Vidusjūras diēta

Vidusjūras diēta (itāļu val.: La dieta mediterranea) ir Vidusjūras reģiona valstīs (Spānijā, Grieķijā, Itālijā, Dienvidfrancijā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos) raksturīgi ēšanas paradumi, kuri ir iekļauti UNESCO nemateriālā pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Par šīs diētas “centru” tiek uzskatīta Itālija, īpaši dienviditālija, un itāliešu virtuve.

Vēsture: lai izprastu to, kā un kāpēc tika izdalīts Vidusjūras diētas fenomens, jāatgriežas 20. gadsimta sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur 1937. gadā amerikāņu fiziologs Ansels Kejs (angliski: Ancel Keys) strādāja pie tā, lai izveidotu II Pasaules kara amerikāņu karavīru vajadzībām atbilstošu ēdienkarti un vienas ēdienreizes paciņa būtu tik liela, lai ietilptu karavīru kabatās. Sākotnēji paciņas sastāvā ietilpa dažādi cieti cepumi un sausiņi, konfektes, šokolāde, u.c. Tās svars bija tikai 790 gr. un tā saturēja 3200 Kcal. Militārās pārtikas jomā tā ieguva milzīgu popularitāti (K – ration).

II Pasaules kara laikā (1944. g.) Ansels Kejs pievērsās badošanās un dažādu ēšanas paradumu ietekmes uz cilvēku organismu un to spējām izpētei. Viņa uzmanību piesaistīja tas, ka pēckara Eiropā, kur valdīja bads, bija daudz zemāka saslimstība ar sirds un asinsvadu saslimšanām (turpmāk – SAS) nekā ASV uzņēmēju vidū un viņš norādīja, ka tam par iemeslu varētu būt augstais  holesterīna līmenis (piesātināto tauksskābju patēriņš uzturā). Pētījuma rezultāti tika publicēti 1950. gadā izdotajā grāmatā.

Pētot holesterīna saistību ar SAS, tika aizsākts slavenais septiņu valstu pētījums (1958. – 1964. g.), kura laikā tika izdalīts un apstiprināts Vidusjūras diētas fenomens un tā labvēlīgā ietekme uz veselību. Salīdzinot Spānijas, Itālijas, Grieķijas, Nīderlandes, Somijas, Dienvidslāvijas, ASV un Japānas iedzīvotāju ēšanas paradumus, tika secināts, ka Vidusjūras valstīs un Japānā ir viszemākā saslimstība ar SAS un ļaundabīgiem audzējiem. Neiztika arī bez pārsteigumiem, jo, neskatoties uz to, ka Grieķijas (Krētas salas) iedzīvotāji apmēram 40 % enerģijas ieguva no taukvielām, tomēr viņu holesterīna līmenis un saslimstība ar SAS bija zema. Tas tika izskaidrots ar zemo dzīvnieku izcelsmes, t.sk. piena produktu, patēriņu uzturā un augsto nepiesātināto taukskābju patēriņu (olīveļļa). Vislielākā saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām tika konstatēta ASV un Somijā, kur attiecīgi ir augsts dzīvnieku izcelsmes un piena produktu patēriņš.

Jau 1960. – tajos gados Ansels Kejs spēja pārliecināt lielāko daļu amerikāņu par nepieciešamību aizvietot piesātinātās tauksskābes ar nepiesātinātajām, lai samazinātu saslimstību un mirstību no SAS. Tika izstrādāta mūsdienās slavenā pārtikas piramīda, kura, tiesa gan, laika gaitā ir piedzīvojusi neskaitāmus papildinājumus.

Vidusjūras diētas būtība:

Lai gan ar vārds “diēta” liek domāt par dažādiem ierobežojumiem, tomēr  šajā gadījumā ar to tiek saprasts noteikts dzīvesveids, kur ēdienam un ēšanas procesam ir būtiska loma sociālās mijiedarbības un tradīciju nodošanas jomās.

Ja pēckara periodā izdalītie itāļu ēšanas paradumi ir bijis viens no to garā dzīves ilguma priekšnoteikumiem, tad viennozīmīgi pēdējās desmitgadēs ir mainījusies ne tikai apkārtējā vide un cilvēku dzīves ritms, bet arī to ēšanas paradumi. Īpaši uzskatāmi tas ir noticis pēdējos desmit gados (2000. – 2010. g.) un tieši bērnu un jauniešu vidū – mūsdienās Itālijā apmēram 30 % bērnu un jauniešu ir raksturīga aptaukošanās, galvenokārt, Itālijas dienvidu reģionos (Kampānijas reģionā šis rādītājs sasniedz pat 48 %). Arvien vairāk uzturā tiek patērēti saldumi, ar tiem aizstājot pat veselas ēdienreizes, dažādi pusfabrikāti, sarkanā gaļa un tās izstrādājumi,  u.c. Bet pats galvenais – būtiski ir mazinājies fiziskās aktivitātes līmenis un attieksme pret ēšanas procesu kā tādu. Tāpēc aktuāls ir jautājums – vai pēc pāris desmitgadēm itāļi vēl joprojām ierindosies starp ilgdzīvotājiem?

Bet atgādināsim, kādi tad ir bijuši Vidusjūras diētas galvenie pamatprincipi:

  • dienas enerģētisko apjomu nodrošina 55 – 60 % ogļhidrāti, 25 – 30 % taukvielas (galvenokārt, nepiesātinātās), 10 – 20 % olbaltumvielas;
  • ikdienas ēdienkartes pamatā ir nerafinēti graudaugi (maize, makaroni, rīsi, kuskus), dārzeņi (tomāti, paprika, baklažāni, cukini, kabači, kartupeļi, burkāni, kāposti, selerijas, pētersīļu saknes, puravi, ķirbji, u.c.), pākšaugi un rieksti (pupiņas, zirņi, lēcas, rieksti un sēklas), svaigi un žāvēti augļi, olīveļļa kā galvenais taukvielu avots (nepiesātinātās tauksskābes), piena produkti (galvenokārt, siers un jogurts mērenos apjomos) un no šķidrumiem – ūdens, (sarkan)vīns un dažādi uzlējumi, pāris reizes (2 – 3 x) nedēļā nelielos daudzumos tiek uzņemtas zivis, putnu (baltā) gaļa, olas un saldumi, priekšroku dodot medum, un pāris reizes mēnesī sarkanā gaļa un tās izstrādājumi;
  • ēdiens tiek uzņemts mazos apjomos piecas (5) reizes dienā – 20 % brokastis, 10 % otrās brokastis, 30 % pusdienas, 10% launags un 30 % vakariņas;
  • priekšroka vienmēr tiek dota vietējiem, sezonāliem un svaigiem produktiem;
  • sāls vietā tiek izmantotas daudzas un dažādas garšvielas, piem., ķiploki, pētersīļi, baziliks, rozmarīns, u.c.
  • obligāts nosacījums ir uzturēšanās svaigā gaisā un ikdienas fiziskās aktivitātes.

Vidusjūras diēta labvēlīgi ietekmē veselību, jo pateicoties tās augstajam nepiesātināto taukskābju, šķiedrvielu, antioksidantu un pretiekaisuma vielu līmenim, samazinās iespēja saslimt ar sekojošām slimībām:

  • sirds un asinsvadu saslimšanām;
  • ļaundabīgiem audzējiem;
  • II tipa diabētu;
  • aptaukošanos;
  • depresiju;
  • Parkinsona slimību;
  • Alcheimera slimību, u.c.


Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: