Archive for April, 2015

13/04/2015

Lieldienu arkas (Archi di Pasqua)

San Biagio Platani_Archi di Pasqua

Apmēram 35 Km attālumā no Agridžento atrodas neliela pilsētiņa San Biagio Platani (2014.g. – 3400 iedzīv.sk.). Tā izvietota neliela pakalna virsotnē (416 m.v.j.l.), lauksaimnieciski ļoti skaistas teritorijas vidienē (aitas, vīnogu lauki, mandeļu lauki, u.c.), Platani upes tuvumā.

Nature_April (3)Nature_April (4)Nature_April (5)

Pilsēta ir salīdzinoši jauna, izveidota 1635.gadā kā feodālais lauksaimniecības centrs. Ja sākotnēji bija vērojama strauja tās attīstība (17.gadsimta beigās iedzīvotāju skaits jau bija trīskāršojies un sasniedza 1000 iedzīv.), tad tā apstājās nākamajā gadsimtā sakarā ar sliktās ražas izraisīto nabadzību un badu. Lai uzturētu vietējo iedzīvotāju garu un novērstu domas, no Dievmātes Madonnas un Kristus kulta aizsākās tradīcija Lieldienu periodā gatavot Lieldienu arkas, sauktas arī par maizes arkām. Šī tradīcija ir ne tikai izdzīvojusi līdz mūsdienām, bet turpina pārsteigt un piesaistīt arvien plašāku uzmanību. Tas ir kaut kas ļoti neparasts un pārsteidzošs!

Tas ir nosacīti divās konkurējošās brālībās sadalītu pilsētas iedzīvotāju darinājums, no kurām viena pārstāv vienu kultu (Madunnara) un otra otru (Signurara), un tiek parādīts publiskam novērtējumam reizi gadā, Lieldienu periodā. Ilgst apmēram mēnesi.

Visas Corso Umberto ielas garumā tiek uzstādīta nemainīgi tā pati niedru pamatstruktūra (arkas, kupoli un zvanu torņi), kas ik gadu tiek dekorēta ar citām dekorācijām – tikai un vienīgi no simboliskas nozīmes dabas materiāliem (niedrēm, vītoliem, sparģeļiem, lauru lapām, rozmarīna, graudaugiem, datelēm, u.c.) veidotām gleznām, lampām un maizes izstrādājumiem. Struktūras galvenā daļa ir tās centrā daļa, kur Lieldienu svētdienas rītā notiek Augšāmcēlušā Jēzus un Jaunavas Marijas “satikšanās”.

Archi di Pasqua (1)Archi di Pasqua (11)Archi di Pasqua (2)Archi di Pasqua (5)Archi di Pasqua (6)Archi di Pasqua (7)Archi di Pasqua (8)Archi di Pasqua (9)Archi di Pasqua (12)Archi di Pasqua (10)Archi di Pasqua (13)Archi di Pasqua (14)Archi di Pasqua (15)Archi di Pasqua (3)Archi di Pasqua (16)Archi di Pasqua (17)Archi di Pasqua (4)

10/04/2015

Alkantaras upes aizas (Gole dell’Alcantara)

Gole dell'Alcantara

Alkantaras upe ir viena no Sicīlijas svarīgākajām upēm, jo, pateicoties tam, ka ar ūdeni to apgādā vulkāna Etna pakājē nedaudz virs Randazzo pilsētas esošs avots un Castiglione un Francavilla upes, ūdens tajā ir pieejams visu gadu.

Tā ir 52 Km gara upe, kas sākas Nebrodi kalnos esošās Florestas pilsētas zonā (viena no Sicīlijas augstākajām pilsētām: 1300 m.v.j.l.) un beidzas Giardini Naxos (Capo Schiso’) zonā, iztekot Jonijas jūrā.

Savā ceļā tā tek starp vulkāniskām ielejām un Peloritānu kalnu kaļķa – merģeļa veidojumiem, un šķērso 12 apdzīvotas vietas, piemēram, Floresta, Randazzo, Roccella Valdemone, Mojo Alcantara, Malvagna, Castiglione di Sicilia, Francavilla di Sicilia, Motta Camastra, Graniti, Gaggi, Calatabiano, Giardini Naxos / Taormina.

Alcantara_Sentieri nella valle

Alkantaras upe savu nosaukumu ir ieguvusi pateicoties Calatabiano zonā esošā romiešu arkveida tilta apzīmējumam arābu valodā (arābu valodā “al-Qanta-rah” nozīmē “arkveida tilts”).

Alkantaras upes kanjonu veidošanās process ir aizsācies pirms apmēram 300 000 gadiem un upes pašreizējā izskata veidošanās sākusies pirms apmēram 8 000 gadiem, kad vulkāna Etna ziemeļu nogāzē esošajā Monte Moio / Mogo krāterī tuvu Monte Dolce apmēram 2400.g.p.m.ē. notika ļoti spēcīgs izvirdums. Tas radīja milzīgu lavas apjomu, kurš pilnībā pārņēma un tecēja pa Alkantaras ieleju līdz pat Jonijas jūrai, tādējādi, Giardini Naxos teritorijā izveidojot Capo Schiso’ (uguns un ūdens satikšanās vieta!).

Lavas masai sajaucoties ar ledus auksto kalnu upes ūdeni, tās atdzišanas process notika daudz ātrāk nekā tas būtu noticis dabiskā ceļā. Turklāt, pateicoties upes plūsmai jeb tecējumam, kas sajaucās ar lavu, tas radīja interesantus un neparasti skaistus prizmatiskus un sešstūru upes tecējuma nospiedumus atdzisušās lavas sienās, kas nav sastopami nekur citur pasaulē (horizontāli, vertikāli, izvirzīti uz āru, viļņaini). Īsts dabas brīnums!!!

Alkantaras ielejā ir vairākas lielākas un mazākas aizas, no kurām ievērojamākā un skaistākā atrodas apmēram 13 Km attālumā no Alkantaras upes iztecēšanas vietas Jonijas jūrā (Francavilla di Sicilia tuvumā).

Tās ir divas līdz pat 50 m augstas un 2 – 5 m platas bazalta lavas kolonnas jeb klintis (itāliešu val.: Gola dell’Alcantara jeb Alkantaras upes aiza), kas satur maz silikona, bet daudz dzelzs, magnija un kalcija. Visticamākais, tās radušās spēcīgu seismisko vibrāciju rezultātā, kad 300 000 senais lavas ezers tika pārdalīts uz pusēm, ļaujot pa vidu tecēt upei (hipotēzi apstiprina tas, ka sienas ir neskartas un leņķveida).

Tās nav perfekti taisnas, toties, pateicoties Alkantaras upes tecējumam vairākumu tūkstošu gadu garumā, tās ir nogludinātas un noslīpētas tiktāk, ka saulainā dienā iespējams novērtēt to īpašo pelēki – melno spoguļveida mirdzumu. Akmens, ūdens un saules gaismas saspēle!

Starp šīm kolonnām ir tā saucamās “gurne” jeb zonas, kur upei ir stāvas nogāzes un izveidojas nelieli ūdenskritumi. Starp vienu no tiem abās upes pusēs ir izveidojusies skaista pludmales zona.

AlcantaraAlcantara1Alcantara2

Vislabākais apmeklēšanas laiks: Maijs – Septembris, kad upē ir viszemākais ūdens līmenis. Atcerieties – tā ir kalnu upe, tāpēc ūdens tajā ir auksts pat vasarā!

Ar kājām staigājama teritorija gar upes gultni – 3 Km. Pieejami vairāki skatu punkti. Trekkings un raftings (il sentiero delle gole: 1300 m, il sentiero Eleonore: 620 m), trekking fluviale (950 m), canyoning (il sentiero di venere, 2 km)

Vienīgais Sicīlijas upes parks (itāliešu val.: Parco Fluviale dell’Alcantara) izveidots 2001.gadā. Tā kopējā platība ir 1927 ha un tas ir īpašs ar neparasti skaistiem dabas skatiem, īpašu faunu un floru. Tā teritorijā atrodas neskaitāmi nelieli, ļoti seni ciematiņi, pilis, cietokšņi. Skaistas ielejas, augļu dārzi un pakalni.

06/04/2015

Smalkmaizītes ar vārīto krēmu un rozīnēm (Girelle alla crema e uvetta)

Food_Girelle_Crema_uvetta

Tik vienkāršas, bet tajā pašā laikā tik garšīgas. Vienas no manām visu laiku iecienītākajām smalkmaizītēm, kuras šoreiz gatavoju Lieldienu periodā kā vieglu pēcpusdienas našķi līdzi ņemšanai brīvā dabā.

Nepieciešams (apm.12 gab.):

  • 1 iepakojums kārtainās mīklas;
  • vārītajam krēmam (apm.300 gr):
    • 250 ml piena;
    • 3 olas, to dzeltenumi;
    • 75 gr cukura;
    • 30 gr cietes, rīsu un kukurūzu cietes uz pusēm;
    • ½ citrona miziņa vai ½ vaniļas pāksts / 1 paciņa vanilīna;
    • šķipsniņa sāls.
  • 75 gr rozīņu;
  • pārsmērēšanai un dekorēšanai:
    • 1 ola, tās dzeltenums, pavisam viegli sakults ar nedaudz piena (pēc vēlēšanās);
    • cukura sīrups (pārsmērēšanai tiklīdz tās tiek izņemtas no cepeškrāsns – piešķir spīdīgumu) (pēc vēlēšanās);
    • pūdercukurs (pēc vēlēšanās).

Pagatavošana:

  • vēlams iepriekšējā dienā pagatavo vārīto krēmu, ļaujot tam pilnībā atdzist un sabiezēt. Recepte šeit: https://mysicily.wordpress.com/2015/04/06/crema-pasticcera/. Ja tas pagatavots iepriekšējā dienā, tad pirms izmantošanas to pāris minūtes sakuļ ar mikseri, lai tas atgūtu savu iepriekšējo formu;
  • rozīnes aplej ar siltu ūdeni vai rumu un ļauj tām nostāvēties apmēram 30 minūtes. Nospiež un nosusina ar virtuves papīra dvieli;
  • galda virsmu nokaisa ar pūdercukuru un izrullē uz tās kārtaino mīklu (es to darīju uzreiz uz cepamā papīra) ar platāko malu pret sevi. Nosmērē ar vārīto krēmu, atstājot apmēram 1 – 2 cm no sānu malām. Vienmērīgi pārkaisa ar rozīnēm un sarullē pēc iespējas ciešāk;
  • ietītu cepamajā papīrā un novietotu uz dēlīša ievieto saldētavā uz apmēram 1 stundu (vēlāk būs vieglāk sagriezt);
  • kad stunda pagājusi, izņem no saldētavas un sagriež apmēram 1.5 – 2 cm biezās šķēlēs;
  • kārto ar cepamo papīru izklātā pannā un pārsmērē ar viegli sakultu olas dzeltenumu;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 0C apmēram 20 minūtes jeb kamēr tās no abām pusēm ieguvušas viegli zeltainu nokrāsu. Cepšanās laikā apgroza;
  • pasniedz viegli siltas vai pilnībā atdzisušas. Pirms pasniegšanas viegli pārkaisa ar pūdercukuru.

Labu apetīti!

Girelle_Crema pasticcera_uvetteGirelle_crema pasticcera_uvette1

 

06/04/2015

Vārītais krēms (Crema pasticcera)

Food_Crema pasticcera

Vairāk vai mazāk apzināti visu šo laiku izvairījos no vārītā krēma izmantošanas dažādu izstrādājumu sastāvā. Iespējams tāpēc, ka Sicīlijā tas tiek izmantots ļoti plaši un gatavots pārāk salds, šķebinoši salds.

Šodien, ieraugot ledusskapī kārtainās mīklas iepakojumu un skatoties uz plauktā esošajām rozīnēm, radās doma – jā, šodien tiks gatavots un izmantots vārītais krēms!!! Laikam visām lietām reizēm pienāk sava kārta. Vajag tikai pacietīgi gaidīt.

Kas tad ir vārītais krēms?

Tas ir franču izcelsmes no piena vai saldā krējuma un olu dzeltenumiem gatavots saldais (galvenokārt) vai sāļais krēms, viens no konditorejā biežāk izmantotajiem krēmiem, kas var tikt ēsts ar karoti kā pudiņš (šķidrāka konsistence) vai izmantots dažādu citu izstrādājumu (kūku, pīrāgu, toršu) sastāvā.

Franču virtuvē crème moulée gadījumā kā iebiezinātājs tiek izmantots tikai olu dzeltenumi un to gatavojot svarīgi ievērot to, lai tas netiktu pārvārīts (pilnībā gatavam krēmam nevajadzētu pārsniegt 80 0C temperatūru, tāpēc tas tiek gatavots ūdens peldē). Ja krēmam kā iebiezinātājs tiek pievienoti arī milti vai ciete, tad šāds krēms tiek saukts par crème pâtissière vai itāliešu val.: crema pasticcera un tas tiek vārīts (milti un ciete sāk sabiezēt pie 100 0C). Atsevišķos gadījumos pirms izmantošanas to pat ir nepieciešams sakult.

Krēmam var pievienot arī želatīnu, sakultu saldo krējumu, olu baltumus, u.c.

Pilnībā atdzisušu un cieši nosegtu ar pārtikas plēvi var uzglabāt ledusskapī pāris dienas vai saldētavā mēnesi un izmantot pēc vajadzības.

Nepieciešams (800 gr.):

  • 500 ml piena (vai 400 ml piena un 100 ml saldā krējuma, ja krēmu vēlas krēmīgāku);
  • 150 gr olu dzeltenumu (apmēram 5 – 6 olas);
  • 150 gr cukura (es liku 125 gr);
  • 25 gr rīsu cietes + 25 gr kukurūzu cietes (ja to nepieciešams izmantot izstrādājuma sastāvā, kuru pēc tam paredzēts cept cepeškrāsnī, tad labāk izmantot kartupeļu cieti);
  • 1 citrons vai apelsīns, plāni nomizota tā miziņa (bez baltās kārtas) (vai vaniļas pāksts);
  • papildus pēc vēlēšanās – Marsala.

Pagatavošana:

  • ar dārzeņu mizojamo nazīti nomizo citrona mizu pēc iespējas plānāku bez tā baltās daļas (piedod rūgtumu);
  • katliņā ielej pienu, pievieno citrona mizu (vai vaniļas pāksti bez sēkliņām; vaniļas pāksts sēkliņas pievieno olu dzeltenumiem nevis pienam!) un liek vārīties uz zemas uguns liesmas līdz parādās pirmie burbulīši. Ik pa laikam apmaisa;
  • tikmēr olu dzeltenumus sakuļ ar cukuru (un vaniļas sēkliņām, ja izmanto) līdz masa kļūst gaiša un dubultojas. Iesijā rīsu un kukurūzas cietes un visu kārtīgi izmaisa;
  • tiklīdz piens sāk vārīties, izņem citrona miziņu un, piena masu nepārtraukti maisot, tai pakāpeniski pievieno iepriekš sakulto olu dzeltenumu masu. Visu uz lēnas uguns liesmas turpina nepārtraukti maisīt un vārīt tikmēr, kamēr masa sabiezē līdz vajadzīgajai konsistencei;
  • tiklīdz krēms ir gatavs, pārliek lēzenā stikla traukā un pārklāj ar pārtikas plēvi tā, lai tā pieskārtos krēma virspusei (novērsīs garoziņas veidošanos). Ļauj atdzist vispirms līdz istabas temperatūrai, pēc tam ievieto ledusskapī, kur šādi pārklātu var uzglabāt 2 – 3 dienas.
  • Izmanto pēc nepieciešamības.

Labu apetīti!

Crema pasticcera

01/04/2015

Artišoku un rikotas siera sāļais pīrāgs zieda formā (Torta fiore di carciofi e ricotta)

Food_Torta salata_carciofi_ricotta_capperi

Zieda formā pagatavotais artišoku un rikotas siera sāļais pīrāgs ir īpaši piemērots Lieldienu svinībām brīvā dabā, dārzā vai lauku sētā. Lielākus un mazākus ēdājus tas priecēs ne tikai vizuāli (zieds ar ziedlapiņām), bet arī garšas ziņā, jo aitas piena rikotas siera maigo garšu patīkami papildina artišoki un parmezāna – pekorīno siers.

To ir iespējams pagatavot iepriekšējā dienā un pasniegt gan siltā, gan arī aukstā veidā, turklāt, pīrāga ziedlapiņas ir ļoti viegli nolauzt un katram paņemt savu gabaliņu bez griešanas.

Aitas piena rikotas siers un artišoki ir šīs sezonas viens no galvenajiem produktiem. Pēc vēlēšanās artišokus var aizstāt ar spinātiem vai lapu bietēm.

Zieda formas pīrāgu var pagatavot arī ar saldo pildījumu, piem., to pagatavojot no 450 gr rikotas siera, 100 gr cukura, 100 gr tumšās šokolādes un 1 olas vai krēmveida masā sakulta maskarpones siera, Nutellas un lazdu riekstu gabaliņiem.

Nepieciešams (8 pers. jeb 16 gab.):

  • 2 apaļas formas kārtainās mīklas vai pasta brisee iepakojumi (vai viendabīgā masā sastrādā 200 gr miltu, 100 gr auksta sviesta, šķipsniņu sāls un apmēram 70 ml auksta ūdens);
  • pildījumam:
    • 8 vidēji lieli artišoki (var aizstāt ar 800 gr spinātiem vai lapu bietēm);
    • 1 – 2 citroni, pārgriezti uz pusēm;
    • 300 gr rikotas siera, notecināta no šķidruma;
    • 2 ķiploka daiviņas, smalki sasmalcinātas;
    • 100 gr parmezāna un pekorīno siera, smalki sarīvēti;
    • 1 – 2 olas, viegli sakultas;
    • olīveļļa;
    • bunte svaigu pētersīļu, smalki sasmalcināti;
    • sāls, pipari pēc garšas.
  • pārsmērēšanai – 1 ola, viegli sakulta un pavisam nedaudz piena;
  • dekorēšanai – sezama sēklas vai magones (pēc vēlēšanās).

Pagatavošana:

  • traukā ielej aukstu ūdeni un pievieno veselu citrona pusīti un svaigi spiestu sulu no otras citrona pusītes (nepieciešams tamdēļ, lai artišoki nepaliktu melni);
  • otru citronu pārgriež uz pusēm un ar to ik pa laikam apsmērē rokas, lai tās nepaliktu melnas (vai izmanto cimdus);
  • sagatavo artišokus – noloba to ārējās lapas tiktāl, kur sākas to mīkstākās lapiņas. Nogriež to kātu, atstājot apmēram 0.5 – 1 cm. Pārgriež artišokus uz pusēm, tad ceturtdaļās un izgriež to mīkstās, pūkainās iekšējās lapiņas. Artišokus sagriež plānās šķēlītēs un ievieto iepriekš pagatavotajā citronūdenī;
  • uz sakarsētas pannas nelielā daudzumā olīveļļas apcep artišoku šķēlītes līdz tās ir daļēji gatavas (viegli mīkstas). Cepšanās laikā pievieno sasmalcinātas ķiploka daiviņas un pašās beigās sasmalcinātus pētersīļus, sāli un piparus. Atdzesē;
  • kad artišoku masa ir atdzisusi, pievieno rikotas sieru, viegli sakultas olas un rīvētu parmezāna – pekorīno sieru. Visu kārtīgi izmaisa un pēc garšas pievieno sāli un piparus;
  • cepamo trauku izklāj ar cepamo papīru un liek tajā kārtainās mīklas pirmo slāni (apakšējo kārtu). Cepamo trauku vislabāk izvēlēties tādu, kuram ir zemas sānu malas vai vienkārši izmantot lielu, platu pannu (standarta cepeškrāsns pannu);
  • nelielu daļu pildījuma masas liek kārtainās mīklas vidū un pārējo vienmērīgi izlīdzina pa apli tā, lai no sānu malām būtu apmēram 1 – 1.5 cm brīva vieta. Ārējo malu nosmērē ar ūdeni;
  • lēnām un uzmanīgi pa virsu liek otru kārtainās mīklas disku (virsējā kārta);
  • ar dakšiņu aizspiež pīrāga sānu malas (jāveic uzmanīgi, lai abas kārtainās mīklas daļas tiktu saspiestas kopā);
  • pīrāga vidū liek tik lielu krūzi vai trauciņu, lai tas pilnībā nosegtu vidusdaļā esošo pildījumu un viegli piespiež to;
  • no sānu malām līdz pīrāga vidum veic iegriezumu, veidojot šķēles jeb gabaliņus. Vispirms pīrāgu sadala 4 daļās un pēc tam katru no tām vēl 4 vai 5 daļās (kopā būs 16 vai 20 gabali);
  • katru gabaliņu paņem rokā un pagriež par 900 (pildījums būs virspusē; vidusdaļā gabali ir savienoti);
  • pīrāgu pārsmērē ar sakultu olu, kurai pievienots pavisam nedaudz piena, un ja vēlas tā vidusdaļu pārkaisa ar sezama vai magoņu sēklām;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī pirmās 15 minūtes 2000, pēc tam – 1800 līdz tas iegūst zeltaini brūnu nokrāsu;
  • pasniedz siltā vai aukstā veidā.

Labu apetīti!

Torta salata_Carciofi_ricotta_capperi

01/04/2015

Lieldienu cepums ar olu (Cuddura cu l’ova)

Food_Cuddura cu lova

Ļoti sens tieši Lieldienu periodā Itālijas dienvidu reģionos (tai skaitā Sicīlijā) gatavots saldums – cepums ar cieti vārītu olu (parasti pāra skaitli), kas dekorēts ar dažādiem krāsainiem dekoriem.

Šis simboliskās nozīmes saldums dažādos reģionos var tikt saukts atšķirīgos vārdos (sicīliešu dialektā: cuddura cu l’ova, pupi cu’ l’ova, aceddi cu l’ova, scarceddi, itāļu val.: ciambella intrecciata con le uova). Tiek uzskatīts, ka tā nosaukums ir cēlies no grieķu valodas vārda “kolloura” / “kollura” un nozīmē „apaļa maize, kronis”. Tā izcelsme ir attiecināma uz laiku, kad nabadzīgie iedzīvotāji šādā veidā reliģisko ceremoniju laikā izmantotās olas centās uzglabāt ilgākam laikam. Tas bija ganu vidū īpaši populārs līdzi ņemšanai paredzēts produkts (maizē ieceptā ola to padarīja daudz sātīgāku).

Būtiska ir arī šīs maizes jeb cepuma forma, kas, ņemot vērā to, ka šis saldums bieži vien tiek gatavots arī dāvināšanai, simbolizē cieņu un mīlestību (sirds forma), klusumu un mieru (balodis jeb dūja), svētku svinīgumu (gredzens, kronis), vēl iespējamās formas ir atslēgas, gailis, jēriņš, sakrustotas rokas, u.c.

Pane di Pasqua

Pateicoties vienkāršajam pagatavošanas veidam un dažādām izpausmes iespējām, šis produkts ir saglabājies līdz pat mūsdienām un vēl joprojām tiek gatavots ļoti daudzās ģimenēs.

Recepte.

Nepieciešams:

  • mīklai:
    • 500 gr miltu;
    • 150 gr cukura;
    • 125 gr cūku tauku vai sviesta, istabas temperatūrā vai izkausēts;
    • 2 olas;
    • apmēram 12 gr cepamā pulvera (0.75 paciņas);
    • piens pēc nepieciešamības;
    • 1 citrons vai apelsīns, rīvēta tā miziņa.
  • dekorēšanai:
    • 12 olas, cieti novārītas (izmantoju paipalu olas);
    • 1 sakulta ola pārsmērēšanai;
    • krāsaini cukura dekori.

Pagatavošana:

  • liek vārīties olas (12 gab.) līdz tās ir cieti novārījušās. Atdzesē;
  • visas mīklas sastāvdaļas sastrādā viendabīgā masā (pienu pievieno pēc nepieciešamības). No mīklas masas izveido bumbu, ietin to pārtikas plēvē un ievieto ledusskapī uz apmēram 1 stundu;
  • mīklu izņem no ledusskapja un uz miltiem nokaisītas galda virsmas izrullē  apmēram 10 -15 mm biezumā;
  • ar robainu nazīti vai formiņu izveido izvēlētā cepuma formu (groziņu, kroni, sirsniņu, balodi jeb dūju, u.c.). Tās vidū novieto iepriekš cieti novārīto olu vai olas, kuras pie cepuma pamatnes piestiprina ar strēmelīti vai pīnīti, kas izveidota no tās pašas mīklas;
  • katru cepumu pārsmērē ar pirms tam sakultu olu un pārkaisa ar krāsaina cukura dekoriem;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 1800 temperatūrā apmēram 20 minūtes.

Labu apetīti!

Biscotti_Cuddura cu lovaBiscotti_Cuddura cu lova1Biscotti_Cuddura cu lova2