vidū, kas vizuāli atgādina sievietes krūtis un tieši tamdēļ vienmēr tiek pasniegtas pāra skaitlī;
  • Svētās Agates olīvas (itāliešu val.: olivette di Sant’Agata) – no marcipāna masas pagatavoti olīvu formas izstrādājumi, viens no simboliskiem šo svētku ēdieniem (desertiem), jo atgādina par to, ka tad, kad Agate bija ieslodzīta cietumā, vienīgais viņas ēdiens bija pa cietuma logu noplūktās olīvas.

Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (9)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (10)Feste_Sant'Agata_SweetsCatania_Festa di Sant'Agata_2016 (11)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (12)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (13)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (14)Catania_Festa di Sant'Agata_2016 (1)

 

02/02/2016

Saldās rikotas siera bumbiņas (Castagnole alla ricotta)

Food_Castagnole alla ricotta. Fritelle di ricotta

Mazas, mīkstas, mutē kūstošas rikotas siera bumbiņas, kas no ārpuses ir viegli kraukšķīgas un pārklātas ar smalko cukuru, pūdercukuru vai medu.

Tās ir fritētas kastaņa lieluma bumbiņas, kas lieliski garšos siltā vai aukstā veidā ar karstu tēju vai kādu no sicīliešu deserta vīniem.

Viens no karnevāla perioda tradicionālajiem saldumiem daudzos Itālijas reģionos, gatavots nedaudz atšķirīgos veidos un saukts dažādos vārdos.

Pamēģiniet, jo pagatavot ir ļoti viegli un noteikti garšos lielākiem un mazākiem bērniem. Mēs taču visi esam bērni, vai ne?

Nepieciešams (8 pers.):

  • mīklai:
    • 500 gr svaiga rikotas siera, notecināta no liekā šķidruma;
    • 2 olas;
    • 150 gr miltu (es izmantoju 100 gr rīsu miltus un 50 gr pilngraudu miltus), izsijāti;
    • 1 ēd.k. cukura (var nelikt vispār);
    • 3 ēd.k. Marsala / Malvasia vīna / vino Santo / ruma;
    • 1 citrons, puse rīvētas tā miziņas;
    • 1 apelsīns, puse rīvētas tā miziņas;
    • 1 tēj.k. cepamā pulvera;
    • vaniļas esence vai vanilīns;
  • eļļa cepšanai (izmantoju zemesriekstu eļļu);
  • dekorēšanai – smalkais cukurs, pūdercukurs vai medus, kanēļa pulveris.

Pagatavošana:

  • visas mīklas sastāvdaļas sastrādā viendabīgā masā un ļauj nostāvēties ledusskapī apmēram 30 minūtes;
  • nelielā katliņā lej eļļu un uzkarsē, līdz ap tajā ievietotu koka irbulīti, izveidojas burbulīši;
  • sakarsētā eļļā vienu pie otra ar tējkaroti liek nelielas mīklas bumbiņas un fritē, līdz tās no abām pusēm iegūst zeltainu nokrāsu;
  • kārto uz virtuves papīra dvieļa notecināties no liekā eļļas daudzuma;
  • kamēr tās vēl ir siltas, pārliek traukā ar smalko cukuru un apvārta no visām pusēm (vai pēc vēlēšanās pārkaisa ar pūdercukuru, vai viegli pārlej ar medu);
  • kārto uz šķīvja, kur tās tiks pasniegtas.

Labu apetīti!

Castagnole alla ricotta. Fritelle di ricotta