Svētās Lūcijas diena (Santa Lucia)

Santa Lucia

13. decembris Sicīlijā ir Svētās Lūcijas diena. Svētki, kas daudzviet tiek atzīmēti ar īpašiem dievkalpojumiem. Un Lūcijas dzimtajā pilsētā – Sirakūzās, kur Svētā Lūcija ir pilsētas aizbildne, tie ir ļoti īpaši, reliģiski un tradīcijām bagāti svētki. Svētku svinības sākas iepriekšējās dienas vakarā un ilgst nedēļu. Jāatzīmē, ka šie svētki ir ne tikai saglabājušies no 4. gadsimta, bet arī izplatījušies un iemantojuši milzīgu popularitāti citviet pasaulē (piem., Austrijā, Brazīlijā, Dānijā, Somijā, Čehijas Republikā, Spānijā un jo īpaši Zviedrijā, kur tie ir kļuvuši par nacionālajiem svētkiem, zviedru identitātes neatņemamu sastāvdaļu).

Saskaņā ar dokumentiem, kas ir saglabājušies no 5. gadsimta, Lūcija ir dzimusi Sirakūzās 283. gadā kādā ievērojamā un bagātā vietējā ģimenē. Tā ir bijusi saderinājusies ar kādu vietējo puisi, neticīgu puisi un būtu dzīvojusi parastu mietpilsonisku dzīvi, ja vien … liktenis nebūtu lēmis savādāk!

Viss esot aizsācies ar to, ka pēc ilgstošas mātes slimības Lūcija esot devusies uz Katāniju lūgt mātes dziedināšanu pie Svētās Agates kapličas (Katānijas aizbildne, svētā mocekle). Šeit viņa piedzīvoja vīziju. Viņai parādījās Svētās Agates tēls, kas lūdza nodoties un veltīt savu dzīvi nabadzīgajiem, trūcīgajiem un nedziedināmi slimajiem. Tajā pašā brīdī Lūcijas māte saņēma labvēlību un tika izdziedināta no slimības, no kuras cieta gadiem ilgi. Atgriežoties Sirakūzās, Lūcija deva šķīstības un nodošanās Dievam solījumu, lauza saderināšanos un, pārdodot savu mantojumu (viņa nāk no bagātas ģimenes), iegūtos līdzekļus izdāvāja nabadzīgajiem un trūcīgajiem.

Viņas saderinātais, nespēdams samierināties ar atraidījumu, par šo nodošanos kristietībai ziņoja bargajam gubernatoram Pascasio (tajā laikā kristieši tika vajāti). Un no šī brīža sākās Lūcijas mocības …. Saprotot, ka meitene savā pārliecībā ir pārāk noteikta un viņas domas nemaināmas, gubernators nolēma, ka viņai ir jāmirst. Vispirms viņai tika noteikta soda izciešana publiskajā bordelī (prieka mājā) līdz „tiks izdzītas šādas neprātīgas domas”, taču brīnumainā kārtā viņas ķermenis pēkšņi kļuva tik smags, ka seši vīri to nespēja pārvietot. Pēc tam gubernators pavēlēja to sadedzināt, bet uguns viņu atstāja neskartu. Lūcija mira 304. gada 13. decembrī, kad gubernators pavēlēja tai nocirst galvu ar zobenu (tā apgalvo daļa leģendu) vai iecērtot zobenu kaklā (tā apgalvo citas leģendas). Pirms tam viņa paguva sev izraut acis un nomest tās pie gubernatora kājām!

Svētā Lūcija tika apglabāta Sirakūzās esošajās katakombās, kas vēl joprojām tiek sauktas viņas vārdā. Uz kapličas tika uzcelta neliela bazilika, kuru vēlāk apmeklēja daudzi ticīgie un svētceļotāji.

Svētās Lūcijas ķermenis Sirakūzu katakombās atradās līdz pat 1038. gadam, pēc tam tas tika pārvests uz Konstantinopoli (mūsdienu Stambulu) un vēlāk 1204. gadā uz Venēciju, sākotnēji uz Sv.Džordžio klosteri (Monastero di San Giorgio a Venezia), bet vēlāk uz Sv. Džerēmijas un Lūcijas baznīcu (chiesa di Sant’ Geremia e Lucia), kur tas atrodas arī mūsdienās.

Svētās Lūcijas svētku svinības Sirakūzās

Sirakūzās, kur Svētā Lūcija ir pilsētas aizbildne, svētku svinības ilgst nedēļu un sākas jau iepriekšējā dienā.

Svētā Lūcija ir gaismas simbols. Tās aizbildniecībā atrodas viss ar acīm un redzi saistītais. Tā atbild arī par garīgo gaismu. Svētās Lūcijas atribūti: uz šķīvja vai tasītes izvietotas acis (simbolizē redzi un gaismu), lilija, palma, Evaņģēlija grāmata.

Svētku svinību īpašās dienas ir 13. decembris un 20. decembris.

Lai gan lūgšanas un dažādas reliģiskas aktivitātes aizsākas jau 13 dienas iepriekš (itāļu val.: tredicina), oficiālās svētku svinības sākas 12. decembra rītā, kad Svētās Lūcijas sudraba statuja tiek pārvietota no savas kapelas uz galveno altāri. Vēlāk tās pašas dienas vakarā notiek svinīgs vakara dievkalpojums, visiem ticīgajiem tiek izdāvāts iepriekšējā dienā sagatavotais šo svētku tradicionālais ēdiens – „la cuccia”.

13. decembra pēcpusdienā, kas ir svētku galvenā diena, 60 zaļās beretēs tērpušies vīri (itāļu val.: berretti verdi) uz saviem pleciem iznes Svētās Lūcijas sudraba statuju no Doma Katedrāles pilsētas Doma laukumā, kur to sagaida ticīgie. Turpinoties procesijai, kuras galamērķis ir nogādāt Svētās Lūcijas statuju pilsētas otrā pusē esošajā uz Svētās Lūcijas kapavietas celtajā bazilikā (itāļu val.: Basilica di Santa Lucia al Sepolcro), statujas nesēji piestāj vispirms La Porta Marina, kur to ar sirēnām sveic jūrnieku un militārie kuģi, un pēc tam uz Corso Umberto un Ortidžas salu savienojošā tiltiņa, kur to sagaida krāšņs salūts. Svētās Lūcijas statuja tiek izvietota uz bazilikas galvenā altāra un šeit tā būs pieejama nedēļu.

20. decembra (itāļu val.: l’ottava) pēcpusdienā sākas procesija, kuras mērķis ir nogādāt statuju atpakaļ no bazilikas uz Doma Katedrāli. Šajā dienā statuja piestāj vairākās vietās, t.sk. pie slimnīcas. Arī šajā dienā to sveic salūts. Doma Katedrālē tā atgriežas ap pusnakti un tiek izvietota savā kapelā, kur tā paliek līdz Maija mēneša pirmajai svētdienai (la festivita di Santa Lucia re quagghie).

Svētku svinību laikā tiek aizdedzinātas vairāk kā 10 000 sveces. Ticīgie noliek acs formā atveidotas sveces, lai pateiktos un izrādītu cieņu Svētajai Lūcijai.

Svētkos piedalās arī 18. gadsimta Senāta kariete, kurā agrāk brauca dižciltīgas personas, bet mūsdienās tā tiek glabāta un ir pieejama publiskai apskatei pilsētas Domes iekšpagalmā.

Kopš 1970.-tajiem neatņemama svētku sastāvdaļa ir arī „Zviedrijas Lūcija un zviedru nedēļa” (itāļu val.: Lucia di Svezia e Settimana svedese).

Santa Lucia_Route

Tradicionālie Svētās Lūcijas svētku svinību perioda ēdieni:

Leģendas vēsta, ka tieši Sirakūzu ostā pēc ilgstoša bada perioda un ilgstošas iedzīvotāju lūgšanās Svētajai Lūcijai 1646. gada 13. maijā piestāja kuģis ar graudaugiem (baznīcā ielidojušais balodis tika uztverts kā zīme no Svētās Lūcijas, paziņojot par kuģa ierašanos). Tieši tāpēc šajā periodā ir pieņemt gatavot dažādus ēdienus no veseliem graudiem (izsalkušajiem iedzīvotājiem nebija laika gaidīt, kamēr tie tiks pārstrādāti miltos) un neizmantot uzturā pastu un maizi!

Tradicionālie ēdieni:

  • la cuccia – senatnē tas ir bijis sāļais ēdiens (vārīti graudi ar dārzeņiem), savukārt, mūsdienās tas ir saldais ēdiens, kas tiek gatavots no veseliem, iepriekš izmērcētiem un vārītiem graudiem un rikotas krēma, dekorējot pēc izvēles – ar šokolādes gabaliņiem, sukādēm, kanēli, sasmalcinātās pistācijām, u.c.;
  • gli uccioli – acs formā atveidotas mazas maizītes, kas simbolizē redzi un atvaira visas ar to saistītās saslimšanas;
  • panelle dolci;
  • arančīni (arancini, arancina) – eļļā vārītas panētas rīsu bumbas ar dažādu pildījumu;
  • turku zirņu plācenīši (panelle di ceci) un kartupeļu kroketes;
  • dārzeņi un pākšaugi, u.c.

Santa Lucia_Food

Interesanti:

  • Svētās Lūcijas statuja ir īsts sicīliešu 16. gadsimta meistardarbs. Tā ir apmēram 3 metrus un 70 cm augsta sudraba statuja;
  • Agrāk, pastāvot Jūlija kalendāram (līdz 1582.g.), Svētās Lūcijas svinību diena patiešām sakrita ar ziemas saulgriežiem (gada visīsāko dienu) un sekojošajām dienām kļūstot gaišākām, simbolizēja gaismu.

 

Advertisements

One Trackback to “Svētās Lūcijas diena (Santa Lucia)”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: