Archive for April, 2012

27/04/2012

Pelageju salu arhipelāgs. Lampedūzas un Linosas salas.

Vidusjūrā starp Sicīliju un Tunisiju atrodas vairākas Sicīlijai piederošas salas un jūrā iznirstošas kalnu grēdas. Lielākās un ievērības cienīgākās no tām ir Pelageju salu arhipelāgs (itāļu val.: isole Pelagie, sicīliešu dialektā: isuli Pilaggî, attēlā A – Lampedūzas sala, B – Linosas sala) un Pantelerijas sala (itāļu val.: isola di Pantelleria).

Pelageju salu arhipelāgs sastāv no trīs (3) salām – Lampedūzas, Linosas un Lampiones salām. To nosaukums grieķu valodā nozīmē – „atklātā jūrā iznirstošas salas”, kas arī vistiešākajā mērā atspoguļo to likteni. Gadsimtiem ilgi šīs salas ir bijušas patvēruma jeb pieturas vieta dažādiem jūras braucējiem un pirātiem to sirojumu laikā. Ļoti ilgu laiku tās nav bijušas apdzīvotas, tajās nav bijis pastāvīgu iedzīvotāju.

Lampedūzas sala (itāļu val.: isola di Lampedusa, sicīliešu dialektā: Lampidusa, romiešu laikā saukta par Lopadusa) ar tai piederošo Trušu saliņu (itāļu val.: isola dei Conigli) ir vislielākā no šīm salām. Tā ir arī vistālākais dienvidos esošais Itālijai piederošais reģions (ietilpst Sicīlijas Agridžento zonas sastāvā), kas patiesībā atrodas daudz tuvāk Tunisijai (113 Km) nekā Sicīlijai (205 Km) un ģeoloģiski pieder Āfrikas kontinenta plāksnei. Tā ir salīdzinoši jauna sala, jo parādījusies pirms apmēram 2 miljoniem gadu.

Salas platība ir apmēram 20.2 Km2 un tajā dzīvo apmēram 5000 iedzīvotāju, kuru galvenais nodarbinātības veids ir zvejniecība un pēdējos gados arī tūrisms. Sala ir apmēram 11 Km gara un tās platākajā vietā apmēram 3.5 Km plata. Tās augstākais punkts ir Albero Sole (133m).

Lai gan Lampedūzas vēsture nav gara, tomēr tā ir gana interesanta. Galvenie punkti:

  • 1430. gadā Džovanni De Kāro (Giovanni De Caro) tiek piešķirta vara pār salām, taču reāli līdz pat 16. gadsimtam tajās vēl dzīvoja un aktīvi saimniekoja slavenais turku pirāts Dragut;
  • 1630. gadā Spānijas karalis Kārlis II piešķir slavenas aristokrātu dinastijas pārstāvim Džūlio Tomazi (slavenā romāna „Gepards” autora Džuzepes Tomazi di Lampedūza priekštecim) „Lampedūzas un Linosas salu prinča” statusu.
  • 18. gadsimtā Tomazi dzimtas pārstāvji vēršas pie Divu Sicīliju karaļa Ferdinando II ar lūgumu palīdzēt stiprināt un aizsargāt salas pret pirātu uzbrukumiem, pretējā gadījumā tās tiks pārdotas angļiem, kas tur vēlas ierīkot jūras kara bāzi;
  • 1800. gadā Frančeska di Lampedūza, parakstot līgumu, atļauj maltiešu ģimenes Matt pārstāvjiem lauksaimniecības nolūkos izmantot vienu salas daļu, par to maksājot īres maksu. Sākas uz salas esošo koku izciršana, lai teritoriju piemērotu lauksaimniecības prasībām, pazūd tādi salas dzīvnieki kā brieži, mežacūkas, zaķi un truši. Salas ziemeļu – dienvidu virzienā tiek uzcelts atdalošs akmens mūris un starp četriem torņiem tiek uzcelta pils;
  • Saņemot no Divu Sicīliju (Neapoles) karaļa Ferdinando II noraidošu atbildi attiecībā uz salu pārdošanu angļiem, salas tiek pārdotas pašam karalim, kas tur uzsāk vienas no savas karalistes lauksaimniecības kolonijām izveidi. Tiek izdota pavēle sākt apdzīvot salas un audzēt lauksaimniecības produkciju (maltieši tiek izraidīti atpakaļ uz Maltu, daļa no tiem aizbēg uz Tunisiju). Tātad, tikai 1843. gadā sāk parādīties pirmie pastāvīgie iedzīvotāji, kas ir galvenokārt no Sicīlijas un Pantelerijas salām ieradušies amatnieki, kuriem tiek apsolīts, ka viņi bez maksas varēs izmantot lauksaimniecības zemi. Iedzīvotāju skaits divkāršojas, 1881. gadā sasniedzot 1200 personas. Pateicoties milzīgajai zivju nozvejai, vietējie iedzīvotāji var atļauties būvēt jaunas ēkas, noliktavas, laivas un iegādāties nepieciešamo aprīkojumu;
  • 1860. gadā, krītot Divu Sicīliju valdībai, Lampedūzas sala tiek pievienota Itālijas Karalistei, taču Itālijas valdība to ignorē līdz pat 1872. gadam, kad šeit tiek izveidota mājas aresta soda izciešanas kolonija (tā pastāvēja līdz 1940.g.). Tiek atcelts likums, kas ļāva uz salu pārcēlušajiem iedzīvotājiem bez maksas apsaimniekot zemi. Abi šie notikumi ļoti sanikno vietējos iedzīvotājus;
  • 1887. gadā Lampedūzas salas apkārtnē tiek atklātas pirmās dabīgo jūras sūkļu vietas (žāvēts jūras produkts, kuru svaigā veidā ēd zivis), taču Itālijas valdība neizrāda interesi šo teritoriju jebkādā veidā attīstīt;
  • Lampedūzas sala smagi cieš II Pasaules kara laikā, tā tiek pārvērsta par militāro bāzi, kurā militāro personu ir vairāk nekā civilo personu (1986. gadā no Lībijas tiek raidīta bumba, kas iekrīt jūrā tikai 2 Km attālumā no Lampedūzas salas);
  • 1951. gadā Lampedūzā tiek izveidota pirmā elektrostacija, 1960.-tajos gados –telefonsakari ar Sicīliju, 1968. gadā – lidosta.

Diemžēl pēdējos gados Lampedūzas sala ir iemantojusi arī vispasaules atpazīstamību no Ziemeļāfrikas ierodošos nelegālo bēgļu sakarā, kas ir to pirmais pieturas punkts labākas dzīves meklējumos.

Taču tas nav viss … Jau vairākus desmitus gadus tā ir arī tūristu iecienīta atpūtas vieta – viena no Vidusjūras pērlēm, pazīstama kā dabas rezervāts.

Tā ir klinšaina un ļoti sausa sala (augsne sastāv no kaļķakmens un dolomīta), kurā praktiski vairs nav koku un attīstītākās nozares ir zvejniecība un tūrisms. Tās jūra, tirkīza krāsas ūdens, balto smilšu pludmales un pasakaini bagātā un krāsainā zemūdens pasaule ir tas, kas šeit piesaista arvien vairāk tūristus. Tā ir lieliska atpūtas (nevis izklaides) vieta tiem, kas vēlas izbaudīt dabu, vērot fantastiskus saulrietus un nogaršot dažādas jūras veltes.

 Apskates objekti:

  • jūra un pludmales– ievērojamākās pludmales atrodas salas dienvidu un austrumu daļās, kamēr ziemeļu un rietumu daļas ir sasniedzamas tikai ar laivām;
    • Trušu saliņa (itāļu val.: Isola dei Conigli) un balto smalko smilšu pludmale ir vieta, kur agrāk patiešām esot dzīvojuši truši (mūsdienās par to atgādina tikai saliņas nosaukums). Tā ir dabas lieguma teritorija;
    • Cala Croce, Cala della Madonna, Cala Greca, Cala Pulcino, u.c.;
    • netālu no Trušu saliņas apmēram 15 m dziļumā atrodas Madonnas statuja.
  • klintis un klinšu grēdas– Scoglio Pignolta, Scoglio del Sacramento, Faraglione, u.c.;
    • ekskursijas ar laivu;
  • zemūdens pasaule(vispiemērotākais mēnesis ir Septembris);
    • niršanas centri;
  • Jūras bruņurupuču centrs „Caretta caretta”. Trušu saliņas piekraste ir viena no nedaudzajām vietām visā Vidusjūras reģionā, kur jūras bruņurupuči izvieto savas olas. Katru gadu laika posmā no Maija līdz Septembrim bruņurupuči pludmalē izrok bedres, kur izvieto desmitiem olas un uzreiz tās aizrok. Pēc 50 – 60 dienām no tām izšķiļas mazi bruņurupucīši, kas dodas uz jūru. Tikai neliela daļa no tiem izdzīvo un izdzīvojušās mātītes atgriežas šajā pašā pludmalē atstāt savas olas;
  • delfīnu vērošana (Tursiops truncatus, Delphinus delphis, Stenella coeruleoalba, Balaenoptera physalus);
  • saulrieta vērošana.

Linosas sala (itāļu val.: isola di Linosa, agrāk saukta arī par Aethusa, Lenusa, Larniusa, Algusa) ir ziemeļaustrumos no Lampedūzas salas (160 Km attālumā no Sicīlijas un 160 Km attālumā no Tunisijas) esoša sala, kas ģeoloģiski pieder Sicīlijas nevis Āfrikas kontinenta plāksnei.

            Tā ir neliela (5.43 km²), salīdzinoši jauna (apmēram 1 – 2.3 miljons g.v.), vulkāniskas izcelsmes sala (tātad, melnas krāsas sala!), uz kuras pastāvīgi dzīvo apmēram 400 cilvēku.

            Tās augstākie punkti ir uz salas esošie vulkānu krāteri: monte Vulcano (195 m), monte Rosso (186 m) un monte Nero (107 m). Pēdējā vulkāniskā aktivitāte uz salas ir tikusi novērota pirms apmēram 2500 gadiem, tāpēc sala tiek uzskatīta par vulkāniski neaktīvu.

Lampiones sala (apmēram 0.2 Km2) atrodas rietumos no Lampedūzas salas un ģeoloģiski pieder Āfrikas kontinenta plāksnei. Neapdzīvota sala, kas ir sasniedzama un iepazīstama tikai jūras braucējiem un nirējiem.

Interesanti:

  • Slavenā romāna „Gepards” autors Džuzepe Tomazi di Lampedūza (Giuseppe Tomasi di Lampedusa, 1896. – 1957.) 1920.-1930.-tajos gados samērā bieži uzturējās Latvijā, Stāmerienā. 1932. gada 24.augustā viņš Rīgas pareizticīgo baznīcā salaulājās ar dižciltīgas dzimtas (Borisa fon Volfa un itāļu kamerdziedātājas Marijas Terēzes Alises Lauras Barbi) atvasi, psihoanalītiķi Aleksandru fon Volfu (1894. – 1982.).
25/04/2012

Siera svētki Vidzini pilsētā

25.aprīlis Itālijā ir atbrīvošanās (no nacisma) svētki (Festa della liberazione), brīvdiena, tāpēc šajā saulainajā dienā nolemjam doties uz Katānijas zonā esošo mazpilsētiņu Vidzini, lai apmeklētu siera svētkus (itāļu val.: Sagra della ricotta e del formaggio di Vizzini).

Svētku galvenais produkts un svētku „karaliene” ir rikotas siers, kas ir ļoti īpašs un slavens tieši šo pilsētu raksturojošs produkts. Tas tiek izmantots un piedāvāts visos iespējamos veidos.

Siera svētki, kas šogad tiek rīkoti nu jau trīsdesmit devīto reizi un ilgst trīs dienas, ir ļoti plaši un kā jau brīvdienā, tos apmeklē ļoti daudz cilvēku.

Īpaši apmeklēta ir svētku zona, kur rikotas siers tiek pagatavots tieši turpat apmeklētāju „acu priekšā”, tādējādi, ļaujot noraudzīties gan tās pagatavošanas procesā, gan arī nobaudīt īpaši kvalitatīvu un svaigu produktu.

Tālāk seko neskaitāmi stendi, kas piedāvā ne tikai dažādus rikotas siera izstrādājumus saldā (piem., cassateddi – zvaigznei līdzīgas formas izstrādājums, kas ir pildīts ar rikotas sieru un ir viens no Lieldienu perioda saldumiem) un sālītā veidā (piem., arančīni – rīsu bumbas – ar rikotas siera un desiņu vai sālītu anšovu pildījumu), gan arī neskaitāmus citus sierus un sicīliešu produktus.

Šī mazpilsētiņa, kurā dzīvo apmēram 6500 cilvēku, ir pazīstama arī kā slavenā rakstnieka Džovanni Vergas (itāļu val.: Giovanni Verga) dzimtā pilsēta.

24/04/2012

Donnafugatas pils (Castello Donnafugata)

Izmantojot Kultūras nedēļas piedāvājumu – bezmaksas ieeju daudzos muzejos un pilīs, izlēmām doties uz Ragūzas zonu, lai apmeklētu mums līdz šim nezināmo Donnafugatas pili (itāļu val.: Castello Donnafugata).

Izrādās, ka lai turp nokļūtu, vispirms ir jābrauc cauri neskaitāmiem krāsainu ziedu laukiem, kuros brīvi ganās govis un zirgi, un tālumā ir redzama tirkīza krāsas jūra. Gribot negribot, rodas pārdomas un vēlme pārbaudīt, vai izdomātais pils tēls atbilst patiesībai.

Tuvojoties pilij, pirmais, ko redzam, ir tās augšējā daļa un torņi, kas ir baltas krāsas un tik spēcīgi atstaro saulē. Skaisti!

Pils nosaukums maldinoši liek domāt, ka tulkojumā no itāļu valodas tas varētu nozīmēt „izbēgusī sieviete” (donna + fuggita). Izrādās, ka tas ir saistīts ar laiku (10.-11. gadsimts), kad, pateicoties tuvumā esošajiem dzeramā ūdens avotiem, arābi šeit izveidoja apmešanās vietu. Arābu vārds „ayn as-jafaiat” tad arī nozīmēja „dzeramā ūdens jeb veselības avots”, kas turpmāk sicīliešu dialektā tika atveidots kā “ronnafuiuta”, līdz visbeidzot – „donnafugata”.

Maldinoša ir arī leģenda, ka Modikas grāfs Bernardo Kabrera esot nolaupījis un tornī ieslodzījis nesen par atraitni kļuvušo karalieni Navaras Bjanku (itāļu val.: Bianca di Navarra), cerībā to apprecēt un kļūt par karali, taču karaliene esot izbēgusi no torņa. Laikā kad dzīvoja karaliene (14.gs.), pils tornis nemaz vēl nav bijis uzcelts (17.gs.)!

Tiek uzskatīts, ka sākotnēji eksistējošā pieticīgā pils ir tikusi celta apmēram 1300. gadā pēc Ragūzas pilsētas grāfa Manfredi Kjaramontes (itāļu val.: Manfredi Chiaramonte) pavēles. 15. gadsimtā šī pieticīgā pils piederēja Koronas (Corona) ģimenei, pēc tam Bellio – Kabreras (Bellio – Cabrera) ģimenei, kas to 1628. gadā pārdeva Areco ģimenei (itāļu val.: Arezzo). Šīs ģimenes pārstāvji bija tās īpašnieki līdz pat 1982. gadam, kad pils pārgāja Ragūzas pašvaldības īpašumā. Pēdējais pils īpašnieks bija Areco ģimenes pārstāvis, kas tajā laikā dzīvoja Francijā. Tas bija Korado Areco / De Spučes vienīgās mazmeitas Klementīnes Areco meitas Klāras Kombes mazdēls – Gaetano Testasecca.

18. gadsimtā dižciltīgo personu vidū bija pieņemts vasaras mēnešus pavadīt lauku mājās, tāpēc Areco ģimenes pārstāvji šo pieticīgo pili pārveidoja par nelielu mājiņu ar pagalmu, atstājot neskartu vienīgi šo seno pils torni.

19. gadsimta vidū ar ļoti lielu rūpību to uzsāka atjaunot Korado Areco tēvs Frančesko, bet viss mainījās tad, kad pie darba ķērās viņa dēls, dižciltīgas ģimenes atvase, kas bija ieguvis ļoti labu izglītību, pārvaldīja vairākas valodas, daudz ceļojis un kuru interesēja ļoti daudzas lietas. Tieši Korado Areco (Corrado Arezzo / De Spučes, 1824. – 1895.) uzsāka pils būvniecību un pārveidošanu līdz tā ieguva savu pašreizējo izskatu, kas ir vairāku stilu sajaukums (glv. neo – gotiskais), kuru, turklāt, papildina baroka stilā veidotais iekštelpu iekārtojums. Pusgadsimtu vēlāk pils dienvidu daļa tika izlauzta, lai tajā izvietotu venēciešu – gotiskajā stilā veidoto Viterbo pāvesta pils ēkas priekšējās daļas kopiju.

Nelielā lauku mājiņa, kas bija būvēta uz necilas pils pamatiem, pārtapa par 2500 m2 lielu, krāšņu pili, kas sastāv no 122 istabām (mūsdienās apskatei pieejamas ir apmēram 30 no tām) un kurā tika organizēti dažādi muzikāli un kultūras vakari.

Pils dārzs, kas sastāv no apmēram 8 ha lielas platības un kurā aug dažādi eksotiski augi, tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem visā Dienvidsicīlijā. Tajā ir izvietots arī neoklasicisma stilā veidots templis, kafijas namiņš, strūklakas, akmens labirints, kā arī atsevišķas alas.

P.S. Pils pakājē atrodas vairāki restorāni, kas piedāvā nogaršot lieliskus vietējos ēdienus.

Vienā no senajām ēkām atrodas arī siera darītava, kur ne klātienē var redzēt kā top dažādi vietējie sieri, bet arī tos nogaršot un iegādāties. tIesaku!

21/04/2012

Lieldienas šokolādes olu pārvērtības

Kā jau visi citi svētki, arī Lieldienu svinības Sicīlijā ir svētki, kuros ir ļoti daudz saldumu. Pat pārāk. To zinot, jau savlaicīgi noslēpu Lieldienu olu šokolādi, lai vēlāk to izmantotu un pārstrādātu citos, manuprāt, labākos gardumos.

Nepieciešams (apmēram 40 bumbiņas):

  • 250 gr šokolādes;
  • 125 gr maskarpones krēma;
  • 5 – 6 cepumi (skatīties pēc vajadzības, turklāt, cepumus nesasmalcinu līdz pulvera konsistencei (atstāju mazus gabaliņus, lai vēlāk būtu jūtamas nelielas vafelēm līdzīgas drumstalas);
  • apviļāšanai – kokosa skaidiņas, sasmalcinātas pistācijas / lazdu rieksti, rūgtais kakao, u.c.

Pagatavošana:

  • vispirms sadrupinām šokolādi mazākos gabaliņos un tad to izkausējam ūdens peldē. Kad šokolāde ir izkususi, iemaisām tajā maskarpones krēmu. Ievietojam trauku ledusskapī uz apmēram stundu;
  • kad stunda ir pagājusi, ņemam trauku ārā no ledusskapja un iemaisām šokolādes masā sasmalcinātos cepumus;
  • ķeramies pie bumbiņu veidošanas, ņemot ar ūdenī iemērcētu karoti nepieciešamo šokolādes masas daudzumu un ar abām rokām veidojot bumbiņas. Pēc tam tās apvārtām izvēlētajā sasmalcināto riekstu vai kokosa skaidiņu masā.

Labu apetīti!

21/04/2012

Cepti artišoki mīklā (Carciofi fritti con la pastella)

Food_Carciofi in pastella

Kamēr turpinās artišoku sezona un tie ir pieejami ļoti svaigā veidā (tikko novākti no lauka), ķeramies klāt pie viena no seno romiešu iecienītākajiem ēdieniem pagatavošanas.

Nepieciešams (4 pers.):

  • 8 artišoki;
  • 2 olas + 2 olu baltumi;
  • 6 ēd.k. miltu;
  • 6 ēd.k. eļļas;
  • sāls, pipari, smalki sakapāti pētersīļi;
  • eļļa cepšanai;
  • 3 citroni (pievienošanai ūdenim, gatavu artišoku apslacīšanai un dekorēšanai).

Process:

  • sagatavojam artišokus, atbrīvojoties no cietajām un asajām lapiņām un serdeni sagriežot gareniskā veidā vidēji biezās šķēlītēs. Ievietojam tās traukā ar aukstu ūdeni, kuram ir pievienota viena citrona sula (lai artišoki nepaliktu melni, Nr.1);
  • otrā traukā sakuļam viendabīgā masā olas, miltus, eļļu un pašās beigās pievienojam sāli un piparus pēc garšas (Nr.2; ja ir vēlēšanās smalki sakapātus pētersīļus var pievienot arī šajā posmā);
  • nosusinām artišokus un ievietojam traukā ar mīklu, visu kārtīgi samaisām (Nr.3);
  • uz pannas uzkarsējam eļļu un kad tā ir pietiekami karsta, ievietojam tajā mīklā apvārtītās artišoku šķēlītes. Cepam tikmēr, kamēr tās no abām pusēm ir zeltaini brūnas (Nr.4). Pēc tam novietojam uz virtuves dvieļa nosusināties un atbrīvoties no liekā eļļas daudzuma (Nr.5);
  • izvietojam uz šķīvja, pārkaisām ar nedaudz sāls, apslakām ar citrona sulu un dekorējam ar citrona šķēlītēm un smalki sakapātiem pētersīļiem. Pasniedzam karstā vai siltā veidā.

Labu apetīti!

19/04/2012

Aprikožu marmelādes tarte (Crostata alla marmellata di albicocche)

Food_Crostata alla marmellata di albicocche

Klasika!

Nepieciešams (6 – 8 pers.):

  • smilšu mīkla:
    • 300 gr miltu,
    • 150 gr auksta, sakapāta sviesta,
    • 100 gr cukura,
    • 2 olas,
    • rīvēta citrona miziņu,
    • pavisam nedaudz sāls.
    • Sākotnēji miltiem pievieno sviestu un visu masu ar abām plaukstām saberž graudainā masā. Pēc tam pievieno sāli, cukuru, rīvēta citrona miziņu un visu vienmērīgi sajauc. Pievieno olas un mīklas masu mīca tikmēr, kamēr izveidojas viendabīga masa (nevajag pārmīcīt!). Ievieto ledusskapī uz vismaz 30 min);
  • aprikožu ievārījums, 500 gr.

Pagatavošana:

  • no smilšu mīklas izveidojam cepamajam traukam atbilstošu formu (tā kā es šoreiz izmantoju jau gatavu mīklu un tā ir apaļas formas, tad pa apli apgriežu tās malas, kuras vēlāk izmantošu tartes virspuses dekorēšanai (Nr.1); ja izmantojam pašu gatavotu smilšu mīklu, tad 1/3 daļu mīklas atliekam malā tartes virspuses dekorēšanai);
  • izklājam tartes iekšpusi ar aprikožu marmelādi;
  • no atliktās mīklas masas veidojam strēmelītes, kuras pamīšus klājam uz tartes virspuses (Nr. 2 un Nr.3; ja nepieciešams, tad salaiduma vietas, lai tās labāk saliptu, apsmērējam ar olas dzeltenumu);
  • ielokām uz iekšpusi tartes sānu malas un liekam cepties cepeškrāsnī 1800 temperatūrā apmēram 30 minūtes. Atdzesējam un, ja ir vēlēšanās, pasniedzam pārkaisītu ar pūdercukuru.

Labu apetīti!

 

18/04/2012

Zaļās pākšu pupiņas tomātu mērcē (Fagiolini al pomodoro)

Food_Fagiolini al pomodoro

Viesojoties vasaras mēnešos Sicīlijā, šis bija viens no pirmajiem ēdieniem (ja tā var teikt), kuru uz pusdienu vai vakariņu galda bieži nācās redzēt vietējo sicīliešu mājās. Tik garšīgs, ka to var ēst tāpat vien vai kopā ar maizes šķēli un uzskatīt par vieglām vakariņām. Kas gan var būt labāks par to!

Mūsmājās tas ir viens no ēdieniem, kura nekad nepietiek, jo lielākas un mazākas rociņas iemanās to notiesāt (daļēji) jau tapšanas procesa laikā.

Nepieciešams (4 pers.):

  • 500 gr pākšu pupiņu;
  • 300 gr svaigu tomātu sagrieztu nelielos gabaliņos;
  • 2 ķiploku daiviņas;
  • nedaudz rīvēta pekorīno siera;
  • olīveļļa;
  • sāls, čili pipari.

Pagatavošana:

  • sagatavojam pākšu pupiņas, pavisam nedaudz nokniebjot to galus un nomazgājot zem tekoša auksta ūdens;
  • uz sakarsētas pannas uzlejam olīveļļu un apcepam tajā ķiploku daiviņas (pēc tam tās izņemsim). Pievienojam pākšu pupiņas un pavisam nedaudz ūdens. Sautējam kamēr tās ir gandrīz gatavas (apmēram 15 minūtes);
  • pievienojam nelielos gabaliņos sagrieztus tomātus un aitas piena pekorīno sieru un turpinām visu sautēt līdz pākšu pupiņas ir gatavas un iztvaikojis viss liekais šķidrums (apmēram 10 – 15 minūtes). Pēc garšas pievienojam sāli un čili piparus;
  • pasniedzam pēc vēlēšanās – karstu, siltu vai aukstu kā lielisku uzkodu kopā ar sieru un svaigas baltmaizes šķēli vai piedevu pie gaļas un zivju ēdieniem.

Labu apetīti!

Fagiolini al pomodoro

17/04/2012

Ragūzas pilsētas pludmales daļa (Marina di Ragusa)

Sicīlijas pašos dienvidos pāris kilometru (20 min) attālumā no Ragūzas pilsētas atrodas tās sastāvā ietilpstošs Vidusjūras piekrastē esošs neliels ciematiņš – Ragūzas pilsētas pludmales daļa (itāļu val.: Marina di Ragusa), kurā pastāvīgi dzīvo apmēram 4000 cilvēku, bet vasarā, ierodoties tūristiem un atpūtniekiem, to skaits palielinās līdz pat 60 000 cilvēku.

Tā ir pazīstamākā un aktīvākā no šajā teritorijā esošajām četrām pludmalēm – Ragūzas pilsētas pludmales daļas, Modikas pilsētas pludmales daļas, Pocallo un Sampjieri, kas piedāvā ne tikai lielisku atpūtu pludmalē, bet arī aktīvu naktsdzīvi (bāri, restorāni, diskotēkas, veikali, u.c.). Pludmale ir pazīstama un iemīļota pateicoties tās zeltainajām, īpaši smalkajām smiltīm un tirkīza krāsas pasakaini tīrajam ūdenim. 2009. gadā tai tika piešķirts zilais karogs.

Jāatzīmē, ka šeit 2009. gadā atklātā tūristu osta ir lielākā un modernākā osta visā Sicīlijā. Tā spēj uzņemt pat 800 laivas!

Taču agrāk viss bija savādāk …

Neskatoties uz to, ka šis ir ļoti mazs ciemats, tam ir ļoti sena vēsture. Tā pirmsākumi ir attiecināmi uz laiku 5.gs.p.m.ē., kad Irminio upes piekrastēs dzīvoja grieķi un to izmantoja kā kanālu – ostu.

Plašāk ciemats ir bijis pazīstams kopš bizantiešu laikiem (5.gs.), kad šeit tika izveidots iekraušanas dambis, pateicoties kuram daudzi šajā teritorijā saražotie produkti (piem., graudaugi, sieri, garšvielas) tika eksportēti uz citām teritorijām.

Arābu valdīšanas laikā un līdz pat 1928. gadam ciemats tika saukts par „Mazzarelli” (no arābu valodas „Marsa A’Rillah” jeb „neliela osta”).

16. gadsimtā pēc grāfa Kabreras pavēles blakus ostai tika uzcelts novērošanas un aizsardzības tornis, lai aizsargātos pret pirātu uzbrukumiem.

Apmēram 1870.-tajā gadā, kad Ragūzas pilsētā tika atklāta pirmā asfalta raktuve, šis mazais ciematiņš un tajā esošā osta pārvērtās par vienu no intensīvāk izmantotajām visā Sicīlijā. Tieši no šejienes uz daudzām Eiropas lielpilsētām (un ne tikai; piem., Parīzi, Berlīni, Londonu, Amsterdamu, Buenosairesu, Pekinu, u.c.) tika eksportēts asfalts.

Kopš 1960.-tajiem gadiem ciemats arvien vairāk ir iemantojis vasaras atpūtas vietas statusu un mūsdienās ir pazīstams kā viens no labāk aprīkotajiem un atjaunotajiem kūrortiem visā Sicīlijas DA teritorijā.

Noderīgi:

16/04/2012

Niršanas apmācība un nodarbības Sicīlijā

Dodaties uz Sicīliju?

Gribat iepazīt Sicīlijas pasakaini skaisto zemūdens pasauli?

Gribat to darīt profesionāļu pavadībā?

Tas viss ir iespējams!

Sicīlijas austrumu pusē (Katānijas zonā) atrodas organizācija, kas ar niršanas apmācību un organizēšanu nodarbojas jau kopš 2000. gada, turklāt, šie profesionāļi ir specializējušies pat personu ar dažādiem fiziskiem traucējumiem niršanas apmācībā un organizēšanā.

Tie ir profesionāļi, kas ir izvēlējušies aktīvu sportu (niršanu) kā vienu no individuālās izaugsmes veidiem un kārtējo reizi pierādījuši – ja vien ir vēlēšanās, tad invaliditāte nav šķērslis, lai gūtu panākumus!

Daļa organizācijas biedru, kas paši ir invalīdi, ir ne tikai guvuši personīgo gandarījumu un prieku, bet pat sasnieguši pasaules rekordu, 2006. gadā divu locekļu paralizētai personai par 10 m pārsniedzot tā brīža pasaules rekordu un sasniedzot 59 m dziļumu bez skābekļa balona izmantošanas, kā arī aklai un visu četru locekļu paralizētai personām sasniedzot 40 m dziļumu.

Organizācija nodarbojas un strādā ne tikai pie dažādu valsts mēroga projektu realizēšanas, bet nodarbojas arī ar individuālo personu niršanas apmācību un organizēšanu.

Organizācija piedāvā:

  • niršanas apmācības kursus – kursu beigās tiek izsniegts PADI sertifikāts, kuru atzīst visas pasaules amatieru niršanas organizācijas un federācijas.

Kursi ilgst apmēram nedēļu un ik dienu šim procesam ir jāvelta apmēram 2 stundas.

Kursi

Discover scuba

Scuba tune-up

Open water

Advanced open water

Rescue diver

Dive master

Maksa

€ 25

€ 50

€ 350

€ 250

€ 350

€ 600

  • niršanas praktiskās nodarbības profesionālu instruktoru pavadībā un izmantojot profesionālu ekipējumu:
    • vienas šādas nodarbības maksa ir 30 eur ar ekipējuma īri;
    • 25 eur bez ekipējuma īres.

Ja Jums ir radušies jebkāda veida jautājumi šī piedāvājuma sakarā, tad droši varat rakstīt man uz e-pastu: iveta.bruno@inbox.lv

16/04/2012

Pikantā rulete

Kad nekā nav mājās, kad neko negribas gatavot, bet gribās ēst kaut ko … nezin ko, bet nelielu un garšīgu, tad top vislabākās lietas.

Nepieciešams:

  • kārtainā mīkla;
  • 5 saulē kaltēti tomāti eļļā;
  • 7 sālītu anšovu filejas;
  • 200 gr mocarellas siera;
  • oregāno pārkaisīšanai.

Process:

  • uz kārtainās mīklas pamīšus izklājam anšovu filejas gabaliņus un nelielos gabalos sagrieztus kaltētos tomātus. Pārklājam tos ar šķēlēs sagrieztu mocarellu un visu pārkaisām ar oregāno;
  • sarullējam un liekam cepties cepeškrāsnī 1800 temperatūrā apmēram 25 minūtes. Pasniedzam siltu.

Labu apetīti!