Kasālē esošā romiešu villa jeb ārpilsētas rezidence (La Villa Romana del Casale)

Villa Romana del Casale

Ennas zonā pāris kilometru attālumā no mūsdienu pilsētas Pjaca Armerīna (itāļu val.: Piazza Armerina) atrodas 4. gadsimtā uzceltā un tikai 19. / 20. gadsimtā atrastā no romiešu laikiem saglabājusies neparasti greznā un iespaidīgā romiešu villa jeb, kā man gribētos teikt, ārpilsētas rezidence (itāļu val.: La Villa Romana del Casale). Tā ir uzskatāma par vienu no pēdējo gadu nozīmīgākajiem arheoloģiskajiem atradumiem, jo tajā atrodas labi saglabājusies ļoti bagāta un sarežģīta romiešu mozaīku kolekcija. Kopš 1997. gada tā ir iekļauta UNESCO.

Apmeklējot šo vietu, ļoti ieteicams izmantot gida pakalpojumus!

Vēsturiskais fons

1. – 2. gadsimts Sicīlijā bija ļoti depresīvs periods, jo tā bija kļuvusi par romiešu provinci un šeit tika izveidotas „latifundijas”lielas saimniecības ar tajās strādājošiem vergiem. Tā tika pārvaldīta kā trimdā izsūtāmo vergu un noziedznieku teritorija. Pilsētas dzīve piedzīvoja panīkumu, lauku teritorijas tika pamestas un kļuva neapdzīvotas, bagātie īpašnieki tur vairs nedzīvoja viņiem atbilstošas sociālās dzīves līmeņa trūkuma dēļ.

Situācija mainījās 4. gadsimtā, kad Sicīlijā tika uzsākts veidot tirdzniecības un lauksaimniecības centrus (ciemus). Liecības par šādu centru esamību ir saglabājušās daudzviet Sicīlijā, piemēram, Filosofiana, Sciacca, Punta Secca, Naxos, u.c. Nepieciešamību pēc šādiem centriem noteica divi faktori:

  • ēģiptiešu labības produkcija, kas līdz šim apgādāja Romu, tika nodota Konstantinopolei (jaunajai Impērijas galvaspilsētai kopš 330. gada), tāpēc Sicīlijai bija jākļūst par svarīgāko provinci starp divu kontinentu tirdzniecības ceļiem (starp Romu un Romas Impērijas Āfrikas provincēm);
  • arvien vairāk sabiedrības augstākās klases pārstāvji sāka pamest lielpilsētas un pārcelties uz savām personīgajām lauku mājām gan dēļ pilsētās pieaugošajām izmaksām, gan arī jaunieviestajiem nodokļiem. Tādējādi, īpašnieki paši personīgi varēja pārvaldīt savus zemes īpašumus, kuros strādāja nevis vergi, bet gan pakļautie. Ievērojamas naudas summas tika tērētas ēku palielināšanai, estētiskuma un komforta uzlabošanai. Šeit pieminēšanas vērta ir arī La Villa del Tellaro.

Ārpilsētas rezidences īpašnieks, tās pielietojums un vēsturiskā attīstība

Šī 3500 m2 lielā romiešu ārpilsētas rezidence atrodas Dželas upes ielokā (itāļu val.: fiume Gela) un Mangone kalna pakājē.

Lai gan konkrēts tās īpašnieka vārds nav zināms, tomēr, ņemot vērā rezidences lielumu, veikto darbu sarežģītību, krāšņumu un mozaīkās atainotās īpašnieka personīgās dzīves ainas, tiek uzskatīts, ka šī persona viennozīmīgi ir piederējusi Romas Impērijas augstākajam slānim (senatoru vai pat imperatoru līmenim). Pastāv daudzas un dažādas teorijas, taču visbiežāk tiek minēts, ka tās īpašnieks varētu būt bijis Romas imperatora Diokletiāna (Diocletian) „labā roka” jeb līdzvaldītājs – Maksimiāns Herkuless (latīņu val.: Maximianus Herculius, 250. – 310.g.; Romas imperators laika posmā no 286. – 305. gadam) un šī varētu būt bijusi viņa ārpilsētas rezidence, izmantota arī kā medību māja.

Būtiski ir atzīmēt, ka šī ārpilsētas māja ir tikusi izmantota ne tikai kā atpūtas nolūkos, bet tā ir bijusi arī lielākas lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb muižas („latifundijas”) administratīvais (darījumu) centrs. Ēkā ir daudzas ļoti greznas viesu uzņemšanas un reprezentācijas telpas.

Kā nākamais rezidences īpašnieks (305 – 312.g.) tiek minēts Maksimiāna dēls Maksencijs Herkuless (Maxentius Herculius, 282 – 312.g.), kas arī piederēja Romas Impērijas augstākajam sabiedrības slānim.

Rezidence ir bijusi apdzīvota līdz pat 12. gadsimtam (arī bizantiešu, arābu un normaņu valdīšanas laikos), taču vēlāk tā ir tikusi pamesta vairāku iemeslu dēļ, piem., tikusi būtiski bojāta ugunsgrēka un 1161. gada nemieru (karu) laikā, 1169. zemestrīces laikā, kā arī tikusi praktiski pilnībā aprakta sekojošo plūdu un zemes nogruvumu laikā. Izdzīvojušie iedzīvotāji pārcēlās un izveidoja jaunu apmetni mūsdienu pilsētas Pjaca Armerīna vietā, savukārt, bijušās rezidences vieta ir tikusi aizmirsta. Aizmirsta līdz pat 14. – 15. gadsimtam, kad šajā vietā tiek uzsākts veidot un attīstīt jaunu lauksaimniecības apmetni ar nelielām mājiņu grupām (ciemiem), no kā arī ir cēlies šīs teritorijas nosaukums „Kasale” (itāļu val.: Casale). 17. – 18. gadsimtā sekojošo plūdu dēļ šī teritorija tiek atstāta novārtā un atkal aizmirsta. Tikai 19. gadsimta beigās tiek atrastas dažas rezidences detaļas (1881, Luigi Pappalardo) un 20. gadsimtā tiek uzsākts veikt pirmos ievērības cienīgos arheoloģiskos izrakumus (1929 Paolo Orsi; 1935 – 1939 Giuseppe Cultrera, 1950 – 1954 Gino Vinicio Gentili, u.c.). Mūsdienās turpinās gan arheoloģisko izrakumu veikšana (atrastas jaunas rezidences piebūves), gan arī esošo izrakumu saglabāšanas un restaurācijas darbi.

Ārpilsētas rezidences raksturojums

Šī romiešu ārpilsētas rezidence ir vienstāvu ēku komplekss, kas ir celts 4. gadsimta sākumā (310. – 340.g.) uz senākas lauku rezidences drupām (celta 1.-3.gs.), ievērojot visas romiešu ēku celšanas tradīcijas, taču īpaši greznā stilā, kuram nav bijis līdzības Romas Impērijā.

Ēka sastāv no trīs (3) līmeņiem (celta Mangone kalna pakājē) – zemākajā līmenī atrodas ieejas daļa, pagalms un termālais komplekss, vidējā līmenī – ēkas centrālā daļa jeb četrstūrveida peristils, viesu telpas, palīgtelpas, ovālais peristils un formālā ēdamzāle, augstākajā līmenī – lielais koridors, īpašnieka privātās telpas un bazilika.

Lai gan ēka sākotnēji šķiet nesimetriska un neproporcionāla, jo ir organizēta pa trīs (3) asīm, tās būvniecībā ir ievērota noteikta loģika. Nosacīti var tikt izdalītas četras (4) galvenās ēkas daļas (bloki), kas ir cieši saistīti viens ar otru:

  • monumentālā ieejas daļa, kas sastāv no trīs arkām. Tai seko pusapaļas formas pagalms ar nelielu strūklaku tā vidū un marmora kolonnām sānos;
  • rezidences centrālā daļa – taisnstūra formas peristils ar pagalmu un lielu strūklaku vidū, ap kuru izvietotas viesu telpas (ziemeļos), palīgtelpas un īpašnieka privātās telpas (austrumos) un pavērās skats uz baziliku;
    • viesu telpas atradās ziemeļos no galvenā peristila un sastāvēja kā no sieviešu telpas ar nelielu palīgtelpu (virtuvi) un iespējams arī ziemas ēdamzāli, tā arī guļamistabām un vēl divām telpām;
    • bazilika ir vistālāk austrumos un visaugstākajā punktā esošā ēkas daļa. Ieeja tajā notiek pa četriem pakāpieniem un caur divām kolonnām, simbolizējot svarīgumu. Iespējams, izmantota kā viesu uzņemšanas un svinīgu ceremoniju vieta;
    • koridors „Lielās medības” (itāļu val.: „Grande Caccia”), iespējams, ir ticis izmantots kā viesu uzgaidāmā telpa. Grīdas mozaīkas šeit atspoguļo nevis savvaļas briesmoņu medības, bet gan sagūstīšanas ainas no Romas amfiteātra spēlēm (neviens no zvēriem netiek nogalināts). Pastāv liela darbu stilistiskā atšķirība koridora ziemeļos un dienvidos. Koridora galos ir divas sieviešu figūras, kas, iespējams, simbolizē Mauretāniju jeb Āfriku un Ēģipti vai Āziju / Indiju;
    • abos koridora galos atradās īpašnieka privātās telpas. Ziemeļu daļā, iespējams, bijušas īpašnieces vai īpašnieka dēla telpas (mazākas, tuvāk palīgtelpām), savukārt, dienvidu daļā – saimnieka telpas ar pusapaļas formas pagalmu un strūklaku tajā, personīgo bibliotēku, daudz bagātākām un greznākām dekorācijām, u.c.
  • ovālas formas peristils, ap kuru bija izvietotas nezināmiem mērķiem izmantotas telpas, un formālā ēdamzāle (triclinium) ar trīs absīdiem;
  • termālie baseini un pirtis, kuros varēja iekļūt gan no ēkas iekšpuses, gan arī ārpuses. Pirmā telpa, iespējams, bija ģērbtuve (apodyterium), tai sekoja koridors, kurā varēja nodarboties ar iekštelpu vingrošanu un, visbeidzot, ievērojot romiešu tradīcijas, termālās telpas – astoņstūra auksta gaisa telpa ar sešām nišām, divas no kurām tika izmantotas kā ejas (frigidarium), silta gaisa telpa (tepidarium) un karsta gaisa telpa (caldiarium). Ūdens padevi nodrošināja divi ūdensvadi, kas bija pievienoti trešajam, kas savukārt izrietēja no tuvumā esošās Dželas upes.

Īpašas pieminēšanas vērts ir tas, ka kopumā ēka atstāj intravertu iespaidu un ka tajā nav viennozīmīgs nodalījums starp publiskajām un privātajām telpām.

Publiskais ceļš veda no monumentālās ieejas daļas uz termālo kompleksu (ieeja no ēkas iekšpuses un ārpuses un kompleksā bija atsevišķa privātā un publiskā daļa), ovālo peristilu un pa galvenā peristila dienvidu daļu līdz pat bazilikai – galvenajai viesu uzņemšanas vietai.

Privātais ceļš veda no monumentālās ieejas daļas uz termālo kompleksu, gar viesu telpām galvenā peristila ziemeļu daļā uz austrumiem – īpašnieka privātajām telpām, lielo koridoru un baziliku. Jāatzīmē, ka lielā koridora dienvidos, pretī īpašnieka telpām, atradās neliels pagalms, caur kuru varēja nokļūt uz formālo ēdamzāli un nezināmos nolūkos izmantotajām telpām. Tas liek domāt, ka šīs telpas varēja būt arī privāta ceļa daļa īpašu viesu (ne tikai īpašnieka) vajadzībām.

Rezidences dekorācijas un to nozīme

Rezidences lielākais dārgums, kas līdz mūsdienām ir saglabājies teicamā stāvoklī, ir tās bagātās, daudzveidīgās un ļoti greznās grīdas mozaīkas, kuras, visdrīzākais, ir radījuši mozaīku meistari no Āfrikas, kas darbojušies gan klasiskā, gan arī reālistiskā stilā.

Grīdas mozaīku ainas un tajās izmantotie tēli ļauj spriest par katras telpas pielietojumu. Ja privātajās mazajās telpās atainotās ainas ir vairāk reālistiskas, mierīgākas un ikdienišķākas, tad publiskajās telpās, īpaši tajās, kas paredzētas viesu pieņemšanai un svinīgiem pasākumiem, mozaīkas ir īsts mākslas darbs.

Mozaīkās izmantoto tēlu un atainoto ainu amplitūda ir ļoti plaša: mitoloģija, flora un fauna, ikdienišķas ainas, īpaši notikumi, piem., vīnogu novākšana, medības, cirkus spēles, svētki par godu dieviem, vispārīgas ainas un tēli, kā arī rezidences īpašnieka tēls, u.c.

Īpaši bagāta ir mozaīku krāsu gamma un forma (ģeometriska, apaļa, zvaigžņveida, u.c.)! Neticams ir mozaīku kustības un darbības efekts, kas panākts, tās vēršot pret katras telpas ieejas durvīm.

Marmora kolonnas, statujas, sienu gleznojumi un citi dekoratīvie elementi ir bijusi vēl viena svarīga dekorāciju grupa, taču līdz mūsdienām tās praktiski nav saglabājušās.

Villa Romana15Villa RomanaVilla Romana9Villa Romana10Villa Romana8Villa Romana11Villa Romana3Villa Romana2Villa Romana4Villa Romana5Villa Romana6Villa Romana7Villa Romana1Villa Romana12Villa Romana13Villa Romana14

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: