Turku zirņu miltu karaša jeb plakanā maize (La farinata di ceci)

Food_Cecina

Turku zirņu miltu karaša jeb plakanā maize ir viens no Ligūrijas reģiona (īpaši Dženovas pilsētas) tradicionālajiem ēdieniem, kas tālāk izplatījies blakus esošajās zonās (Toskānā, Francijas dienvidu reģionos) un ne tikai. Itālijā tas var tikt saukts dažādos vārdos, piemēram, farinata (itāļu val.: “farina” – milti, tātad, no miltiem gatavots ēdiens), cecina (itāļu val.: “ceci” – turku zirņi, tātad, no turku zirņiem gatavots ēdiens; Toskānā), faina’ (Dženovas dialektā), faine’ genovese (Sassari, Sardīnijā), frisciolata (Imperia), socca (Ventimiglia), turta (Alassio), turtellassu (Savona), savukārt, D Francijas piekrastes zonās un Korsikā – sokku, socca, Marokā, Argentīnā un Urugvajā – faina’.

Tas ir ļoti vienkāršs ēdiens, kas tiek gatavots no turku zirņu miltiem, ūdens, olīveļļas un sāls. Jāatzīmē, ka ārpus Itālijas tā sastāvā var tikt izmantotas arī olas, raugs, u.c.

Leģendas par tā rašanos vēsta, ka tam ir vairāk kā 2000 gadus sena vēsture (grieķu un romiešu kaujinieki tikuši baroti ar turku zirņu miltiem, kas sajaukti ar ūdeni un cepti saulē). Tādu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās, tas esot radies 1284. gadā, kad, atgriežoties no Pizas ar tur sagrābtajiem gūstekļiem, ligūriešu jūrniekus esot pārsteigusi vētra un negaiss un uz klāja esot izjukušas pāris mucas ar turku zirņu miltiem un olīveļļu (tipisks tā laika jūrnieku ēdiens) un to saturs sajaucies ar sāļo jūras ūdeni. Ligūrieši jūrnieki to visu esot savākuši un nolēmuši izbarot gūstekļiem, taču tie šo pelēkās krāsas šķidro putru esot atteikušies ēst un pāris dienas esot atstājuši saulē. Tā rezultātā šī pelēkā putra esot pārvērtusies par zeltainas nokrāsas plakanai maizei līdzīgu izstrādājumu. Tā esot radusies šī karaša, kuru, atgriežoties piekrastē, ligūrieši esot sākuši cept ar malku kurinātās krāsnīs un pat iesaukuši par “Pizas zeltu” (itāļu val.: l’oro di Pisa).

Tas tiek cepts ar malku kurinātās krāsnīs (picērijās vai maiznīcās) kā paliela izmēra, apaļas formas, plāna un plakana karaša jeb maize, kas tiek izmantota uzturā turpat uz ielas (viens no tipiskiem ielu ēdieniem!):

  • pārkaisīta ar svaigi maltiem melnajiem pipariem,
  • ievietota starp baltmaizes pusītēm,
  • papildināta ar dažādām citām sastāvdaļām, piemēram, rozmarīnu, timiānu, baziliku, pētersīļiem, ceptiem sīpoliem, artišokiem, sieru, salami, desu, sēnēm.

No ārpuses tā ir kraukšķīga, bet vidū viegli mīksta.

Pagatavojot turku zirņu miltu karašu svarīgi ievērot, ka turku zirņu miltu un ūdens attiecība ir 1 : 3 un pagatavoto maisījumu vēlams noturēt 12 – 24 stundas.

Lieliska arī uzsildīta nākamajā dienā!

Nepieciešams (cepamā trauka diametrs 30 – 40 cm, 6 – 8 pers.):

  • 200 gr turku zirņu miltu;
  • 600 ml ūdens;
  • 3 ēd.k. olīveļļas un tikpat daudz cepamā trauka iesmērēšanai;
  • sāls;
  • svaigi malti melnie pipari.

Pagatavošana:

  • pagatavo mīklu, turku zirņu miltiem pievienojot ūdeni, olīveļļu un sāli. Traukam uzliek vāku un ļauj nostāvēties vismaz 6 – 8 stundas (pat 24 st.). Ja iespējams, ik pa laikam to apmaisa. Nosmeļ putas, ja tādas izveidojas;
  • uzkarsē cepeškrāsni līdz 250 0C;
  • cepamo trauku iesmērē ar olīveļļu un ielej tajā mīklu apmēram 5 mm biezumā;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 220 – 230 0C apmēram 20 – 30 minūtes jeb kamēr tā iegūst zeltaini brūnu nokrāsu un izveidojas garoziņa (vidusdaļai jābūt nedaudz mīkstai). Uz 15 minūtēm var ieslēgt grila režīmu;
  • pasniedz karstu šķēlēs sagrieztā veidā pārkaisītu ar svaigi maltiem melnajiem pipariem.

Labu apetīti!

Cecina

One Trackback to “Turku zirņu miltu karaša jeb plakanā maize (La farinata di ceci)”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: