Vulkāna Etna nogāzēs audzētie ķirši (La ciliegia dell’Etna)

Food_Le ciliegie

Vulkāna Etna nogāzēs audzētie ķirši (itāļu val.: la ciliegia dell’Etna) ir īpaši augstas kvalitātes saldie ķirši, kas no citu šķirņu vai tās pašas šķirnes citās teritorijās audzētiem ķiršiem atšķiras ar savu spožo un izteikti sarkano krāsu, konsistenci un izsmalcināto garšu. 2011. gadā šiem ķiršiem tika piešķirts DOP statuss (“Denominazione d’Origine Protetta” jeb “Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”).

Kā jau liecina nosaukums, tad šie ķirši tiek audzēti vulkāna Etna nogāzēs Jonijas jūras piekrastes teritorijā (galvenokārt D, DA un ZA pusēs) līdz pat 1600 m augstumā virs jūras līmeņa. Tā ir teritorija, kas aptver galvenokārt Katānijas zonu: Giarre, Riposto, Mascali, Fiumefreddo di Sicilia, Piedimonte Etneo, Linguaglossa, Castiglione di Sicilia, Randazzo, Milo, Zafferana Etnea, S. Venerina, Sant’Alfio, Trecastagni, Pedara, Viagrande, Nicolosi, Ragalna, Adrano, Biancavilla, S. Maria di Licodia, Belpasso, Aci S. Antonio un Acireale.

Tieši šī vulkāniskās izcelsmes augsne (kalnu teritorijā augsne ir klinšaināka, piekrastes teritorijā – smilšaināka), vulkāna nogāžu atšķirīgais reljefs, kā arī atšķirīgie klimatiskie apstākļi (pauguru apvidū salnas ir reti sastopamas, ļoti laba gaisa cirkulācija, liels nokrišņu daudzums, vidējā maksimālā temperatūra ir 39–40 °C) un vietējo iedzīvotāju zināšanas un tradīcijas nosaka to, ka šiem ķiršiem piemīt izteikti sarkana krāsa, stingra konsistene un delikāta garša.

Šajā teritorijā ar ķiršu audzēšanu nodarbojas apmēram 50 uzņēmumi. Apstrādājot apmēram 1000 ha (atbilstoši DOP protokolam: uz 1 ha zemes var būt ne vairāk kā 800 augļkoki), tiek saražotas 3000 tonnas ķiršu (2.5% no kopējā Itālijā saražotā ķiršu apjoma un 70% no Sicīlijā saražotā ķiršu apjoma) ar kopējo vērtību: 1.8 – 2 miljoni euro.

Vulkāna Etna nogāzēs audzētie ķirši ir īpaši spoži un izteikti sarkani vidēja izmēra saldie ķirši. To virsējā daļa ir kraukšķīga, mīkstums ir ļoti blīvs un kātiņš garš. Raksturīgākās īpašības:

  • saldums (cukuri: ≥ 19 Briksa grādi);
  • skābums (ābolskābe: gr/100 ml sulas): ≤ 0.4;
  • cukura satura attiecība pret skābumu (izteikta Briksa grādos): ≥ 47.5;
  • konsistence (N): ≥ 5.5;
  • kātiņa garums (mm): 35–55;
  • augļa minimālā masa (g): 7.

Tirdzniecībā produktam „Ciliegia dell’Etna” ir noteiktas šādas šķiras:

  • Extra (E): augļa masa > 8.5 grami;
  • I šķira: augļa masa 7–8.5 grami.

DOP statuss tiek piešķirts tikai šiem – Extra un I šķiras – ķiršiem!

Ražas novākšanas periods

Tā kā ķirši tiek audzēti līdz pat 1600 m augstumā virs jūras līmeņa, tad tas ļauj nodrošināt augļu nogatavošanās pakāpenību, attiecīgi pagarinot ražas novākšanas periodu.

Ražas novākšanas laikā ķirši tiek novākti ar rokām un tiek norauti ar visu kātiņu, lai nepieļautu infekcijas attīstību un iepuvumu rašanos.

Tirdzniecībai paredzētie ķirši vispirms tiek sašķiroti pēc to izmēra, krāsas un nogatavošanās pakāpes un sapakoti 12 cm augstās kastēs (vienas kastes svars nedrīkst pārsniegt 10kg). Ķiršus ir ieteicams uzglabāt vēsā un ēnainā vietā.

Etnas nogāzēs audzēto ķiršu ekotipi:

  • Maiolina – ļoti agrīna šķirne, kuras augļi atkarībā no to gatavības pakāpes ir sarkanas vai tumši sarkanas krāsas. Augļa mīkstums ir maigs, mēreni salds (16.50 brix), skābums 0.63 g/100ml. Ražas novākšanas periods: Aprīļa beigas – Maija sākums (līdz 400 m.v.j.l.);
  • Raffiuna – vidēja šķirne, kuras augļi ir sarkanas vai tumši sarkanas krāsas, sirdsveida formas, vidēji lieli. To mīkstums ir vidēji blīvs un mēreni salds. Ražas novākšanas periods: Jūnija otrā / trešā dekāde (600 – 1600 m.v.j.l.);
  • Napoleona grupa:
    • Napoleona precoce – agrīna šķirne, kuras augļi ir sarkanas vai intensīvi sarkanas krāsas, vidēji lieli ķekaros izkārtoti augļi. To mīkstums ir blīvs un salds. Ražas novākšanas periods: Maija pirmā dekāde (līdz 600 m.v.j.l.);
    • Napoleona forestiera – agrīna šķirne, kuras augļi ir sarkani vai tumši sarkani un vidēji lieli. To mīkstums ir maigs un salds. Ražas novākšanas periods: Maija pirmā / otrā dekāde (līdz 600 m.v.j.l.);
    • Napoleona verifica – vidēja šķirne, kuras augļi ir spoži sarkanas krāsas, vidēji lieli. To mīkstums ir blīvs un tam piemīt izteiksmīga un salda garša.Ražas novākšanas periods: Jūnija pirmā dekāde (līdz 600 m.v.j.l.);
  • Mastrantonio (Donnantonio) – vēlīna šķirne, kuras augļi ir spoži sarkanas krāsas, sirdsveida formas, vidēji lieli. Tiem piemīt izsmalcināta garša (lieliska cukuru un skābju attiecība, saldums (18.90 brix) un skābums 0.36 g/100ml) un lieliskas uzglabāšanas spējas pie 18-20° C. Ražas novākšanas periods: no Jūnija otrās / trešās dekādes līdz Jūlija pirmajai dekādei (300 – 800m.v.j.l.).

Ietekme uz veselību:

  • 100gr produkta satur: 86.2g ūdens, 38 Kcal, 0.8g olbaltumvielas, 0.1g taukus, 9g ogļhidrātus;
  • satur vitamīnus (A, C, PP), minerālvielas (kalciju, dzelzi, kāliju, fosforu, magniju, varu, folijskābi), antioksidantus, bioflavonoīdus;
  • labvēlīgi iedarbojas uz veselību kopumā un labvēlīgi ietekmē izskatu;
  • labvēlīgi iedarbojas mazasinības gadījumā;
  • uzlabo apetīti;
  • labvēlīgi iedarbojas bezmiega, galvassāpju, nervu spriedzes gadījumos;
  • labvēlīgi iedarbojas gremošanas traucējumu, sirds un kardiovaskulāro saslimšanu, podagras, artrīta gadījumā, u.c.

P.S. Par godu Etnas teritorijā audzētajiem ķiršiem vairākās tās pilsētās ik gadu Jūlija periodā tiek rīkoti svētki

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: