Mesīnas Doma baznīca un astronomiskais pulkstenis (La cattedrale e orologio astronomico di Messina)

Messina

Mesīnas Doma laukumā galvenais apskates objekts ir Doma baznīca (itāliešu val.: la basilica cattedrale protometropolitana di Santa Maria Assunta, Duomo di Messina) un tai sānos piebūvētais pasaulē viens no lielākajiem astronomiskajiem pulksteņiem (itāliešu val.: orologio astronomico di Messina).

Mesīnas Doma baznīca (Duomo di Messina)

Doma baznīca ir celta 1120.-1150.gadā normāņu valdīšanas laikā (Ruggero I, Ruggero II) uz daudz senākas no bizantiešu laikiem (5. – 6.gs.) saglabājušās pavisam vienkāršas celtnes drupām un iesvētīta 1197.gadā švābu valdīšanas laikā (pēdējai normāņu princesei Costanzai no Altavillas apprecoties ar Enrico VI, Federico Barbarossas dēlu, tas savā īpašumā ieguva Sicīlijas Karalisti).

Kopš tā laika baznīca pārveidota vairākkārt, jo tāpat kā pati Mesīnas pilsēta vairākkārt cietusi zemestrīču un ugunsgrēku laikā. Īpaši jāpiemin 1908.gada zemestrīce, kas praktiski pilnībā nopostīja pilsētu un laupīja vismaz 60 000 cilvēku dzīvību.

Pirmo reizi tā cieta 1252.gadā, kad švābu karaļa Konrāda IV bēru laikā izcēlās ugunsgrēks (1260.gadā baznīcu atjaunoja karalis Manfredi).

Laika posmā no 14.-16.gadsimtiem baznīca tiek bagātināta ar mozaīkām, griestu un priekšdaļas dekorācijām un tajā tiek izvietotas karalisko ģimeņu pārstāvju kapenes, piem., Frederika III no Aragonas sievas Costanzas no Castiglia (mirusi 1363), Neapoles karaļa Alfonso II (miris 1494).

17.gadsimtā spāņu valdīšanas laikā baznīca piedzīvo būtiskas stilistiskās pārmaiņas – tās skaidrās viduslaiku līnijas tiek papildinātas ar apmetumu un baroka stila elementiem (rāmjiem, vītnēm, neskaitāmiem altāriem).

1783.gadā baznīca cieš zemestrīces laikā – gandrīz pilnībā nokrīt zvans un būtiski tiek bojāta fasāde. Veicot atjaunošanas darbus, baznīcas centrā tiek izvietots koka kupols un bojātā torņa vietā tiek izveidoti divi zvanu torņi.

Visbūtiskākos bojājumus baznīca piedzīvo 1908.gadā, kad zemestrīces rezultātā tā tiek pilnībā sagrauta. Saglabājas vien sānu sienas un daļa absīda. 1920.-tajos gados tiek veikti ievērojami remontdarbi, baznīcai atgriežot tās sākotnējo normāņu katedrāles vienkāršumu un 1929.gadā tā atsāk darboties. Pateicoties neatlaidīgam darbam, tiek atjaunoti gandrīz visi mākslas darbi. Vienlaicīgi tiek uzsākts darbs pie astronomiskā pulksteņa izveides.

Baznīca turpina darboties 13 gadus …. līdz 1943.gada 13.jūnijam, kad II Pasaules kara laikā amerikāņu izraisīta uzlidojuma laikā izceļas ugunsgrēks, kas noposta visu baznīcas iekšpusi un dekorācijas, t.sk.marmora un bronzas darbus. Saglabājas vien sānu daļas. Atkal atsākas atjaunošanas darbi, kas, balstoties uz iepriekšējiem 1920.-to gadu materiāliem, norit ļoti strauji un 1947.gada augustā, pateicoties Mesīnas arhibīskapa Angelo Paino neatlaidībai, baznīca atsāk darboties un no pāvesta Pio XII saņem titulu – bazilika. Baznīcā esošās statujas, marmors un mozaīkas ir ļoti augstvērtīgi oriģināldarbu atveidojumi (kopijas).

Baznīca ir veltīta Mesīnas pilsētas aizbildnei – Madonna della Lettera un tā ir veidota gotiskā, baroka un neo gotiskajos stilos.

Messina_Duomo

Baznīcas senākā daļa ir no krāsaina marmora veidotās priekšpuses (fasādes) apakšdaļa. Augšdaļa veidota no akmens.

Baznīca sastāv no gotiskā stilā veidotiem 3 portāliem (ieejas durvīm), no kuriem vissvarīgākais ir vidējais (14.-16.gs.) – dārgs un sarežģīts kalums akmenī, kas atveido reliģiskās un laicīgās dzīves motīvus. Kreisajā pusē esošais portāls (15.gs.) attaino Jaunavu Mariju, kas izvietojusies starp dzīvnieku un augu motīviem. Labajā pusē esošais portāls (1518.g.) attaino Sv.Placido. Baznīcā atrodas arī divas sānu durvis, izveidotas 1545.g.

Iekšpusē baznīca sastāv no 3 ejām, vidusdaļas un 3 absīdiem.
Divas sānu ejas no centrālās ejas ir nodalītas ar 14 kolonnām katrā pusē.
Griesti veidoti no koka, pēc 1943.gada pārkrāsoti arābu – bizantiešu krāsās. Pašā galā baznīcas centrā atrodas iespaidīga 14.gadsimta Kristus Pantocratore mozaīka.
Baznīcas sānu malās izvietotas 12 kapellas, katrā pusē pa sešām. Tajās izvietotas apustuļu figūras. Giovanni Angelo Montorsoli radītās oriģinālfigūras (16.gs.), diemžēl, gāja bojā 1943.gada ugunsgrēka laikā. Mūsdienu figūras ir dažādu mākslinieku realizētas kopijas.

Interesanti atzīmēt, ka baznīcā atrodas lielas polifoniskās ērģeles, vienas no lielākajām Eiropā (trešās lielākās Eiropā!) un otras lielākās Itālijā pēc Milānas Doma ērģelēm. Sastāv no 5 klaviatūrām, 170 reģistriem un vairāk kā 16 tūkstošu stabulēm. Aiz ērģelēm atrodas angļu arhibīskapa Richard Palmer (1195.g.) kapa piemineklis, kas ir viena no senākajām baznīcā esošajām detaļām jeb elementiem!

Ievērības cienīga ir arī baznīcā esošā vērtslietu un dārglietu kolekcija (itāliešu val.: Tesoro del Duomo), no kurām visvērtīgākā ir tā saucamā “Manta d’oro” – zelta virsmētelis ar ziedu un ģeometriskiem motīviem (17.gs.).

Mesīnas astronomiskais pukstenis (Orologio astronomico di Messina)

Pēc 1908.gada zemestrīces izraisītajiem bojājumiem, kad praktiski pilnībā tika nopostīta baznīca, 1920.-tajos gados noritēja tās atjaunošanas darbi. Izmantojot esošo situāciju un ievērojot pāvesta Pio XI ieteikumus (atsūtītā darbojošās Strasbūras pulsteņa modeļa paraugu), pilsētas arhibīskaps Angelo Paino vērsās pie Strasbūras uzņēmuma Ungerer pārstāvjiem ar lūgumu izgatavot astronomisko pulksteni. Un tā … 1933.gada 15.augustā tika atklāts Doma baznīcai piebūvētais zvanu tornis un tajā esošais astronomiskais pulkstenis (arhitekts Valenti, tehniskais autors: Frédéric Klinghammer, mākslinieciskais autors: Théodore Ungerer). Tas tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem un sarežģītākajiem astronomiskajiem pulksteņiem pasaulē!

Zvanu tornis ir 60 m augsts un katrā pusē nepilnus 10 m plats (otrais lielākais Itālijā pēc Romas Sv.Pētera zvanu torņa!). Tas sastāv no divām galvenajām pusēm – viena vērsta pret centrālo laukumu, otra – pret baznīcu un tieši pēdējā no tām vairāk atbilst astronomiskā pulksteņa konceptam. Tornis sastāv no četrām savstarpēji ar nelielu dekoratīvu maliņu nodalītām daļām. To kopējais augstums ir 48 m. Virs tām atrodas pulkstenis.

Pulkstenis darbojas katru dienu plkst.12:00, kad katra no tā daļām veic noteiktas simboliskas darbības un kustības. Pulksteņa mehānisma pamatā ņemts Strazbūras astronomiskā pulksteņa mehānisma paraugs.

Messina_Orologio astronomico

Daļu, kas vērsta pret centrālo laukumu, raksturo virkne no apakšas uz augšu vērstu alegorisku jeb priecīgu elementu:

  • nedēļas dienas – tās ir viena otrai sekojošas figūras – grieķu Dievi, kas vada simboliskas nozīmes dzīvnieka vilktus ratus, piemēram, svētdiena – zirgs / Apollo, pirmdiena – briedis / Diāna (medību dieviete), otrdiena – zirgs / Marss, trešdiena – pantēra / Merkūrijs, ceturtdiena – himēra / Jupiters, piektdiena – dūja / Venēra, sestdiena – himēra / Saturns;
  • dzīves posmi – tās ir 4 dažāda vecuma figūras (bērns, jaunietis, pieaugušais un vecs cilvēks), kas seko un nomaina viens otru. Nāvi atveido skelets, kas ar savu izkapti simbolizē dzīves beigas;
  • Montalto baznīcas celtniecība – tas ir stāsta atveidojums, kad 1294.gadā kādam mācītājam sapnī parādījas Madonna, lūdzot dienas vidū kalnā uzvest pilsētas atbildīgās personas, jo tur balodis ar spārniem iezīmēs baznīcas perimetru, kuru viņa vēlētos lai uzceļ un nosauc savā vārdā. Tā arī notiek un pavisam drīz baznīca tiek uzcelta. Šajā gadījumā – Šūberta Ave Maria pavadībā parādās balodis jeb dūja un pēc tam no zemes “iznirst” baznīca;
  • reliģiskie svētki – Ziemassvētki – gani paklanās jaundzimušā Jēzus, Madonnas un Sv.Jāzepa priekšā; Epifānija – sekojot komētai, trīs burvji un to pavadoņi dodas pie jaundzimušā Jēzus, kuru savās rokās tur Marija; Lieldienas – Jēzus atdzimšana – divi kapenes sargājoši zaldāti ir liecinieki Jēzus augšāpcelšanai; Vasarssvētki – Svētā Vakarēdiena laikā ap Mariju ir 12 apustuļi, virs kuriem lido svētā gara simbols dūja jeb balodis un parādās uguns liesmas, kad tie paceļ rokas;
  • Mesīnas aizbildne Madonna della Lettera – tas ir stāsta atveidojums, kad 42.gadā ar mērķi izplatīt kristietību pilsētā esot ieradies Sv.Paolo. Iespaidoti un sajūsmināti par tā runu, Mesīnas iedzīvotāji nosūtījuši Madonnai vēstuli uz Jeruzālemi. Uz to viņa atbildējusi ar citu vēstuli, solot Mesīnas iedzīvotājiem savu aizsardzību. Šajā gadījumā – Madonna stāv ar svētībā paceltu labo roku un kreisajā rokā tur vēstuli. Tikmēr viņas priekšā viens otram seko Sv.Paolo un tā vēstnieki un paklanās tās priekšā, izrādot cieņu;
  • Dina un Clarenza – tas ir stāsta atveidojums kā divas Mesīnas pilsētas sievietes 1282.gadā sicīliešu nemieru laikā nosargājušas savu pilsētu, kad, izmantojot to, ka viņas kaujās nogurušajiem vīriem ļāvušas atpūsties, pilsētai mēģinājuši uzbrukt andževīni (franči). Viņas pret tiem esot metušas akmeņus un sākušas zvanīt baznīcas zvanus, tādējādi, pamodinot citus un nosargājot pilsētu. Šajā gadījumā – figūras zvana baznīcas zvanus;
  • gailis – 2.2 m augsta figūra, kas simbolizē atmodu (sasit spārnus, paceļ galvu un nodzied 3x). Atrodas starp Dinu un Clarenzu;
  • lauva – 4 m augsta figūra, Mesīnas reģiona un spēka simbols. Pirmā no statujām, kas uzsāk darbību – pakustina asti, pamāj karogu un norūcas 3x;
  • laika pulkstenis – diametrā 3.5 m liels pulkstenis.

Daļu, kas vērsta pret baznīcu, raksturo no apakšas uz augšu vērsti astronomiskā pulksteņa konceptam atbilstoši elementi:

  • mūžīgais kalendārs – elegants un graciozs diametrā 3.5 m liels disks, kas atspoguļo gada 365 dienas, mēnešus, gadus, svarīgākās svētku dienas. Ēņģelis ar bultu norāda tekošo dienu. Pateicoties kustīgam panelim, var tikt aizsegta 29.februāra diena un latīņu valodas gadu mijas teksts;
  • saules sistēma un astronomiskais kalendārs (il planetario) – centrā atrodas saule un tai apkārt proporcionāli to reālajam attālumam riņķo 9 planētas;
  • mēness – diametrā 1.2 m liels globuss, kas sadalīts divās daļās – viena zelta, otra melna. Atspoguļo mēness kalendāram atbilstošas mēness fāzes.

Pulksteņa darbība sākas ar lauvu, tai seko gailis, Montalto baznīcas celtniecība, pilsētas abildnes Madonna delle Lettera stāsta atveidojums …

Doma laukumā atrodas arī viena no skaistākajām Mesīnas strūklakām – Oriona strūklaka (itāliešu val.: fontana di Orione). Tā veltīta slavenajam pilsētas dibinātāja un to 1553.gadā izveidoja toskānas skulptors Giovan Angelo Montorsoli. Tas ir pilsētas dibinātājam veltīts baroka stilā veidots piramīdveida mākslinieciskais veidojums (sastāv no vairākiem līmeņiem jeb stāviem), kura figūras simbolizē upes Tibru Itālijā, Nīlu Āfrikas ZA, Ebro Spānijā un Kamaro Sicīlijā. Tieši pēdējā no tām apgādā strūklaku ar ūdeni.

Messina_Fontana di Orione

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: