Kastaņi (Le castagne)

Food_Caldarroste

Ēdamie kastaņi (itāļu val.: castagne, angļu val.: sweet chestnut) rudens un ziemas periodā Sicīlijā ir nopērkami gandrīz katrā pilsētā, pagatavoti turpat uz ielas un pasniegti karstā veidā papīra tūtās līdzīgi kā Romā 16. gadsimtā. Daudzās pilsētās par godu kastaņiem tiek rīkoti svētki. Tie ir tradicionāls Sv.Mārtiņa (11. novembra) dienas ēdiens, kas tiek pasniegts kopā ar pirmo jauno vīnu. Kastaņi tiek izmantoti arī daudzu citu ēdienu pagatavošanā.

Vēsture:

Kastanis tiek uzskatīts par vienu no senākajiem augiem. Tā fosilijas ir atrastas Vidusjūras reģionā un to vecums ir novērtēts kā 8 miljoni gadu. Lai gan kastanis kā pārtikas produkts ir ticis izmantots jau vidējā akmens laikmetā (pirms 10 000 gadiem), tomēr tā lietošanas kultūra un attīstīšana sākās tikai 6. gadsimtā pirms mūsu ēras. Senākās rakstiskās liecības par kastaņa eksistenci ir datējamas ar 350. g.p.m.ē. Par kastaņa izcelsmes reģionu tiek uzskatīta Grieķija.

Eiropā kastanis nonāca, pateicoties Maķedonijas Aleksandram un romiešiem, kad dažādās valstīs tika uzsākta to aktīva audzēšana. Gadsimtiem ilgi kastanis ir bijis galvenais ogļhidrātu avots rudens un ziemas periodā Dienvideiropas, Ziemeļāfrikas un R Āzijas reģionos, kur nav bijuši pieejami graudaugi (kalnainās teritorijās) un kamēr nebija pazīstami kartupeļi. Tieši tāpēc kastaņkoks tiek dēvēts arī par „maizes koku”. Agrīnajiem kristiešiem kastanis simbolizēja tīrību jeb šķīstību.

Īpaši populāri kastaņi bija laika posmā no Renesanses līdz 1800. – 1850. gadiem. Ja 18. gadsimta beigās kastaņi glazētā veidā tika pasniegti dižciltīgo pieņemšanās un Vecgada ballēs, simbolizējot laimi un bagātību, tad 19. gadsimta otrajā pusē tos sāka uzskatīt par viszemākās šķiras, gandrīz vai cūku ēdienu, un reti kurš vēlējās tos audzēt, pirkt un lietot uzturā, neskatoties uz to lieliskajām uzturvērtības īpašībām.

Kastaņu noriets sākās 19. gadsimta otrajā pusē un to veicināja virkne apstākļu, piemēram, kastaņi vairs nespēja apmierināt mājsaimniecības augošās vajadzības (18. gadsimta beigās 1 ha kastaņu meža spēja saražot apmēram 2800 kg kastaņu, kas 5 cilvēkus un 1 vai 2 cūkas spēja nodrošināt ar pārtiku vairāk kā 6 mēnešus; ik dienas nepieciešamo 10 kg kastaņu notīrīšanai bija jāvelta 3 stundas), klimatiskie apstākļi (neparasti aukstas ziemas, vēju izrauti kastaņkoki), politiski – ekonomiskā situācija (kļuva vieglāk un izdevīgāk tirgot graudaugus nekā kastaņus, kastaņkoku mežus sāka aizstāt ar ātrāk augošajiem un ražojošajiem zīdkoku dzimtas kokiem), slimības (1842. gadā Itālijā aizsākās un tālāk citās Eiropas valstīs (piem., Portugālē, Francijā) turpinājās slimība, kas 2 – 3 gadu laikā spēja nogalināt kastaņkoku). Laika posmā no 19. gadsimta vidum līdz 20. gadsimta vidum kastaņkoku mežu platība bija samazinājusies 15 – 20 reizes.

Jāatzīmē, ka Renesanses laikā Eiropā pastāvēja trīs galvenie kastaņu tirdzniecības ceļi:

  • Portugāles ceļš, kas gāja no tās dienvidiem (Minho and Tras-os-Montes) uz ziemeļos esošajām ostām, kur kastaņi tika sakrauti kuģos un nosūtīti uz Bordo, Franciju. Ibērijas kastaņi, kas ostās tika sajaukti ar Périgueux (Francijas) tirgū nopirktajiem kastaņiem, pēc tam tika nosūtīti uz Lielbritāniju un Nīderlandi. Par labākajiem tika uzskatīti Portugālē un Spānijā augošie kastaņi;
  • Francijas ceļš no tās dienvidiem (Lionas) uz ziemeļiem (Parīzi). Jāatzīmē, ka slavenais Lionas kastanis patiesībā bija Itālijas kastanis, jo Liona veiksmīgi monopolizēja Itālijas kastaņu importu;
  • Itālijas ceļš no tās ziemeļiem (Milānas un Bergamo) uz ģermāņu valstīm.

Mūsdienās Itālija ir lielākā kastaņu ražotājvalsts Eiropā (15 %) un ceturtā lielākā pasaulē. Tās kopējā kastaņu mežu platība sastāda apmēram 800 000 ha, no kuriem apmēram 150 000 ir kastaņu augļu dārzi. Kastaņu mežu platība nepārtraukti samazinās sakarā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem un dažādām slimībām. Lielākā daļa uzņēmumu, kas nodarbojas ar kastaņu audzēšanu, ir ļoti mazi uzņēmumi. Ikgadējais saražotais kastaņu apjoms ir apmēram 55 000 tonnas ar kopējo tirgus vērtību 60 – 65 miljoni eiro.

Vislielākās kastaņu mežu platības Itālijā atrodas Toskānas, Pjemontas, Kampānijas, Kalabrijas un Ligūrijas teritorijās. Tur, kur ir karstas vasaras un mērenas ziemas.

Sicīlijā kastaņu meži ir izvietoti vulkāna Etna pakājē un tiek uzskatīti par vieniem no vecākajiem. Interesanti, ka šeit pat atradās arī Itālijas slavenākais un iespējams, Eiropas vecākais kastanis (tā vecums ir 3000 – 4000 gadi) – „100 zirgu kastanis” (itāļu val.: “Il Castagno dei Cento Cavalli”), kas, saskaņā ar leģendu, savu nosaukumu ir ieguvis tāpēc, ka lietus un negaisa laikā zem tā zariem spēja paslēpties kāda karaliene un tās 100 karavīri ar zirgiem. Tas ir apmēram 25 m augsts kastanis, kura stumbra apkārtmērs ir 22 m.

Kas tad īsti ir kastanis? Izrādās, ka tas ir rieksts, jo tāpat kā ozols un dižskābardis tas pieder dižskābaržu dzimtai (Fagaceae), kuras augļi ir rieksti. Uzreiz jāpiebilst, ka kastaņus nedrīkst jaukt ar zirgkastaņiem (Aesculus dzimta), kas, lai gan izskatās ļoti līdzīgi, tomēr nav ēdami!

Kastaņu koks ir daudzgadīgs lapu koks (var sasniegt pat 1000 gadu vecumu), kas var sasniegt 20 – 30 m augstumu un 2 m stumbra diametru. Tam patīk mērens klimats, taču var paciest arī salu, un labi drenēta, viegla, uzturvērtībām bagāta, nedaudz skāba un pēc iespējas mazāk kaļķaina augsne.

Castagne_Raccolta (1)Castagne_Raccolta (2)

Kastaņa rieksts ir liels, balts un saldens. Atkarībā no šķirnes, vienā kastanī var būt 1 – 3 rieksti.

Kastaņu (Castanea ģints) veidi:

  • ēdamais jeb eiropiešu saldais kastanis (Castanea sativa), ražas novākšanas periods ir Septembris – Decembra beigas;
  • Japānas kastanis (Castanea crenata), ražas novākšanas periods ir Augusta beigas – Septembra sākums;
  • mīkstais jeb ķīniešu kastanis (Castanea mollissima);
  • zobainais jeb amerikāņu kastanis (Castanea dentata);
  • zemais kastanis (Castanea pumila).

Itālijā, tāpat kā Francijā, kastaņi var tikt apzīmēti ar diviem nosaukumiem:

  • „castagne” – parastie jeb savvaļā augošie kastaņi, kur vienā kastanī var būt 3 kastaņrieksti, kurus savā starpā nodala atdalošā plēve;
  •  „marrone” – vislabākie jeb īpaši audzētie kastaņi, kur vienā kastanī ir tikai 1 kastaņrieksts un to nenodala atdalošā plēve. Šis kastaņrieksts ir lielāks, daudz saldāks un aromātiskāks, un vieglāk nolobāms. To cena ir augstāka nekā parasto kastaņu cena, jo to raža ir mazāka (viens koks saražo apmēram 20 – 30 kg kastaņu). Raža tiek novākta laika posmā no Septembra līdz pat Decembra beigām.


Kopumā ņemot, Itālijā pastāv vairāk kā 300 kastaņu šķirnes, no kurām vienas no slavenākajām ir marroni kastaņi no Marradi (FI) un Montella (AV).

 Uzturvērtība un ietekme uz veselību:

  • 100 gr ēdamo kastaņu satur 200 kcal (kaltēti – 370 kcal), 50 % ūdens, 4 % olbaltumvielas, 84 % ogļhidrātus, 9 % taukus;
  • enerģētisks produkts, kas ir ieteicams fiziskā un garīgā noguruma un stresa apstākļos, kā arī sportistiem;
  • lielisks kalcija, fosfora, kālija, magnija, dzelzs un B vitamīna avots, turklāt tas nesatur glutēnu (piemēroti celiakijas slimniekiem);
  • alternatīvs produkts bērniem, kuriem ir alerģija uz govs pienu un laktozi;
  • veicina kuņģa – zarnu trakta darbību;
  • kastaņa mizās ir daudz glikozīdu, miecvielu, karotinoīdu, eskulīna (viela, kas šķīdina trombus);
  • kastaņu izvilkums spirtā jeb uzlējums palīdz pret kaulu vai locītavu sāpēm;
  • nav piemērots produkts cukura diabēta slimniekiem, cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masu, aknu slimībām, pūtītēm (acne), u.c.;

Jāatzīmē, ka kastaņu ziedus bites izmanto medus pagatavošanā, kastaņu lapas var tikt izmantotas kā lielisks komposta materiāls un dzīvnieku guļasvieta, kastaņu lapu tēja palīdz pret saaukstēšanos, savukārt, kastaņu zari ir lielisks apkures materiāls un no kastaņu koka var būt izgatavotas mēbeles.

Pagatavošanas veidi:

  • kastani iespējams vārīt, cept, pasniegt kā piedevu pie gaļas ēdieniem, glazēt un pagatavot saldos ēdienus, ēst kā riekstus;
  • no kastaņiem iespējams pagatavot arī alu;
  • no kastaņu miltiem ir iespējams cept maizi un citus konditorejas izstrādājumus, tikai kastaņu miltus vēlams sajaukt ar kviešu miltiem, jo tie nesatur lipekli.

 * Lai karsējot kastanis nesasprāgtu, tā čaula no apaļās puses ar nazīti ir krustveidā jāiešķeļ.

One Trackback to “Kastaņi (Le castagne)”

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: