Archive for January, 2014

29/01/2014

Risoto ar salātu cigoriņiem un speķi (Risotto al radicchio e speck)

Food_Risotto_Radicchio_speck

Radikio cigoriņi, saukti arī par salātu cigoriņiem jeb sarkano cikoriju, ir Itālijā ļoti populāra un plaši izmantota lapu cigoriņu šķirne. Iespējams, tieši tāpēc tā bieži vien tiek saukta arī par itāļu lapu cigoriņiem.

Tā pieder salātu dzimtai un no ārpuses nedaudz līdzinās salātiem, lai gan tie nav salāti!

Auga ēdamā daļa ir tā galviņa, kas atkarībā no šķirnes var būt ovāli garena (piem., Radicchio Rosso di Treviso) vai apaļa kā kāpostgalva. Lapas ir lielas, ovāli apaļas, sarkanā krāsā un ar baltu dzīslojumu. Tām piemīt maigi rūgtena garša.

Uzturā tās tiek izmantotas svaigā veidā dažādos salātos vai dažādu zupu, risotto, sautējumu, sacepumu un citu ēdienu pagatavošanā.

Ļoti bagātas ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām, antioksidantiem, šķiedrvielām, u.c. Labvēlīgi iedarbojas uz apetīti un gremošanas procesiem, sirds – asinsvadu sistēmu, veicina urīnceļu, aknu un aizkuņģa dziedzera darbību, u.c.

Nepieciešams (4 pers.):

  • 350 – 400 gr rīsu, kas piemēroti risotto pagatavošanai (piem., arborio);
  • pavisam nedaudz sviesta;
  • 1 neliels sīpols, smalki sasmalcināts;
  • 100 gr speķa vai kūpinātas gaļas, sagrieztas nelielos gabaliņos;
  • 400 gr salātu cigoriņu, sagrieztu plānās strēmelītēs;
  • ½ gl sausa sarkanvīna;
  • dārzeņu buljons;
  • rīvēts parmezāna siers;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari.

Pagatavošana:

  • uz sakarsētas pannas nelielā daudzumā sviesta apcepam sīpolus. Kad tie ir ieguvuši zeltainu nokrāsu, pievienojam šķiņķi un apcepam arī to. Pievienojam cigoriņus un pāris minūtes ļaujam visam sautēties. Pievienojam rīsus un viegli apgrauzdējam tos. Apslakām ar vīnu un ļaujam tam izgarot;
  • nepārtraukti maisot risotto, pievienojam karstu buljonu (darām to pakāpeniski; vēlreiz buljonu pievienojam tad, kad rīsi ir uzsūkuši iepriekšējo) un vārām tikmēr, kamēr rīsi ir gatavi. Tiem ir jābūt pavisam nedaudz cietiem. Vārīšanās laikā pēc garšas pievienojam sāli un piparus. Pašās beigās pievienojam nedaudz sviesta un visu kārtīgi izmaisām;
  • pasniedzam tiklīdz tas ir gatavs, pārkaisītu ar rīvētu parmezāna sieru.

Labu apetīti!

26/01/2014

Drumstalu kūka ar rikotas sieru un šokolādi (Sbriciolata di ricotta e cioccolato)

Food_Sbriciolata_ricotta e cioccolato

Ļoti viegli un ātri pagatavojama kūka, kas, diemžēl, tikpat ātri arī pazudīs. Viena no mūsu mīļākajām kūkām, kuru parasti gatavojam ziemas periodā.

Ideāli piemērota gan brokastīm, gan arī launagam!

Nepieciešams (6 – 8 pers.):

[cepamās pannas diametrs: 24 cm]

mīklai:

  • 300 gr miltu;
  • 100 – 150 gr cukura;
  • 100 gr auksta sviesta;
  • 1 ola;
  • ½ paciņa cepamā pulvera;
  • pāris piles vaniļas esences;
  • šķipsniņa sāls.

pildījumam:

  • 500 gr rikotas siera;
  • 50 – 75 gr cukura;
  • 100 – 150 gr tumšās šokolādes, sakapātas palielos gabalos.

Pagatavošana:

  • pagatavojam mīklu, visas mīklas sastāvdaļas samīcot ar rokām graudainā, neviendabīgā masā (necenšamies to samīcīt un no tās izveidot viendabīgu mīklas bumbu!). Sadalām to divās daļās – vienu nedaudz lielāku par otru;
  • pagatavojam pildījumu, rikotas sieru sajaucot ar cukuru un iemaisot tajā palielos gabalos sakapātu šokolādi;
  • cepamās pannas pamatni izklājam ar cepamo papīru. No nedaudz lielākā mīklas gabala veidojam kūkas apakšējo kārtu un sānu malas – starp plaukstām izberzto mīklu (drumstalas) birdinām trauka pamatnē (jo lielākas drumstalas un nelīdzenāka pamatne, jo pēc tam tā būs garšīgāka). Veidojot sānu malas, mīklu nedaudz paceļam un piespiežam pie trauka sānu malām. Kūkas apakšējo kārtu pārklājam ar rikotas siera un šokolādes masu. Pārkaisām kūku ar drumstalām, kas iegūtas no mīklas mazākā gabala;
  • liekam cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 – 200 0C apmēram 30 minūtes;
  • pasniedzam siltu vai pilnībā atdzisušu. Ja vēlamies, varam pārkaisīt ar pūdercukuru.

Labu apetīti!

Saistītie raksti:

Sbriciolata_Ricotta e cioccolato

22/01/2014

Panētas zobenzivs šķēles (Cotolette di pesce spada)

Food_Cotoletta di pesce spada

Vēl viens no veidiem kā viena no Sicīlijas populārākajām zivīm – zobenzivs – var tikt pārvērsta par ļoti gardu otro ēdienu (itāļu val.: cotolette di pesce spada alla siciliana). Turklāt, tas ir izdarāms tik viegli un ātri!

Tās ir uz pannas, grila vai cepeškrāsnī ceptas zobenzivs šķēles, kuru aromātiskā un kraukšķīgā garoza slēpj mīkstu un sulīgu zivs fileju. Gatavas zobenzivs šķēles ir pieņemts apslacīt ar svaigi spiestu citronu sulu.

Lieliski sader ar svaigiem lapu salātiem un labu baltvīnu!

Nepieciešams (4 pers.):

  • 4 šķēles zobenzivs (apmēram 0.5 cm biezas);
  • rīvmaize;
  • rīvēts parmezāna siers;
  • 2 ķiploku daiviņas, smalki sasmalcinātas;
  • bunte svaigu pētersīļu, smalki sasmalcināti;
  • olīveļļa;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari;
  • 2 citroni, sagriezti uz pusēm;
  • papildus pēc izvēles – kaperi, oregāno, čili pipari.

Pagatavošana:

  • pagatavojam panējumu viendabīgā masā sajaucot rīvmaizi, sieru, sasmalcinātus ķiplokus, pētersīļus un kaperus. Pēc garšas pievienojam sāli un piparus;
  • uz lēzena šķīvja uzlejam olīveļļu;
  • katru zobenzivs šķēli no abām pusēm apvārtām olīveļļā un pēc tam panējumā, to viegli piespiežot ar rokām pie zivs šķēles;
  • liekam cepties uz iepriekš sakarsētas pannas, grila vai cepeškrāsnī līdz izveidojas zeltaini brūna garoziņa;
  • pasniedzam tiklīdz gatavas, pārslacītas ar svaigi spiestu citrona sulu.

Labu apetīti!

18/01/2014

Sicīliešu apelsīnu sula

Food_Succo d'arancia

Sicīliešu apelsīnu sula, īpaši sarkano apelsīnu, ir vislabākais veids, kā dzestros ziemas rītos uzsākt dienu un cīnīties pret šajā periodā ceļojošajiem vīrusiem.

Saistītie raksti:

15/01/2014

Pasta ar ziedkāpostiem sicīliešu gaumē (Pasta con il cavolfiore alla siciliana)

Food_Pasta_cavolfiori_arrimirati

Pasta ar ziedkāpostiem sicīliešu gaumē (itāļu val.: pasta con il cavolfiore alla siciliana, sicīliešu dialektā: pasta chi vruocculi arriminati) ir viens no Palermo zonas tradicionālajiem ēdieniem, kas līdzīgi kā pasta ar sardīnēm un krāsnī cepta pasta ir iemantojis īpaši lielu popularitāti.

Interesanti atzīmēt, ka sicīliešu dialektā vārds „vruocculi” nozīmē nevis brokoļi (itāļu val.: broccoli), bet gan ziedkāposti (itāļu val.: cavolfiore).

Tas ir ļoti vienkāršs, lēts un garšas ziņā izteiksmīgs ziemas perioda pirmais ēdiens, kas tradicionāli tiek gatavots no bucatini (biezāka spagetti) veida pastas un mērces, kas pagatavota no iepriekš novārītiem ziedkāpostiem, kas pēc tam sajaukti viendabīgā krēmveida masā (sicīliešu dialektā: arriminati) kopā ar sīpoliem, sālītu anšovu filejas gabaliņiem, rozīnēm, ciedru riekstiem un safrānu. Gatavais ēdiens pēc tam tiek pārkaisīts ar grauzdētu rīvmaizi (sicīliešu dialektā: muddica), kas vēl vairāk izceļ tā saldeni – sāļo sastāvdaļu kontrastu.

Ēdiens var tikt pasniegts tiklīdz tas ir gatavs vai pēc pāris minūšu cepšanas cepeškrāsnī, tādējādi iegūstot kraukšķīgu garoziņu. Lielisks arī nākamajā dienā.

Jāatzīmē, ka dažādās Sicīlijas zonās šis ēdiens var tikt pagatavots nedaudz atšķirīgos veidos, piemēram, Katānijas zonā ļoti bieži gatavais ēdiens tiek pārkaisīts ar rīvētu aitas piena pekorīno sieru. Tam var tikt pievienoti arī sicīliešu desiņu gabali.

Ļoti interesants variants ir Pasta alla Paolina /  alla Paulota jeb Paolas Sv.Frančesko brāļu gaumē gatavotā pasta, kur papildus tiek pievienotas tādas sastāvdaļas kā tomātu pastas koncentrāts, svaigas sardīnes vai anšovi, ķiploks, kanēlis un krustnagliņas.

Nepieciešams (4 pers.):

  • 300 gr pastas (vēlams bucatini, maccheroni, penne, rigatoni);
  • 700 gr ziedkāpostu (Romanesco), sadalītu vidēji lielās rozetēs;
  • 2 nelieli sīpoli, smalki sakapāti;
  • 6 – 8 sālītu anšovu filejas;
  • 50 gr rozīņu, iepriekš izmērcētas siltā ūdenī;
  • 50 gr ciedru riekstu;
  • 100 gr rīvmaizes;
  • pavisam nedaudz safrāna;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari;
  • olīveļļa.

Pagatavošana:

  • vieglā sālsūdenī novārām ziedkāpostus līdz tie ir gandrīz gatavi. Neizlejot ūdeni, kurā tie vārījās (pēc tam tur vārīsim pastu!), izņemam tos un notecinām;
  • ūdenī, kurā vārījās ziedkāposti, liekam vārīties pastu un vārām tikmēr, kamēr tā ir gandrīz gatava;
  • tikmēr nelielā daudzumā olīveļļas apcepam sīpolus līdz tie iegūst viegli zeltainu nokrāsu. Pievienojam anšovu filejas gabalus un sautējam tikmēr, kamēr anšovu filejas gabali ir pilnībā izjukuši. Pievienojam rozīnes un pusi ciedru riekstu. Turpinām sautēt. Pēc apmēram 2 minūtēm pievienojam iepriekš novārīto ziedkāpostu rozetes, nelielā daudzumā silta ūdens izšķīdinātu safrānu, sāli un piparus pēc garšas un visu sautējam nepilnas 5 minūtes jeb kamēr ziedkāposti ir mīksti un uzņēmuši visu ūdens daudzumu (ziedkāpostu rozetes būs izjukušas un izveidosies tāda kā krēmveida masa);
  • atsevišķā pannā apgrauzdējam atlikušos ciedru riekstus un pēc tam arī rīvmaizi līdz tā iegūst zeltainu nokrāsu;
  • kad pasta ir gandrīz gatava, notecinām to un pievienojam pannai, kurā sautējas ziedkāposti. Turpinām sautēt pāris minūtes jeb kamēr pasta ir gatava. Ja nepieciešams, papildus pievienojam ūdeni (to, kur vārījās ziedkāposti un pasta)i;
  • pasniedzam tiklīdz pasta ir gatava. Gatavo ēdienu pārkaisām ar grauzdētu rīvmaizi un ciedru riekstiem.

Labu apetīti!

09/01/2014

Ķirbja risoto pīrāgs ar speķi un sieru (Timballo di risotto di zucca, speck e formaggio)

Food_Sformato di risotto di zucca, speck e fontina

Visiem ir zināms, ka ķirbis ir ļoti veselīgs un var tikt izmantots ļoti dažādos veidos, piemēram, uzkodu, pirmo, otro un pat saldo ēdienu pagatavošanā.

Šis ir viens no veidiem, kā no ķirbja var tikt pagatavots lielisks pirmais ēdiens. Tā pamatā ir ķirbja risotto, kas var tikt papildināts ar dažādiem sieriem, šķiņķi, sēnēm, u.c.

Tas ir kārtojums ar nelielu pārsteigumu tā vidū!

Nepieciešams (6 pers.):

  • 450 – 500 gr rīsu, kas piemēroti risotto pagatavošanai;
  • 600 gr ķirbja, notīrīta un sagriezta nelielos gabaliņos vai sarīvēta uz rupjās rīves;
  • 1 sarkanais sīpols, sagriezts mazos gabaliņos;
  • 1 gl sausa baltvīna;
  • 3 – 4 ēd.k. sviesta;
  • vismaz 1 L dārzeņu buljona;
  • 200 gr speķa, sagriezta ļoti plānās šķēlēs;
  • 250 – 300 gr kūstoša siera, sagriezta plānās šķēlēs vai nelielos kubiņos;
  • garšvielas – sāls, pipari, rozmarīns, salvija;
  • papildus pēc izvēles – rīvmaize, rīvēts parmezāna siers, u.c.

Pagatavošana:

  • pagatavo dārzeņu buljonu un uz lēnas uguns turpina to uzturēt karstā temperatūrā;
  • nelielā daudzumā sviesta pavisam viegli apcep sīpolus. Pievieno rīsus un, nepārtraukti maisot, apgrauzdē tos (2 – 3 min.). Pārslaka ar vīnu un ļauj tam izgarot. Pievieno ķirbi un, turpinot nepārtraukti maisīt, sautē, līdz rīsi ir gandrīz gatavi (pavisam viegli cieti, apmēram 15 min.). Vārīšanās laikā pa kausam pievieno karsto buljonu un katru nākamo kausu pievieno tikai tad, kad iepriekš pievienotais šķidrums ir uzsūcies. Pēc garšas pievieno garšvielas;
  • cepamo trauku iesmērē ar sviestu un pavisam viegli izkaisa ar rīvmaizi;
  • veido kārtojumu, cepamā trauka pamatni un sānu malas izklājot ar šķiņķa šķēlēm tā, lai tās pilnībā nosegtu trauka apakšu (vēlāk tā būs virspuse) un sānu malas. Liek pusi risoto masas, tad sieru un atlikušo risoto masu. Virspusi pārkaisa ar rīvētu parmezāna sieru. Šķiņķa malas ieloka uz iekšpusi, vidu;
  • liek cepties iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 180 – 200 0C apmēram 15 – 20 minūtes. Pirms pasniegšanas ļauj nedaudz nostāvēties izslēgtā cepeškrāsnī;
  • pasniedz otrādi apgrieztā veidā (apakša tagad būs virspuse) un griež nelielos gabalos kā kūku.

Labu apetīti!

Sformato_Risotto di zucca e speck

08/01/2014

Savvaļas sparģeļu omlete (Frittata di asparagi selvatici)

Food_Frittata di asparagi

Laikā, kad ienākas savvaļas sparģeļi, omlete ir viens no veidiem, kā no tiem var tikt pagatavota ļoti garšīga un veselīga uzkoda vai otrais ēdiens. Tā ir viens no šī perioda gardumiem, kas garšos lielākiem un mazākiem. Pēc vēlēšanās tā var tikt papildināta ar tādiem produktiem kā, piemēram, speķa gabaliņiem, kartupeļiem, u.c.

Interesanti atzīmēt, ka savvaļas sparģeļi ir daudz tievāki un rūgtāki nekā parastie sparģeļi un to garša ir daudz izteiktāka.

Nepieciešams (4 pers.):

  • 5 – 6 vidēji lielas olas;
  • 500 gr savvaļas sparģeļu;
  • 2 – 3 ēd.k. rīvēta parmezāna siera;
  • 2 ēd.k. pekorīno siera;
  • olīveļļa;
  • sāls, svaigi malti melnie pipari, 1 ķiploka daiviņa;
  • papildus pēc izvēles – speķa gabaliņi, kartupeļi, u.c.

Pagatavošana:

  • nomazgājam sparģeļus un to galus nogriežam līdz vietai, kur tie vēl ir mīksti (apakšējo daļu neizmantojam, jo tā ir daudz cietāka). Sparģeļu galus sagriežam mazākos gabaliņos un liekam sutināties uz pannas, kas pirms tam uzkarsēta un kurā nelielā daudzumā olīveļļas apcepta ķiploka daiviņa. Sautējam, kamēr sparģeļi ir gandrīz gatavi (apmēram 15 minūtes), sautēšanas laikā pievienojot nedaudz ūdens;
  • sakuļam olu, pievienojam rīvētu sieru un garšvielas;
  • kad sparģeļi ir gandrīz gatavi un ūdens ir pilnībā iztvaikojis, pārlejam ar iepriekš sakulto olu un cepam no abām pusēm, kamēr omlete ir gatava;
  • pasniedzam karstu veselā vai sagrieztā veidā.

Labu apetīti!

02/01/2014

Apelsīnu marmelāde (Marmellata di arance)

Food_Marmellata di arance

Iespējams, viena no vispozītīvākajām marmelādēm, kur īpaši smaržīgs un patīkams ir arī tās pagatavošanas process. Turklāt, pateicoties tās dzelteni oranžajai krāsai, ikreiz, kad tā tiks izmantota uzturā, tā liks justies možākam, aktīvākam un saulainākam. Ko gan vairāk var vēlēties aukstos ziemas mēnešos?

Nepieciešams:

  • 1 kg apelsīnu mīkstuma;
  • 1 citrons, svaigi spiesta tā sula;
  • 600 – 800 gr cukura;
  • papildus pēc izvēles – ūdens, šķipsniņa kanēļa, pāris krustnagliņas, vaniļas estrakta, ruma, u.c.

Pagatavošana:

  • apelsīnus pārlejam ar aukstu ūdeni un atstājam uz visu nakti mērcēties (apelsīnu miziņas zaudēs daļu to rūgtuma);
  • ja marmelādi vēlamies ar apelsīnu miziņas gabaliņiem, tad nākamajā dienā ar kartupeļu mizojamo nazīti apelsīnu miziņas nomizojam pēc iespējas plānākas, bez to baltās daļas, kas piešķir papildus rūgtumu (1 mizots apelsīns uz 4 nemizotiem apelsīniem). Apelsīnu miziņas liekam katlā, pārlejam ar aukstu ūdeni un kopš brīža, kad ūdens sāk vārīties, pavārām vēl 1 minūti. Notecinām un atkārtojam iepriekš minēto procedūru kopumā trīs (3) reizes. Apelsīnu miziņas nosusinām un sagriežam nelielos gabaliņos, strēmelītēs;
  • atdalām apelsīnu mīkstumu no tā baltās daļas vai nu atdalot katru daivu atsevišķi, vai sagriežot pabiezās šķēlēs, vai izmantojot sulu spiedi, kas izspiež sulu un daļu biezumu;
  • katlā liekam apelsīnu mīkstumu, pārberam ar cukuru, pievienojam citrona sulu un uz sākumā lielas un vēlāk uz lēnas uguns liesmas vārām, kamēr tā ir ieguvusi nepieciešamo biezuma pakāpi. To var pārbaudīt nedaudz marmelādes uzpilinot uz pirms tam saldētavā ievietotu šķīvīti – ja šķīvīti pagriežot, tā notek ļoti lēnām, tad marmelāde ir gatava. Uzmanību – svaiga marmelāde vienmēr šķiet šķidrāka nekā tā būs atdziestot, tieši tāpēc šķīvīti pirms tam ir nepieciešams ievietot saldētavā;
  • karsto marmelādes masu lejam iepriekš sterilizētos trauciņos, aizvākojam, apgriežam tos otrādi (ar vāku uz leju) un ļaujam tiem pilnībā atdzist. Uzglabājam un izmantojam uzturā pēc vajadzības.

Labu apetīti!

Marmellata di arance