Ļoti sena un reta sicīliešu cieto kviešu šķirne Timilia (Grano duro Timilia)

Food_Farina Timilia

Oktobrī apmeklējot Zaferānas pilsētā esošos rudens ražas svētkus, izmēģināšanai iegādājos ļoti senus un retus sicīliešu cieto kviešu miltus Timilia.

Līdz tam par tiem neko daudz nezināju. Tikai to, ka tie ir ļoti seni un mūsdienās tos arvien vairāk sāk popularizēt labāko Sicīlijas restorānu šefpavāri.

Pēc šo miltu izmēģināšanas mūsmājās praktiski vairs netiek izmantoti smalkie, baltie kviešu milti, priekšroku dodot šiem, kuru izmantošana galaproduktam piešķir īpašu smaržu, riekstainu garšu, blīvāku (kraukšķīgāku) tekstūru un augstāku uzturvērtību (satur vairāk vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu, mazāk glutēna). Tos izmantoju smalko, balto kviešu miltu vietā vai arī jaucot dažādās proporcijās ar citiem miltiem, piemēram, speltas, rīsu, kukurūzas, auzu, griķu, miežu, kastaņu miltiem (tas ļauj produktam labāk turēties kopā, nejukt ārā un piešķir lielāku elastību).

Nedaudz no vēstures:

Pateicoties tās atšķirīgajiem klimatiskajiem apstākļiem kalnainās un piejūras teritorijās, Sicīlija jau izsenis ir bijusi īpaši piemērota vieta dažādu graudaugu kultūru audzēšanai. Kopš sen seniem laikiem un jo īpaši no grieķu laikiem (ar nosaukumu trimeniaios) tajā ļoti plaši un ievērojamos apjomos līdz pat 20.gadsimta sākumam tika audzēta ļoti sena cieto kviešu graudu šķirne – Timilia (Triticum durum desf.var.affine Koern), kas bija vienīgā šķirne, kuru varēja sēt jau agrā pavasarī un ražu novākt pēc 3 mēnešiem, turklāt, tā prasīja minimālu aprūpi.

Romas Impērijas laikā Sicīlija bija reģions, kas saražoja apmēram 2/3 no nepieciešamā graudaugu apjoma un tika saukta pat par “maizes grozu”.

Daudzas no senajām sicīliešu graudaugu šķirnēm laika gaitā izzuda, jo bija pārāk specifiskas un vienai konkrētai zonai piemērotas. Tikmēr citas tika audzētas arī citās zonās un izdzīvoja līdz mūsdienām, piem., Arcangelo, Duilio, Farro monococco (piccolo farro), Perci sacchi (farro lungo), Plinio, Russello (visplašāk audzētā šķirne!), Senatore cappelli, Simeto, Timilia.

1930.-tajos gados tika izdalītas divas Timilia apakšķirnes: Timilia S.G.1 (ar ļoti tumšu vārpu) un Timilia S.G.2 (ar gaišu vārpu).

Kopš 20.gadsimta vidus Timilia popularitāte un audzēšanas apjomi ir mazinājušies, priekšroku dodot daudz lētākām un ražīgākām šķirnēm.

Mūsdienās tai draud izzušana, tāpēc tā ir iekļauta Slow Food kustības sastāvā, lai vēlreiz atgādinātu un novērtētu šī vietējā produkta labās īpašības un pasargātu no iznīcības.

Kopš 2008.gada tā ir pieteikta “aizsargājamas izcelsmes produkta” nosaukuma iegūšanai.

Pateicoties atsevišķiem zemniekiem un pēdējo gadu tendencēm, lēnām sāk atdzimt interese par Timilia graudiem un miltiem.

Itālijā tie tiek audzēti tieši Sicīlijas reģionā, turklāt, pavisam nelielās platībās un apjomos (galvenokārt, Trapāni, Palermo un Ennas zonās).

Sicīlijā, arī pārējā Itālijas teritorijā, tie ir pazīstami ar dialekta nosaukumiem – tumminia, timminia, trimminia, grano marzuolo. Savukārt, Spānijā – Tremesino, Francijā – Blè Trimenia, Trèmois, Trimenia de Sicile, Vācijā – Dreimonatweizen, Triticum tumonia.

Nature_April_Timilia field

Ar ko gan Timilia graudi un no tiem iegūtie milti ir tik īpaši?

  • īpaši cieta kviešu graudu šķirne;
  • īpaši piemērota vietējiem klimatiskajiem apstākļiem (karstam un sausam klimatam);
  • neprasa nekādu īpašu aprūpi – īpaši piemērota bioloģiskai audzēšanai;
  • īsa cikla šķirne – kalnainos apvidos var tikt iesēta Martā (kā rezultātā tā bieži vien tiek saukta arī par grano marzuolo, piejūras teritorijās – Janvārī) un raža novākta jau pēc 3 mēnešiem – Jūnijā;
  • augsni uzlabojoša graudaugu kultūra;
  • vienīgais negatīvais faktors – zems ražīgums (viena vārpa satur apmēram 4 – 6x mazāk graudu nekā citas šķirnes).

Timilia miltu īpašības:

  • pilngraudu milti – tiek izmantotas visas grauda sastāvdaļas (apvalks, dīglis, kodols), turklāt, graudi tiek malti ļoti lēnām akmens dzirnavās;
  • miltiem raksturīga dzintarpelēka nokrāsa un smilšu graudiņiem jeb kristāliem līdzīga struktūra;
  • satur daudz vairāk vitamīnus un mikroelementus (B grupas vitamīnus, kāliju, fosforu, dzelzi, cinku), antioksidantus, šķiedrvielas;
  • augsts olbaltumvielu līmenis;
  • zems glutēna līmenis;
  • salīdzinoši zems derīguma termiņš (4 – 6 mēneši), toties no šiem miltiem pagatavoti produkti ir daudz smaržīgāki, garšīgāki un ilgāk uzglabājami.

Pielietojums:

  • īpaši piemēroti maizes pagatavošanai;
  • svaigas un kaltētas pastas (makaronu) pagatavošanai – Trapāni zonā no šiem miltiem tiek gatavota busiate vai fusilli pasta, kas pēc tam tiek papildināta ar saulē kaltētu tomātu un tunča mērci vai tunci un rukolu. Uzziņai – Itālijas likumdošana nosaka, ka kaltētai pastai jābūt gatavotai no cietajiem kviešu miltiem!;
  • picu, fokaču, sāļo pīrāgu paratavošanai;
  • cepumu pagatavošanai;
  • alus pagatavošanai.

Tā kā šie milti satur maz glutēna, tos ieteicams jaukt ar citiem miltiem, veidojot apmēram 30% – 50% no kopējā apjoma. Taču tos var izmantot arī vienus pašus (šādā gadījumā raudzēšanas process būs lēnāks, laikietilpīgāks).

Farina TimiliaScacciata_Tuma_acciughe (2)Timilia_Belpasso_Panicifio

Sicīliešiem maize ir īpašs produkts. Svēts produkts. Kopumā tiek izdalīti vairāk kā 70 sicīliešu maizes veidi – dažādu formu, izmēru, krāsu un garšu.

Īpašas pieminēšanas vērta ir Kastelvetrāno melnā maize (itāļu val.: pane nero di Castelvetrano). Tā ir apaļas formas maize (diametrā 20 – 30 cm un augstumā 8 – 10 cm; saukta par “pani” – 2kg, “vastedda” – 1kg, “cuddure” – 0.5kg, “cudduredde” – 150 – 200gr, “piedi di bue” – ja pagatavota no jaunās ražas miltiem), kas tiek gatavota ar olīvkoku, mandeļu, citrusu koku zariem vai mandeļu čaumalām kurinātās krāsnīs no 30% Timilia miltiem un 70% citiem sicīliešu cieto kviešu graudu miltiem, sāls, ūdens un dabīgā ierauga (lēna un ilgstoša raudzēšana). Tieši Timilia milti tai piešķir īpašu smaržu un garšu (atgādina mandeles un iesalu!), kafijas krāsas cietu garozu, kas klāta ar sezama sēklām un mīkstu, dzeltenas krāsas saldu mīkstumu, kas saglabājas svaigs un mīksts pat 10 dienas. Tā ir iekļauta Slow Food kustības sastāvā. Viens no Trapāni zonas tradicionālajiem produktiem.

Vēl citas ar maizes gatavošanu slavenas pilsētas ir Lentini, Monreale, favara, Novara di Sicilia un San Giuseppe Jato.

Uzglabāšana un derīguma termiņš:

Tā kā šie milti netiek apstrādāti un to pagatavošanā tiek izmantotas visas grauda sastāvdaļas, tad to derīguma termiņš ir daudz īsāks – apmēram 4 mēneši. Pēc tam tie var zaudēt savas vērtīgās īpašības, kļūt rūgteni.

Milti jāuzglabā slēgtā traukā vēsā un sausā vietā. Tos var arī saldēt!

4 Trackbacks to “Ļoti sena un reta sicīliešu cieto kviešu šķirne Timilia (Grano duro Timilia)”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: