Baklažāni (Le melanzane)

Food_Melanzane

Baklažāns (itāļu val.: la melanzana, sicīliešu dialektā: mulingiana) ir viens no tiem dārzeņiem, bez kura sicīliešu virtuve nav iedomājama. Kā viena no galvenajām sastāvdaļām tas tiek izmantots daudzu un dažādu ēdienu pagatavošanā, piem., kā uzkoda eļļā vai etiķī konservētā veidā, kotletīšu vai rullīšu veidā (polpette / involtini di melanzane), kā pirmais ēdiens kopā ar pastu (pasta alla norma), cepeškrāsnī ceptā veidā (melanzana parmigiana), pildītā veidā (melanzane ripiene), salātos, ceptā, sautētā (la caponata di melanzane siciliana), grillētā vai panētā veidā un pat saldajā ēdienā kopā ar rikotu un šokolādi.

Vēsture: par baklažānu izcelsmes reģionu tiek uzskatīta Indijas un Burmas teritorija, kur tas ir audzis jau pirms vairāk kā 4000 gadiem. Vēlāk tas izplatījās uz Austrumiem, kur īpaši populārs kļuva Ķīnā (pirmās rakstiskās liecības par baklažānu esamību, taču tajā laikā baklažāns būtiski atšķīrās no mūsdienās sastopamā baklažāna, jo bija maziņš un baltā krāsā), Japānā, u.c.

Par baklažānu nogādāšanu uz Rietumiem ir jāpateicas arābiem, kas „zīda ceļa” ietvaros tos nogādāja sākotnēji Persijā, bet pēc tam līdz Marokai. Eiropā šis neparastais olas izmēra, baltā, violetā, dzeltenā vai pat brūnganā krāsā pieejamais un pēc garšas rūgtais dārzenis vispirms parādījās Dienvideiropas valstīs. Pateicoties labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, tas šeit ieaugās, taču tika izmantots tikai dekoratīvos vai ārstnieciskos nolūkos, piem., pret zobu sāpēm, podagru, u.c. 15. – 17. gadsimtā tālāk no Spānijas baklažāni nonāca ASV un 17. gadsimtā Brazīlijā.

Līdz brīdim, kad baklažānus novērtēja un sāka izmantot uzturā, pagāja vēl pāris gadsimti. Ilgu laiku to darīt atturēja dažādi mīti un leģendas, kas saistījās ar baklažānu izmantošanu. Piemēram, 16. gadsimtā to rūgtenās garšas dēļ baklažāni tika dēvēti par „neprāta āboliem” (to sastāvā esošā toksiskā viela, kas arī izraisa šo rūgteno garšu, izraisīja saindēšanos, vētrainu uzvedību un halucinācijas), lai gan vēlāk spāņi tos sāka dēvēt arī par „mīlas āboliem”, jo uzskatīja, ka tie labvēlīgi iedarbojas uz seksuālo potenci. Maldījās gan vieni, gan otri, taču šie aizspriedumi izrādījās tik spēcīgi, ka līdz pat 17. gadsimta sākumam baklažāni bija salīdzinoši maz izmantoti Eiropas gastronomijā. Pēc tam tie sāka iemantot popularitāti un atzinību.

Baklažāna augs pieder nakteņu augu dzimtai (Solanum Melongena), tieši tāpat kā tabaka, kartupeļi, tomāti, paprika un fizāļi. Āzijā tie ir daudzgadīgi augi, savukārt, Eiropā – viengadīgi augi, kuru stumbrs var būt apmēram 30 – 80 cm garš un saknes var sasniegt pat 30 – 40 cm dziļumu. Lapu virsma ir klāta ar matiņiem, savukārt, stublājs un augļkātiņš – ar dzelkšņiem. Ziedi ir lieli, baltā vai violetā krāsā, savukārt, augļi – ziloņkaula baltā, rozā, violetā un gandrīz melnā krāsā.

Tas ir vasaras sezonas dārzenis (Jūnijs – Oktobris), lai gan mūsdienās, ziemas periodā to audzējot siltumnīcās, tas ir pieejams visu cauru gadu.

Baklažānu veidi

Pastāv daudzi un dažādi baklažānu veidi, atkarībā no to izmēra (mazi – vidēji – lieli), formas (apaļi – ovāli – gareni) un krāsas, kas var būt no baltas līdz pat tumši violetai, brūnai un pat melnai.

Daži no Itālijā biežāk sastopamajiem baklažānu veidiem:

  • apaļas formas baklažāni:
    • Florences apaļais vai blāvi violetais baklažāns (Tonda comune di Firenze; Melanzana violetta pallida) – gaiši violetas krāsas, apaļas formas baklažāns, kura mīkstums ir blīvs un maigs, satur maz sēklu un ļoti zemu skābes līmeni; vidēji agrīna šķirne;
    • Violetais, agrīnais pundurbaklažāns (Violetta nana precoce) – spīdīgs, gaiši violetas krāsas pavisam neliela izmēra baklažāns, kurš ir rievots un abos galos saplacināts; ļoti agrīna šķirne;
    • Ņujorkas baltais baklažāns (Tonda/ Gigante bianca di New York) – baltas krāsas, apaļas formas baklažāns;
    • Moradas lielais baklažāns (Larga Morada) – sarkanīgi violetas krāsas, apaļīgas formas baklažāns, kuram piemīt īpaši maiga garša. Īpaši piemērots bērniem;
  • ovālas formas baklažāni:
    • Black Beauty – spīdīgs, tumši violetas krāsas, ovālas formas baklažāns; vidēji vēlīna šķirne;
    • balti ovālais baklažāns (bianca ovale) – ziloņkaula krāsas, ovālas formas baklažāns, kas satur pavisam maz sēklu; vidēji agrīna šķirne; reti sastopams baklažāns;
  • garenas formas baklažāni:
    • Neapoles violetais baklažāns (Violetta di Napoli) – violetas krāsas, gareniskas formas baklažāns, kuram piemīt izteikta un pikanta garša; ļoti agrīna un ražīga šķirne;
    • Palermo violetais garenais baklažāns (Violetta lunga palermitana) – tumši violetas krāsas, gareniskas formas, liela izmēra baklažāns; ļoti produktīva šķirne.

Jāatzīmē, ka apaļas formas baklažāni ir īpaši piemēroti griešanai un gatavošanai šķēlēs, savukārt, gareniskas formas – gatavošanai ar dažādiem pildījumiem.

Baklažānu audzēšana

Pasaules mērogā galvenās baklažānu ražotājvalstis ir Āzijas valstis (apmēram 75%; Ķīna, Indija, Ēģipte, Indonēzija, Irāka, Japāna) un Turcija (apmēram 19%).

            Eiropā visvairāk baklažānu tiek izaudzēts Itālijā (apmēram 12 000 ha), turklāt apmēram 30% no tās kopējā apjoma tieši Sicīlijā.

Pateicoties tās labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, Sicīlijā baklažāni tiek audzēti galvenokārt atklātā laukā. Biežāk audzēto baklažānu veidi – melnie garie un violetie apaļie baklažāni.

Ietekme uz veselību:

  • diētisks produkts, jo 100 gr produkta satur tikai 18 Kcal, pavisam nedaudz ogļhidrātus, taukus, olbaltumvielas, cukurus (piemērots produkts diabēta slimniekiem un tiem, kas vēlas samazināt ķermeņa svaru);
  • satur ievērojamu daudzumu ūdens, A, B un C vitamīna, kālija, fosfora, kalcija, magnija, dzelzs, alumīnija, tanīnu.
  • veicina žults un holesterīna līmeņa samazināšanos (lielisks šķiedrvielu avots);
  • labvēlīgi iedarbojas uz aknām, aizkuņģa dziedzeri un kuņģa zarnu traktu;
  • veicina ūdens izdalīšanos (diurēzi) no organisma, tāpēc ir piemērots produkts tiem, kas cieš no podagras, celulīta, aterosklerozes;
  • piemīt antibakteriāla, organismu attīroša un no dažādām indēm un toksīniem atbrīvojoša iedarbība;
  • baklažāns labvēlīgi iedarbojas uz ādu, tāpēc, izmantojot tā mīkstumu, iespējams pagatavot dažādus sejas krēmus un maskas;
  • pārgatavojušies baklažāni satur indīgu vielu – solanīnu, tāpēc tādus dārzeņus nav vēlams izmantot uzturā.

One Trackback to “Baklažāni (Le melanzane)”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: