Ziemassvētku tradīcijas Sicīlijā

 Natale_Sicilia (5)

Decembra mēnesis man vienmēr ir šķitis īpašs, savādāks mēnesis, kad, gribot vai negribot, gribās iepriecināt sevi un citus.

Sicīlijā šajā sakarā pastāv daudzas un dažādas tradīcijas, diemžēl dažas no tām jau var uzskatīt par aizgājušām pagātnē, jo mūsdienu tirdzniecības ietekmes rezultātā parādās arvien jaunas tendences (Ziemassvētku eglīte un Ziemassvētku vecītis, adventes vainagi, dāvanu zeķes, pie durvīm piestiprināmie vainagi, Ziemassvētku kalendāri, u.c.).

Sicīlijā svinību periods ilgst no 8. decembra līdz pat 6. janvārim.

Svarīgākie datumi:

  • 8. decembris – vissvētās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki (L’Immacolata concezione);
  • 13. decembris – Svētās Lūcijas diena (La Festa di Santa Lucia);
  • 24. decembris – Ziemassvētku priekšvakars (La Vigilia di Natale);
  • 25. decembris – Ziemassvētku diena (Il Natale);
  • 26. decembris – Svētā Stefana diena (La Festa di Santo Stefano);
  • 31. decembris – Vecgada vakars (La Festa di San Silvestro);
  • 1. janvāris – Jaungada diena (Il Capodanno);
  • 6. janvāris – Epifānijas svētki (La Festa dell’ Epifania).

8. decembris kā vispārīgi un brīvprātīgi svētki ir ticis atzīmēts jau kopš 1476. gada (pāvests Sixtus IV), taču tikai 1854. gadā pāvests Pijs IX tos pasludināja par vienu no katoļu baznīcas dogmām un obligāti svinamiem svētkiem (Marija esot bijusi Dieva izraudzīta kā nākamā Dieva dēla māte, piedzimusi bez iedzimtā grēka, bijusi svēta).

Mūsdienās visā valstī tā ir svētku diena, brīvdiena, kad tradicionāli ģimenes uzsāk izgreznot mājas un gatavoties svinībām. Lai gan pēc II Pasaules kara pazīstamas kļuva arī Ziemassvētku egles un mūsdienās tās kļūst arvien populārākās un pieejamākas, tomēr Sicīlijā vēl joprojām gan mājās, gan skolās un citviet tiek veidotas un uzstādītas Jēzus dzimšanas ainiņas jeb betlēmes (itāļu val.: il presepe, rappresentazione della Natività). To greznības un krāšņuma ziņā Sicīlija ieņem otro vietu aiz Neapoles.

Laika gaitā tās ir būtiski mainījušās. Ja sākotnēji tās tika veidotas ļoti vienkāršas, no dažādiem dabā pieejamiem materiāliem (savvaļas sparģelis tika saliekts tā, lai veidotos aiza, kura tālāk tika izklāta ar mežā savāktām sūnām; aizā tika izvietoti Svētā Jaunava Marija, Jāzeps un Jēzus bērniņš, netālu atradās mājlopi un ēzeļi … ārpus aizas tika izvietoti no māla vai koka veidoti gani, kas atspoguļoja tā laika biežāko nodarbi, bieži vien arī vecs vīrs, kurš sildījās pie ugunskura un vīrs, kurš brīnījās par piedzimušo Jēzus bērniņu; šī ainiņa tika dekorēta ar dažādiem krāsainiem sezonas augļiem, glv., mandarīniem, apelsīniem, citroniem), tad mūsdienās amatnieku darināti objekti var izrādīties ļoti dārgs prieks. Jāatzīmē, ka sākot no 17. – 18. gadsimta šādas figūriņas sāka veidot no vaska.

Jēzus dzimšanas ainiņai bija būtiska loma katrā ģimenē, jo tas bija Ziemassvētku svinību notikumu centrs, turklāt, tās radīšanā piedalījās visi ģimenes locekļi. Bieži vien tā tika nodota no paaudzes paaudzē. Jo bagātāka bija ģimene, jo labākas un reālistiskākas bija izmantotās statujas un plašāka bija atveidotā ainiņa (sasniedzot pat vairāk kā 1000 objektus).

Mūsdienās daudzās ģimenēs vienlaicīgi tiek uzstādītas gan Ziemassvētku egle, gan arī šīs Jēzus dzimšanas ainiņas, kas tiek veidotas galvenokārt bērnu priekam!

Daudzās pilsētās (piem., Mineo, Kaltadžirone) Decembra mēnesī notiek Jēzus dzimšanas ainiņu svētki – izstādes, kad daudzi mākslinieki ļauj apskatīt un novērtēt savus darinājumus.

13. decembris ir baznīcas svētku diena, Svētās Lūcijas diena. Tā ir īpaša diena Sirakūzās, jo tiek uzskatīts, ka tieši šeit 4. gadsimta sākumā bija mirusi šī jaunava un svētā mocekle Svētā Lūcija. Sirakūzās šajā dienā notiek īpaši dievkalpojumi un procesijas, jo Lūcija ir šīs pilsētas aizbildne.

24. – 26. decembris vispirms ir reliģiski svētki, kad tiek apmeklēti dievkalpojumi, skaitītas lūgšanas, dziedātas dziesmas.

Ziemassvētku priekšvakarā (24. decembris) pēc padarītajiem darbiem un vakara dievkalpojuma apmeklējuma, pieņemts ģimenes lokā ieturēt kopīgas svētku vakariņas, kuru laikā tiek/ tika dziedātas Ziemassvētku dziesmas. Pēc tam, sanākot tuvākajiem radiniekiem un draugiem, tiek spēlētas dažādas galda spēles (piem., kārtis). Pusnakts jeb Pestītāja atnākšana tiek sagaidīta nomodā un atrodoties pie Jēzus dzimšanas ainiņas, tiek skaitītas lūgšanas. Kalnainās pilsētās pēc pusnakts dievkalpojuma ir pieņemts aizdegt lielus ugunskurus („luminari e zucchi”), lai tādējādi sasildītu Jēzus bērniņa atnākšanu.

Ziemassvētku dienas rītā (25. decembrī) pieņemts doties uz baznīcu un apmeklēt svinīgo svētku dievkalpojumu un pēc tam ģimenes lokā ieturēt kopīgas svētku pusdienas. Jāpiebilst, ka pagātnē šajā laikā nebija pieņemts dāvināt dāvanas, bet gan apmainīties ar saldumiem (piem., cepumiem ar riekstiem, žāvētiem augļiem un rozīnēm) un dažādiem labumiem, dabas produktiem.

Savukārt, 26. decembrī jeb Sv.Stefana dienā (baznīcas svētki, kas veltīti par godu pirmajam moceklim, kas izlējis savas asinis par Jēzu Kristu) ir pieņemts doties ciemos un apmeklēt tuvākos radus un draugus.

31. decembris un 1. janvāris ir svētki, kas tiek atzīmēti ārpus mājām draugu lokā, vai nu uz ielas, pilsētas galvenajā laukumā gaidot salūtu, vai arī kādā viesu nama vai viesnīcas restorānā, baudot svētku koncertu programmu un mielastu.

6. janvāris, Epifānijas svētki, iespējams ir bērnu visgaidītākā diena, jo šajā dienā tos apciemo ragana (la befana), kas apdāvina ar dāvanām un saldumiem, ja tie iepriekšējā gadā bija uzvedušies labi, vai ar oglēm (cukura graudiņiem melnā krāsā), ja tie iepriekšējā gadā nebija uzvedušies slikti.

Leģenda vēsta, ka Austrumu gudrie prasīja raganai ceļu un aicināja viņu pievienoties sveikt jaundzimušo jūdu ķēniņu, bet savas aizņemtības dēļ tā viņiem atteica. Vēlāk, pārdomājot, viņa centās sameklēt Austrumu gudros un jūdu ķēniņu, bet tā arī neatrada. Turpinot savus meklējumus, viņa turpina visiem labajiem bērniem pasniegt našķus.

Natale_Befane (1)Natale_Befane (2)Natale_Befane (3)

Ziemassvētku perioda gastronomiskās tradīcijas Sicīlijā

Sicīlija ir tradīcijām ļoti bagāta sala, taču Ziemassvētku periodā šeit nav viena, konkrēta ēdiena, kurš tiktu gatavots un pasniegts visos reģionos. Kopīgs ir tas, ka svētku ēdienam ir jābūt ļoti bagātīgam, sulīgam, vizuāli skaistam un apetīti rosinošam. Galvenās sastāvdaļas – dažādu veidu pasta, sezonas dārzeņi (baklažāni, ziedkāposti, brokoļi, sparģeļi, artišoki, pākšaugi), gaļa (vista, trusis, jērs), zivis, augļi (citrusu augļi), rieksti un, protams, ļoti, ļoti daudz un dažādu saldumu, no kuriem daži var būt pat īsts mākslas darbs, kas tiek realizēts reizi gadā – tieši šajā periodā.

            Daži no ēdieniem, kas var tikt pasniegti šajā periodā:

  • uzkodas:
    • sfinčone (lo sfincione palermitano) – pica, kuras galvenās sastāvdaļas ir sīpoli, anšovi, siers;
    • fokačas un skačatas (le focacce, schiacciate) – slēgta veida picas ar dažāda veida pildījumu, kuru sastāvā var būt sīpoli, brokoļi, sālīti anšovi, šķiņķis, sieri, u.c.

  • pirmie ēdieni:
    • spageti makaroni ar sardīnēm (la pasta con le sarde);
    • krāsnī cepta pasta ar dažādu pildījumu un piedevām, t.sk. lazanjas (lo sformato/ timballo di anellini al forno; il pasticcio di Natale);
    • lēcu zupa (zuppa di lenticchie), u.c.

  • otrie ēdieni:
    • dažāda veida vistas, truša, tītara, jēra gaļas cepeši (la gallina in brodo, arrosto di tacchino, l’agnello al forno);
    • cepta menca (il baccala’ fritto)
    • zobenzivs rullīši (involtini di pesce spada);
    • sardīņu “dziedātājputniņš” (le sarde a beccafico) ir tradicionāla sicīliešu recepte, kas ir aristokrātu receptes atdarinājums, neliela putniņa vietā izmantojot sardīnes. Galvenās sastāvdaļas ir sardīnes, rozīnes, ciedru rieksti, rīvmaize, pētersīļi, citrons, u.c.;
    • cepeškrāsnī gatavots zutis (l’anguilla al forno)

  •  piedevas:
    • kaponata (la caponata di Natale) – dārzeņu sautējums;
    • „noslīkušie brokoļi” (broccoli affogati) – brokoļu sautējums;
    • grillēti artišoki ar ķiploku / pētersīļu vai siera / rīvmaizes pildījumu;
    • mīklā cepti dadži (i cardi in pastella);
    • apelsīnu salāti ar siļķi un sīpoliem (l’insalata di arance con aringa e cipolla), apelsīnu salāti sicīliešu gaumē (l’insalata di arance alla siciliana), u.c.

  • saldie:
    • vafeļu trubiņas ar rikotas siera pildījumu (i cannoli);
    • rikotas un sukāžu torte (la cassata);
    • marcipāna izstrādājumi (frutti di martorana);
    • bučelāto (il buccellato) ir tradicionāls Ziemassvētku perioda izstrādājums, kas sastāv no žāvētām vīģēm, rozīnēm, lazdu riekstiem, valriekstiem, mandelēm, medus un sukādēm;
    • mostačoli (la mostaccioli vai mustazzola) ir īpašas formas cepumi, kas sastāv no miltiem, medus, olas, apelsīnu miziņas, kanēļa, krustnagliņas, karstvīna un mandelēm;
    • torrone ir vēl viens šī perioda izstrādājums, kas sastāv no medus un riekstiem, galvenokārt, mandelēm vai pistācijām;
    • kubaita (la cubaita) ir ar cukura glazūru pārklāti rieksti;
    • dažādi eļļā vārīti izstrādājumi, piemēram, rīsu nūjiņas (zeppole vai crispelle di riso);
    • saldais kuskus, u.c.

  • svaigi un žāvēti augļi, rieksti;
  • dzērieni – di Alcamo dell’ Etna, Zibibbo di Pantelleria, limončello, dzirkstošie vīni, šampanietis, u.c.

Mūsdienās tik plaši pieejamie un lielveikalos pārdotie jau gatavie Ziemassvētku kēksi (pandoro, panettone) absolūti nav Sicīlijas tradīcija!

Saistītie raksti:

 

2 Trackbacks to “Ziemassvētku tradīcijas Sicīlijā”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: