Sicīlijas biete. Lapu biete jeb mangolds (La bietola da costa)

Food_Bietole da coste (segale)

Dārzenis, kuru biju ievērojusi jau pasen (sicīliešu sievietes to iegādājās vietējos tirdziņos palieliem saišķiem un maisiem), biju pat garšojusi un atzinusi par labu esam, taču tikai tagad uzdrošinājos to iegādāties un pagatavot pati. Izrādās, ka tas ir tik vienkārši! Un galarezultāts tik garšīgs! Tagad šo dārzeni esmu iekļāvusi rudens – ziemas sezonas iknedēļas pirkumu sarakstā!

Izrādās, ka šis Sicīlijas Katānijas zonā tik populārais dārzenis ir lapu biete jeb mangolds (sicīliešu dialektā: segale, itāļu val.: bietola da coste; bietola da foglia; bot. beta vulgaris var. cycla) un kā liecina tā nosaukums – uzturā tiek izmantotas šī dārzeņa lapas un kāti, nevis saknes!

Šim dārzenim ir ļoti sena, taču grūti izsekojama vēsture, jo dažādos laika posmos un dažādās kultūrās tas ir ticis saukts dažādos vārdos (angļu valodā vien tam ir vairāk kā 10 nosaukumi, piem., baltā biete (white beet), sudrabbiete (silverbeet), lapu biete (leaf beet), spinātu biete (spinach beet), romiešu kacenkāposts (roman kale), Sicīlijas biete (sicilian beet), Šveices mangolds (swiss chard), lai gan ar Šveici tam nav nekāda sakara (šāds nosaukums tika ieviests tāpēc, lai lapu bietes atšķirtu no franču spinātu šķirnes), Jeruzālemes artišoks (Jerusalem artichoke), u.c..

Lapu biete tiek uzskatīta par jūras bietes pēcteci (beta vulgaris var.maritima) un mums tik pazīstamās galda bietes priekšteci, esot tikusi audzēta senajos Babilonijas gaisa dārzos, bijusi pazīstama grieķu un romiešu laikos (izmantots galvenokārt ārstnieciskos nolūkos; Aristotelis to ir pieminējis jau 4.gs.). Par tās izcelsmes reģionu tiek uzskatīta Vidusjūras teritorija, īpaši Ziemeļāfrikas un Sicīlijas teritorija, kur tieši Sicīlijā tika radītas pirmās šķirnes un vēl joprojām ir sastopamas savvaļas lapu bietes (itāļu val.: segale selvatica).

Neskatoties uz to, ka šis dārzenis var tikt uzskatīts par vienu no lieliskākajiem dārzeņiem pasaulē pēc tā uzturvērtības, vizuālā izskata, struktūras un garšas, tas ir daudz mazāk pazīstams nekā tam līdzīgie spināti un galda bietes.

Lapu bietes lapas ir lielas, platas, sulīgas un to garums var sasniegt pat 30 cm. Tās var būt gaiši vai tumši zaļas krāsas un atkarībā no šķirnes – ar vai bez krāsainām un rievainām maliņām (lielisks dekoratīvs dārza augs!). To virsma var būt gan gluda, gan arī nedaudz rievaina. Lapu bietes kāti ir gari, paresnināti un atkarībā no šķirnes – baltā, zaļā, dzeltenā vai sarkanā krāsā. Saknes – bārkstainas, spēcīgas, grūti izraujamas no zemes.

Bietole da costa

Lapu bietes var tikt sētas gan agrā pavasarī, gan arī vasaras beigās, tādējādi, raža var tikt novākta gan Janvāra – Aprīļa, gan arī Septembra – Decembra periodā. Parasti raža tiek novākta tad, kad lapas ir sasniegušas apmēram 15 – 20 cm garumu (apmēram 20 – 25 dienas pēc izstādīšanas) un vispirms tiek novāktas ārējās lapas nevis visas lapas uzreiz, tādējādi, vēl vairāk stimulējot lapu augšanu. Viena gada laikā ir iespējams novākt pat 3 – 4 ražas, ik reizes ražu vācot apmēram 2 – 3 mēnešus.

Tā kā lapu bietes ļoti ātri bojājas, tad vislabāk tās ir izmantot uzturā svaigas, bet ja nepieciešams uzglabāt, tad ne vairāk kā 5 dienas, turklāt, labi ventilētā plastmasas maisiņā un visaukstākajā ledusskapja vietā. Apvārītas lapu bietes ir iespējams arī sasaldēt.

Jāatzīmē, ka lapu bietes ir viens no retajiem dārzeņiem, kas satur ievērojamu daudzumu skābeņskābes (viena no spēcīgākajām organiskajām skābēm) sāļu un esteru, sauktu par oksalātiem. Lielos daudzumos tie var būt kaitīgi veselībai, jo piesaista un nogulsnē kalciju, kas var radīt nierakmeņus, podagru un kalcija nepietiekamību.

Pielietojums:

  • jaunās lapiņas var tikt izmantotas svaigā veidā salātos;
  • zupās;
  • sautētā vai tvaicētā veidā;
  • slēgto picu sastāvā;
  • omletēs un sāļajās kūkās / tartēs;
  • tīteņu pagatavošanā;
  • pesto pagatavošanā, u.c.

Ietekme uz veselību:

  • 100 gr produkta satur apmēram 26 Kcal, 4.13 gr ogļhidrātus, 0.08 taukus, 1.88 gr olbaltumvielas, 2.1 gr šķiedrvielas;
  • satur īpaši daudz vitamīnus K, A un C, kā arī E, karotenoīdus, hlorofilu, šķiedrvielas, folijskābi, minerālvielas – magniju, mangānu, kāliju, dzelzi, varu, kalciju, vismaz 13 dažādus polifenolu antioksidantus, u.c.;
  • labvēlīgi iedarbojas cukura diabēta gadījumā;
  • labvēlīgi iedarbojas uz iekaisuma procesiem un organisma imūno sistēmu, to spēcinot,
  • labvēlīgi iedarbojas uz redzi;
  • labvēlīgi iedarbojas uz sirds asinsvadu sistēmu;
  • labvēlīgi iedarbojas uz kaulu sistēmu;
  • labvēlīgi iedarbojas uz kuņģa un zarnu traktu, veicinot vēdera izeju, u.c.

Sicīlijā lapu bieti visbiežāk gatavo sekojoši:

  • visvienkāršākais variants – lapu bietes lapas un kātus novāra apmēram 10 – 15 min karstā ūdenī un pasniedzot pievieno olīvu eļļu, sāli un citronu sulu;
  • novārītās lapas pasautē 1 – 2 min uz sakarsētas pannas kopā ar olīvu eļļu un ķiploka daiviņu un pasniedzot pievieno sauju rozīņu, ciedru riekstus un nedaudz rīvēta pekorīno (aitas piena) vai parmezāna siera;
  • lapu bietes lapas un kātus sautē uz pannas nelielā daudzumā olīvu eļļas un kopā ar ķiploka daiviņu. Pēc tam pievieno gabaliņos sagrieztus tomātus vai tomātu koncentrātu, garšvielas (sāli, piparus, čili piparus) un rīvētu pekorīnu (aitas piena) vai parmezāna sieru.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: