Pelageju salu arhipelāgs. Lampedūzas un Linosas salas.

Vidusjūrā starp Sicīliju un Tunisiju atrodas vairākas Sicīlijai piederošas salas un jūrā iznirstošas kalnu grēdas. Lielākās un ievērības cienīgākās no tām ir Pelageju salu arhipelāgs (itāļu val.: isole Pelagie, sicīliešu dialektā: isuli Pilaggî, attēlā A – Lampedūzas sala, B – Linosas sala) un Pantelerijas sala (itāļu val.: isola di Pantelleria).

Pelageju salu arhipelāgs sastāv no trīs (3) salām – Lampedūzas, Linosas un Lampiones salām. To nosaukums grieķu valodā nozīmē – „atklātā jūrā iznirstošas salas”, kas arī vistiešākajā mērā atspoguļo to likteni. Gadsimtiem ilgi šīs salas ir bijušas patvēruma jeb pieturas vieta dažādiem jūras braucējiem un pirātiem to sirojumu laikā. Ļoti ilgu laiku tās nav bijušas apdzīvotas, tajās nav bijis pastāvīgu iedzīvotāju.

Lampedūzas sala (itāļu val.: isola di Lampedusa, sicīliešu dialektā: Lampidusa, romiešu laikā saukta par Lopadusa) ar tai piederošo Trušu saliņu (itāļu val.: isola dei Conigli) ir vislielākā no šīm salām. Tā ir arī vistālākais dienvidos esošais Itālijai piederošais reģions (ietilpst Sicīlijas Agridžento zonas sastāvā), kas patiesībā atrodas daudz tuvāk Tunisijai (113 Km) nekā Sicīlijai (205 Km) un ģeoloģiski pieder Āfrikas kontinenta plāksnei. Tā ir salīdzinoši jauna sala, jo parādījusies pirms apmēram 2 miljoniem gadu.

Salas platība ir apmēram 20.2 Km2 un tajā dzīvo apmēram 5000 iedzīvotāju, kuru galvenais nodarbinātības veids ir zvejniecība un pēdējos gados arī tūrisms. Sala ir apmēram 11 Km gara un tās platākajā vietā apmēram 3.5 Km plata. Tās augstākais punkts ir Albero Sole (133m).

Lai gan Lampedūzas vēsture nav gara, tomēr tā ir gana interesanta. Galvenie punkti:

  • 1430. gadā Džovanni De Kāro (Giovanni De Caro) tiek piešķirta vara pār salām, taču reāli līdz pat 16. gadsimtam tajās vēl dzīvoja un aktīvi saimniekoja slavenais turku pirāts Dragut;
  • 1630. gadā Spānijas karalis Kārlis II piešķir slavenas aristokrātu dinastijas pārstāvim Džūlio Tomazi (slavenā romāna „Gepards” autora Džuzepes Tomazi di Lampedūza priekštecim) „Lampedūzas un Linosas salu prinča” statusu.
  • 18. gadsimtā Tomazi dzimtas pārstāvji vēršas pie Divu Sicīliju karaļa Ferdinando II ar lūgumu palīdzēt stiprināt un aizsargāt salas pret pirātu uzbrukumiem, pretējā gadījumā tās tiks pārdotas angļiem, kas tur vēlas ierīkot jūras kara bāzi;
  • 1800. gadā Frančeska di Lampedūza, parakstot līgumu, atļauj maltiešu ģimenes Matt pārstāvjiem lauksaimniecības nolūkos izmantot vienu salas daļu, par to maksājot īres maksu. Sākas uz salas esošo koku izciršana, lai teritoriju piemērotu lauksaimniecības prasībām, pazūd tādi salas dzīvnieki kā brieži, mežacūkas, zaķi un truši. Salas ziemeļu – dienvidu virzienā tiek uzcelts atdalošs akmens mūris un starp četriem torņiem tiek uzcelta pils;
  • Saņemot no Divu Sicīliju (Neapoles) karaļa Ferdinando II noraidošu atbildi attiecībā uz salu pārdošanu angļiem, salas tiek pārdotas pašam karalim, kas tur uzsāk vienas no savas karalistes lauksaimniecības kolonijām izveidi. Tiek izdota pavēle sākt apdzīvot salas un audzēt lauksaimniecības produkciju (maltieši tiek izraidīti atpakaļ uz Maltu, daļa no tiem aizbēg uz Tunisiju). Tātad, tikai 1843. gadā sāk parādīties pirmie pastāvīgie iedzīvotāji, kas ir galvenokārt no Sicīlijas un Pantelerijas salām ieradušies amatnieki, kuriem tiek apsolīts, ka viņi bez maksas varēs izmantot lauksaimniecības zemi. Iedzīvotāju skaits divkāršojas, 1881. gadā sasniedzot 1200 personas. Pateicoties milzīgajai zivju nozvejai, vietējie iedzīvotāji var atļauties būvēt jaunas ēkas, noliktavas, laivas un iegādāties nepieciešamo aprīkojumu;
  • 1860. gadā, krītot Divu Sicīliju valdībai, Lampedūzas sala tiek pievienota Itālijas Karalistei, taču Itālijas valdība to ignorē līdz pat 1872. gadam, kad šeit tiek izveidota mājas aresta soda izciešanas kolonija (tā pastāvēja līdz 1940.g.). Tiek atcelts likums, kas ļāva uz salu pārcēlušajiem iedzīvotājiem bez maksas apsaimniekot zemi. Abi šie notikumi ļoti sanikno vietējos iedzīvotājus;
  • 1887. gadā Lampedūzas salas apkārtnē tiek atklātas pirmās dabīgo jūras sūkļu vietas (žāvēts jūras produkts, kuru svaigā veidā ēd zivis), taču Itālijas valdība neizrāda interesi šo teritoriju jebkādā veidā attīstīt;
  • Lampedūzas sala smagi cieš II Pasaules kara laikā, tā tiek pārvērsta par militāro bāzi, kurā militāro personu ir vairāk nekā civilo personu (1986. gadā no Lībijas tiek raidīta bumba, kas iekrīt jūrā tikai 2 Km attālumā no Lampedūzas salas);
  • 1951. gadā Lampedūzā tiek izveidota pirmā elektrostacija, 1960.-tajos gados –telefonsakari ar Sicīliju, 1968. gadā – lidosta.

Diemžēl pēdējos gados Lampedūzas sala ir iemantojusi arī vispasaules atpazīstamību no Ziemeļāfrikas ierodošos nelegālo bēgļu sakarā, kas ir to pirmais pieturas punkts labākas dzīves meklējumos.

Taču tas nav viss … Jau vairākus desmitus gadus tā ir arī tūristu iecienīta atpūtas vieta – viena no Vidusjūras pērlēm, pazīstama kā dabas rezervāts.

Tā ir klinšaina un ļoti sausa sala (augsne sastāv no kaļķakmens un dolomīta), kurā praktiski vairs nav koku un attīstītākās nozares ir zvejniecība un tūrisms. Tās jūra, tirkīza krāsas ūdens, balto smilšu pludmales un pasakaini bagātā un krāsainā zemūdens pasaule ir tas, kas šeit piesaista arvien vairāk tūristus. Tā ir lieliska atpūtas (nevis izklaides) vieta tiem, kas vēlas izbaudīt dabu, vērot fantastiskus saulrietus un nogaršot dažādas jūras veltes.

 Apskates objekti:

  • jūra un pludmales– ievērojamākās pludmales atrodas salas dienvidu un austrumu daļās, kamēr ziemeļu un rietumu daļas ir sasniedzamas tikai ar laivām;
    • Trušu saliņa (itāļu val.: Isola dei Conigli) un balto smalko smilšu pludmale ir vieta, kur agrāk patiešām esot dzīvojuši truši (mūsdienās par to atgādina tikai saliņas nosaukums). Tā ir dabas lieguma teritorija;
    • Cala Croce, Cala della Madonna, Cala Greca, Cala Pulcino, u.c.;
    • netālu no Trušu saliņas apmēram 15 m dziļumā atrodas Madonnas statuja.
  • klintis un klinšu grēdas– Scoglio Pignolta, Scoglio del Sacramento, Faraglione, u.c.;
    • ekskursijas ar laivu;
  • zemūdens pasaule(vispiemērotākais mēnesis ir Septembris);
    • niršanas centri;
  • Jūras bruņurupuču centrs „Caretta caretta”. Trušu saliņas piekraste ir viena no nedaudzajām vietām visā Vidusjūras reģionā, kur jūras bruņurupuči izvieto savas olas. Katru gadu laika posmā no Maija līdz Septembrim bruņurupuči pludmalē izrok bedres, kur izvieto desmitiem olas un uzreiz tās aizrok. Pēc 50 – 60 dienām no tām izšķiļas mazi bruņurupucīši, kas dodas uz jūru. Tikai neliela daļa no tiem izdzīvo un izdzīvojušās mātītes atgriežas šajā pašā pludmalē atstāt savas olas;
  • delfīnu vērošana (Tursiops truncatus, Delphinus delphis, Stenella coeruleoalba, Balaenoptera physalus);
  • saulrieta vērošana.

Linosas sala (itāļu val.: isola di Linosa, agrāk saukta arī par Aethusa, Lenusa, Larniusa, Algusa) ir ziemeļaustrumos no Lampedūzas salas (160 Km attālumā no Sicīlijas un 160 Km attālumā no Tunisijas) esoša sala, kas ģeoloģiski pieder Sicīlijas nevis Āfrikas kontinenta plāksnei.

            Tā ir neliela (5.43 km²), salīdzinoši jauna (apmēram 1 – 2.3 miljons g.v.), vulkāniskas izcelsmes sala (tātad, melnas krāsas sala!), uz kuras pastāvīgi dzīvo apmēram 400 cilvēku.

            Tās augstākie punkti ir uz salas esošie vulkānu krāteri: monte Vulcano (195 m), monte Rosso (186 m) un monte Nero (107 m). Pēdējā vulkāniskā aktivitāte uz salas ir tikusi novērota pirms apmēram 2500 gadiem, tāpēc sala tiek uzskatīta par vulkāniski neaktīvu.

Lampiones sala (apmēram 0.2 Km2) atrodas rietumos no Lampedūzas salas un ģeoloģiski pieder Āfrikas kontinenta plāksnei. Neapdzīvota sala, kas ir sasniedzama un iepazīstama tikai jūras braucējiem un nirējiem.

Interesanti:

  • Slavenā romāna „Gepards” autors Džuzepe Tomazi di Lampedūza (Giuseppe Tomasi di Lampedusa, 1896. – 1957.) 1920.-1930.-tajos gados samērā bieži uzturējās Latvijā, Stāmerienā. 1932. gada 24.augustā viņš Rīgas pareizticīgo baznīcā salaulājās ar dižciltīgas dzimtas (Borisa fon Volfa un itāļu kamerdziedātājas Marijas Terēzes Alises Lauras Barbi) atvasi, psihoanalītiķi Aleksandru fon Volfu (1894. – 1982.).

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: